VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelāciju palāta)
2012. gada 13. decembrī
Lieta T‑641/11 P
Harald Mische
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Klasificēšana pakāpē un līmenī – Konkurss, kas publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā – Pieņemšana darbā Parlamentā un vienlaicīga pārcelšana darbā Komisijā – Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas – Daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas ir iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑70/05 Mische/Komisija, ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Vairs nav jālemj par apelācijas sūdzību par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑70/05 Mische/Komisija, ar kuru ir noraidīti prasījumi, kuru priekšmets ir Eiropas Kopienu Komisijas 2004. gada 11. novembra lēmuma atcelšana, ar kuru Harald Mische tiek klasificēts A*6 pakāpē. Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt. Harald Mische sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Kopsavilkums
1. Apelācija – Pamati – Acīmredzami nepieņemami vai acīmredzami nepamatoti pamati – Noraidīšana jebkurā brīdī, izdodot motivētu rīkojumu, bez mutvārdu procesa
(Vispārējās tiesas Reglamenta 145. pants)
2. Apelācija – Interese celt prasību – Pārbaude, ko Vispārējā tiesa veic pēc savas ierosmes – Pēc Civildienesta tiesas sprieduma pasludināšanas iestājies fakts, kas atceļ tā nelabvēlīgo raksturu attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju – Apelācija, kas nevar radīt labumu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas
3. Apelācija – Pamati – Kāda Civildienesta tiesas argumentācijas aspekta precīzas kritikas nepieciešamība
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) punkts)
4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta piemērošanas joma – Pagaidu darbinieki, kuri ir konkursu veiksmīgie kandidāti – Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)
5. Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Pasākumi, kurus iestāde pieņēmusi par labu noteiktai personu grupai, nepastāvot juridiskam pienākumam – Neiespējamība atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā pret citu iestādi
6. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kas nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats
7. Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta ārpus pirmstiesas procedūras atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Nepieņemamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
8. Ierēdņu celta prasība – Neierobežota kompetence – Iespēja pēc savas iniciatīvas atbildētājai iestādei piespriest samaksāt zaudējumu atlīdzību – Neobligāts raksturs
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 25. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2008. gada 10. marts, T‑233/07 P Lebedef‑Caponi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑3. un II‑B‑1‑19. lpp., 21. un 22. punkts.
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 26. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1995. gada 19. oktobris, C‑19/93 P Rendo u.c./Komisija, Recueil, I‑3319. lpp., 13. punkts; 2011. gada 27. oktobris, C‑605/10 P(R) Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, Krājumā nav publicēts, 15. punkts.
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 40. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2012. gada 19. jūlijs, C‑264/11 P Kaimer u.c./Komisija, 61. punkts un tajā minētā judikatūra.
4. Ņemot vērā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta izņēmuma raksturu no vispārējā principa par pārejas normām, tā formulējums ir jāinterpretē šauri. Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkta šaura gramatiskā interpretācija tieši liek uzskatīt, ka, pirmkārt, šī tiesību norma neattiecas uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir atklāta konkursa veiksmīgie kandidāti, jo parasti šāda konkursa rezultātā nevar notikt pieņemšana darbā ar pāreju citā kategorijā un ka, otrkārt, ar tā formulējumu administrācijai nav atstāta nekāda novērtējuma brīvība tā citādai interpretācijai un piemērošanai. Lai gan visiem pagaidu darbiniekiem, neatkarīgi no konkursa veida, kurā tie piedalās, tiešām ir zināma profesionālā pieredze iestādēs, Savienības likumdevējs no Civildienesta noteikuma XIII pielikuma 5. panta 4. punkta piemērošanas jomas tomēr ir apzināti izslēdzis pagaidu darbiniekus, kuri ir atklāta konkursa veiksmīgie kandidāti. Ja labums no šīs izņēmuma pārejas normas ir paredzēts tikai pagaidu darbiniekiem, kuri ir veiksmīgie kandidāti konkursā par pāreju citā kategorijā vai iekšējā konkursā, tad tas darīts, lai iedrošinātu šos darbiniekus piedalīties šādos konkursos apstiprināšanai amatā par ierēdņiem, kopā ar pāreju citā kategorijā. Savukārt atklāts konkurss ir pieejams visiem interesentiem, pat tiem, kuri iestādēs nestrādā, un tādējādi ar to nav paredzēts apvienot pieņemšanu darbā un apstiprināšanu amatā ar šādu pāreju citā kategorijā. Šajos apstākļos nav nekāda iemesla domāt, ka likumdevējs būtu vēlējies Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punktā norādīto sistēmu attiecināt arī uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir atklāta konkursa veiksmīgie kandidāti. No tā izriet, ka atklāta konkursa veiksmīgais kandidāts nav tādā tiesiskajā stāvoklī, kas būtu salīdzināms ar tiesisko stāvokli, kādā ir veiksmīgie kandidāti konkursā par pāreju citā kategorijā vai kādā ir iekšējā konkursa veiksmīgie kandidāti. Ņemot vērā atšķirības, kādas paredzētas šiem konkursu veidiem, un Savienības likumdevēja izvirzīto mērķi, šis veiksmīgais kandidāts nevar atsaukties uz profesionālo pieredzi un darba stāžu, kurus ieguvis kā pagaidu darbinieks, lai pierādītu, ka atrodas salīdzināmā stāvoklī attiecībā pret šiem pārējiem pagaidu darbiniekiem, jo likumdevējs šos apsektus nav atzinis par juridiski pastāvīgiem salīdzināšanas vai nošķiršanas kritērijiem un šajā ziņā administrācijai nav atstājis nekādu novērtējuma brīvību.
(skat. 45.–47. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1974. gada 5. decembris, 176/73 Van Belle/Padome, Recueil, 1361. lpp., 8. punkts.
Vispārējā tiesa: 2005. gada 8. decembris, T‑237/00 Reynolds/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑385. un II‑1731. lpp., 101. punkts.
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 49. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2009. gada 16. septembris, T‑271/08 P Boudova u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑71. un II‑B‑1‑441. lpp., 53. punkts un tajā minētā judikatūra.
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 54. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2004. gada 29. aprīlis, C‑496/99 P Komisija/CAS Succhi di Frutta, Recueil, I‑3801. lpp., 68. punkts un tajā minētā judikatūra.
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 57. un 58. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 1997. gada 6. novembris, T‑15/96 Liao/Padome, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑897. lpp., 57. un 58. punkts; 2002. gada 12. decembris, T‑378/00 Morello/Komisija, Recueil FP, I‑A‑311. un II‑1479. lpp., 102. punkts; 2005. gada 11. maijs, T‑25/03 de Stefano/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑125. un II‑573. lpp., 78. punkts.
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 60. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1980. gada 5. jūnijs, 24/79 Oberthür/Komisija, Recueil, 1743. lpp., 14. punkts.
Vispārējā tiesa: 1998. gada 8. jūlijs, T‑130/96 Aquilino/Padome, Recueil FP, I‑A‑351. un II‑1017. lpp., 39. punkts; 2004. gada 31. marts, T‑10/02 Girardot/Komisija, Recueil FP, I‑A‑109. un II‑483. lpp., 89. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 101. punkts.