EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2012. gada 1. februārī

Lieta F‑123/10

Giovanni Bancale un Roberto Buccheri

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Iekšējie konkursi – Pielaišanas nosacījumi – Pēc diploma saņemšanas iegūtā profesionālā pieredze – Diploms – Pirms diploma saņemšanas iegūtā kvalifikācija – Līdzvērtība

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru Komisijas pagaidu darbinieki G. Bancale un R. Buccheri, kas strādā Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF), būtībā lūdz atcelt iekšējo konkursu COM/INT/OLAF/09/AD 8 un COM/INT/OLAF/09/AD 10 atlases komisijas lēmumus noraidīt attiecīgās viņu kandidatūras šajos konkursos

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāji sedz visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums, kas pieņemts, pārskatot iepriekšēju lēmumu – Atlases komisijas lēmums, kas pieņemts pēc kandidāta, kurš nav pielaists konkursā, lietas pārskatīšanas

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Augstākas prasības nekā tās, kas Civildienesta noteikumos izvirzītas attiecībā uz darba klasifikāciju – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 5. un 29. pants un III pielikums)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Prasība par profesionālās pieredzes noteiktu gadu skaitu pēc diploma, kas ļauj piedalīties konkursā, saņemšanas – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 27. panta pirmā daļa, 29. panta 1. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Civildienesta tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Lai garantētu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamības priekšnoteikums ir tāds, ka būtiskie faktiskie un tiesību apstākļi, ar kuriem tā ir pamatota, saskanīgi un saprotami izriet no paša prasības pieteikuma teksta.

(skat. 38. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. februāris, F‑76/09 AH/Komisija, 29. punkts.

2.      Ja kāds konkursa dalībnieks lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemto lēmumu, par nelabvēlīgu aktu tiek uzskatīts atlases komisijas lēmums, kas pieņemts pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas.

(skat. 42. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 31. janvāris, T‑293/03 Giulietti/Komisija, 27. punkts; 2006. gada 13. decembris, T‑173/05 Heus/Komisija, 19. punkts.

3.      Statūtu 5. pantā atkarībā no tā, kādām funkcijām atbilst amats, vispārīgi ir definēts prasītais minimālais universitātes vai otrā līmeņa izglītības un profesionālās izglītības līmenis, kā arī atsevišķos gadījumos – profesionālā pieredze, katrai funkciju grupai un dažādām pakāpēm un tas neattiecas uz pieņemšanas darbā noteikumiem, kas ir noteikti Civildienesta noteikumu 29. pantā un III pielikumā. No minētā izriet, ka nekas neaizliedz to, ka attiecībā uz noteiktiem amatiem vai to kategorijām noteikumos konkursa paziņojumā tiek izsludināti stingrāki nosacījumi nekā tie, kas atbilst no amatu klasifikācijas izrietošajiem minimālajiem nosacījumiem, kuri paredzēti konkrēta vakantā amata aizpildīšanai vai rezerves sarakstu sagatavošanai ar mērķi aizpildīt noteiktas kategorijas amata vietas.

(skat. 52. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 16. marts, T‑329/03 Ricci/Komisija, 70. punkts.

4.      Civildienesta noteikumi iestādēm piešķir plašu rīcības brīvību attiecībā uz konkursa organizāciju. Šāda brīvība ir jāīsteno, kad iecēlējinstitūcija pieņem paziņojumu par konkursu un precizē it īpaši pielaišanas pie konkursa nosacījumus. Tomēr šīs plašās rīcības brīvības īstenošanai ir jābūt saderīgai ar Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas, kā arī 29. panta 1. punkta imperatīvajām normām.

Līdz ar to, īstenojot plašo rīcības brīvību, kas šajā jomā ir atzīta iecēlējinstitūcijai, izvēle vienmēr ir jāveic atkarībā no ar aizpildāmo amata vietu saistītajiem nosacījumiem un vispārīgāk – dienesta interesēm.

No Civildienesta noteikumu 5. panta 2. punkta, skatīta kopā ar šī paša panta 3. punktu, izriet, ka AD 8 un AD 10 pakāpes ir pārvaldnieku funkciju grupas augstākās pakāpes, kas pilda it īpaši vadības, plānošanas un izpētes pienākumus.

Apstākļos, kad konkurss ir uz šo pakāpju ierēdņu amata vietām, prasība par profesionālās pieredzes noteiktu gadu skaitu pēc diploma, kas ļauj piedalīties konkursā, saņemšanas, šķiet, ir atbilstošs līdzeklis, lai iestāde nodrošinātu ierēdņu, kam ir Civildienesta noteikumu 27. panta pirmajā daļā noteiktās īpašības, piedalīšanos un tātad garantētu dienesta intereses.

Profesionālā pieredze, kas iegūta pēc diploma saņemšanas un saistībā ar to, drīzāk sniedz kandidātiem padziļinātu priekšstatu par zinātniskas pieejas piemērošanu praktiskām problēmām nekā pirms diploma saņemšanas iegūta profesionālā pieredze. Principā tā ir bagātinošāka nekā pirms diploma saņemšanas iegūtā [pieredze], jo tā ļauj īstenot praksē iepriekš apgūtos akadēmiskos jēdzienus un tātad paplašināt profesionālo kompetenci. Turklāt tā palielina iespēju, ka kandidātiem faktiski ir profesionālā pieredze pārvaldnieka līmeņa uzdevumu izpildē. Tādējādi tā ticami norāda, ka kandidātiem ir vajadzīgā kvalifikācija.

(skat. 66., 76. un 79.–81. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez/Komisija, 52. un 53. punkts.