Prasība, kas celta 2023. gada 24. decembrī – ID Parti/Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde

(Lieta T-1189/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Identité et Démocratie Parti (ID Parti) (pārstāvis: F.-P. Vos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 6. pantu par prettiesisku un

līdz ar to atcelt 2021. gada 26. jūlija lēmumu par Iestādes direktora atlasi;

atcelt 2023. gada 26. oktobrī paziņoto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes 2023. gada 25. oktobra lēmumu, ar kuru, piemērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 27. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) punktu, Identité et Démocratie Parti uzlikts naudas sods;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājai summu 55 000 EUR apmērā par radīto kaitējumu;

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai summu 3000 EUR apmērā, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 87. un turpmākajiem pantiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza 11 pamatus.

Pirmais pamats ir par pamatojuma neesamību. Lēmumā ir pieļautas pretrunas pamatojumā, jo Iestāde uzskata, ka informācija tai bija jāpaziņo, vienlaikus uzsverot, ka šī pati informācija viņai tika sniegta, kas ir pielīdzināms pamatojuma neesamībai.

Otrais pamats ir par tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu. Procesam nepiemīt sacīkstes raksturs, jo prasītāja nevarēja sniegt mutvārdu apsvērumus oficiālā sēdē.

Trešais pamats ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu prettiesiskumu, ciktāl tā attiecas uz Iestādes direktora izraudzīšanās procedūru, un par objektivitātes principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

Ceturtais pamats ir par izmeklēšanas procedūras noteikumu pārkāpumu. Tā kā Iestādes rīcībā bija informācija, ko tā uzskatīja par trūkstošu, izmeklēšanas procedūra, kuras rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, tika uzsākta bez objektīva un pamatota iemesla, un tā neatbilda minētās regulas 4. panta noteikumiem.

Piektais pamats ir par pilnvaru sajaukumu. Iestāde, kas veic izmeklēšanu (atbildētāja), bija arī struktūra, kas pieņem lēmumu, lai gan šādu funkciju nošķiršana ir garantēta ECPAK 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā.

Sestais pamats ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nevienlīdzīgu attieksmi. Iestāde savā lēmumā pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo Iestāde saņēma pieprasīto informāciju, un, pat pieņemot, ka šī sniegtā informācija nav pietiekama, ne Iestādei, ne trešajām personām netika nodarīts nekāds kaitējums, kas pamatotu naudas soda piemērošanu.

Septītais pamats ir par diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu. Apstrīdētais lēmums ir diskriminējošs tā barguma dēļ, jo pārējās Eiropas politiskās partijas, kuras pieļauj pierādītus Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 paredzēto prasību pārkāpumus, ir pakļautas daudz elastīgākai Iestādes pārbaudei.

Astotais pamats ir par pilnvaru nepareizu izmantošanu. Iestāde, pieņemot apstrīdēto lēmumu, tiecās sasniegt citu, diskriminējošu mērķi, nevis to, kura sasniegšanai tai tika piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

Devītais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu. Ar lēmumu tiek noteikti pārkāpts samērīguma princips, jo noteiktais sods nav nekādi saistīts ar apgalvoto Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 noteikumu pārkāpumu.

Desmitais pamats ir par vārda brīvības un biedrošanās brīvības pārkāpumu. Ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpta vārda brīvība, kas ir aizsargāta ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu, kā arī biedrošanās brīvība, kas ir aizsargāta ar šī paša tiesību akta 12. pantu, ciktāl ar to tiek apgalvots, ka prasītāja sniedza sabiedrībai informāciju, ko tā uzskata par maldinošu un kas ir vienīgi tās iekšējās organizācijas jautājums.

Vienpadsmitais pamats ir par noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principa neievērošanu. Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 27. panta 2. punktā nav paredzēts nekāds sods par iespējamu darbību, kuras rezultātā tiktu maldināta sabiedrība, tādējādi Iestāde, piemērojot prasītājai šādu sodu, nav ievērojusi noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principu.

____________