Prasība, kas celta 2007. gada 4. aprīlī - UPS Europe un UPS Deutschland/Komisija

(lieta T-100/07)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: UPS Europe NV/SA Brisele (Beļģija) un UPS Deutschland Inc. & Co. OHG, Neuss (Vācija) (pārstāvji - T. Ottervanger un E. Hanny, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

Saskaņā ar saviem prasījumiem prasītājas lūdz Tiesu:

pamatojoties uz EK līguma 232. pantu atzīt, ka Komisija nav rīkojusies, nepieņemot lēmumu par 2004. gada 22. aprīlī Komisijā iesniegto prasītāju sūdzību;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājām radušos tiesāšanās izdevumus;

veikt citus pasākumus, kurus Tiesa uzskatītu par nepieciešamiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību prasītājas uzsāk procesu saskaņā ar EK līguma 232. pantu, apgalvojot, ka Komisija nepieņēma galīgo lēmumu par sākotnēji 2004. gada 22. aprīlī prasītāju iesniegto sūdzību, kam sekoja 2006. gada 27. novembrī iesniegts aicinājums pieņemt lēmumu par iespējamo Deutsche Post dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar EK līguma 82. pantu.

Prasītājas skaidro, ka viņām ir likumīgas tiesības iesniegt šādu sūdzību, pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 1/2003 ¹ 7. panta 2. punktu, un Komisijas bezdarbība tās ir skārusi tieši un individuāli. Faktiski, prasītājas apgalvo, ka pārmērīgi augsto Deutsche Post cenu dēļ lejupējā tirgū, tās tika aizskartas gan kā patērētāji, gan kā konkurenti.

Turklāt prasītājas norāda, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumu par sūdzību izskatīšanu saistībā ar EK Līguma 81. un 82. pantu², Komisijai pēc sūdzības par EK līguma 82. panta pārkāpumu saņemšanas ir pienākums, vai nu uzsākt procesu pret personu, par kuru iesniegta sūdzība, vai pieņemt galīgo lēmumu par sūdzības noraidīšanu, pēc tam, kad sūdzības iesniedzējai dota iespēja sniegt paskaidrojumus. Tomēr prasītājas norāda, ka, neskatoties uz termiņā iesniegtiem viņu paskaidrojumiem par sākotnējo sūdzības noraidīšanu, Komisija, pārkāpjot Kopienas tiesības, nepieņēma galīgo lēmumu.

Visbeidzot prasītājas apgalvo, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, laikposms apmēram trīs gadu garumā, kurā tās atkārtoti aicināja Komisiju pieņemt lēmumu, ir bijis pietiekoši ilgs, lai varētu pieņemt galīgo lēmumu. Pēc prasītāju domām it īpaši 18 mēnešu ilgais laikposms, kas ir pagājis pēc galīgo paskaidrojumu iesniegšanas, bija vairāk kā pietiekams, lai pabeigtu trešo izmeklēšanas posmu.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra (EK) Regula Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

² - OV C 101, 27.04.2004, 65.-77. lpp.