TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2017. gada 4. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principi – Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas – 48. panta 3. punkts – Iespēja atsaukties uz citu personu iespējām – 51. pants – Piedāvājuma papildināšanas iespēja – 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts – Izslēgšana no dalības publiskā līgumā nopietna pārkāpuma dēļ
Lieta C‑387/14
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome, Polija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2014. gada 25. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2014. gada 14. augustā, tiesvedībā
Esaprojekt sp. z o.o.
pret
Województwo Łódzkie,
piedaloties
Konsultant Komputer sp. z o.o.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [A. Tizzano] (referents), tiesneši M. Bergere [M. Berger], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] un F. Biltšens [F. Biltgen],
ģenerāladvokāts M. Bobeks [M. Bobek],
sekretāre K. Lopesa Bankalari [X. Lopez Bancalari], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2016. gada 21. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza
– Województwo Łódzkie vārdā – M. Popielarczyk un A. Faliszek-Rosiak, radcy prawni, kā arī P. Krystynowicz un M. Kaczmarczyk, pārstāvji,
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un D. Lutostańska, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz C. Colelli, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – J. Hottiaux un A. Tokár, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2016. gada 24. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publisku] līgumu, piegādes valsts [publisku] līgumu un pakalpojumu valsts [publisku] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Esaprojekt sp. z o.o. un Województwo Łódzkie (Lodzas vojevodiste, Polija) (turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja iestāde”) par piedāvājuma atlases nosacījumiem, kurus komersants Konsultant Komputer sp. z o.o. iesniedza publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā saistībā ar datorsistēmu piegādēm slimnīcām Polijā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 2004/18 preambulas 46. apsvērumā ir teikts:
“Līgumu slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminēšanas un vienādu iespēju principam un kas garantē piedāvājumu novērtēšanu efektīvas konkurences apstākļos. Tādēļ ir ieteicams ļaut piemērot tikai divus piešķiršanas kritērijus – “viszemākā cena” un “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”.
Lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, ieteicams paredzēt Tiesas praksē noteiktu pienākumu nodrošināt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pamatoti informēti par kritērijiem un pasākumiem, kurus piemēros, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. [..]”
4 Šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir formulēts šādi:
““Valsts [publiskie] līgumi” ir finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē.”
5 Minētās direktīvas 2. pantā “Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi” ir paredzēts:
“Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.”
6 Direktīvas 2004/18 44. pantā “Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana” ir noteikts:
“1. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 53. un 55. pantā paredzētajiem kritērijiem un ievērojot 24. pantu pēc tam, kad saskaņā ar 45. un 46. pantu neizslēgto komersantu atbilstību līgumslēdzējas iestādes ir pārbaudījušas atbilstoši 47. līdz 52. pantā minētajiem ekonomiskā un finanšu stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai iespēju kritērijiem un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nediskriminēšanas noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 3. punktā.
2. Līgumslēdzējas iestādes var prasīt kandidātu un pretendentu atbilstību minimālajiem iespēju līmeņiem atbilstīgi 47. un 48. pantam.
Konkrēta līguma saistībā prasītās 47. un 48. pantā minētās informācijas apjomam un minimālajiem iespēju līmeņiem jābūt attiecinātiem uz minētā līguma priekšmetu un samērojamiem ar to.
Atbilstības un spēju minimālā līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu.
[..]”
7 Šīs direktīvas 45. panta “Kandidāta vai pretendenta personiskie dati” 2. punktā ir teikts:
“Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:
[..]
g) ir vainīgs nopietnā tādas sniegtās informācijas sagrozīšanā, kas prasīta saskaņā ar šo iedaļu, vai nav sniedzis šādu informāciju.
Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.”
8 Minētās direktīvas 48. pantā “Tehniskās un/vai profesionālās iespējas” ir paredzēts:
“1. Komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu.
2. Komersantu tehniskās iespējas var pierādīt ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem līdzekļiem saistībā ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu veidu, apjomu vai nozīmīgumu:
a) [..]
ii) galveno iepriekšējos trijos gados veikto piegāžu vai sniegto pakalpojumu uzskaitījums, norādot summas, realizācijas laiku un saņēmējus gan valsts, gan privātajā sektorā. [..]
[..]
3. Komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei vajadzīgie resursi, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu par vajadzīgo resursu nodošanu komersanta rīcībā.
4. Ar tādiem pašiem nosacījumiem komersantu grupa, kā minēts 4. pantā, var izmantot grupas dalībnieku vai citu juridisko personu iespējas.
[..]”
9 Direktīvas 2004/18 51. pants “Papildu dokumentācija un informācija” ir izteikts šādi:
“Līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt komersantus papildināt vai precizēt sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti saskaņā ar 45. līdz 50. pantu.”
Polijas tiesības
10 Direktīva 2004/18 Polijas tiesību sistēmā tika transponēta ar Ustawa Prawo zamówień publicznych (Likums par publiskajiem iepirkumiem piemērojamām tiesībām, kodificētais teksts, 2013. gada Dz. U., 907., 984., 1047., 1473. pozīcija, kā arī 2014. gada Dz. U., 423. pozīcija; turpmāk tekstā – “Likums par PIT”).
11 Likuma par PIT 24. panta 2. punkta 3. un 4. apakšpunkts ir formulēti šādi:
“No publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras tiek izslēgti arī komersanti, kas:
3) ir snieguši nepatiesu informāciju, kura ietekmē vai var ietekmēt veiktās procedūras iznākumu;
4) nav pierādījuši, ka tie būtu izpildījuši nosacījumus dalībai minētajā procedūrā.”
12 Šī likuma 26. panta 2.b un 4. punktā ir paredzēts:
“2.b Komersants var pamatoties uz cita subjekta zināšanām, pieredzi, tehniskajām iespējām un līguma izpildei piemērotām personām vai finansiālajām iespējām neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šajā gadījumā tam ir jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka tā rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo subjektu rakstveida apņemšanos, saskaņā ar kuru līguma izpildes termiņam atbilstošajā laikposmā tā rīcībā būs nepieciešamie resursi [..].
4. Līgumslēdzēja iestāde noteiktā termiņā var pieprasīt arī skaidrojumus par 25. panta 1. punktā minētajiem paziņojumiem vai dokumentiem.”
13 Minētā likuma 93. panta 1. punkta 7. apakšpunktā ir noteikts:
“Līgumslēdzējai iestādei līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra ir jāatzīst par spēkā neesošu gadījumā, ja to [..] nelabojami skar nelikumība, kuras dēļ nav iespējams noslēgt publiskā iepirkuma līgumu, uz ko neattiektos atcelšanas pamats.”
14 Rozporządzenie Prezesa Rady Ministrów z dnia 19 lutego 2013 r. w sprawie rodzajów dokumentów, jakich może żądać zamawiający od wykonawcy, oraz form, w jakich te dokumenty mogą być składane (Ministru padomes priekšsēdētāja 2013. gada 19. februāra Noteikumi par dokumentu veidiem, ko līgumslēdzēja iestāde var prasīt no saimnieciskās darbības subjekta, un par šo dokumentu iesniegšanas formu (2013. gada Dz. U., 231. pozīcija)) 1. panta 6. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Ja, lai pierādītu, ka komersants atbilst Likuma [par PIT] 22. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tas atbilstoši [Likuma par PIT] 26. panta 2.b punkta noteikumiem atsaucas uz citu personu resursiem, līgumslēdzēja iestāde, lai novērtētu, vai komersanta rīcībā būs citu personu resursi atbilstošai līguma izpildei nepieciešamajā apjomā un vai saikne starp komersantu un šīm personām faktiski nodrošina piekļuvi šiem resursiem, var prasīt:
1) attiecībā uz [Likuma par PIT] 22. panta 1. punkta 4. apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem – 1. punkta 9.–11. apakšpunktā norādītos dokumentus, tāpat kā citus dokumentus attiecībā uz ekonomisko un finanšu stāvokli, kas ir paredzēti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās;
2) dokumentus tostarp attiecībā uz:
a) citas personas resursu, kuriem var piekļūt komersants, apjomu,
b) citas personas resursu komersanta līguma izpildei izmantošanas kārtību,
c) saiknes starp komersantu un citu personu raksturu un
d) citas personas dalības līguma izpildē apjomu un ilgumu.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
15 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka līgumslēdzēja iestāde uzsāka publiskā iepirkuma līguma slēgšanas piešķiršanas procedūru par “esošo datorsistēmu modernizāciju un jaunu sistēmu ieviešanu Lodzas vojevodistes (Polija) pašvaldības pārziņā esošās veselības aprūpes iestādēs saistībā ar reģionālo medicīnas datorsistēmu pakalpojumu (RMDP pakalpojumi) projektu”. Iepirkums tika publicēts 2013. gada 29. novembra Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ar numuru 2013/S 232‑402292.
16 Minētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas mērķiem līgumslēdzēja iestāde izvēlējās piemērot atklāto procedūru un līguma priekšmetu iedalīja vairākās daļās, kas aptvēra dažādas iestādes. Tādējādi ieinteresētajiem komersantiem bija iespēja iesniegt piedāvājumus ne tikai attiecībā uz visu līgumu, bet arī uz tā daļu.
17 Pamatlieta it īpaši attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu 3. daļā saistībā ar integrētās slimnīcas sistēmas iegādi un piegādi administratīvās (pelēkās) daļas, kā arī medicīnas (baltās) daļas apkalpošanai Nikolasa Kopernika vārdā nosauktajai reģionālajai slimnīcai Pjotrkovā Tribunaļskā [Piotrkóv Tribunalski] (Polija). Iepirkums attiecas uz standarta datorprogrammu, kas komersantam līguma izpildes gaitā ir jāpiegādā, jāierīko un jākonfigurē.
18 Kā paredzēts specifikāciju 6.1. punktā un 6.1.2. apakšpunktā, lai pamatotu savu pieredzi, katram kandidātam pretendentam, kurš iesniedz piedāvājumu 3. daļai, it īpaši bija jāpierāda, ka tas ir īstenojis vismaz divus līgumus, kur katrs no tiem ietvēra integrētās slimnīcas sistēmas (HIS) piegādi, ierīkošanu, konfigurēšanu un īstenošanu baltajā un pelēkajā daļā veselības aprūpes iestādēs ar vismaz 200 gultasvietām apmērā, kas nav mazāks par PLN 450 000 (Polijas zloti; aptuveni EUR 101 676, 08), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
19 Šim nolūkam katram komersantam bija jāiesniedz apraksts par galvenajām piegādēm, kas veiktas pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa, vai, attiecīgā gadījumā, iepriekšējās darbības laikā, precizējot priekšmetu, apmēru, izpildes datumu un iestādes, kuru labā šīs piegādes tika veiktas, pievienojot apliecinošus dokumentus par to pareizu izpildi.
20 Komersants Konsultant Komputer savā piedāvājumā norādīja piegāžu sarakstu, iekļaujot divas sadaļas par divu slimnīcu sistēmu piegādi, ierīkošanu, konfigurēšanu un īstenošanu, ko attiecīgi specializētās reģionālās J. Koržaka vārdā nosauktās slimnīcas Slupskā [Słupsk] (Polija) un specializētās J. Snjadecka vārdā nosauktās slimnīcas Novi Sončā [Nowy Sącz] (Polija) labā integrēja un īstenoja konsorcijs, kurā ietilpa Konsultant IT sp. z o.o. un Konsultant Komputer.
21 Līgumslēdzēja iestāde izvēlējās Konsultant Komputer piedāvājumu, uzskatot to par ekonomiski izdevīgāko 3. daļai.
22 Esaprojekt kā kandidāts, kas tika izslēgts no minētās procedūras, cēla prasību Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome, Polija) par līgumslēdzējas iestādes lēmumu izvēlēties Konsultant Komputer piedāvājumu. Būtībā Esaprojekt apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde nav konstatējusi, ka aplūkotais piedāvājums ir balstīts uz neprecīzu informāciju un neatbilst minētajā specifikāciju 6.1.2. apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Tādējādi šis piedāvājums atbilstoši Likuma par PIT 24. panta 2. punkta 3. apakšpunktam esot bijis jānoraida.
23 Ar 2014. gada 7. aprīļa lēmumu Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) piesprieda līgumslēdzējai iestādei atcelt izdevīgākā piedāvājuma izvēli attiecībā uz 3. daļu un lūgt Konsultant Komputer saskaņā ar Likuma par PIT 26. panta 4. punktu iesniegt precizējumus par līgumu, kurus tas norādījis savā piedāvājumā, apmēru. Tādējādi līgumslēdzēja iestāde atcēla savu lēmumu un lūdza Konsultant Komputer papildināt dokumentus, kas ļautu noteikt, ka ir izpildīts specifikāciju 6.1.2. apakšpunktā kandidātiem paredzētais nosacījums par pieredzi un zināšanām.
24 Atbildot uz šo pieprasījumu, ar 2014. gada 29. aprīļa vēstuli Konsultant Komputer norādīja, pirmkārt, ka iepirkums, kurā tas piedalījās, attiecas uz darbībām, kuras līgumslēdzēja iestāde bija definējusi kā pelēko daļu, un, otrkārt, ka piegāžu saraksts, kas bija pievienots tā iesniegtā piedāvājuma pielikumā, attiecās uz divu līgumu, proti, 2010. gada 5. oktobra līguma Nr. 51/2/2010 un 2010. gada 6. decembra līguma Nr. 62/2010, izpildi.
25 Tomēr no Konsultant Komputer iesniegtās informācijas izrietēja, ka faktiski pakalpojumi saistībā ar specializēto reģionālo J. Koržaka vārdā nosaukto slimnīcu Slupskā tika īstenoti ar diviem atsevišķiem līgumiem, vienā no kuriem nebija iekļauta baltā daļa, bet otrā – pelēkā daļa.
26 Ņemot vērā šos skaidrojumus, līgumslēdzēja iestāde uzskatīja, ka pakalpojumi saistībā ar specializēto reģionālo J. Koržaka vārdā nosaukto slimnīcu Slupskā neatbilst specifikāciju 6.1.2. apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, saskaņā ar kuru katrā līgumā bija jāiekļauj visi tajā uzskaitītie elementi, proti, integrētās slimnīcu sistēmas (HIS) piegāde, ierīkošana, konfigurēšana un īstenošana baltajā un pelēkajā daļā. Tādējādi līgumslēdzēja iestāde lūdza Konsultant Komputer papildināt savus dokumentus šajā ziņā.
27 Šim nolūkam Konsultant Komputer iesniedza jaunu sarakstu ar piegādēm, kurā tas norādīja citas personas – Medinet Systemy Informatyczne sp. z o.o. pieredzi attiecībā uz divām piegādēm, proti, pirmo saistībā ar J. Lubeļska vārdā nosaukto valsts veselības aprūpes iestādi un otro saistībā ar Ļubļinas (Polija) rajona slimnīcu veselības pakalpojumu sniegšanai dzelzceļa nozarē. Tā arī iesniedza Medinet Systemy Informatyczne kā padomdevēja un konsultanta apņemšanos nodrošināt nepieciešamos līdzekļus līguma īstenošanai un no jauna norādīja piegādi, kas tika veikta J. Snjadecka vārdā nosauktajai specializētajai slimnīcai Novi Sončā.
28 Līgumslēdzēja iestāde, kuru šī atbilde apmierināja, atkal izvēlējās Konsultant Komputer piedāvājumu, uzskatot to par ekonomiski izdevīgāko 3. daļai.
29 Esaprojekt cēla prasību Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome), lūdzot atcelt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, kā arī no jauna izvērtēt piedāvājumus un izslēgt Konsultant Komputer, pamatojoties uz to, ka tas esot iesniedzis nepatiesu informāciju un nav pierādījis, ka būtu izpildījis nosacījumus dalībai procedūrā, it īpaši tos, kas paredzēti specifikāciju 6.1.2. apakšpunktā.
30 Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) uzskata, ka pamatlietā, pirmkārt, rodas jautājums, vai Direktīvas 2004/18 2. un 51. pants nepieļauj, ka komersants, papildinot dokumentus pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma, norāda citus pakalpojumus, kurus tas nebija norādījis sākotnējā piedāvājumā, un ka tas šajā ziņā var balstīties uz citas personas īstenotiem pakalpojumiem, kuras līdzekļus tas nebija norādījis sākotnējā piedāvājumā.
31 Otrkārt, šī tiesa šaubās par iespēju, ka komersants pamatlietas apstākļos varētu balstīties uz Direktīvas 2004/18 48. panta 3. punktā paredzētajām tiesībām norādīt trešo personu iespējas, ja tas pats par sevi neatbilst minimālajām norādītajām prasībām, lai piedalītos pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.
32 Turklāt Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) jautā arī, kādos apstākļos komersants var tikt noteikts par atbildīgu par nopietnu pārkāpumu un tādējādi izslēgts no dalības publiskajā iepirkumā Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē.
33 Šādos apstākļos Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Direktīvas 2004/18] 51. pantā, skatītā kopā ar 2. pantā noteiktajiem vienlīdzīgas un nediskriminējošas attieksmes pret komersantiem principiem, kā arī pārskatāmības principu, ir ļauts komersantam dokumentu izskaidrošanas vai papildināšanas ietvaros norādīt citus izpildītus līgumus (tas ir, izpildītas piegādes), nekā tas bija norādījis piegāžu sarakstā, kas pievienots piedāvājumam, un, it īpaši, vai tas var norādīt uz citas personas izpildītiem līgumiem, ja tas piedāvājumā nav norādījis, ka tā rīcībā ir tās resursi?
2) Vai Tiesas 2013. gada 10. oktobra sprieduma lietā Manova [(C‑336/12, EU:C:2013:647)], no kura izriet, ka “vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde pēc pieteikuma dalībai publiskā iepirkuma procedūrā iesniegšanas termiņa beigām prasa pretendentam iesniegt tā situāciju raksturojošus dokumentus, kā, piemēram, publicētu bilanci, kuras pastāvēšana pirms pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām var tikt objektīvi pārbaudīta, ciktāl minētās procedūras dokumentos nav skaidri prasīts, ka ir jānosūta iztrūkstošie dokumenti vai informācija, citādi pieteikums netiks pieņemts izskatīšanai”, gaismā Direktīvas 2004/18 51. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dokumentu papildināšana ir iespējama tikai attiecībā uz dokumentiem, attiecībā uz kuriem var tikt objektīvi konstatēts, vai tie ir pastāvējuši pirms piedāvājumu vai pieteikumu dalībai procedūrā iesniegšanas termiņa beigām, vai arī, ka Tiesa ir noteikusi tikai vienu no iespējām un dokumentus ir iespējams papildināt arī citos gadījumos, piemēram, pievienojot dokumentus, kas nav pastāvējuši pirms šī termiņa, bet ar kuriem objektīvi var tikt pierādīta nosacījuma izpilde?
3) Ja atbildē uz otro jautājumu tiek noteikts, ka var tikt iesniegti arī citi dokumenti, nekā norādīts spriedumā, 2013. gada 10. oktobris, Manova [(C‑336/12, EU:C:2013:647)], vai var tikt papildināti komersanta, apakšuzņēmēja vai citas juridiskās personas, uz kuru resursiem atsaucas komersants, iesniegtie dokumenti gadījumā, kad tie nav iesniegti reizē ar piedāvājumu?
4) Vai [Direktīvas 2004/18] 44. pantā, skatītā kopā ar [šīs direktīvas] 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī [tās] 2. pantā noteikto vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem principu, ir atļauta šāda citu juridisko personu resursu izmantošana, kas minēta [minētās direktīvas] 48. panta 3. punktā, kad tiek apvienotas tādu divu juridisko personu zināšanas un pieredze, kam atsevišķi nav līgumslēdzējas iestādes prasīto zināšanu un pieredzes, gadījumā, kad šī pieredze nav dalāma (tas ir, komersantam pilnībā ir jāizpilda dalības procedūrā nosacījums), kā arī līguma izpilde nav dalāma (veido vienotu veselumu)?
5) Vai [Direktīvas 2004/18] 44. pantā, skatītā kopā ar [šīs direktīvas] 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī [tās] 2. pantā norādīto vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu, ir atļauta šāda atsaukšanās uz komersantu grupas pieredzi, proti, ka komersants, kas izpilda līgumu komersantu grupas ietvaros, var atsaukties uz šīs grupas izpildītajiem līgumiem, neatkarīgi no tā, kāda bijusi tā līdzdalība šī līguma izpildē, vai arī ir atļauta šāda atsaukšanās tikai uz savu paša, faktiski iegūto pieredzi, ko tas guvis, izpildot attiecīgo līguma daļu, kas tam tikusi piešķirta grupas ietvaros?
6) Vai [Direktīvas 2004/18] 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka no procedūras var tikt izslēgts komersants, kas vainojams nopietnā sniegtās informācijas sagrozīšanā vai nav sniedzis šādu informāciju, var tikt interpretēts tādējādi, ka no procedūras tiek izslēgts komersants, kas ir iesniedzis nepatiesu informāciju, kura ietekmējusi vai varēja ietekmēt procedūras rezultātu, pieņemot, ka sagrozīšanā ir vainojams tieši tas, ka līgumslēdzējai iestādei ir iesniegta informācija, kas neatbilst faktiskajai situācijai, bet kas ietekmē līgumslēdzējas iestādes lēmumu attiecībā uz komersanta izslēgšanu (un viņa piedāvājuma noraidīšanu), neatkarīgi no tā, vai komersants to ir darījis ar nodomu un mērķtiecīgi vai arī bez nodoma, aiz neuzmanības, aiz nolaidības vai vajadzīgās rūpības trūkuma? Vai par “vainojamu nopietnā sniegtās informācijas sagrozīšanā vai [..] šādas informācijas [nesniegšanā]” [..] var tikt atzīts tikai komersants, kas ir sniedzis nepatiesu informāciju (neatbilstošu faktiskajiem apstākļiem), vai arī komersants, kas ir sniedzis patiesu informāciju, bet sniedzis to tā, ka līgumslēdzējai iestādei ir radusies pārliecība, ka komersants atbilst tās noteiktajām prasībām, lai gan tas tām neatbilst?
7) Vai [Direktīvas 2004/18] 44. pantā, skatītā kopā ar tās 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī [šīs direktīvas] 2. pantā norādīto vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem principu, ir ļauts komersantam atsaukties uz savu pieredzi tādējādi, ka komersants atsaucas tostarp uz diviem vai vairāk līgumiem kopumā kā uz vienu publisku līgumu, lai gan līgumslēdzēja iestāde ne paziņojumā par līgumu, ne iepirkuma procedūras specifikācijās nav norādījusi uz šādu iespēju?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo līdz trešo prejudiciālo jautājumu
34 Uzdodot pirmo līdz trešo jautājumu, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 51. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka pēc tam, kad ir beidzies noteiktais termiņš kandidatūru iesniegšanai publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, komersants, lai pierādītu, ka viņš atbilst nosacījumiem dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, iesniedz līgumslēdzējai iestādei dokumentus, kas netika uzrādīti sākotnējā piedāvājumā, piemēram, līgumu, kuru izpildījusi trešā persona, kā arī šīs trešās personas apņemšanos nodot šī komersanta rīcībā nepieciešamās iespējas un resursus attiecīgā līguma izpildei.
35 Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 preambulas 46. apsvērumu un 2. pantu līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienlīdzīgi, nediskriminējoši un pārskatāmi (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 60. punkts).
36 Tātad, pirmkārt, ar vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principiem tiek prasīts, lai pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus, un tātad tas nozīmē, ka uz visu šo pretendentu piedāvājumiem ir jāattiecina vienādi nosacījumi. Otrkārt, pārskatāmības pienākuma mērķis ir garantēt, ka nepastāv favorītisma un līgumslēdzējas iestādes patvaļības risks. Šis pienākums nozīmē, ka visiem konkursa procedūras nosacījumiem un kārtībai paziņojumā par līgumu vai specifikācijās ir jābūt formulētiem skaidri, precīzi un nepārprotami, tā, ka, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un parasti rūpīgam pretendentam tiek ļauts skaidri saprast to piemērojamību un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei tiek ļauts efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē minēto publisko iepirkumu (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Turklāt no judikatūras jau izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi, kā arī pienākums nodrošināt pārskatāmību nepieļauj nekādas sarunas starp līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kas nozīmē, ka principā piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts ne pēc līgumslēdzējas iestādes, ne pēc pretendenta ierosmes. No tā izriet, ka līgumslēdzēja iestāde, ja tā piedāvājumu uzskata par neprecīzu vai neatbilstošu specifikācijās ietvertajām tehniskajām specifikācijām, nevar prasīt paskaidrojumus no pretendenta (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Taču Tiesa ir precizējusi, ka Direktīvas 2004/18 2. pantā ir pieļauts, ka ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, cita starpā tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Šim nolūkam līgumslēdzējai iestādei tostarp ir jānodrošina, lai piedāvājuma precizēšanas lūgums neizraisītu, ka attiecīgais pretendents faktiski iesniedz jaunu piedāvājumu (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Turklāt, īstenojot rīcības brīvību, kas līgumslēdzējai iestādei ir saistībā ar tiesībām pieprasīt pretendentiem precizēt savu piedāvājumu, tai pret pretendentiem ir jāizrāda vienlīdzīga un lojāla attieksme, lai piedāvājumu atlases procedūras beigās un, ņemot vērā tās rezultātu, tās lūgums sniegt precizējumus nešķistu tāds, kas nepamatoti radījis priekšrocības vai nelabvēlīgu situāciju kandidātam vai kandidātiem, kuriem šis lūgums ticis izteikts (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Šajā gadījumā Konsultant Komputer pēc termiņa, kas bija noteikts kandidatūru attiecīgajam publiskajam iepirkumam iesniegšanai, nosūtīja līgumslēdzējai iestādei dokumentus, kuru nebija tā sākotnējā piedāvājumā. It īpaši, kā tika norādīts šī sprieduma 27. punktā, šis komersants uzrādīja līgumu, kuru bija izpildījusi trešā persona, kā arī šīs trešās personas apņemšanos nodot minētā komersanta rīcībā nepieciešamos līdzekļus pamatlietā aplūkotā līguma izpildei.
42 Šādi precizējumi ne tikai nav uzskatāmi par vienkāršu vietām veiktu precizējumu vai acīmredzamu kļūdu labojumu šī sprieduma 38. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē, bet patiesībā ir būtisks sākotnējā piedāvājuma grozījums, kas drīzāk līdzinās jauna piedāvājuma sniegšanai.
43 Kā ģenerāladvokāts būtībā norāda savu secinājumu 30. punktā, šāds paziņojums tieši skar būtiskus publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras elementus, proti, pašu komersanta, kuram, iespējams, tiks piešķirtas attiecīgā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, identitāti, kā arī šī komersanta iespēju pārbaudi, un tādējādi viņa iespējas izpildīt attiecīgo līgumu Direktīvas 2004/18 44. panta 1. punkta izpratnē.
44 Šādos apstākļos, ja līgumslēdzēja iestāde piekristu tam, ka attiecīgais komersants iesniedz aplūkotos dokumentus, lai papildinātu sākotnējo piedāvājumu, tā nepamatoti sniegtu priekšrocības šim komersantam, salīdzinot ar citiem kandidātiem, un tādējādi pārkāptu vienlīdzīgas attieksmes un komersantu nediskriminācijas principus, kā arī no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, kas līgumslēdzējai ir saistoši saskaņā ar Direktīvas 2004/18 2. pantu.
45 No iepriekš minētā izriet, ka uz pirmo līdz trešo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 51. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka pēc tam, kad ir beidzies noteiktais termiņš kandidatūru iesniegšanai publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, komersants, lai pierādītu, ka viņš atbilst nosacījumiem dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, iesniedz līgumslēdzējai iestādei dokumentus, kas netika uzrādīti sākotnējā piedāvājumā, piemēram, līgumu, kuru izpildījusi trešā persona, kā arī šīs trešās personas apņemšanos nodot šī komersanta rīcībā nepieciešamās iespējas un resursus attiecīgā līguma izpildei.
Par ceturto jautājumu
46 Uzdodot ceturto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 44. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj komersantam norādīt citas personas iespējas minētās direktīvas 48. panta 3. punkta izpratnē, pievienojot divu citu personu zināšanas un pieredzi, kurām individuāli nav pieprasīto iespēju attiecīgā līguma izpildei, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskatītu, ka attiecīgais līgums ir nedalāms un tādējādi tas ir jāīsteno vienam komersantam.
47 Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punktu un 48. panta 3. punktu ikvienam komersantam ir atzītas tiesības konkrēta līguma vajadzībām izmantot citu personu iespējas neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs, ja vien komersants līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka tā rīcībā būs šī līguma izpildei vajadzīgie šo personu resursi (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Tomēr, kā Tiesa to jau ir nospriedusi, Direktīvas 2004/18 noteikumiem nav pretrunā, ka šīs direktīvas 47. panta 2. punktā un 48. panta 3. punktā noteikto tiesību īstenošana ārkārtas gadījumos tiek ierobežota (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 Nevar tikt izslēgts, ka ir būvdarbi, kuriem piemīt īpatnības, kas prasa noteiktas iespējas, kuras nevar tikt iegūtas, apkopojot mazākas vairāku komersantu iespējas. Šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde atbilstoši Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punkta otrajai daļai var pamatoti prasīt, lai attiecīgo minimālo iespēju līmeni sasniegtu viens komersants vai, attiecīgā gadījumā, tiktu izmantotas ierobežota komersantu skaita iespējas, ciktāl šī prasība ir saistīta un samērīga ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 Šajā gadījumā, kā tika norādīts šī sprieduma 18. punktā, pamatlietā aplūkotā publiskā iepirkuma specifikācijās bija noteikts, ka pretendentiem ir jāiesniedz vismaz divi līgumi, kas izpildīti noteiktā jomā.
51 Pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma, lai pierādītu, ka tā rīcībā ir nepieciešamā kompetence pamatlietā aplūkotā publiskā līguma izpildei, Konsultant Komputer norādīja citas personas pieredzi, kas izpaužas kā šī sprieduma 27. punktā norādītās divas piegādes, ko veikusi Medinet Systemy Informatyczne.
52 Tomēr, kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 46. punktā, prejudiciālā jautājuma pamatā ir iesniedzējtiesas pārbaudīta premisa, saskaņā ar kuru pamatlietā aplūkotais publiskais līgums ir nedalāms līgums, tādējādi attiecīgais minimālais iespēju līmenis ir jāsasniedz vienam komersantam, neizmantojot vairāku komersantu iespējas. Turklāt, kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) uzskata, ka iespējas norādīt vairāku komersantu pieredzi izslēgšana ir saistīta un samērīga ar attiecīgā līguma priekšmetu.
53 Šādos apstākļos un ņemot vērā šī sprieduma 48. un 49. punktā atgādināto judikatūru, attiecīgais komersants var norādīt tikai vienas trešās personas iespējas, lai pierādītu, ka viņa rīcībā ir pieprasītās iespējas pamatlietā aplūkotā publiskā līguma izpildei.
54 Tādējādi uz ceturto uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 44. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav ļauts komersantam norādīt citas personas iespējas minētās direktīvas 48. panta 3. punkta izpratnē, pievienojot divu citu personu zināšanas un pieredzi, kurām individuāli nav pieprasīto iespēju attiecīgā līguma izpildei, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskatītu, ka attiecīgais līgums ir nedalāms un tādējādi tas ir jāīsteno vienam komersantam, un ka iespējas norādīt vairāku komersantu pieredzi izslēgšana ir saistīta un samērīga ar attiecīgā līguma, kurš tādējādi jāīsteno vienam komersantam, priekšmetu.
Par piekto jautājumu
55 Uzdodot piekto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 44. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj komersantam, kurš individuāli piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, norādīt uzņēmumu grupas, kurā tas ir piedalījies saistībā ar citu publisko līgumu, pieredzi neatkarīgi no dalības šī pēdējā minētā līguma īstenošanā rakstura.
56 Šis jautājums ir saistīts ar šī sprieduma 20. punktā norādīto faktu, ka pamatlietā integrēto slimnīcas sistēmu piegādi attiecīgajām slimnīcām sniedza grupa, kurā ietilpa divi uzņēmumi, proti, Konsultant Komputer un Konsultant IT.
57 Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 44. panta 1. punktu līgumslēdzējai iestādei ir jāpārbauda kandidātu vai pretendentu atbilstība saskaņā ar šīs direktīvas 47.–52. pantā minētajiem kritērijiem.
58 Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu līgumslēdzēja iestāde var prasīt no komersantiem atbilstību minimālajiem ekonomisko un finansiālo iespēju, kā arī tehnisko un profesionālo iespēju līmeņiem atbilstīgi šīs pašas direktīvas 47. un 48. pantam.
59 It īpaši Direktīvas 2004/18 48. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka komersantu tehniskās un/vai profesionālās iespējas var tikt pamatotas, ņemot vērā veikto pakalpojumu raksturu un nozīmību, iesniedzot iepriekšējo piecu gadu laikā veikto būvdarbu uzskaitījumu, kā arī uzskaitot galvenās iepriekšējos trijos gados veiktās piegādes vai sniegtos pakalpojumus.
60 Saskaņā ar šī sprieduma 47. punktā atgādināto judikatūru minētās direktīvas 48. panta 3. punktā ir ļauts komersantam konkrētā līguma vajadzībām norādīt citas personas, piemēram, uzņēmumu grupas, kurā tas ietilpst, iespējas, ciktāl līgumslēdzējai iestādei tiek pierādīts, ka minētā komersanta rīcībā faktiski būs šīs personas līdzekļi, kas nepieciešami šī līguma izpildei.
61 Šādā kontekstā komersanta uzkrātā pieredze ir īpaši svarīgs šī komersanta kvalitatīvas atlases kritērijs, ciktāl tas ļauj līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2004/18 44. panta 1. punktu pārbaudīt kandidātu vai pretendentu iespējas izpildīt noteikto publisko līgumu.
62 Tādējādi, ja komersants norāda uzņēmumu grupas, kurā tas ietilpst, pieredzi, tā ir jānovērtē saistībā ar šī komersanta konkrētu dalību un tādējādi saistībā ar tā faktisko ieguldījumu pieprasītajā minētās grupas darbības īstenošanā saistībā ar attiecīgo publisko līgumu.
63 Kā rakstveida apsvērumos pamatoti norāda Polijas valdība, komersants faktisku pieredzi gūst, nevis vienkārši esot uzņēmumu grupas dalībnieks un neatkarīgi no tā ieguldījuma tajā, bet gan tikai tieši piedaloties vismaz kādas līguma, kura izpilde pilnā apmērā ir jānodrošina šai grupai, daļas īstenošanā.
64 No tā izriet, ka komersants saistībā ar pieredzi, kuru pieprasa līgumslēdzēja iestāde, nevar norādīt pakalpojumus, kurus snieguši citi uzņēmuma grupas locekļi, ja tas tajos nav faktiski un konkrēti piedalījies.
65 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz piekto uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 44. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj komersantam, kurš individuāli piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, norādīt uzņēmumu grupas, kurā tas ir piedalījies citā publiskajā iepirkumā, pieredzi, ja tas nav faktiski un konkrēti piedalījies šī iepirkuma īstenošanā.
Par sesto jautājumu
66 Uzdodot sesto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunktā ir ļauts izslēgt komersantu no dalības publiskajā iepirkumā, it īpaši, ja viņš ir atzīts par vainīgu nopietnā sniegtās, līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas sagrozīšanā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var tikt piemērots, ja šī informācija var ietekmēt iepirkuma rezultātu, neatkarīgi no tā, vai šis komersants ir rīkojies tīši.
67 Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāatgādina, ka Direktīvas 2004/18 45. panta 1. un 2. punktā ir paredzēta pamatu, kuri attiecīgi ir obligāti un fakultatīvi, virkne pretendenta izslēgšanai no dalības publiskā līgumā tā personisko datu dēļ.
68 It īpaši minētās direktīvas 45. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē komersants var tikt izslēgts no dalības publiskā līgumā, ja viņš ir atzīts par “vainīgu nopietnā” sniegtās, līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas sagrozīšanā vai ja viņš nav sniedzis šo informāciju.
69 Uzdodot savu jautājumu, Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) vēlas uzzināt, vai, piemērojot šo tiesību normu, ir nepieciešams, lai kandidāts pretendents būtu rīkojies tīši un lai līgumslēdzējai iestādei sniegtā informācija būtu ietekmējusi vai būtu varējusi ietekmēt iepirkuma rezultātu.
70 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunktā nav iekļauta nekāda norāde uz komersanta tīšu rīcību. Tādēļ šādas rīcības konstatēšana nevar tikt uzskatīta par nepieciešamu elementu šāda komersanta izslēgšanai no dalības publiskā līgumā.
71 Gluži pretēji, lai kandidātu pretendentu varētu uzskatīt par “vainīgu nopietnā [sagrozīšanā]” minētās tiesību normas izpratnē un viņu tādējādi izslēgtu no publiskā līguma, pietiek, ja viņš tiek atzīts par atbildīgu par pietiekami smagu nolaidību, proti, nolaidību, kas var izšķiroši ietekmēt lēmumus par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izslēgšanu vai iekļaušanu publiskajā līgumā.
72 Tādējādi, lai sodītu komersantu, kurš ir sniedzis nepareizu informāciju, izslēdzot viņu no dalības publiskā līgumā, līgumslēdzējai iestādei, pretēji tam, ko norāda Polijas valdība un Eiropas Komisija, nav pienākuma sniegt pierādījumus tam, ka pastāv tīša šī komersanta vaina.
73 Otrkārt, ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta otro daļu dalībvalstis – saskaņā ar to valsts tiesībām un ievērojot Kopienas tiesības – precizē šī punkta piemērošanas nosacījumus.
74 No tā izriet, ka minētā 45. panta 2. punkta pirmajā daļā ietilpstošie jēdzieni, tostarp “vainīgs nopietnā [sagrozīšanā]”, var tikt precizēti un izskaidroti valsts tiesībās, vienlaicīgi ievērojot Savienības tiesības (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 26. punkts).
75 Šajā gadījumā Likuma par PIT 24. panta 2. punkta 3. apakšpunktā ir paredzēta iespēja izslēgt no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jebkuru komersantu, kurš ir paziņojis nepareizu informāciju, kas ir ietekmējusi vai būtu varējusi ietekmēt notiekošās procedūras rezultātu.
76 Kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, attiecīgā komersanta sniegtie paziņojumi un informācija faktiski ir ietekmējusi pamatlietā aplūkotā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras iznākumu. Krajowa Izba Odwoławcza (Valsts Pārsūdzības padome) uzskata, ka, tieši pamatojoties uz šiem paziņojumiem un šo informāciju, Konsultant Komputer uzvarēja iepirkumā.
77 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, sniedzot šādus paziņojumus un informāciju, attiecīgais komersants ir atzīts par atbildīgu nolaidībā, kas ir izšķiroši ietekmējusi lēmumus par norādītā publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izslēgšanu vai iekļaušanu publiskajā līgumā, tādējādi šis komersants var tikt uzskatīts par “vainīgu nopietnā [sagrozīšanā]” Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi šāda nostāja var attaisnot līgumslēdzējas iestādes lēmumu izslēgt minēto komersantu no attiecīgā publiskā līguma.
78 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz sesto uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts, ar kuru ir ļauts izslēgt komersantu no dalības publiskā līgumā, it īpaši, ja viņš ir atzīts par “vainīgu nopietnā” sniegtās, līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas sagrozīšanā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var tikt piemērots, ja attiecīgais komersants ir atzīts par atbildīgu par pietiekami smagu nolaidību, proti, nolaidību, kas var izšķiroši ietekmēt lēmumus par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izslēgšanu vai iekļaušanu publiskajā līgumā, neatkarīgi no tā, vai šis komersants ir rīkojies tīši.
Par septīto jautājumu
79 Uzdodot septīto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 44. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj komersantam norādīt pieredzi, vienlaicīgi atsaucoties uz diviem vai vairāk par vienu līgumu, lai gan līgumslēdzēja iestāde šādu iespēju nav tieši paredzējusi nedz paziņojumā par līgumu, nedz specifikācijās.
80 Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jānorāda, kā tas tika atgādināts šī sprieduma 57. punktā, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/18 44. panta 1. punktu līgumslēdzējai iestādei ir jāpārbauda kandidātu vai pretendentu atbilstība izpildīt attiecīgo līgumu saskaņā ar šīs direktīvas 47.–52. pantā minētajiem kritērijiem.
81 Savukārt kandidātiem vai pretendentiem ir jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka to rīcībā faktiski ir vai būs nepieciešamās iespējas, lai nodrošinātu attiecīgā publiskā līguma pareizu izpildi.
82 Šajā ziņā līgumslēdzējai iestādei ir pamats tieši norādīt, parasti vai nu paziņojumā par līgumu, vai specifikācijās, prasību par atbilstību noteiktām spējām un konkrētus noteikumus, saskaņā ar kuriem kandidātam pretendentam ir jāpierāda savas iespējas iegūt un izpildīt attiecīgo līgumu. Tāpat ārkārtas apstākļos, ņemot vērā attiecīgo būvdarbu raksturu, kā arī līguma priekšmetu un mērķi, līgumslēdzēja iestāde var paredzēt ierobežojumus, it īpaši attiecībā uz ierobežotu komersantu skaitu, saskaņā ar Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punktu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 39.–41. punkts, un 2017. gada 5. aprīlis, Borta, C‑298/15, EU:C:2017:266, 90. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
83 Tomēr, ja līgumslēdzēja iestāde nolemj izmantot šādu iespēju, tai ir jāpārliecinās, ka tās paredzētie noteikumi ir saistīti un samērīgi ar minētā līguma priekšmetu un mērķiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 40. un 56. punkts).
84 Šajā gadījumā, kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, pat ja ir taisnība, ka līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos nav tieši paredzējusi iespēju kandidātam pretendentam uzrādīt divus vai vairākus līgumus kā vienu līgumu, tomēr šāda iespēja nav arī tieši izslēgta nedz paziņojumā par līgumu, nedz specifikācijās.
85 Šādos apstākļos nevar a priori tikt izslēgts, ka pieredzi, kas nepieciešama attiecīgā līguma izpildei, kuru komersants ir ieguvis nevis ar vienu līgumu, bet gan ar diviem vai vairākiem dažādiem līgumiem, līgumslēdzēja iestāde nevar uzskatīt par pietiekamu un tādējādi ļaut minētajam komersantam iegūt aplūkoto publisko līgumu.
86 Kā ģenerāladvokāts norāda savu secinājumu 62. punktā, ja konkrētā līguma prasības principā varētu tikt izpildītas, apvienojot vairāku komersantu iespējas un pieredzi, vēl jo neloģiskāk būtu a priori izslēgt iespēju apvienot iespēju un pieredzi, kuru viens un tas pats komersants faktiski ir ieguvis ar dažādiem līgumiem.
87 Tādējādi un ciktāl, kā tas ir pamatlietā, iespēja atsaukties uz vairākām pieredzēm, kas iegūtas ar vairākiem līgumiem, nav izslēgta nedz paziņojumā par līgumu, nedz specifikācijās, līgumslēdzējai iestādei, to pakļaujot kompetento valsts tiesu pārbaudei, ir jāpārbauda, vai divu vai vairāku līgumu apvienotā pieredze, ņemot vērā attiecīgos būvdarbus, kā arī attiecīgā tirgus priekšmetu un mērķi, ļauj nodrošināt tā pareizu izpildi.
88 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz septīto uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 44. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj komersantam norādīt pieredzi, vienlaicīgi atsaucoties uz diviem vai vairāk līgumiem kā vienu līgumu, ja vien līgumslēdzēja iestāde šādu iespēju nav tieši izslēgusi atbilstoši prasībām, kas ir saistītas un samērīgas ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu un mērķi.
Par tiesāšanās izdevumiem
89 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publisku] līgumu, piegādes valsts [publisku] līgumu un pakalpojumu valsts [publisku] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 51. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka pēc tam, kad ir beidzies noteiktais termiņš kandidatūru iesniegšanai publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, komersants, lai pierādītu, ka viņš atbilst nosacījumiem dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, iesniedz līgumslēdzējai iestādei dokumentus, kas netika uzrādīti sākotnējā piedāvājumā, piemēram, līgumu, kuru izpildījusi trešā persona, kā arī šīs trešās personas apņemšanos nodot šī komersanta rīcībā nepieciešamās iespējas un resursus attiecīgā līguma izpildei;
2) Direktīvas 2004/18 44. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā ietvertais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj komersantam norādīt citas personas iespējas minētās direktīvas 48. panta 3. punkta izpratnē, pievienojot divu citu personu zināšanas un pieredzi, kurām individuāli nav pieprasīto iespēju attiecīgā līguma izpildei, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde uzskatītu, ka attiecīgais līgums ir nedalāms un tādējādi tas ir jāīsteno vienam komersantam, un ka iespējas norādīt vairāku komersantu pieredzi izslēgšana ir saistīta un samērīga ar attiecīgā līguma, kurš tādējādi jāīsteno vienam komersantam, priekšmetu;
3) Direktīvas 2004/18 44. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj komersantam, kurš individuāli piedalās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, norādīt uzņēmumu grupas, kurā tas ir piedalījies citā publiskajā līgumā, pieredzi, ja tas nav faktiski un konkrēti piedalījies šī līguma īstenošanā;
4) Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta g) apakšpunkts, ar kuru ir ļauts izslēgt komersantu no dalības publiskā līgumā, it īpaši, ja viņš ir atzīts par “vainīgu nopietnā” sniegtās, līgumslēdzējas iestādes pieprasītās informācijas sagrozīšanā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas var tikt piemērots, ja attiecīgais komersants ir atzīts par atbildīgu par pietiekami smagu nolaidību, proti, nolaidību, kas var izšķiroši ietekmēt lēmumus par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izslēgšanu vai iekļaušanu publiskajā līgumā, neatkarīgi no tā, vai šis komersants ir rīkojies tīši;
5) Direktīvas 2004/18 44. pants, to lasot kopā ar šīs direktīvas 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tās 2. pantā iekļautais vienlīdzīgas attieksmes pret komersantiem princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj komersantam norādīt pieredzi, vienlaicīgi atsaucoties uz diviem vai vairāk kā vienu līgumu, ja vien līgumslēdzēja iestāde šādu iespēju nav tieši izslēgusi atbilstoši prasībām, kas ir saistītas un samērīgas ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu un mērķi.
[Paraksti]