Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 1. martā TEAG Thüringer Energie AG iesniegusi par Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedumu lietā T-56/21 TEAG Thüringer Energie AG/Eiropas Komisija
(Lieta C-173/24 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TEAG Thüringer Energie AG (pārstāvji: I. Zenke un T. Heymann, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, E.ON SE, RWE AG
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 20. decembra spriedumu TEAG Thüringer Energie AG/Komisija (T-56/21) un Eiropas Komisijas 2019. gada 17. septembra Lēmumu par koncentrācijas darījumu “E.ON/innogy” (Lieta M.8870, OV 2020, C 379, 16. lpp.);
pakārtoti minētajam un jebkurā gadījumā nodot lietu T-56/21 atpakaļ Vispārējai tiesai visu vajadzīgo nolēmumu pieņemšanai;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējai tiesvedībā T-56/21 radušos advokātu un ceļa izdevumus.
Apelācijas sūdzības pamati un būtiskie argumenti
Apelācijas sūdzība ir balstīta uz pieciem pamatiem:
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Savienības tiesības, proti, LESD 101. pantu un Apvienošanās regulas 1 21. panta 1. punktu. Apgalvotās Apvienošanās regulas 21. panta bloķējošās iedarbības dēļ Vispārējā tiesa esot kļūdaini nepiemērojusi LESD 101. pantu, neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegtos pierādījumus par aizliegto vienošanos starp E.ON un RWE un esot pārkāpusi procesuālās tiesības, neņemdama vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas apsvērumus par faktiem.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka administratīvo procesu M.8870, M.8871 un B8–28/19 priekšmeti nav tikai viena koncentrācijas darījuma neatņemamas sastāvdaļas, kas obligāti būtu jāpārbauda vienā koncentrācijas kontroles procedūrā, tādējādi nepareizi piemērojot Apvienošanās regulas 3. pantu. No vienas puses, esot tikusi izslēgta RWE dalības iegūšana E.ON 16,67 % apmērā. No otras puses, neesot ticis ņemts vērā koncentrācijas jēdziens Apvienošanās regulas 3. panta izpratnē, lasot to kopsakarā ar Apvienošanās regulas 20. apsvērumu.
Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi arī Apvienošanās regulas 2. pantu, nepareizi definējot tirgu, nepareizi novērtējot koncentrācijas ietekmi un izmantojot nepareizu prognozes periodu, kā arī nepareizi kvalificējot saistības.
Ceturtkārt, tiek izvirzīti iebildumi par acīmredzamām neprecizitātēm vai faktu sagrozīšanu pārsūdzētajā spriedumā, saistībā ar kurām arī esot iesniegts pieteikums par šī sprieduma labojumu izdarīšanu.
Piektkārt, visbeidzot, Vispārējā tiesa esot noteikusi pārmērīgus pierādīšanas standartus, vairākos gadījumos saistībā ar pierādījumiem par acīmredzamām kļūdām vērtējumā pieprasot, lai apelācijas sūdzības iesniedzēja izklāstītu Komisijas neveiktas izmeklēšanas rezultātus un sniegtu skaitliskus pierādījumus par konkrētiem rezultātiem, kurus Komisija būtu guvusi, ja tā būtu veikusi pareizu pārbaudi. Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pierādīšanas pienākuma sadales principus, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgumu iesniegt procesuālos dokumentus.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās regula”; OV 2004, L 24, 1. lpp.).