Language of document : ECLI:EU:T:2021:782

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2021. gada 10. novembrī (*)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo būvniecības paneli – Agrākais dizainparaugs, kas attēlo prettrokšņu sienas paneli – Spēkā neesamības pamats – Individuāla rakstura neesamība – Attiecīgā nozare – Informēts lietotājs – Autora brīvības pakāpe – Atšķirīga kopiespaida neesamība – Faktiski tirgoto izstrādājumu nozīme – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Lietā T‑193/20

Eternit, Kapelopdenbosa [Kapelle-op-den-Bos] (Beļģija), ko pārstāv J. Muyldermans un P. Maeyaert, avocats,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Ivanauskas un V. Ruzek, pārstāvji,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, –

Eternit Österreich GmbH, Feklabruka [Vöcklabruck] (Austrija), ko pārstāv M. ProhaskaMarchried, advokāts,

par prasību par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 5. februāra lēmumu lietā R 1661/2018‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Eternit Österreich un Eternit,

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents), tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg] un G. Hese [G. Hesse],

sekretāre: Ž. Pišona [J. Pichon], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 10. aprīlī,

ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 17. augustā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 21. augustā,

pēc 2021. gada 21. aprīļa tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītāja Eternit ir īpašniece Kopienas dizainparaugam, kas 2014. gada 15. septembrī iesniegts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) un reģistrēts ar numuru 2538140‑0001.

2        Apstrīdētais dizainparaugs ir attēlots šādi:

Image not found1.1

Image not found1.2

Image not found1.3

Image not found1.4

Image not found1.5

3        Izstrādājumi, kuriem paredzēts izmantot apstrīdēto dizainparaugu, ietilpst 25.01. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un atbilst šādam aprakstam: “Paneļi [būvniecība]”.

4        2016. gada 12. decembrī persona, kas iestājusies lietā, Eternit Österreich GmbH, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 52. pantu, iesniedza pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu.

5        Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam bija izvirzīts Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, aplūkojot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 4.–8. pantu, paredzētais pamats.

6        Persona, kas iestājusies lietā, savā pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu tostarp norādīja, ka apstrīdētais dizainparaugs neesot jauns Regulas Nr. 6/2002 5. panta izpratnē, ka tam neesot individuālas individuāla rakstura šīs regulas 6. panta izpratnē un ka tā izskata iezīmes nosakot vienīgi to tehniskā funkcija šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta izpratnē.

7        2018. gada 28. jūnijā Anulēšanas nodaļa pieņēma lēmumu, ar kuru tā, pirmkārt, secināja, ka persona, kas iestājusies lietā, nav pierādījusi, ka uz apstrīdēto dizainparaugu attiecas Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktā paredzētā izslēgšana no aizsardzības, un, otrkārt, tā atzina apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka tam nav individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, salīdzinot ar 2013. gada 4. martā, proti, pirms apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, interneta vietnē “http://www.rieder.at” pieejamajā brošūrā “Lärmschutz” publiskotu dizainparaugu attiecībā uz “prettrokšņu” paneļiem, kuri attēloti šādi:

Image not found

8        2018. gada 23. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

9        Ar 2020. gada 5. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas trešā padome noraidīja apelācijas sūdzību, secinot, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, jo, no informēta lietotāja skatījuma, tas ir kopumā līdzīgs agrākajam dizainparaugam.

 Lietas dalībnieku prasījumi

10      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

11      EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

12      Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, aplūkojot kopsakarā ar šīs regulas 6. pantu, pārkāpums. Šo pamatu veido trīs daļas, kurās tiek apgalvots, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, pirmkārt, definējot attiecīgo nozari un saprātīgu lietotāju, otrkārt, nosakot autora brīvības pakāpi minētajā nozarē un, treškārt, izdarot secinājumu par konfliktējošo dizainparaugu radītajiem kopiespaidiem.

13      Vispirms ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 15. punktā Apelācijas padome norādīja, ka agrākais dizainparaugs ir publiskots pirms apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē. Lietas dalībnieki šo konstatējumu neapstrīd. Līdz ar to ir jāizvērtē, vai apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura Regulas 6/2002 6. panta izpratnē salīdzinājumā ar agrāko dizainparaugu.

 Par pirmo daļu, kas attiecas uz attiecīgās nozares un informēta lietotāja definīciju

14      Apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelācijas padome norādīja, ka konfliktējošie dizainparaugi ir ēku nozarē izmantojami paneļi. Tādējādi neatkarīgi no jautājuma, vai šie paneļu veidi ir kvalificējami kā “prettrokšņu sienas”, kā prasītāja to ir norādījusi attiecībā uz agrāko dizainparaugu, vai kā “šķiedru cementa fasādes paneļi ēkām”, kā tas, prasītājas ieskatā, konkrētāk esot apstrīdētā dizainparauga gadījumā, jo tie attēlojot vienu un to pašu preces ārējo daļu, proti, būvniecības paneli. Turklāt Apelācijas padome norādīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 10. panta 1. punktu Kopienas dizainparaugam piešķirtā aizsardzība attiecas uz “visiem dizainparaugiem”, kas informētam lietotājam nerada atšķirīgu kopiespaidu, un ka līdz ar to dizainparauga aizsardzība nav atkarīga no tās preces rakstura, kurā šis dizainparaugs ir iekļauts vai izmantots. Tā ir pamatojusi šo argumentāciju ar 2017. gada 21. septembra spriedumu Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles (C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720).

15      Apstrīdētā lēmuma 19.–21. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka Regulas Nr. 6/2002 6. pantā norādītais informētais lietotājs izskatāmajā lietā ir persona, kas profesionāli darbojas ēku nozarē, piemēram, būvnieks, nekustamā īpašuma attīstītājs vai arhitekts. Šai personai, kas profesionāli darbojas attiecīgajā nozarē, esot noteiktas zināšanas par dažādiem būvniecības paneļu veidiem, un tās uzmanības līmenis esot relatīvi augsts. Apelācijas padome šajā ziņā precizēja, ka prasītājas atbalstītā nozares, uz kuru attiecas apstrīdētais dizainparaugs, klasifikācija kā “šķiedru cementa fasādes paneļi ēkām” nevarot būtiski ietekmēt informēta lietotāja definīciju.

16      Prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā neesot precīzāk definējusi attiecīgo nozari un informētu lietotāju. Tās ieskatā, nozare, uz kuru attiecas apstrīdētais dizainparaugs, esot vienīgi “ēku fasādes paneļi”, kam esot ļoti specifiskas iezīmes, nevis būvniecības paneļu nozare kopumā. Informēts lietotājs tātad esot “ēku fasādes paneļu” lietotājs, kas parasti tieši salīdzina attiecīgos dizainparaugus, lasot žurnālus un interneta vietnes vai pārbaudot preces vai paraugus tirdzniecības vietās.

17      Turklāt prasītāja uzskata, ka 2017. gada 21. septembra sprieduma Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles (C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720) atziņas esot piemērojamas vienīgi Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā ietvertajam formulējumam “attiecīgā nozare”, tādējādi, ka tās esot jāsaprot kā tādas, kas norāda, ka nav nepieciešams, lai izstrādājuma, kurā ir iekļauts vai izmantots apstrīdētais dizainparaugs, informētam lietotājam būtu zināms agrākais dizainparaugs gadījumā, kad šis dizainparaugs ir iekļauts vai izmantots izstrādājumā, kas attiecas uz citu ražošanas nozari, nevis to, uz kuru attiecas apstrīdētais dizainparaugs. Ja, pārbaudot apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, būtu jāņem vērā visi dizainparaugi, tostarp dažādās nozarēs ietilpstošie, šai ņemšanai vērā būtu nozīme tikai analīzes ceturtajā un pēdējā posmā, proti, posmā, kas attiecas uz konfliktējošo dizainparaugu kopiespaidu salīdzinājumu. Savukārt pirmie trīs analīzes posmi, kas saistīti ar attiecīgās nozares, informētā lietotāja un autora brīvības pakāpes šajā nozarē noteikšanu, esot jāveic tikai saistībā ar apstrīdēto dizainparaugu. Turklāt minētais spriedums ļaujot vai pat liekot ņemt vērā faktiski tirgotos izstrādājumus, kuros ir iekļauts vai izmantots apstrīdētais dizainparaugs.

18      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

 Piemērojamie principi

19      Vispirms, ņemot vērā lietas dalībnieku atšķirīgos argumentus šajā ziņā, ir jāprecizē apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma analītiskais ietvars Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē. It īpaši, ir jānoskaidro, vai attiecīgā nozare, informēts lietotājs un autora brīvības pakāpe ir jādefinē tikai attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu. Turklāt ir jāprecizē, vai faktiski tirgotajiem izstrādājumiem, kuros iekļauti vai izmantoti konfliktējošie dizainparaugi, ir nozīme apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumā.

20      Pirmkārt, attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura analītisko ietvaru Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē ir jānorāda, ka Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka reģistrētam dizainparaugam ir jāpiemīt individuālai būtībai [raksturam], ja vispārējais iespaids [kopiespaids], ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopiespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai [publiskots] līdz tam datumam, kad ir aizpildīts [iesniegts] reģistrācijas pieteikums, vai, runājot par prioritāti, pirms prioritātes datuma. Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir precizēts, ka, novērtējot individuālo raksturu, ņem vērā dizainparauga autora radošo pieeju [brīvības pakāpi], izveidojot dizainparaugu.

21      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējums iepriekšminētās tiesību normas izpratnē tiek veikts, īstenojot četru posmu pārbaudi. Šajā pārbaudē ir jānosaka, pirmkārt, nozare, pie kuras pieder izstrādājumi, kuros ir paredzēts iekļaut vai izmantot dizainparaugu, otrkārt, minēto izstrādājumu informēts lietotājs atbilstoši šo izstrādājumu funkcionālajam uzdevumam un, ņemot vērā šo informēto lietotāju, agrākais zinātības līmenis, kā arī uzmanības līmenis attiecībā uz līdzībām un atšķirībām, salīdzinot dizainparaugus, treškārt, autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē, kuras ietekme uz individuālo raksturu ir apgriezti proporcionāla, un, ceturtkārt, ņemot vērā individuālo raksturu, – to kopiespaidu iespējami tieša salīdzinājuma rezultāts, kurus informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs un ikviens publiskots agrāks dizainparaugs, aplūkots individuāli (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Visi/one/EUIPO – EasyFix (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

22      Ir jāprecizē, ka, lai gan no Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta formulējuma tieši neizriet pirmais analīzes posms, proti, to izstrādājumu nozares noteikšana, kuros dizainparaugu ir domāts ietvert vai izmantot, šis posms patiesībā ir obligāts priekšnoteikums, lai definētu informētu lietotāju un autora brīvību, jo šie pēdējie minētie jēdzieni ir skaidri pārņemti Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. un 2. punktā. Šajā ziņā Vispārējai tiesai jau ir bijusi iespēja norādīt, ka izstrādājuma, uz ko attiecas konkrētais dizainparaugs, identificēšana ļauj noteikt informētu lietotāju un autora brīvības pakāpi dizainparauga izstrādē (spriedumi, 2010. gada 18. marts, Grupo Promer Mon Graphic/ITSB – PepsiCo (Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums), T‑9/07, EU:T:2010:96, 56. punkts, un 2018. gada 21. jūnijs, Haverkamp IP/EUIPO – Sissel (Paklājs), T‑227/16, nav publicēts, EU:T:2018:370, 39. punkts).

23      Otrkārt, attiecībā uz jautājumu par to, kurā apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma posmā Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē ir jāņem vērā katrs no konfliktējošajiem dizainparaugiem, ir jāuzsver, ka, tā kā vērtējuma priekšmets atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kopsakarā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir apstrīdētā dizainparauga individuālais raksturs, ir loģiski noteikt attiecīgo nozari, informētu lietotāju un autora brīvības pakāpi tā izstrādē, ņemot vērā izstrādājumus, kuros ir paredzēts iekļaut vai izmantot apstrīdēto dizainparaugu.

24      Proti, no Regulas Nr. 6/2002 14. apsvēruma izriet, ka vērtējums par to, vai dizainparaugam ir individuāls raksturs, būtu jāpamato ar to, vai informēta lietotāja kopiespaids, kas radies, dizainparaugu apskatot, skaidri atšķiras no iespaida, kas viņam radies no jau esošiem dizainparaugiem, ņemot vērā tā izstrādājuma raksturu, kurā “dizainparaugs” ir izmantots vai kurā “tas” ir iekļauts, un jo īpaši ņemot vērā to ražošanas nozari, kurai “tas” piederīgs, kā arī dizainparauga autora brīvību, izveidojot “dizainparaugu”. Atsauce vienskaitlī uz “dizainparaugu”, lai noteiktu rūpniecības nozari, kurā “tas” ietilpst un autora brīvības pakāpi tā izstrādē, atšķirībā no daudzskaitļa izmantošanas jēdzienā “jau esoši dizainparaugi”, kas aptver vairākumu no esošajiem dizainparaugiem, skaidri norāda, ka pirmie trīs analīzes posmi, proti, attiecīgās nozares, informēta lietotāja un autora brīvības pakāpes noteikšana, ir jāveic tikai attiecībā uz dizainparaugu, kura individuālais raksturs šajā gadījumā tiek vērtēts, un tas šajā lietā ir apstrīdētais dizainparaugs.

25      Turpretim agrākais dizainparaugs netiek ņemts vērā šī sprieduma 21. punktā atgādinātā vērtējuma pirmo trīs posmu pārbaudē. Proti, apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu var iznīcināt agrāks dizainparaugs, kuru ir paredzēts izmantot izstrādājumos, kas ietilpst pilnīgi atšķirīgā nozarē, nevis tajā, kurā ietilpst ar apstrīdēto dizainparaugu aptvertie izstrādājumi. Tādējādi no Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka šajā tiesību normā vienīgi dizainparauga, nevis izstrādājuma, kurā šo dizainparaugu ir paredzēts iekļaut vai izmantot, publiskošana ir pakļauta faktiskajiem šīs publiskošanas noteikumiem (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 99. punkts). Tiesa ir precizējusi, ka nekas šajā tiesību normā neļauj uzskatīt, ka ir nepieciešams, lai izstrādājuma, kurā ir iekļauts vai izmantots apstrīdētais dizainparaugs, informētam lietotājam būtu zināms agrākais dizainparaugs gadījumā, kad šis dizainparaugs ir iekļauts izstrādājumā, kas attiecas uz citu ražošanas nozari, nevis to, uz kuru attiecas apstrīdētais dizainparaugs vai kurā tiek izmantots šis izstrādājums (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 131. punkts). Līdz ar to, ņemot vērā, ka agrākais dizainparaugs var ietilpt pavisam atšķirīgā nozarē, ko raksturo atšķirīgs informēts lietotājs un atšķirīga autora brīvība, apstrīdētā dizainparauga informētam lietotājam un tā autora brīvībai nav nozīmes, nosakot nozari, uz kuru attiecas minētais dizainparaugs.

26      Tātad prasītājai ir pamats apgalvot, ka pirmie trīs analīzes posmi tiek veikti tikai attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu, ko turklāt atzīst arī EUIPO.

27      Attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma ceturto un pēdējo posmu ir jāņem vērā gan apstrīdētais dizainparaugs, gan agrākais dizainparaugs. Proti, kā atgādināts šī sprieduma 21. punktā, šajā posmā tiek salīdzināti konfliktējošo dizainparaugu radītie kopiespaidi, kas nozīmē, ka ir jāņem vērā katrs no tiem.

28      Treškārt, attiecībā uz to, vai faktiski tirgotajiem izstrādājumiem, kuros ir iekļauti vai izmantoti konfliktējošie dizainparaugi, ir nozīme, izvērtējot apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, ir jākonstatē – kā to pamatoti norāda prasītāja –, ka judikatūrā ar zināmiem nosacījumiem ir atzīta iespēja ņemt vērā faktiski tirgotos izstrādājumus, uz kuriem attiecas konfliktējošie dizainparaugi.

29      Proti, saskaņā ar judikatūru, par kļūdu nav atzīstams tas, ka attiecīgo dizainparaugu radītā kopiespaida vērtējumā ņem vērā faktiski tirgotos izstrādājumus, kas atbilst šiem dizainparaugiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 73. punkts, un 2020. gada 29. aprīlis, Bergslagernas Järnvaru/EUIPO – Scheppach Fabrikation von Holzbearbeitungsmaschinen (Koksnes sadales rīks), T‑73/19, nav publicēts, EU:T:2020:157, 39. punkts).

30      Tomēr faktiski tirgoto izstrādājumu ņemšana vērā ilustratīvos nolūkos, salīdzinot kopiespaidu, ir spēkā tikai tiktāl, cik izstrādājumi atbilst dizainparaugiem, kādi tie ir reģistrēti (spriedumi, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 73. un 74. punkts, un 2019. gada 6. jūnijs, Porsche/EUIPO – Autec (Mehāniskie transportlīdzekļi), T‑209/18, EU:T:2019:377, 76. punkts).

31      Turklāt jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktu “dizainparaugs” ir definēts kā “visa ražojuma [izstrādājuma] vai tā daļas izskats, kas radies no paša izstrādājuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla”. Dizainparauga aizsardzība Regulas Nr. 6/2002 4. panta 1. punkta izpratnē ietver izstrādājuma izskata [veidola] aizsardzību. Šajā ziņā no Regulas Nr. 6/2002 12. apsvēruma izriet, ka aizsardzība nebūtu attiecināma uz sastāvdaļām, kas nav redzamas, izstrādājumu lietojot parastā veidā, vai uz tām sastāvdaļas iezīmēm, kas nav redzamas, to montējot (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 9. septembris, Biscuits Poult/ITSB – Banketbakkerij Merba (Biskvīts), T‑494/12, EU:T:2014:757, 22.–24. punkts, un 2014. gada 3. oktobris, Cezar/ITSB – PoliEco (Ieliktnis), T‑39/13, EU:T:2014:852, 40. punkts).

32      Tādējādi, lai gan attiecīgā dizainparauga grafiskais vai fotogrāfiskais attēlojums pats par sevi neļauj noteikt to, kādi tā aspekti ir redzami, vai veidu, kādā dizainparaugs tiks uztverts vizuālā aspektā, tieši šim nolūkam ir atļauts ņemt vērā faktiski tirgotos izstrādājumus vai to izmantošanas veidu.

33      No tā izriet, ka faktiski tirgotie izstrādājumi, kuros ir iekļauti vai izmantoti konfliktējošie dizainparaugi, var tikt ņemti vērā tikai ilustratīvos nolūkos, lai noteiktu minēto dizainparaugu vizuālos aspektus. Tomēr šāda ņemšana vērā ir atļauta vienīgi ar nosacījumu, ka faktiski tirgotie izstrādājumi atbilst dizainparaugiem, kādi tie ir reģistrēti. Tādējādi faktiski tirgotu izstrādājumu nevar ņemt vērā, ja dizainparaugs, kurā tas tiek izmantots vai kurā tas ir iekļauts, atšķiras no dizainparauga, kāds tas ir reģistrēts, vai ja tajā ir redzamas iezīmes, kas skaidri neizriet no minētā dizainparauga, kāds tas ir reģistrēts, grafiskā attēlojuma.

34      Vienīgā pamata pirmās daļas pārbaude ir jāveic, ņemot vērā šos principus.

 Par attiecīgo nozari

35      Kā izriet no šī sprieduma 21. punkta, apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma pirmais posms ir izstrādājumu, uz kuru attiecas šis dizainparaugs, nozares noteikšana.

36      Šajā nolūkā ir jāņem vērā norāde uz izstrādājumiem, kuros apstrīdēto dizainparaugu ir paredzēts ietvert vai izmantot, kāda tā ir sniegta reģistrācijas pieteikumā. Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 36. panta 2. punktu reģistrācijas pieteikumā ir jābūt sniegtai norādei par izstrādājumiem, kuros dizainparaugu ir domāts ietvert vai izmantot.

37      Vajadzības gadījumā ir jāņem vērā arī pats dizainparaugs, ciktāl tas sniedz precizējumus attiecībā uz izstrādājuma raksturu, izmantojumu vai funkciju. Proti, paša dizainparauga ņemšana vērā var ļaut identificēt izstrādājumu plašākas izstrādājumu kategorijas ietvaros, kas norādīta reģistrācijas laikā, un līdz ar to faktiski noteikt informētu lietotāju un autora brīvības pakāpi dizainparauga izstrādē (spriedumi, 2010. gada 18. marts, Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums, T‑9/07, EU:T:2010:96, 56. punkts, un 2018. gada 21. jūnijs, Grīdas paklājs, T‑227/16, nav publicēts, EU:T:2018:370, 39. punkts).

38      Izskatāmajā lietā, pirmkārt, no apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikumam pievienotā apraksta izriet, ka tajā minētie izstrādājumi bija aprakstīti kā “paneļi [būvniecība]”, kas Lokarno nolīguma izpratnē ietilpst 25.01. klasē. Tātad pati prasītāja ir izvēlējusies neierobežot apstrīdētā dizainparauga reģistrāciju tikai ar “ēku fasādes paneļiem”. Proti, minētajā pieteikumā norādītie “paneļi [būvniecība]” bez ierobežojumiem attiecas uz ēku nozari plašā nozīmē.

39      Otrkārt, runājot par apstrīdētā dizainparauga attēlojumiem, kas atspoguļoti šī sprieduma 2. punktā, ir jākonstatē, ka tie arī neļauj saskatīt to izstrādājumu raksturu, kuros šo dizainparaugu ir paredzēts ietvert vai izmantot, to izmantojumu vai funkciju. Proti, neviens minētā dizainparauga elements nenorāda, ka attiecīgo dizainparaugu būtu paredzēts izmantot tikai ēku fasādes paneļiem, izslēdzot jebkuru citu būvniecības paneli.

40      Šādos apstākļos Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu, varēja uzskatīt, ka attiecīgā nozare ir būvniecības paneļu nozare.

41      Prasītāja mēģina atspēkot šo secinājumu, būtībā uzsverot faktu, ka izstrādājumi, kurus tā laiž tirgū un kuros tā izmanto apstrīdēto dizainparaugu, esot vienīgi ēku fasādes paneļi. Tādējādi šis arguments ir balstīts uz premisu, ka nozare, uz kuru attiecas apstrīdētais dizainparaugs, ir jānosaka vienīgi atkarībā no tirgū faktiski tirgotajiem izstrādājumiem.

42      Tomēr šai premisai nevar piekrist. Pirmkārt, šī premisa nav balstīta ne uz vienu Regulas Nr. 6/2002 tiesību normu. Turklāt šādas premisas rezultātā reģistrācijas pieteikumā obligāti ietveramajām norādēm, kas ir uzskaitītas Regulas Nr. 6/2002 36. panta 2. punktā, tiktu liegta jebkāda nozīme, tās aizstājot ar informāciju, kas iegūta no konkrētā brīža situācijas tirgū. Tomēr šī pēdējā minētā principā ir paredzēta, lai attīstītu faktiski tirgotu izstrādājumu klāstu, kas laika gaitā var būtiski mainīties atkarībā no daudziem faktoriem, piemēram, īpašnieka komerciālās stratēģijas, piedāvājuma un pieprasījuma vai arī konkrētās preces panākumiem vai neveiksmes tirgū.

43      Otrkārt, lai gan saskaņā ar šī sprieduma 29.–33. punktā atgādinātajiem principiem par kļūdu nevar uzskatīt to, ka tiek ņemti vērā faktiski tirgotie izstrādājumi, šī ņemšana vērā ir atļauta tikai ilustratīvos nolūkos, lai noteiktu attiecīgā dizainparauga vizuālos aspektus, un ar nosacījumu, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst dizainparaugam, kāds tas ir reģistrēts. Tādējādi, ja pati apstrīdētā dizainparauga, kāds tas ir reģistrēts, izpēte atspoguļo, ka runa ir par īpašu kategoriju plašākas izstrādājumu kategorijas ietvaros, kas norādīta reģistrācijas laikā, ir ļauts ņemt vērā šo īpašo kategoriju (spriedums, 2010. gada 18. marts, (Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums), T‑9/07, EU:T:2010:96, 59. un 60. punkts).Turpretim, ja apstrīdētā dizainparauga izpēte pati par sevi nenorāda, ka tas attiecas uz šaurāku preču kategoriju, kā tas ir šajā lietā, tad vienīgā atsauce uz tirgū faktiski tirgotajiem izstrādājumiem nevar būt pamats tam, lai attiecīgā nozare tiktu definēta citādi.

44      Turklāt prasītāja pamatoti norāda, ka Apelācijas padome, definējot attiecīgo nozari, apstrīdētā lēmuma 17. un 18. punktā esot kļūdaini atsaukusies gan uz apstrīdēto dizainparaugu, gan uz agrāko dizainparaugu. Kā izriet no šī sprieduma 23.–27. punkta, pirmajā analīzes posmā ir jāņem vērā tikai apstrīdētais dizainparaugs, turklāt EUIPO to neapstrīd.

45      Tomēr šī neprecizitāte neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, ciktāl Apelācijas padome apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma mērķiem ir pareizi definējusi attiecīgo nozari, proti, būvniecības paneļu nozari, kā tas izriet no šī sprieduma 36.–40. punkta.

46      Līdz ar to ir jānoraida prasītājas argumenti saistībā ar attiecīgās nozares, uz kuru attiecas apstrīdētais dizainparaugs, definīciju.

 Par informētu lietotāju

47      Saskaņā ar judikatūru informēta lietotāja jēdziens ir jāsaprot kā starpposma jēdziens starp preču zīmju jomā piemērojamo vidusmēra patērētāja jēdzienu, no kura netiek prasītas nekādas īpašas zināšanas un kurš parasti nenodarbojas ar konfliktējošu preču zīmju tiešu salīdzināšanu, un pazinēja eksperta jēdzienu, kam ir padziļinātas tehniskas zināšanas. Tātad informēta lietotāja jēdzienu var saprast kā tādu, ar ko apzīmē nevis lietotāju ar vidēju uzmanības līmeni, bet gan lietotāju, kurš ir īpaši uzmanīgs, neatkarīgi no tā, vai tas tā ir viņa personīgās pieredzes dēļ vai plašo zināšanu dēļ attiecīgajā nozarē (spriedums, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 53. punkts).

48      Turklāt informēta lietotāja jēdzienu, kas radīts tieši dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma vajadzībām, balstoties uz Regulas Nr. 6/2002 6. pantu, var definēt tikai vispārīgi, atsaucoties uz personu, kurai piemīt standarta īpašības, nevis uz katru atsevišķu gadījumu saistībā ar apstrīdētā dizainparauga īpašu izmantošanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 6. jūnijs (Mehāniskie transportlīdzekļi), T‑209/18, EU:T:2019:377, 37. punkts).

49      Precīzāk attiecībā uz informēta lietotāja uzmanības līmeni – lai gan informēts lietotājs nav uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju, kurš dizainparaugu parasti uztver kā vienu veselumu un neanalizē tā dažādās sastāvdaļas, viņš nav arī eksperts vai pazinējs, kurš spēj detalizēti aplūkot minimālās atšķirības, kādas var būt starp attiecīgajiem dizainparaugiem. Tātad īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, lai gan viņš nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas eksistē attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā savu ieinteresētību attiecīgajos izstrādājumos, to lietošanas laikā izrāda pietiekami augstu uzmanības līmeni (skat. spriedumu, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

50      Šajā lietā, ņemot vērā šī sprieduma 47.–49. punktā atgādināto judikatūru un tā kā ar apstrīdēto dizainparaugu saistītā nozare ir būvniecības paneļu nozare, Apelācijas padome pamatoti varēja uzskatīt, ka informēts lietotājs ir ēku nozares profesionālis, piemēram, būvnieks, nekustamā īpašuma attīstītājs vai arhitekts, kuram ir attiecīgās zināšanas par dažādiem būvniecības paneļiem un augsts uzmanības līmenis.

51      Tātad prasītājas arguments, kas vērsts uz to, lai informētu lietotāju definētu kā “ēku fasādes paneļu” lietotāju, ir jānoraida to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti šī sprieduma 38. un 39. punktā.

52      Turklāt, lai gan prasītāja uzskata, ka attiecīgā nozare bija nosakāma šaurāk, proti, tikai kā “ēku fasādes paneļi”, tā tomēr neapgalvo, ka šādi definētam informētam lietotājam būtu cits uzmanības līmenis nekā būvniecības nozares profesionālim.

53      No tā izriet, ka Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka izskatāmajā lietā informēts lietotājs ir būvniecības nozares profesionālis, kam ir augsts uzmanības līmenis.

54      Ņemot vērā iepriekš minēto, vienīgā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

 Par otro daļu, kas attiecas uz apstrīdētā dizainparauga autora brīvības pakāpi

55      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā ir uzskatījusi, ka autora brīvību būvniecības paneļu izstrādē zināmā mērā ierobežo tas, ka minētie paneļi pilda tehnisku funkciju, proti, nodrošināt izturību pret laikapstākļu iedarbību, vai tiem ir citas īpašības, piemēram, akustiskās, ugunsizturības un strukturālās īpašības, tas, ka tie ir cieši piestiprināmi sienai, fasādei vai jumtam, un tas, ka tiem ir jāuzlabo ēkas estētika. Tomēr autoram esot ievērojama brīvības pakāpe attiecībā uz veidiem, formām, krāsām un virsmas rakstiem. Apelācijas padome turklāt uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi agrāka attīstības līmeņa piesātinājuma esamību. Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 35. punktā norādīja, ka konfliktējošo dizainparaugu kopējās iezīmes attiecas uz elementiem, saistībā ar kuriem autoram ir vidēja brīvības pakāpe.

56      Prasītāja apgalvo, ka autora brīvība ir jāvērtē atbilstoši “ēku fasādes paneļu” nozarei. Proti, apstrīdēto dizainparaugu lielā mērā nosakot šo paneļu funkcijas. Šiem ierobežojumiem esot ietekme uz paneļu virsmas konstrukciju, kurai noteikti esot jābūt pietiekami līdzenai un parasti jāietver līniju un krāsu saspēle. Tā kā krāsu skaits tāpat kā raksti ir ierobežoti, “kad notiek darbs ar līnijām”, autora brīvība neesot neierobežota vai ievērojama. Prasītājas ieskatā, šķietami eksistē zināms attīstības līmeņa piesātinājums ēku fasādes paneļiem ar lineāru dizainu. Tādējādi ēku fasādes paneļu autora brīvība labākajā gadījumā esot vidēja.

57      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

58      Saskaņā ar judikatūru autora brīvības pakāpe dizainparauga izstrādē ir nosakāma, tostarp ievērojot ierobežojumus, kuri saistīti ar izstrādājuma vai kādas izstrādājuma sastāvdaļas noteiktu tehnisko funkciju vai arī izstrādājumam piemērojamām juridiskām prasībām. Šo ierobežojumu dēļ tiek standartizētas noteiktas īpašības, kas līdz ar to kļūst kopīgas dizainparaugiem, kurus izmanto attiecīgajā izstrādājumā (spriedums, 2010. gada 18. marts, Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums, T‑9/07, EU:T:2010:96, 67. punkts).

59      Šajā kontekstā autora brīvība ir faktors, kas drīzāk ļauj niansēt apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu, nevis autonoms faktors, kas nosaka, cik atšķirīgiem jābūt abiem dizainparaugiem, lai viens no tiem varētu pretendēt uz individuālu raksturu. Citiem vārdiem sakot, faktors attiecībā uz autora brīvības pakāpi var stiprināt vai, gluži pretēji, niansēt secinājumu par attiecīgā dizainparauga radīto kopiespaidu (skat. spriedumu, 2019. gada 6. jūnijs Mehāniskie transportlīdzekļi), T‑209/18, EU:T:2019:377, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

60      Faktora attiecībā uz autora radošās brīvības pakāpi apstrīdētā dizainparauga izveidē ietekme uz individuālo raksturu ir mainīga atbilstoši apgrieztās proporcionalitātes noteikumam. Tātad – jo lielāka ir autora brīvība dizainparauga izveidē, jo mazāka iespēja, ka ar nelielām atšķirībām starp konfliktējošiem dizainparaugiem pietiks, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopiespaidu. Un otrādi – jo ierobežotāka ir autora brīvība dizainparauga izveidē, jo lielāka iespēja, ka nelielas atšķirības starp konfliktējošiem dizainparaugiem būs pietiekamas, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopiespaidu. Citiem vārdiem sakot, lielāka autora brīvības pakāpe pastiprina secinājumu, ka dizainparaugi bez būtiskām atšķirībām informētam lietotājam rada vienādu kopiespaidu un tādēļ apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura. Tieši pretēji, mazāka autora radošās brīvības pakāpe pastiprina secinājumu, ka pietiekami izteiktas atšķirības starp dizainparaugiem informētam lietotājam rada atšķirīgu kopiespaidu un tādēļ apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

61      Izskatāmajā lietā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka šī sprieduma 35.–54. punktā izklāstīto iemeslu dēļ Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, pārbaudot “būvniecības paneļu” autora brīvību, nevis “ēku fasādes paneļu” autora brīvību.

62      Otrkārt, prasītāja pati uzskata, ka ēku fasādes paneļu autora brīvība ir vidēja, ko Apelācijas padome būtībā ir norādījusi arī apstrīdētā lēmuma 24. un 35. punktā attiecībā uz būvniecības paneļu autora brīvību.

63      Treškārt, nevar atbalstīt prasītājas argumentu, ka attiecīgo paneļu virsma parasti ietver līniju un krāsu saspēli un ka, “darbojoties ar līnijām”, autora brīvība nav neierobežota vai ievērojama. Prasītāja nav pierādījusi, ka ēku paneļu vai arī ēku fasādes paneļu sastāvā obligāti būtu jāietver lineāri dizaini izciļņu un lineāru iedobumu veidā, kā arī konkrētas krāsas, tādējādi izslēdzot jebkādu citu formu. Lai gan nevar izslēgt, ka šāda vispārējā tendence eksistē ēku paneļu, tostarp ēku fasādes paneļu dizaina jomā, šo apstākli nevar uzskatīt par autora brīvības ierobežojošo faktoru, jo tieši šī autora brīvība ļauj tam atklāt jaunas formas, jaunas tendences vai arī ieviest kaut ko jaunu esošās tendences ietvaros (spriedums, 2012. gada 13. novembris, Antrax It/ITSB – THC (Apkures radiatori), T‑83/11 un T‑84/11, EU:T:2012:592, 95. punkts).

64      Turklāt jautājumam, vai kāds dizainparaugs atbilst vai neatbilst vispārējai tendencei dizaina jomā, ir nozīme, lielākais, saistībā ar attiecīgā dizainparauga estētisko uztveri, un tas tātad eventuāli var ietekmēt izstrādājuma, kurā ir iekļauts šis dizainparaugs, komerciālās sekmes. Turpretim šim jautājumam nav nozīmes saistībā ar attiecīgā dizainparauga individuāla rakstura pārbaudi, kurā ir jānoskaidro, vai šā dizainparauga radītais kopiespaids atšķiras no kopiespaidiem, ko rada agrāk publiskoti dizainparaugi, neatkarīgi no estētiskiem vai komerciāliem apsvērumiem (spriedumi, 2010. gada 22. jūnijs, Shenzhen Taiden/ITSB – Bosch Security Systems (Sakaru iekārta), T‑153/08, EU:T:2010:248, 58. punkts; 2014. gada 4. februāris, Sachi PremiumOutdoor Furniture/ITSB – Gandia Blasco (Krēsls), T‑357/12, nav publicēts, EU:T:2014:55, 24. punkts, un 2017. gada 17. novembris, Ciarko/EUIPO – Maan (Tvaika nosūcējs), T‑684/16, nav publicēts, EU:T:2017:819, 58. punkts).

65      Turklāt, lai gan prasītāja apgalvo, ka eksistē attīstības līmeņa piesātinātība, pietiek konstatēt, kā to ir darījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā, ka prasītāja ar konkrētiem un attiecināmiem pierādījumu elementiem nav pierādījusi šādas piesātinātības esamību.

66      Līdz ar to vienīgā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

 Par trešo daļu, kas attiecas uz attiecīgo konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumu

67      Izskatāmajā lietā salīdzināmie dizainparaugi ir šādi:

Apstrīdētais dizainparaugs

Agrāks dizainparaugs

1.1Image not found

Image not found

1.2Image not found


1.3Image not found


1.4Image not found


1.5 Image not found



68      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 31.–35. punktā ir uzskatījusi, ka konfliktējošiem dizainparaugiem ir šādas kopīgas iezīmes: a) lineāras līdzenas virsmas, kurām raksturīgi vairāki paralēli izciļņi un iedobumi; b) izciļņu un iedobumu izvietojums vienādās proporcijās un paralēli uz visas virsmas; c) identiska struktūra ar stāviem augšupejošiem un lejupejošiem sāniem, kas savieno iedobumu ar izcilni, d) augšupejošo sānu virzības uz izcilni un lejupejošo sānu virzības uz iedobumu identiska secība un e) līdzīgs garums starp izciļņiem un iedobumiem. Tādējādi Apelācijas padome uzskatīja, ka konfliktējošie dizainparaugi informētam lietotājam rada vienādu kopiespaidu.

69      Pirmām kārtām, prasītāja uzsver vairākas atšķirības starp konfliktējošajiem dizainparaugiem, kuras radot atšķirīgu kopiespaidu, proti:

–        pirmkārt, apstrīdētā dizainparauga viena virsmas vienība ietverot daudz vairāk līniju (izciļņu un rievu);

–        otrkārt, apstrīdētajam dizainparaugam esot izciļņi jeb izvirzījumi, kas nedaudz redzami no plāksnēm (2 mm), iezīmējot platu aptuveni 100 grādu leņķi pret rievām, kas veido vieglu trapecveida struktūru, savukārt agrākajam dizainparaugam šādas trapecveida struktūras neesot;

–        treškārt, apstrīdētajā dizainparaugā izciļņu augšējās plakanās virsmas esot nedaudz mazākas par plakano rievu izmēriem, un to attiecība esot aptuveni 1:1,5, savukārt agrākajā dizainparaugā izciļņi esot vismaz tikpat lieli kā rievas (attiecība 1:1);

–        ceturtkārt, apstrīdētajā dizainparaugā izciļņu augstums (2 mm) esot būtiski mazāks nekā plakano rievu izmēri (12 mm), lai gan šķiet, ka agrākajā dizainparauga izciļņi ir daudz redzamāki;

–        piektkārt, apstrīdētajam dizainparaugam esot vilnai raksturīga (šķiedru cementa) tekstūra kontrastējošos pelēkās krāsas toņos, savukārt klīniskā aspektā agrākajam dizainparaugam esot līdzena virsma, kas atveidota haki zaļā krāsā un,

–        sestkārt, faktiskie izstrādājumi, kuriem ir izmantoti konfliktējošie dizainparaugi, skaidri parādot, ka tiem ir pilnīgi atšķirīgi izmēri un apjomi, jo agrākā dizainparauga izciļņi ir daudz plašāki nekā apstrīdētajam dizainparaugam.

70      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo argumentāciju.

71      Atbilstoši judikatūrai dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopiespaida par atšķirīgumu vai no déjà vu [“jau redzēts”] iespaida neesamības no informēta lietotāja skatpunkta salīdzinājumā ar jebkuru agrāk eksistējošu objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā nepietiekami izteiktas atšķirības, lai ietekmētu šo kopiespaidu, lai gan tās varētu būt kas vairāk nekā nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā pietiekami izteiktas atšķirības, lai radītu atšķirīgu kopiespaidu (skat. spriedumu, 2017. gada 16. februāris, Antrax It/EUIPO – Vasco Group (Radiatoru termosifoni),T‑828/14 un T‑829/14, EU:T:2017:87, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

72      Konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam ir jābūt sintētiskam, un tas nevar būt ierobežots vienīgi ar līdzību un atšķirību uzskaitījuma analītisku salīdzinājumu. Šim salīdzinājumam ir jābūt balstītam uz publiskotām apstrīdētā dizainparauga iezīmēm, un tam jāaptver tikai aizsargātās iezīmes, neņemot vērā no aizsardzības izslēgtas – it īpaši tehniskas – iezīmes. Šādam salīdzinājumam ir jābūt veiktam attiecībā uz dizainparaugiem, kādi tie ir reģistrēti, turklāt spēkā neesamības atzīšanas pieteikuma iesniedzējam nevar pieprasīt, lai tas iesniegtu attiecīgā dizainparauga grafisku attēlojumu, kas ir salīdzināms ar apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikumā norādīto attēlojumu (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 84. punkts un tajā minētā judikatūra).

73      Šajā lietā vispirms ir jānorāda – tāpat, kā to ir darījusi Apelācijas padome –, ka abiem dizainparaugiem ir ļoti līdzīga forma un tajos ir līdzīgi elementi, kas sakārtoti salīdzināmā veidā, proti, līdzena lineāra virsma, kurā ir vairāki paralēli izciļņi un iedobumi. Turklāt iespaids par paralēli uz virsmas izvietoto izciļņu un iedobumu proporcijām, it īpaši to platumu, ir ļoti līdzīgi. Visbeidzot, augšupejošu un lejupejošu sānu struktūra, kas savieno iedobumu ar izcilni, ir ļoti līdzīga.

74      Attiecībā uz prasītājas uzsvērtajām konfliktējošo dizainparaugu atšķirībām ir jānorāda, ka šī sprieduma 69. punktā minētā pirmā līdz ceturtā un sestā atšķirība attiecas uz konfliktējošo dizainparaugu dažādo elementu izmēriem, slīpumu un apgalvotajām proporcijām.

75      Šajā ziņā, pirmkārt, ciktāl pieprasītā aizsardzība attiecas uz dizainparaugiem neatkarīgi no izstrādājumu, kuros šos dizainparaugus paredzēts izmantot, konkrētiem izmēriem, apgalvojumiem saistībā ar šiem izmēriem nav nekādas nozīmes saistībā ar konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 13. novembris (Apkures radiatori), T‑83/11 un T‑84/11, EU:T:2012:592, 67. punkts).

76      Otrkārt, un ļoti būtiski, apgalvotās atšķirības pietiekami skaidri neizriet no konfliktējošo dizainparaugu attēlojumu salīdzinājuma. Konkrēti, apstrīdētā dizainparauga izmēri un proporcijas, uz kurām atsaucas prasītāja, neizriet no dizainparauga, kāds tas ir reģistrēts, attēlojuma.

77      Katrā ziņā – kā Apelācijas padome pamatoti ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 32. punktā – informēts lietotājs nepievērsīs īpašu uzmanību precīzajām proporcijām starp izciļņiem un iedobumiem vai arī dažādu leņķu pakāpei. Šis lietotājs drīzāk pievērsīs īpašu uzmanību dizainparaugu vispārējai formai un to kopējām iezīmēm, kas kopumā rada iespaidu par salīdzināto dizainparaugu līdzību, proti, līdzena lineāra virsma, ko nosaka vizuāli analoģiska izciļņu un iedobumu secība, līdzīga struktūra un proporcijas, kuras, pat būdamas atšķirīgas, nevar novērst jebkādu déjà vu iespaidu šī sprieduma 71. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.

78      Protams, kā tas ir uzsvērts šī sprieduma 29.–33. punktā, šajā apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma posmā ilustratīvi var ņemt vērā faktiski tirgotos izstrādājumus, kuros ir paredzēts izmantot konfliktējošos dizainparaugus, lai noteiktu to redzamās daļas un veidu, kādā tie tiks uztverti. Šajā ziņā ir jākonstatē – tāpat, kā to ir darījusi Apelācijas padome –, ka konfliktējošie dizainparaugi, vai tās būtu ēku fasādes vai prettrokšņu sienas, parasti tiek aplūkoti no zināma attāluma. Līdz ar to varbūtējām atšķirībām līniju skaita ziņā un izciļņu vai izvirzījumu proporcijās esot nenozīmīga loma kopiespaidos, ko rada konfliktējošie dizainparaugi.

79      Attiecībā uz šī sprieduma 69. punktā norādīto piekto atšķirību, kas attiecas uz apstrīdētā dizainparauga tekstūru, protams, nav izslēgts, kā to norāda prasītāja, ka attēlu Nr. 1.3, kurā redzams minētā dizainparauga sānskats, pēc īpaši rūpīgas pārbaudes var interpretēt kā tādu, kas norāda uz vilnai raksturīgu tekstūru, kuras nav agrākajā dizainparaugā. Tomēr, tā kā reģistrācijas pieteikumā nav nekādu citu norāžu, minētais attēls var arī norādīt uz to, ka attiecīgais panelis ir ticis nogriezts, līdz ar to prasītājas norādītā “vilnai raksturīga tekstūra” minētajā attēlā varētu arī parādīties vienkārši kā virsma, kas pēc griešanas ir nedaudz saburzītāka sānu daļās, vai – kā to norāda EUIPO – kā vienkārši nepilnības izmantotajā materiālā. Turklāt, kā to pamatoti uzsver Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 33. punktā, konfliktējošo dizainparaugu virspuse ir vienīgā redzamā virsma, tiklīdz paneļi ir piestiprināti uz ēkām vai sienām, līdz ar to sānskatam attēlā Nr. 1.3 ir mazāka nozīme.

80      Šādos apstākļos, kā to pamatoti uzsver EUIPO, apstrīdētā dizainparauga, kāds tas ir reģistrēts, attēlojums un jebkādu citu norāžu šajā ziņā neesamība reģistrācijas pieteikumā neļauj pietiekami skaidri konstatēt apgalvoto šādas tekstūras esamību.

81      Turklāt, kā Apelācijas padome ir pamatoti norādījusi apstrīdētā lēmuma 33. punktā, informēts lietotājs visticamāk apzinās, ka būvniecības paneļa virsmas tekstūra var būt atkarīga no izmantotā materiāla un līdz ar to dažādu materiālu lietošanas iespēja nav pietiekama atšķirīga kopiespaidu radīšanai.

82      Turklāt, kas attiecas uz prasītājas argumentu par konfliktējošo dizainparaugu krāsu atšķirību, EUIPO pamatoti apgalvo, ka, ņemot vērā, ka apstrīdētais dizainparaugs ir reģistrēts melnbaltā krāsā, jebkādai apstrīdētajā dizainparaugā izmantotajai krāsai nav nozīmes to salīdzinājumā, jo uz apstrīdēto dizainparaugu netika attiecināta neviena krāsa (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 14. jūnijs, Sphere Time/ITSB – Punch (Aukliņai piestiprināts pulkstenis), T‑68/10, EU:T:2011:269, 82. punkts, un 2018. gada 7. februāris, Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Zaharieva (Maisiņu prezentēšanas kaste), T‑793/16, nav publicēts, EU:T:2018:72, 67. punkts).

83      Otrkārt, prasītāja norāda, ka Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, agrāka dizainparauga precīzas definēšanas mērķiem neņemdama vērā faktiskos izstrādājumus, kuros konfliktējošie dizainparaugi ir iekļauti vai ir paredzēti izmantošanai.

84      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – Apelācijas padome ir ņēmusi vērā izstrādājumus, kuros ir izmantoti konfliktējošie dizainparaugi, un to izmantošanas veidu. Piemēram, kā norādīts šī sprieduma 79. punktā, Apelācijas padome konstatēja, ka konfliktējošo dizainparaugu augšējā virsma ir vienīgā redzamā virsma brīdī, kad paneļi tiek uzstādīti uz ēkām vai sienām, līdz ar to sānskatam attēlā Nr. 1.3 ir mazāka nozīme. Tāpat apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome norādīja, ka informēts lietotājs labi apzinās, ka būvniecības paneļi varētu tikt nogriezti malu pie malas, pielāgojot ēkas izmēram un formai, lai izveidotu homogēnu virsmu, un līdz ar to nav nekāda iemesla skaitīt precīzu izciļņu skaitu. Šie apsvērumi tādējādi ir balstīti uz izstrādājumu, ko aptver konfliktējošie dizainparaugi, izmantošanas veidu, ciktāl tas ietekmē veidu, kādā minētos dizainparaugus vizualizē informēts lietotājs.

85      Līdz ar to līdzīgi Apelācijas padomei ir jāsecina, ka, ņemot vērā apstrīdētā dizainparauga autora brīvības vidējo pakāpi, šis dizainparaugs informētam lietotājam rada déjà vu kopiespaidu salīdzinājumā ar agrāko dizainparaugu.

86      Ņemot vērā iepriekšminēto, vienīgais prasītājas izvirzītais un tādējādi prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

87      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus saskaņā ar to prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Eternit sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eternit Österreich GmbH tiesāšanās izdevumus.

Kornezov

Buttigieg

Hesse

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 10. novembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.