Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Boliden AB, Outokumpu Copper Fabrication AB un Outokumpu Copper BCZ S.A. iesniedza 2005. gada 20. janvārī

(lieta T-19/05)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 20. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Boliden AB, Stokholma (Zviedrija), Outokumpu Copper Fabrication AB, Vesterosa [Västerås] (Zviedrija) un Outokumpu Copper BCZ S.A., Lježa (Beļģija), kuru pārstāv advokāti C. Wetter un O. Rislund.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2004. gada 3. septembra Lēmuma (Lieta COMP/E-1/38.069 - vara sanitārtehnikas caurules) 1. panta a) apakšpunktu, 1. panta b) apakšpunktu un 1. panta c) apakšpunktu, ciktāl šie panti attiecas uz laika periodu no 1995. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 27. augustam un no 1998. gada 10. decembra līdz 1999. gada 7. oktobrim;

grozīt apstrīdētā lēmuma 2. pantu un samazināt prasītājiem uzlikto soda naudu;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apstrīdētajos lēmumos atzina, ka prasītāji kopā ar citiem uzņēmumiem pārkāpa EKL 81. panta 1. punktu, noslēdzot vienošanās un piedaloties saskaņotā darbībā attiecībā uz cenu noteikšanu un tirgus sadali vara sanitārtehnikas cauruļu nozarē.

Savas prasības pamatam prasītāji apgalvo, ka Komisija pieļāva tiesību kļūdu EKL 81. panta 1. punkta piemērošanā, atzīstot, ka prasītāji izdarīja vienu nepārtrauktu pārkāpumu, kas ilga no 1998. gada 3. jūnija līdz 2001. gada 22. martam. Prasītāji norāda, ka, pat ja viņu pārkāpumu kvalificētu kā vienu un nepārtrauktu, Komisija pārkāpa samērīguma principu, neņemot vērā prasītāju samazinātu līdzdalību būtiskā šā pārkāpuma laika periodā. Prasītāji apgalvo arī to, ka Komisija kļūdaini uzskatīja, ka prasītāju gadījumā nav piemērojami noteikumi par noilgumu un ka tāpēc nevajadzēja uzlikt sodu par pārkāpumiem, kas tika izbeigti pirms 1996. gada 22. marta, ņemot vērā to, ka Komisijas izmeklēšana sākās tikai 2001. gada 22. martā. Visbeidzot prasītāji apgalvo, ka Komisija attiecībā uz tiem nepareizi piemēroja tās Paziņojumu par sadarbību un 1998. gada vadlīnijas par soda noteikšanas metodēm, jo Komisijas piešķirtais soda naudas samazinājums pareizi neatspoguļo prasītāju sadarbību. Šajā sakarā prasītāji atsaucas arī uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, pamatojot ar to, ka tiem tika piešķirts tāds pats samazinājums, kā citam pārkāpuma līdzdalībniekam, lai arī prasītāji sadarbojās vairāk nekā minētais uzņēmums.

____________