Language of document : ECLI:EU:T:2022:448

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2022. gada 13. jūlijā (*)

Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgā viela hlorpirifoss – Hlorpirifosa maksimālā atlieku līmeņa noteikšana banānos vai uz tiem – Regula (EK) Nr. 396/2005 – Pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas – Citi vērā ņemami faktori

Lietā T‑629/20

Delifruit, SA, Gvajakila [Guayaquil] (Ekvadora), ko pārstāv K. Van Maldegem, P. Sellar un S. AbdelQader, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv F. Castilla Contreras, A. Dawes un A. ter Haar, pārstāvji,

atbildētāja,


VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Špīlmans [D. Spielmann], tiesneši U. Ēbergs [U. Öberg] un M. Brkana [M. Brkan], (referente),

sekretāre: S. Spiropula [S. Spyropoulos],

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2022. gada 23. februāra tiesas sēdes,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Delifruit, SA lūdz daļēji atcelt Komisijas Regulu (ES) 2020/1085 (2020. gada 23. jūlijs), ar ko attiecībā uz hlorpirifosa un hlorpirifosmetila maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu (OV 2020, L 239, 7. lpp.; labojums – OV 2020, L 245, 32. lpp.; turpmāk tekstā –“apstrīdētā regula”), ciktāl tajā noteikts hlorpirifosa maksimālais atlieku līmenis (turpmāk tekstā – “MAL”) 0,01 mg/kg banānos vai uz tiem.

2        Prasītāja ir uzņēmums, kas reģistrēts Gvajakilā (Ekvadora) un kas ražo un eksportē banānus, tostarp uz Eiropas Savienību.

3        Hlorpirifoss ir darbīga viela, kas ietilpst ķīmisko vielu – organofosfātu – kategorijā, ko izmanto tostarp kā pesticīdus uz noteiktām kultūrām. Šī viela tika iekļauta Padomes Direktīvas 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991, L 230, 1. lpp.) I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2005/72/EK (2005. gada 21. oktobris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/414 (OV 2005, L 279, 63. lpp.).

4        2013. gada jūnijā tika iesniegts pieteikums par darbīgās vielas hlorpirifosa apstiprinājuma atjaunošanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 2012, L 252, 26. lpp.)., 1. pantu.

5        Ziņotāja dalībvalsts (Spānijas Karaliste), apspriežoties ar līdzreferenti dalībvalsti (Polijas Republika), sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, kas 2017. gada 3. jūlijā tika nosūtīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Komisijai.

6        2019. gada 1. jūlijā Komisija aicināja EFSA sagatavot paziņojumu par pieejamajiem cilvēka veselībai radīto risku novērtējuma rezultātiem un sniegt norādes jautājumā, vai darbīgā viela atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.), 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem attiecībā uz cilvēka veselību.

7        2019. gada 31. jūlijā EFSA nosūtīja Komisijai paziņojumu Statement on the available outcomes of the human health assessment in the context of the pesticides peer review of the active substance chlorpyrifos (Ziņojums par pieejamajiem cilvēka veselības novērtējuma rezultātiem, veicot darbīgās vielas hlorpirifosa salīdzinošo pārbaudi pesticīdu kontekstā) [EFSA Journal 2019;17(5):5809]; (turpmāk tekstā – “EFSA 2019. gada 31. jūlija paziņojums par hlorpirifosu”), kurā tā secina, ka Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētie apstiprināšanas nosacījumi attiecībā uz cilvēku veselību nav izpildīti.

8        2020. gada 10. janvārī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2020/18 par darbīgās vielas hlorpirifosa apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2020, L 7, 14. lpp.), ar kuru hlorpirifosa apstiprinājuma termiņš netika atjaunots, tādēļ dalībvalstīm vēlākais līdz 2020. gada 16. februārim bija jāatsauc to augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas, kuri ietver šo darbīgo vielu, ar iespēju noteikt labvēlības periodu, kuram jābeidzas vēlākais līdz 2020. gada 16. aprīlim.

9        Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas (Scopaff) 2019. gada 25. un 26. novembra sanāksmē, kuras laikā Komisija iesniedza regulas projektu par hlorpirifosa MAL samazināšanu līdz 0,01 mg/kg; dalībvalstis atbalstīja šo priekšlikumu un lūdza Komisiju plānot minētā priekšlikuma balsojumu 2020. gada februāra sanāksmē.

10      Scopaff 2020. gada 17. un 18. februāra sanāksmē dalībvalstis sniedza labvēlīgu atzinumu par regulas projektu, ar ko groza hlorpirifosa MAL. Pēc labvēlīgā atzinuma regulas projekts tika nosūtīts pārbaudei Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei.

11      2020. gada 21. maijā EFSA savā tīmekļa vietnē publicēja Josep Carreras institūta veikto pētījumu “Permetrīna un hlorpirifosa genotoksicitāte cilvēka cilmes un progenitoršūnās dažādos ontoģenēzes posmos: ietekme uz leikēmijas attīstību” (Genotoxicity of permethrin and clorpyriphos on human stem and progenitor cells at different ontogeny stages: implications in leukaemia development; turpmāk tekstā – Josep Carreras pētījums), ko tā bija pasūtījusi minētajam institūtam saistībā ar pakalpojumu sniegšanas līgumu, kas parakstīts pēc sarunu procedūras, iepriekš nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu.

12      2020. gada 23. jūlijā Komisija pieņēma apstrīdēto regulu.

13      Apstrīdētās regulas 2.–5. apsvērumā ir norādīts:

“(2)      Darbīgo vielu hlorpirifosa un hlorpirifosmetila apstiprinājumi ar attiecīgi Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/18 [..] un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/17 [..] netika atjaunoti.

(3)      Visas spēkā esošās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuri satur hlorpirifosu un hlorpirifosmetilu, ir atsauktas. Tāpēc MAL, kas šīm vielām noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 17. pantu saistībā ar tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir lietderīgi svītrot.

(4)      Par vajadzību atsevišķas abu vielu noteikšanas robežas (NR) koriģēt Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām. Minētās laboratorijas secināja, ka attiecībā uz hlorpirifosu un hlorpirifosmetilu visos produktos tehnikas attīstība ļauj noteikt NR, kas vienādas ar 0,01 mg/kg. Šīs sākotnējās vērtības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu būtu jānorāda V pielikuma sarakstā.

(5)      Sakarā ar procedūru, kurā neatjauno hlorpirifosa un hlorpirifosmetila apstiprinājumu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) publicēja paziņojumus par tādu risku novērtējumu [..], ko cilvēka veselībai rada minētās darbīgās vielas. Šajos paziņojumos Iestāde apstiprināja abu darbīgo vielu ontoģenētisko neirotoksicitāti bērnu organismā un nevarēja izslēgt genotoksisko potenciālu, ko rada eksponētība abu vielu atliekām ar pārtikas starpniecību.”

14      Apstrīdētajā regulā precizēts, ka tā piemērojama no 2020. gada 13. novembra.

15      Apstrīdētās regulas pielikumā paredzēts, pirmkārt, no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV 2005, L 70 1. lpp.), II pielikuma svītrot slejas, kas attiecas uz hlorpirifosu un hlorpirifosmetilu, un, otrkārt, papildināt minētās regulas V pielikumu ar slejām par hlorpirifosu un hlorpirifosmetilu.

 Lietas dalībnieku prasījumi

16      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl tajā noteikts hlorpirifosa MAL 0,01 mg/kg banānos vai uz tiem;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

18      Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu pamatu, ar kuru tā būtībā apgalvo, ka apstrīdētā regula ir prettiesiska, jo Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu, kas ir būtisks faktors, kurš būtu bijis jāņem vērā, pieņemot minēto regulu. Šādi rīkojoties, tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) un f) apakšpunktu. Tiesas sēdē prasītāja uzsvēra, ka pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas esot bijis jāvēršas EFSA, lai novērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi. Komisija apstrīd šī argumenta pieņemamību.

 Par tāda argumenta pieņemamību, saskaņā ar kuru esot bijis jāvēršas EFSA, lai pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas novērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi

19      Komisija apgalvo, ka prasītājas arguments jāatzīst par nepieņemamu, jo tas ir jauns pamats, kas izvirzīts tiesas sēdē. Prasītāja apstrīd apgalvoto nepieņemamību.

20      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru par Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punktu, tiesvedības gaitā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, ja tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas kļuvuši zināmi tiesvedības laikā. Tomēr pamats, kas tieši vai netieši papildina iepriekš pieteikumā par lietas ierosināšanu izvirzītu pamatu un ir ar to cieši saistīts, ir jāatzīst par pieņemamu. Lai jaunu argumentu varētu uzskatīt par iepriekš izvirzīta pamata vai iebilduma papildinājumu, tam ir jābūt pietiekami ciešai saiknei ar prasības pieteikumā sākotnēji izvirzītajiem pamatiem vai iebildumiem, lai varētu uzskatīt, ka tas izriet no dabiskas diskusijas attīstības tiesvedībā (skat. spriedumu, 2020. gada 5. oktobris, HeidelbergCement un Schwenk Zement/Komisija, T‑380/17, EU:T:2020:471, 87. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).

21      Šajā lietā jākonstatē, ka ir taisnība, ka savā prasības pieteikumā prasītāja nav tieši atsaukusies uz nepieciešamību vērsties EFSA pēc atzinuma, lai novērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi. Turklāt tā norādīja, ka pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas EFSA minēto pētījumu nav ņēmusi vērā. Bez tam, atbildot uz Komisijas iebildumu rakstā formulēto argumentu, kurā ir atsauce uz EFSA lomu zinātnisko pētījumu vērtēšanā un uz pienākuma lūgt tās atzinumu neesamību, prasītāja replikā apgalvoja, ka vienīgās kompetentās iestādes, lai izvērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi, bija ziņotājas dalībvalstis vai EFSA, nevis Komisija, un precizēja, ka minētā pētījuma neņemšana vērā esot bijusi vēl jo nopietnāka, jo EFSA pati bija pasūtījusi šo pētījumu un saņēmusi to pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas, tātad EFSA rīcībā bija nepieciešamais laiks no pētījuma saņemšanas brīža līdz apstrīdētās regulas pieņemšanai, lai pārbaudītu tā nozīmi.

22      No tā izriet, ka arguments par pienākumu vērsties EFSA, lai tā novērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi, papildina iepriekš pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši norādītu pamatu, kam šajā lietā ir pietiekami cieša saikne, lai to varētu uzskatīt par tādu, kas izriet no dabiskas diskusijas attīstības tiesvedībā.

23      Tātad ir jāuzskata, ka šis arguments ir pieņemams.

 Par lietas būtību

24      Ar savu vienīgo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo apstrīdētās regulas pieņemšanas laikā, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu, tā neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus šīs lietas elementus. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) un f) apakšpunktu, kurā minēti faktori, kas jāņem vērā, lai noteiktu MAL, proti, attiecīgi “pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas” un “cit[i] vērā ņemam[i] faktor[i], kas attiecas uz izlemjamo jautājumu”.

25      Prasītājas ieskatā, tā kā genotoksiskais potenciāls – kā tas izriet no EFSA 2019. gada 31. jūlija paziņojuma par hlorpirifosu un no apstrīdētās regulas – ir viens no iemesliem, kas attaisno hlorpirifosa MAL svītrošanu, Komisijai, pieņemot minēto regulu, esot bijis jāņem vērā Josep Carreras pētījums, ar kuru tiek apšaubīts hlorpirifosa genotoksiskais potenciāls.

26      Turklāt prasītāja uzskata, ka vienīgās iestādes, kuras ir kompetentas novērtēt Josep Carreras pētījuma nozīmi, ir ziņotājas dalībvalstis vai EFSA, nevis Komisija. Tās ieskatā notikumu hronoloģijai vajadzēja ļaut tām ņemt vērā šo pētījumu apstrīdētās regulas pieņemšanas nolūkos. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka EFSA bija pasūtījusi Josep Carreras pētījumu un ka datiem bija jābūt pieejamiem 2020. gada 1. februārī. Tā uzskata, ka EFSA zināja, ka tai ir pietiekami daudz laika, lai novērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi laikā starp tā saņemšanu un apstrīdētās regulas pieņemšanu. Turklāt, tā kā EFSA pasūtītais Josep Carreras pētījums EFSA tīmekļa vietnē publicēts 2020. gada 21. maijā, t.i., pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas 2020. gada 23. jūlijā, prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) un f) apakšpunktu, jo minētais pētījums neesot ticis ņemts vērā, un ka tā nav vērsusies EFSA, lai novērtētu tā nozīmi.

27      Prasītāja uzskata, ka – pat ja Komisija, piemērojot Regulas Nr. 396/2005 17. pantu, varot atcelt MAL pēc esošās augu aizsardzības līdzeklim piemērojamās atļaujas atsaukšanas, neprasot EFSA atzinumu, – šī tiesību norma neatbrīvojot Komisiju no pienākuma nodrošināt savu lēmumu pamatošanu ar vislabākajām zinātniskajām zināšanām. Šī pienākuma neizpildes gadījumā MAL atcelšana būtu piemērota patvaļīgi atbilstošā zinātniskā pamata trūkuma dēļ.

28      Komisija apstrīd šos argumentus.

29      Vispirms jāatgādina, ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pamatojoties uz Regulu Nr. 396/2005, kura savukārt tika pieņemta, pamatojoties uz EKL 37. pantu (tagad LESD 43. pants) par kopējo lauksaimniecības politiku un EKL 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu (tagad LESD 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts) par sabiedrības veselību.

30      Kā izriet no tās 10. apsvēruma un 1. panta, Regulas Nr. 396/2005 mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par pesticīdu MAL augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā vai uz tās.

31      Tādējādi ar Regulu Nr. 396/2005 tiek piemērots LESD 168. panta 1. punkts, kurā paredzēts, ka visu Savienības rīcības politiku definēšanā un īstenošanā tiek nodrošināts augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis. Sabiedrības veselības aizsardzībai ir lielāka vērtība salīdzinājumā ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, tādēļ tā var attaisnot pat ievērojamas negatīvas ekonomiska rakstura sekas atsevišķiem tirgus dalībniekiem (spriedumi, 2011. gada 9. septembris, Dow AgroSciences u.c./Komisija, T‑475/07, EU:T:2011:445, 143. punkts; 2013. gada 12. aprīlis, Du Pont de Nemours (France) u.c./Komisija, T‑31/07, nav publicēts, EU:T:2013:167, 132. punkts, un 2016. gada 15. decembris, TestBioTech u.c./Komisija, T‑177/13, nav publicēts, EU:T:2016:736, 87. punkts). Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005 5. apsvērumu, tā kā prioritātei vajadzētu būt sabiedrības veselībai, nevis kultūraugu aizsardzībai, ir jānodrošina, ka tāds pesticīdu atlieku līmenis, kas nerada nepieļaujamu risku cilvēkiem, it īpaši mazāk aizsargātām grupām, piemēram, bērniem, kā arī vēl nedzimušiem bērniem. Tāpat saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005 22. apsvērumu, ja pesticīdu izmantošana nav atļauta Savienības līmenī, ir jānosaka pietiekami zemi MAL, lai aizsargātu patērētājus no neatļautas vai pārmērīgas pesticīdu atlieku uzņemšanas.

32      Turklāt, lai efektīvi varētu sasniegt mērķus, kas Komisijai noteikti Regulā Nr. 396/2005, proti, it īpaši nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni un garantēt iekšējā tirgus pareizu darbību, un, ņemot vērā tās veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2007. gada 18. jūlijs, Industrias Químicas del Vallés/Komisija, C‑326/05 P, EU:C:2007:443, 75. punkts, un 2013. gada 6. septembris, Sepro Europe/Komisija, T‑483/11, nav publicēts, EU:T:2013:407, 38. punkts).

33      Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošana nav atbrīvota no pārbaudes tiesā. Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, veicot šo pārbaudi, Savienības tiesai ir jāpārliecinās, vai tiek ievēroti procesuālie noteikumi, un jāpārbauda Komisijas izmantoto faktu saturiskā precizitāte un tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras (spriedumi, 1991. gada 22. oktobris, Nölle, C‑16/90, EU:C:1991:402, 12. punkts, un 2008. gada 9. septembris, Bayer CropScience u.c./Komisija, T‑75/06, EU:T:2008:317, 83. punkts; šajā nozīmē skat. spriedumu, 1979. gada 25. janvāris, Racke, 98/78, EU:C:1979:14, 5. punkts).

34      Īpaši tad, ja lietas dalībnieks atsaucas uz kompetentās iestādes pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Savienības tiesai jāpārbauda, vai šī iestāde ir rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos attiecīgā gadījuma faktus, kuri pamato no tiem izdarītos secinājumus (spriedumi, 1991.gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts; 2008. gada 9.septembris, Bayer CropScience u.c./Komisija, T‑75/06, EU:T:2008:317, 84. punkts; 2021. gada 13. oktobris, European Union Copper Task Force/Komisija, T‑153/19, nav publicēts, EU:T:2021:688, 67. punkts).

35      Tiesiskais regulējums, kas piemērojams aktiem, ar kuriem izveido, groza vai atceļ MAL, ir noteikts Regulas Nr. 396/2005 14. pantā. Regulas Nr. 396/2005, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 299/2008 (2008. gada 11. marts) (OV 2008, L 97, 67. lpp.), 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka, saņemot EFSA atzinumu un ņemot šo atzinumu vērā, Komisija tūlīt un ne vēlāk kā trīs mēnešos sagatavo regulu, ar ko nosaka, maina vai svītro MAL. Saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punktu, regulas, ar ko nosaka, maina vai svītro MAL, pieņemšanas nolūkos ņem vērā: a) pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas; b) iespējamo to pesticīdu atlieku klātbūtni, kuras radušās no cita avota, nevis no darbīgās vielas pašreizējās izmantošanas augu aizsardzībā, kā arī to zināmo kumulatīvo un sinerģisko iedarbību, ja ir pieejamas šīs iedarbības izvērtēšanas metodes; c) izvērtējuma rezultātus attiecībā uz potenciālo risku patērētājiem, kam ir liela uzņemtā deva un liels jutīgums, un, attiecīgos gadījumos, dzīvniekiem; d) jebkuru novērtējumu rezultātus un lēmumus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas maiņu; e) [MAL, ko noteikusi Pārtikas kodeksa komisija] vai [kas noteikts ar labu lauksaimniecības praksi], ko kādā trešā valstī īsteno darbīgās vielas likumīgai izmantošanai šajā trešajā valstī; f) citus vērā ņemamus faktorus, kas attiecas uz izlemjamo jautājumu. Turklāt, tā kā apstrīdētā regula tika pieņemta pēc hlorpirifosa apstiprinājuma neatjaunošanas un augu aizsardzības līdzekļu, kuros ir minētā viela, atļauju atsaukšanas, ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005 17. pantu, nepieciešamos grozījumus II un III pielikumā – lai svītrotu MAL pēc tam, kad ir atsaukta kāda augu aizsardzības līdzekļa spēkā esoša atļauja, – var pieņemt, nelūdzot EFSA atzinumu.

36      Ņemot vērā šos apsvērumus, jāpārbauda vienīgā prasītājas izvirzītā pamata pamatotība, kas saistīts, pirmkārt, ar Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, ar šīs pašas regulas 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu.

 Par iebildi saistībā ar Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu

37      Ir jāpārbauda, vai, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un nevēršoties EFSA, lai tiktu novērtēta minētā pētījuma nozīme, Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru, pieņemot regulu, ar ko nosaka, maina vai svītro MAL, ir jāņem vērā “pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas”.

38      Pirmkārt, attiecībā uz to, ka nav ņemts vērā Josep Carreras pētījums, ir jānorāda, ka šis pētījums EFSA tīmekļa vietnē tika publicēts 2020. gada 21. maijā, proti, pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas, bet pēc Īstenošanas regulas 2020/18 pieņemšanas, ar kuru hlorpirifosa apstiprinājums netika atjaunots tāpēc, ka 2019. gada 31. jūlija EFSA paziņojumā par hlorpirifosu tika izklāstītas bažas par cilvēku veselību. Kā izriet no šī pētījuma priekšmeta, tajā pētīta permetrīna un hlorpirifosa iedarbība uz dezoksiribonukleīnskābes (DNS) bojājumiem, ko izraisa topoizomerāzes II inhibīcija. Savos prasījumos Josep Carreras pētījuma autori uzskatīja:

“Kopumā rezultāts norāda, ka, neraugoties uz [permetrīna un hlorpirifosa] spēju izraisīt pārrāvumus [jaukta tipa izcelsmes leikozes (MLL)] gēna konkrētajā zonā pēc 24 stundu ekspozīcijas, šie savienojumi nespēj izraisīt nedz vispārējus DNS bojājumus, kas ir mērāmi ar γ-H2AX līmeni, nedz darboties kā [topoizomerāzes II] indes. Turklāt nav konstatēti [jaukta tipa izcelsmes leikozes (MLL)] pārrāvumi pēc hroniskas apstrādes in vitro un in vivo sistēmās, kas norāda, ka bojājumi, kas novēroti apstrādē ar vienu impulsu, nav pietiekami, lai veicinātu [mixed lineage leukemia 1] pārkārtotu klonu veidošanos.”

39      Ir svarīgi precizēt, ka, lai gan ir taisnība, ka EFSA ir pasūtījusi Josep Carreras pētījumu, lai izpētītu divu pesticīdu, permetrīna un hlorpirifosa genotoksisko potenciālu cilvēka cilmes šūnās dažādos ontoģenēzes posmos un dzīvnieku modeļos izpētītu to potenciālu bērnu leikēmijas izraisīšanā, tomēr, kā norādīts pētījuma pirmajā lappusē, šis pētījums attiecībā pret EFSA ir ārējs zinātnisks ziņojums. Tādējādi, kā tas it īpaši izriet no otrajā lappusē ietvertā brīdinājuma, Josep Carreras pētījums nav EFSA pieņemts dokuments, tāpēc tā secinājumi šai iestādei nav saistoši.

40      Ir jānorāda, ka attiecībā uz hlorpirifosu apstrīdētā regula tika pieņemta – kā tas izriet no 2. apsvēruma – pēc tam, kad minētās vielas apstiprinājums netika atjaunots ar Īstenošanas regulu 2020/18, tādējādi saskaņā ar minētās regulas 3. un 4. pantu atļaujas attiecībā uz hlorpirifosu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem tika atsauktas.

41      Šādos apstākļos, lai noteiktu, vai Josep Carreras pētījuma neņemšana vērā un vēršanās pie EFSA, lai novērtētu tā nozīmi, esot – kā to norāda prasītāja – Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, ir jāņem vērā īpašie noteikumi, kas piemērojami MAL atcelšanai pēc darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanas.

42      Šajā ziņā jānorāda, ka MAL noteikšana darbīgai vielai ir cieši saistīta ar šīs vielas apstiprinājumu, pamatojoties uz kuru tiek piešķirtas atļaujas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū. It īpaši MAL attiecībā uz darbīgo vielu, kas nav Regulas Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā standarta vērtība, principā ir attaisnojama tikai tad, ja minēto vielu saturošos augu aizsardzības līdzekļus ir paredzēts laist tirgū (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2002. gada 8. janvāris, Francija/Monsanto un Komisija, C‑248/99 P, EU:C:2002:1, 80.punkts, un 2005. gada 12. jūlijs, Komisija/CEVA un Pfizer, C‑198/03 P, EU:C:2005:445, 87. punkts).

43      Tādējādi gadījumā, ja pēc darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanas augu aizsardzības līdzekļiem piemērojamās atļaujas atsauc, Regulas Nr. 396/2005 17. panta mērķis ir ļaut Komisijai pēc iespējas ātrāk svītrot šīs darbīgās vielas MAL, it īpaši lai aizsargātu cilvēka veselību un patērētājus no neatļautas vai pārmērīgas pesticīdu devas uzņemšanas, saskaņā ar minētās regulas 5. un 22. pantu. Proti, šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums no EFSA atzinuma [saņemšanas] ir izskaidrojams ar to, ka – tā kā šai iestādei jau ir bijusi jāpauž nostāja par bažām par cilvēku veselību saistībā ar darbīgās vielas iedarbību procedūrā, kuras rezultātā šādas vielas apstiprinājums netiek atjaunots, – būtu lieki vēlreiz vērsties EFSA jauna atzinuma par šo vielu saņemšanai MAL svītrošanas procedūras ietvaros, ja vien pirms regulas MAL svītrošanai pieņemšanas ticami un jauni zinātniski elementi nenorāda uz zinātnisko zināšanu ievērojamo attīstību pēc EFSA nostājas pieņemšanas par šo vielu.

44      Šajā lietā – kā izriet no apstrīdētās regulas 3. apsvēruma, pamatojoties uz Regulas Nr. 396/2005 17. pantu saistībā ar minētās regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, – Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz hlorpirifosu Regulas Nr. 396/2005 II pielikumā noteiktie MAL ir jāsvītro. Lai to izdarītu, no apstrīdētās regulas 5. apsvēruma izriet, ka Komisija ir pamatojusies uz EFSA 2019. gada 31. jūlija paziņojumu par hlorpirifosu, kas publicēts šīs vielas apstiprinājuma neatjaunošanas kontekstā. Jānorāda, ka minētais paziņojums izstrādāts, pamatojoties uz šīs vielas novērtējuma rezultātiem, ko veikuši augu aizsardzības līdzekļu un to atlieku grupas eksperti; grupa izveidota, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 28. panta 4. punkta c) apakšpunktu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulas (EK) 575/2006 (2006. gada 7. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (OV 2006, L 100, 3. lpp.), 1. panta 1. punktu. Šie eksperti, pamatojoties uz esošo zinātnisko literatūru, tostarp jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, pārbaudīja dažādu faktoru ietekmi uz cilvēku veselību. Konkrētāk – EFSA ekspertu novērtējums attiecās uz vairāku faktoru ietekmi uz cilvēku veselību, kuri minēti Regulas Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6. punktā, proti, it īpaši, genotoksiskumu, toksiskumu reproduktīvajai sistēmai un endokrīnās sistēmas traucējumiem, kā arī neirotoksiskumu. Šī novērtējuma noslēgumā EFSA eksperti secināja, ka hlorpirifoss neatbilst Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem cilvēku veselībai piemērojamiem apstiprinājuma kritērijiem.

45      Lai nonāktu pie šī secinājuma, EFSA eksperti vispirms norādīja, ka – pamatojoties uz publiski pieejamo literatūru – hlorpirifosa genotoksisko potenciālu nevar izslēgt. Konkrētāk no EFSA 2019. gada 31. jūlija paziņojumā par hlorpirifosa izdarītajiem secinājumiem izriet, ka bažas par genotoksisko potenciālu attiecas, pirmkārt, uz pētījumiem, kuros konstatēta hromosomiska aberācija, un, otrkārt, uz pētījumiem, kuros konstatēti DNS bojājumi, ko izraisa vai nu oksidēts stress, vai arī topoizomerāzes II inhibīcija, kas tiek uzskatīta par bērnu leikēmijas izraisīšanas molekulāro notikumu.

46      Pēc tam EFSA eksperti norādīja uz bažām par hlorpirifosa neirotoksicitāti bērnu attīstībai. Ņemot vērā šo neirotoksisko ietekmi, pamatojoties uz esošās literatūras visaptverošu analīzi, eksperti ieteica hlorpirifosu klasificēt kā reproduktīvajai sistēmai toksisku (REPRO 1B, H360D “Var kaitēt nedzimušam bērnam”) saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).

47      Visbeidzot jānorāda, ka, ņemot vērā neskaidru genotoksisko potenciālu un būtiskas neskaidrības saistībā ar pētījumu par toksiskumu neiroloģiskai attīstībai, kurā tika novērota ietekme uz neiroloģisko attīstību ar nelielām devām, EFSA eksperti nevarēja noteikt atsauces vērtības, pamatojoties uz kurām hlorpirifosa iedarbība neapdraudētu cilvēka veselībai un patērētājiem.

48      Tā kā 2019. gada 31. jūlija paziņojumu par hlorpirifosu ir izdevuši EFSA zinātniskās grupas eksperti attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem un to atliekām, kuri, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko datu analīzi, ir izvērtējuši dažādus riska faktorus cilvēku veselībai, ir jāuzskata – kā to pamatoti norāda Komisija –, ka minētais paziņojums apstrīdētās regulas pieņemšanas brīdī bija gan vispilnīgākais, gan visjaunākais novērtējums attiecībā uz visām bažām par cilvēku veselības saistībā ar šīs vielas iedarbību.

49      Ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Josep Carreras pētījums, kas – kā izriet no šī sprieduma 39. punkta – attiecībā uz EFSA ir ārējs zinātnisks ziņojums un nav tai saistošs elements, kas var pierādīt, ka zinātniskās zināšanas kopš EFSA 2019. gada 31. jūlija paziņojuma par hlorpirifosu pieņemšanas ir būtiski attīstījušās. Proti, jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd, ka minētais pētījums neattiecas uz bažām par hlorpirifosa neirotoksicitāti bērnu attīstībai. Turklāt – kā norādījusi Komisija – Josep Carreras pētījuma tvērums ir īpaši ierobežots salīdzinājumā ar EFSA konstatējumiem, jo attiecībā uz šīs vielas genotoksisko potenciālu, kas nevar tikt izslēgts, pētījums attiecas tikai uz hlorpirifosa iedarbību uz DNS bojājumiem, ko izraisa topoizomerāzes II inhibīcija, bet nav aplūkoti EFSA konstatējumi par hlorpirifosa iespējamo genotoksicitāti saistībā ar hromosomiskajām aberācijām un oksidatīvā stresa izraisītiem DNS bojājumiem.

50      Līdz ar to šīs lietas apstākļos Komisija, nepārkāpjot Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, varēja, pirmām kārtām, pieņemt apstrīdēto regulu, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu, lai no minētās regulas II pielikuma svītrotu hlorpirifosa MAL, ņemot vērā bažas par cilvēku veselību, kas identificētas EFSA 2019. gada 31. jūlija paziņojumā par hlorpirifosu, un, otrām kārtām, nepastāvot atsauces vērtībai, no kuras hlorpirifosa iedarbība neradītu risku cilvēku un patērētāju veselībai, saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu noteikt hlorpirifosa atlikuma standartvērtību 0,01 mg/kg.

51      Otrkārt, no iepriekš minētā izriet, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja – no Komisijas nevar prasīt, lai tā vērstos EFSA, lai novērtētu šāda pētījuma – kas publicēts laikposmā starp regulas, ar kuru darbīgas vielas apstiprinājums nav atjaunots, pieņemšanu un regulas, ar ko svītro minētās vielas MAL, pieņemšanu, – nozīmi. Pretējā gadījumā Regulas Nr. 396/2005 17. pantam tiktu atņemta tā lietderīgā iedarbība, jo gadījumā, ja minētajā laikposmā tiktu publicēti jaunie pētījumi saistībā ar vielu, Komisija nevarētu svītrot minētās darbīgās vielas – kuras apstiprinājums nav atjaunots – MAL, iepriekš nevēršoties EFSA, lai gan šis jaunais pētījums būtiski nemainītu pieejamās zinātniskās un tehniskās zināšanas.

52      Turklāt attiecībā uz hlorpirifosu jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2020/18 3. pantu dalībvalstīm līdz 2020. gada 16. februārim bija jāatsauc minēto vielu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas ar iespēju noteikt labvēlības periodu, kas saskaņā ar minētās regulas 4. pantu beidzās vēlākais 2020. gada 16. aprīlī. Līdz ar to no 2020. gada 17. aprīļa Savienībā vairs nevarēja nedz tirgot, nedz izmantot hlorpirifosu saturošus produktus. Tā kā minētās vielas izmantošana dažās trešajās valstīs joprojām ir atļauta tik ilgi, kamēr hlorpirifosa MAL nav svītroti, Savienībā joprojām bija iespējams likumīgi importēt tādus pārtikas produktus kā prasītājas ražotie banāni, kuros vai uz kuriem bija šīs vielas atliekas tādā līmenī, kas varētu radīt risku cilvēka veselībai un patērētājiem. Šādos apstākļos, kā tas izriet no šī sprieduma 42. punkta, lai pēc iespējas ātrāk varētu svītrot darbīgās vielas MAL, Regulas Nr. 396/2005 17. pants ļauj Komisijai šajā nolūkā pieņemt regulu un tai nav jāvēršas EFSA ar lūgumu sniegt atzinumu.

53      Ņemot vērā EFSA norādītās bažas par cilvēku veselību saistībā ar hlorpirifosa iedarbību, Scopaff 2019. gada 26. un 27. septembra sanāksmē pauda savu piekrišanu tam, ka šīs vielas MAL noteikšanai nepieciešamās darbības tiek risinātas ar augstāku prioritāti, un 2020. gada 17. un 18. februāra sanāksmē sniedza labvēlīgu atzinumu par Komisijas ierosināto regulas projektu šajā nolūkā. Tādējādi, ja – kā apgalvo prasītāja – Komisijai pēc Josep Carreras pētījuma publicēšanas 2020. gada 21. maijā būtu bijis pienākums vērsties EFSA, lai tā lemtu par tā nozīmi, būtu bijis jāpārtrauc apstrīdētās regulas pieņemšanas procedūra, kas ievērojami aizkavētu tās stāšanos spēkā, tādējādi pagarinot laikposmu, kurā Savienībā varētu likumīgi importēt pārtikas produktus, kuros vai uz kuriem ir hlorpirifosa atliekas, jo īpaši uz pieteikuma iesniedzējas ražotajiem banāniem, kuriem MAL bija noteikts 4 mg/kg. Tādējādi šādos apstākļos Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka vēršanās EFSA, lai novērtētu minētā pētījuma nozīmi, izraisītu hlorpirifosa MAL svītrošanas procedūras pagarināšanu, kas ir pretrunā Regulā Nr. 396/2005 izvirzītajam mērķim nodrošināt augstu cilvēka veselības un patērētāju aizsardzības līmeni (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2021. gada 17. marts, FMC/Komisija, T‑719/17, EU:T:2021:143, 188. punkts, un 2021. gada 6. oktobris, Sipcam Oxon/Komisija, T‑518/19, nav publicēts, EU:T:2021:662, 100. punkts).

54      Tādējādi, pieņemot apstrīdēto regulu, bez vēršanās EFSA, lai izvērtētu Josep Carreras pētījuma nozīmi, Komisija nav pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

55      No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas arguments par Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu, ir jānoraida kā nepamatots.

 Par iebildi saistībā ar Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu

56      Ir jānoskaidro, vai, neņemot vērā Josep Carreras pētījumu procedūrā, kuras rezultātā pieņemta apstrīdētā regula, Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta f) apakšpunktu, saskaņā ar kuru, pieņemot regulu, ar ko nosaka, maina vai svītro MAL, ir jāņem vērā “cit[i] vērā ņemam[i] faktor[i], kas attiecas uz izlemjamo jautājumu”.

57      Šajā ziņā jākonstatē, ka gan no Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta formulējuma, gan no tās sistēmas izriet, ka faktori, kas ir jāņem vērā 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta ietvaros, noteikti atšķiras no tiem, kas minēti šīs regulas 14. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā.

58      Ņemot vērā tā zinātnisko raksturu, ir jākonstatē, ka Josep Carreras pētījums, kas attiecas uz darbīgo vielu ietekmi uz DNS bojājumiem, ko izraisa topoizomerāzes II inhibīcija, neietilpst šī sprieduma 35. punktā norādītājos Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta b)–e) apakšpunktā minētājos faktoros. Savukārt minētais pētījums kā zinātniska rakstura elements var ietilpt Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā. Šajā ziņā – kā tas izriet no šī sprieduma 55. punkta – ir konstatēts, ka lietas apstākļos šī pētījuma neņemšana vērā nevar būt minētās tiesību normas pārkāpums. Taču šis pētījums nevar tikt uzskatīts par “cit[iem] vērā ņemam[iem] faktor[iem], kas attiecas uz izlemjamo jautājumu” Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta izpratnē.

59      Jānorāda, ka saskaņā ar tās 9. un 11. apsvērumu un 1. pantu Regula Nr. 396/2005 ir izveidota saskaņā ar pārtikas aprites tiesību aktu vispārējiem principiem, kas noteikti Regulas Nr. 178/2002 5.–8. pantā. Tādējādi, lai saglabātu augu aizsardzības jomā piemērojamo jēdzienu saskaņotību, Regula Nr. 396/2005 ir jāinterpretē, ņemot vērā līdzvērtīgus jēdzienus, kuri definēti Regulā Nr. 178/2002.

60      No Regulas Nr. 178/2002 6. panta, kurā noteikti principi, kas piemērojami risku analīzei, it īpaši no tā 3. punkta izriet, ka “citi faktori” ir elementi, kas jāņem vērā saistībā ar “riska pārvaldību”, kas saskaņā ar minētās regulas 3. panta 12. punktu ir no riska novērtēšanas atšķirīgs process, kurā izsver politikas alternatīvas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ņemot vērā riska novērtējumu un citus tiesiskus faktorus un vajadzības gadījumā, izraugoties atbilstīgus profilakses un kontroles pasākumus. Šajā ziņā no Regulas Nr. 178/2002 19. apsvēruma izriet, ka šie citi nozīmīgie faktori, kas leģitīmi ir jāņem vērā riska pārvaldībā, ietver sociālos, ekonomiskos, tradicionālos, ētiskos un vides faktorus un kontroles iespējamību.

61      Ir jākonstatē, ka Josep Carreras pētījums neattiecas uz tādiem sociāli ekonomiska rakstura, tradicionāliem, ētikas, vides vai kontroles iespējamības elementiem, kas Komisijai ir jāņem vērā riska pārvaldības ietvaros, pieņemot regulu, kuras mērķis ir noteikt, grozīt vai svītrot MAL.

62      No tā izriet, ka Josep Carreras pētījums nevar ietilpt [jēdzienā] “cit[i] vērā ņemam[i] faktor[i], kas attiecas uz izlemjamo jautājumu” Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta izpratnē.

63      Tātad prasītājas arguments saistībā ar Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.

64      Turklāt attiecībā uz argumentu, ka Komisija neesot izpildījusi savu rūpības pienākumu, apstrīdētās regulas pieņemšanā neņemot vērā Josep Carreras pētījumu, ir jākonstatē, ka šis arguments pārklājas ar argumentu par Regulas Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta a) un f) apakšpunkta pārkāpumu un tam nav nekādas autonomas nozīmes.

65      Līdz ar to, tā kā šīs lietas kontekstā Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka Josep Carreras pētījumā nav izklāstīta pieejamo zinātnisko un tehnisko zināšanu ievērojama attīstība, tā varēja uzskatīt, ka runa nav par būtisku elementu, kas būtu jāņem vērā, lai izpildītu tās pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos lietas apstākļus.

66      Visbeidzot – ciktāl prasītāja atsaucas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ko Komisija esot pieļāvusi, pieņemot apstrīdēto regulu, ir jākonstatē, ka šāds arguments pēc būtības nav nekādi pamatots un tātad ir jānoraida kā nepamatots.

67      No visa iepriekš minētā izriet, ka vienīgais prasītājas izvirzītais pamats ir jānoraida kā nepamatots un nav jāizvērtē tā neiedarbīgais raksturs, ko izvirzījusi Komisija, un tātad prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

68      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Delifruit, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Spielmann

Öberg

Brkan

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2022. gada 13. jūlijā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.