Prasība, kas celta 2024. gada 23. februārī — Komisija/Ungārija

(Lieta C-144/24)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, M. Mataija un A. Tokár)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, pieņemot 404/2021. sz. Korm. rendelet (Valdības dekrēts Nr. 404/2021) un 405/2021. sz. Korm. Rendelet (Valdības dekrēts Nr. 405/2021) par derīgo izrakteņu ieguves papildu nodevu un minimālo ieguves apjomu un pieņemot 2021. évi CXXXVI. törvény (2021. gada Likums Nr. CXXXVI), ar kuru papildina a bányászatról szóló 1993. évi XLVIII. törvény (1993. gada Likums Nr. XLVIII par derīgo izrakteņu ieguvi), tajā iekļaujot 27A., 27B. un 27C. pantu, Ungārija nav izpildījusi LESD 49. pantā un Direktīvas (ES) 2015/1535 par pārredzamību vienotajā tirgū ¹ 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Ungārija nav ievērojusi Savienības tiesībās atzīto brīvību veikt uzņēmējdarbību un ir pārkāpusi Direktīvu 2015/1535 par pārredzamību vienotajā tirgū.

2021. gadā Ungārijas vadība izdeva divus valdības dekrētus, ar kuriem, pirmkārt, tādām celtniecības izejvelām kā, piemēram, smiltis, grants un cements, nosaka oficiālo cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Šīs izejvielas iegūstošajiem uzņēmumiem – gandrīz visus no kuriem kontrolē citās dalībvalstīs reģistrētas sabiedrības – turklāt jāmaksā derīgo izrakteņu ieguves papildu nodeva 90 % apmērā no starpības starp oficiālo cenu un pārdošanas cenu, kas pārsniedz šo oficiālo cenu. Tāpat uzņēmumiem, uz kuriem šie dekrēti attiecas, ir jāsaglabā minimālais valdības noteiktais ieguves līmenis, jo pretējā gadījumā tie zaudē ieguves licenci.

Tā kā šie valdības dekrēti tika izdoti uz pārejas laiku – sākotnēji vienīgi uz Covid-19 epidēmijas laiku –, Ungārijas parlaments tai pat laikā arī grozīja Likumu par derīgo izrakteņu ieguvi un pilnvaroja uzraugošās iestādes priekšsēdētāju noteikt līdzīgus pasākumus.

Komisijas ieskatā, ar šīm normām tiek pārkāpta LESD atzītā brīvība veikt uzņēmējdarbību, jo ar tām tiek ierobežota citās dalībvalstīs reģistrēto personu un uzņēmumu iespēja turpināt vai sākt Ungārijā veikt darbību, uz ko attiecas iepriekš minētās normas. Turklāt saskaņā ar Direktīvu 2015/1535 Ungārijai bija Komisijai jāpaziņo šo normu projekti, bet tā to neizdarīja.

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.).