Prasība, kas celta 2021. gada 4. novembrī – Roos u.c./Parlaments

(Lieta T-710/21)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Robert Roos (Poortugaal, Nīderlande), Anne-Sophie Pelletier (Ixelles, Beļģija), Francesca Donato (Palermo, Itālija), Virginie Joron (Durningen, Francija) un IC (pārstāvji: P. de Bandt, M. Gherghinaru, un L. Panepinto, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

uzdot atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2021. gada 27. oktobra lēmumu par ārkārtas noteikumiem veselības un drošības jomā attiecībā uz piekļuvi Eiropas Parlamenta ēkām tā trīs darba vietās;

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas ir saistīti ar pieteikumu apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: apstrīdētā lēmuma nebalstīšana uz pienācīgu juridisku pamatu, lai tas varētu radīt tiesiskas sekas attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem. Prasītāji apstrīd, ka Parlamenta Reglamenta 25. pants būtu pienācīgs juridiskais pamats, uz kura varētu pieņemt apstrīdēto lēmumu un tādējādi – attiecībā pret viņiem noteikt apstrīdēto pasākumu. Turklāt viņi apgalvo, ka ar tādu Prezidija lēmumu kā apstrīdētais lēmums nedrīkstot noteikt pasākumus, kas ietver ļoti sensitīvu datu apstrādi, jo saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu šādu datu apstrādes būtiskajiem elementiem ir jābūt paredzētiem “likumā”, taču Parlamenta Prezidija lēmums par tādu nav uzskatāms.

Otrais pamats: Parlamenta locekļu brīvības un neatkarības principa, kā arī viņiem Līgumos piešķirtās imunitātes pārkāpums. Prasītāji uzskata, ka apstrīdētais lēmums esot pretrunā Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 2. pantam (kurā ir nostiprināts princips, ka deputāti ir brīvi un neatkarīgi) un 7. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7. pantam (kurā ir paredzēts tostarp, ka Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus). Proti, apstrīdētā lēmuma rezultātā prasītājiem esot jāuzrāda ES digitālais Covid sertifikāts ikreiz, kad viņi vēlas ierasties Parlamentā. Ja viņi nespēj vai nevēlas šādu sertifikātu uzrādīt, prasītājiem tiekot liegta piekļuve Parlamenta ēkām.

Trešais pamats: personas datu apstrādes vispārīgo principu pārkāpums. Šim pamatam ir divas daļas.

Pirmā daļa: datu apstrādes mērķu ierobežošanas principa un likumības principa pārkāpums. Proti, lai ES digitālajos Covid sertifikātos esošos prasītāju datus varētu izmantot tālab, lai viņiem dotu piekļuvi Parlamenta ēkām, likumiski tiek prasīts, lai šie dati būtu ievākti šim mērķim. Tā kā nav juridiska pamata, kurā tiešā tekstā būtu atļauts apstrādāt medicīniskos datus par vakcinēšanos, testiem vai pārslimošanu tālab, lai lemtu par iespēju piekļūt darba vietai un parlamentārajām asamblejām, Parlamenta Prezidija ziņā nekādā gadījumā neesot atļaut šādu datu apstrādi, a fortiori – to darīt ar tādu normu, kas nav likums šā vārda formālā nozīmē.

Otrā daļa: lojalitātes, pārskatāmības un minimizēšanas principu pārkāpums, jo viņu personas datu ievākšanas brīdī prasītāji netika informēti par to, ka šie dati tiks izmantoti, lai viņiem dotu vai liegtu piekļuvi darba vietai, kur viņi īsteno savu Parlamenta locekļa mandātu.

Ceturtais pamats: apstrīdētais lēmums nepamatoti aizskarot tiesības uz privātās dzīves un personas datu neaizskaramību, tiesības uz personas fizisko integritāti, tiesības uz brīvību un drošību, kā arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju. Šim pamatam ir divas daļas.

Pirmā daļa: prasītāju tiesību uz fizisko integritāti, viņu tiesību uz brīvību un drošību, viņu tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, kā arī viņu tiesību uz privātās dzīves un viņu personas datu neaizskaramību pārkāpums.

Otrais pamats: aizskārums, ko apstrīdētais lēmums rada pirmajā daļā minētajām tiesībām un principiem, neatbilstot samērīguma principam, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā, jo apstrīdētais pasākums neesot nepieciešams, piemērots un samērīgs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

____________