VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2014. gada 20. maijā

Lieta T‑200/13 P

Patrizia De Luca

pret

Eiropas Komisiju

Apelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē – Iecelšana amatā augstākā funkciju grupā pēc atklāta konkursa – Prasības noraidīšana pirmajā instancē pēc Vispārējās tiesas veiktās lietas nodošanas atpakaļ – Jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Pārejas noteikumi – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts 

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. janvāra spriedumu lietā F‑20/06 RENV De Luca/Komisija, lūdzot atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Patrizia De Luca un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus abās Vispārējā tiesā ierosinātajās tiesvedībās un abās Civildienesta tiesā ierosinātajās tiesvedībās. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus abās Vispārējā tiesā ierosinātajās tiesvedībās un abās Civildienesta tiesā ierosinātajās tiesvedībās.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Karjera – Kategorijas vai līmeņa maiņa pēc dalības atklātā konkursā – Pārklasificēšana citā pakāpē – Piemērojamās tiesību normas – Konkursu veiksmīgie kandidāti, kuri ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 30. aprīļa – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta piemērošana – Apstākļi

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts)

Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts, kas reglamentē to ierēdņu klasificēšanu pakāpē, kuri ir pieņemti darbā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim, no vienas puses, un Civildienesta noteikumi un vispārīgie principi, kas nosaka aktīvi nodarbināto ierēdņu karjeras parasto gaitu civildienestā, no otras puses, ir divu veidu noteikumi, kuru piemērošana ir savstarpēji izslēdzoša.

Tādējādi gadījumā, ja tiek piemērots Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkts, Civildienesta tiesai nav pamata uzskatīt, ka ieinteresētā persona ir tikusi paaugstināta, proti, ņemt vērā to, ka tā jau ir aktīvi nodarbināts ierēdnis. Šajos apstākļos gadījumā, ja ieinteresētā persona ir uzskatāma par jaunpieņemtu darbā, Civildienesta tiesa varēja pamatoti uzskatīt, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punktu un minētajā pantā atrodamo pakāpju atbilstības tabulu tā patiešām bija jāklasificē atbilstošajā pakāpē, nepiemērojot koeficientu.

Turklāt faktu, ka ieinteresētā persona tiek klasificēta atbilstošā pakāpē, nepiemērojot koeficientu, nevar uzskatīt par tiesību veidot karjeru pārkāpumu, ciktāl noteikumu saistībā ar pieņemšanu darbā piemērošana izņēmuma kārtā bija iespējama tikai tad, ja ieinteresētā persona bija tajā ieinteresēta vai guva kādas priekšrocības salīdzinājumā ar Civildienesta noteikumu piemērošanu.

Noteikumu saistībā ar pieņemšanu darbā piemērošana ir pakārtota noteiktām ierēdņa interesēm vai priekšrocībām. Ņemot vērā šo interešu vai priekšrocību esamību, Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta piemērošanu tātad nevar uzskatīt par nesamērīgu. Civildienesta tiesa, konstatējusi, ka pastāv šādas intereses vai priekšrocības, var leģitīmi secināt, ka nav noticis samērīguma principa pārkāpums.

Otrkārt, Civildienesta tiesai ir jānovērtē noteiktu interešu vai priekšrocību esamība saistībā ar ierēdņa karjeras attīstību un/vai saistībā ar atalgojumu, lai kompensētu to, ka viņš ir klasificēts zemākā pakāpē nekā tā, kurā viņš jau bija. Šīm interesēm vai priekšrocībām noteikti ir jābūt atbilstošām un pietiekamām, lai pamatotu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta piemērošanu. Savukārt šīm interesēm vai priekšrocībām, kas izriet no XIII pielikuma 12. panta 3. punkta piemērošanas, lai tās atbilstu spriedumam par lietas nodošanu atpakaļ, nekādā ziņā nav jābūt acīmredzamām.

Treškārt, tas, kas var tikt uzskatīts par noteiktām interesēm vai priekšrocībām, ir jānovērtē tiesnesim, kas izvērtē faktus.

(skat. 37.–39, 47., 50. un 51. punktu)