Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 14. augustā iesniedza Krajowa Izba Odwoławcza (Polija) – Esaprojekt Sp. z o.o./Województwo Łódzkie
(lieta C-387/14)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Krajowa Izba Odwoławcza
Pamatlietas puses
Prasītāja: Esaprojekt Sp. z o.o.
Atbildētājs: Województwo Łódzkie
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk tekstā – Direktīva 2004/18/EK) 1 51. pants, skatīts kopā ar 2. pantā noteikto vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret pretendentiem principu, kā arī pārskatāmības principu, atļauj pretendentam dokumentu izskaidrošanas vai papildināšana ietvaros norādīt citus izpildītus līgumus (tas ir, piegādes izpildi) nekā tas bija norādījis piegāžu sarakstā, kas pievienots piedāvājumam, un it īpaši, vai tas var norādīt uz citas juridiskās personas izpildītiem līgumiem, ja tas nav piedāvājumā norādījis, ka tā rīcībā ir tās [šīs juridiskās personas] resursi?
Vai Tiesas 2013. gada 10. oktobra sprieduma lietā C-336/12 Manova, no kura izriet, ka “vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde pēc pieteikuma dalībai publiskā iepirkuma procedūrā iesniegšanas termiņa beigām prasa pretendentam iesniegt tā situāciju raksturojošus dokumentus, piemēram, publicētu bilanci, kuras pastāvēšana pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām var tikt objektīvi pārbaudīta, ciktāl minētās procedūras dokumentos nav skaidri prasīts, ka ir jānosūta iztrūkstošie dokumenti vai informācija, citādi pieteikums netiks pieņemts izskatīšanai” gaismā Direktīvas 2004/18/EK 51. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumentu papildināšana ir iespējama tikai attiecībā uz dokumentiem, attiecībā uz kuriem var objektīvi konstatēt, vai tie pastāvēja pirms piedāvājumu vai pieteikumu dalībai procedūrā iesniegšanas termiņa beigām, vai arī, ka Tiesa ir noteikusi tikai vienu no iespējām un dokumentus ir iespējams papildināt arī citos gadījumos, piemēram, pievienojot dokumentus, kas nepastāvēja pirms šī termiņa, bet kas objektīvi var pierādīt nosacījuma izpildi?
Ja atbildē uz 2) jautājumu tiek noteikts, ka var iesniegt arī citus dokumentus nekā norādīts spriedumā lietā C-336/12 Manova, vai var papildināt komersanta, apakšuzņēmēja vai citas juridiskās personas, uz ar kuru resursiem atsaucas komersants, iesniegtos dokumentus gadījumā, kad tie nav iesniegti reizē ar piedāvājumu?
Vai 44. pants, skatīts kopā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī ar Direktīvas 2004/18/EK 2. punktā noteikto vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu, atļauj šādu citu juridisko personu resursu izmantošanu, kas minēta 48. panta 3. punktā, kad tiek summētas divu juridisko personu zināšanas un pieredze, kam atsevišķi nav līgumslēdzējas iestādes prasīto zināšanu un pieredzes gadījumā, kad šī pieredze ir nedalāma (tas ir, komersantam pilnībā ir jāizpilda piedalīšanās procedūrā nosacījums), kā arī līguma izpilde nav dalāma (veido vienotu veselumu)?
Vai 44. pantā, skatītā kopā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī ar Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā norādīto vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu, ir atļauta šāda atsaukšanās uz komersantu grupas pieredzi, proti, ka komersants, kas izpilda līgumu komersantu grupas ietvaros, var atsaukties uz šīs grupas izpildītajiem līgumiem, neatkarīgi no tā, kāda bija tā līdzdalība šī līguma izpildē, vai arī var atsaukties tikai uz savu paša, faktiski iegūto pieredzi, ko tas ieguvis, izpildot attiecīgo līguma daļu, kas tam tika piešķirta grupas ietvaros?
Vai Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kurā ir noteikts, ka no procedūras var izslēgt komersantu, kas vainojams nopietnā sniegtās informācijas sagrozīšanā vai nav sniedzis šādu informāciju, var interpretēt tādējādi, ka no procedūras tiek izslēgts komersants, kas ir iesniedzis nepatiesu informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt procedūras rezultātu, pieņemot, ka sagrozīšanā ir vainojams tieši tas, ka līgumslēdzējai iestādei ir iesniedzis informāciju, kas neatbilst faktiskajai situācijai, bet kas ietekmē līgumslēdzējas iestādes lēmumu attiecībā uz komersanta izslēgšanu (un viņa piedāvājuma noraidīšanu) neatkarīgi no tā, vai komersants to ir darījis ar nodomu un mērķtiecīgi, vai arī bez nodoma, aiz neuzmanības, aiz nolaidības vai vajadzīgās rūpības trūkuma? Vai par “vainojamu nopietnā sniegtās informācijas sagrozīšanā vai [..] šādas informācijas [nesniegšanā]” var atzīt tikai komersantu, kas ir sniedzis nepatiesu informāciju (neatbilstošu faktiskajiem apstākļiem), vai arī komersants, kas ir sniedzis patiešām patiesu informāciju, bet sniedzis to tādā veidā, ka līgumslēdzējai iestādei radās pārliecība, ka komersants atbilst tās noteiktajām prasībām, lai gan tas tām neatbilst?
Vai 44. pants saistībā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī Direktīvas 2004/18/EK 2. pantā norādīto vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem principu, ļauj komersantam atsaukties uz savu pieredzi tādējādi, ka komersants atsaucas tostarp uz diviem vai vairāk līgumiem kā uz vienu līgumu, lai gan līgumslēdzēja iestāde ne konkursa paziņojumā, ne iepirkuma procedūras specifikācijās nav norādījuši uz šādu iespēju?
____________1 OV L 134, 114.–240. lpp.