VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2018. gada 7. martā (*)
REACH – Maksājums par vielas reģistrāciju – Samazinājums, kas piešķirts MVU – Pārbaude, ko ECHA veic attiecībā uz paziņojumu par uzņēmuma lielumu – Lēmums, ar ko uzlikts administratīvs maksājums – Ieteikums 2003/361/EK – Maksimālo finansiālo apmēru pārsniegšana – Jēdziens “saistīts uzņēmums”
Lieta T‑855/16
Fertisac, SL, Atarfe [Atarfe] (Spānija), ko pārstāv J. Gomez Rodriguez, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko pārstāv E. Maurage, J.‑P. Trnka un M. Heikkilä, pārstāvji, kuriem palīdz C. Garcia Molyneux un L. Tosoni, advokāti,
atbildētāja,
par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt ECHA 2016. gada 15. novembra Lēmumu SME(2016) 5150, ar kuru ir konstatēts, ka prasītāja neatbilst nosacījumiem, lai saņemtu vidējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma samazinājumu, un tai ir piemērots administratīvais maksājums, kā arī atcelt ECHA izdotos un Lēmumam SME(2016) 5150 pievienotos rēķinus Nr. 10060160 un Nr. 10060161.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] (referents) un J. Svenningsens [J. Svenningsen],
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja – Fertisac, SL – ir atbilstoši Spānijas tiesībām dibināta sabiedrība, kuras veicamā darbība ir tādu vielu ražošana, uz kurām attiecas pienākums reģistrēt tās Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).
2 2010. gada 30. novembrī prasītāja veica ķīmiskās vielas reģistrāciju atbilstoši Regulai Nr. 1907/2006.
3 Reģistrācijas procesā prasītāja norādīja, ka tā ir vidējs uzņēmums Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV 2003, L 124, 36. lpp.) izpratnē. Šis paziņojums deva tai iespēju izmantot Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 4. punktā paredzētā maksājuma apmēra samazinājumu.
4 Par reģistrāciju ECHA izdeva rēķinu par summu 16 275 EUR, kas atbilst maksājumam, kurš ir jāmaksā vidējam uzņēmumam, veicot, kā tas ir šajā lietā, kopīgu informācijas iesniegšanu attiecībā uz apjomu, kas pārsniedz 1000 tonnas. Runa ir par rēķinu Nr. 10024865.
5 Ar 2013. gada 27. augusta vēstuli ECHA informēja prasītāju, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) statuss, kuru tā bija norādījusi, iesniedzot reģistrācijas pieteikumu, tiek pārbaudīts. Tā aicināja prasītāju iesniegt pierādījumus, lai pierādītu savu vidējā uzņēmuma statusu.
6 2016. gada 15. novembrī pēc dokumentu un vēstuļu apmaiņas ECHA pieņēma Lēmumu SME(2016) 5150. Šajā lēmumā ECHA uzskatīja, ka prasītāja ir liels uzņēmums un ka tai nav tiesību uz MVU Ieteikuma 2003/361 izpratnē piemērojamo samazināto maksājumu.
7 Lēmumā SME(2016) 5150 tika noteikts, ka prasītājai ir jāmaksā, pirmkārt, summa, kas atbilst starpībai starp jau samaksātā maksājuma summu un tā maksājuma summu, kurš ir piemērojams lielajiem uzņēmumiem, un, otrkārt, administratīvais maksājums, kas atbilst finansiālajam ieguvumam, kurš saņemts saistībā ar nepareizo paziņojumu attiecībā uz uzņēmuma lielumu, šo ieguvumu palielinot 2,5 reizes.
8 Līdz ar šo lēmumu tika izsniegti divi rēķini – rēķins Nr. 10060160 par summu 6975 EUR un rēķins Nr. 10060161 par summu 17 437 EUR (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētie rēķini”).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
9 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 7. decembrī, prasītāja cēla šo prasību.
10 Ar tajā pašā dienā iesniegtu atsevišķu dokumentu prasītāja iesniedza pieteikumu par Lēmuma SME(2016) 5150 un apstrīdēto rēķinu izpildes apturēšanu. Ar 2017. gada 10. marta rīkojumu Fertisac/ECHA (T‑855/16 R, nav publicēts, EU:T:2017:155) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja šo pieteikumu un nolēma atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
11 2017. gada 17. martā Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts ECHA iebildumu raksts.
12 Tā kā prasītāja neiesniedza repliku, tiesvedības rakstveida daļa tika pabeigta 2017. gada 16. maijā.
13 Neviens no lietas dalībniekiem Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 2. punktā paredzētajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu. Vispārējā tiesa (pirmā palāta), piemērojot Reglamenta 106. panta 3. punktu, nolēma izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas.
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt Lēmumu SME(2016) 5150;
– atzīt tai MVU statusu;
– atcelt apstrīdētos rēķinus;
– piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt par nepieņemamu prasījumu atcelt apstrīdētos rēķinus;
– noraidīt prasību atcelt Lēmumu SME(2016) 5150,
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
Par prasījumu atcelt apstrīdētos rēķinus
16 Ar savu trešo prasījumu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdētos rēķinus.
17 Pret šo prasījumu ECHA izvirza iebildi par nepieņemamību, jo apstrīdētie rēķini neesot apstrīdami akti.
18 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka ar prasību atcelt tiesību aktu var vērsties tikai pret aktiem, kas rada obligātas tiesiskas sekas, kuras ietekmē prasītājas intereses, būtiski grozot tās tiesisko situāciju (spriedumi, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts; 2006. gada 12. septembris, Reynolds Tobacco u.c./Komisija, C‑131/03 P, EU:C:2006:541, 54. punkts, un 2007. gada 6. decembris, Komisija/Ferriere Nord, C‑516/06 P, EU:C:2007:763, 27. punkts).
19 Turklāt ir jāpievērš uzmanība akta, kuru prasa atcelt, būtībai, lai noteiktu, vai par to var celt prasību, savukārt formai, kādā tas ticis noteikts, šajā ziņā principā nav nozīmes (spriedumi, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts, un 2010. gada 18. novembris, NDSHT/Komisija, C‑322/09 P, EU:C:2010:701, 46. un 47. punkts).
20 Šajā lietā ECHA ar Lēmumu SME(2016) 5150 uzlika prasītājai pienākumu maksāt lielajiem uzņēmumiem piemērojamā maksājuma nesamaksāto summu, kā arī administratīvo maksājumu. Šajā lēmumā ECHA ir precizējusi, ka šīm divām pozīcijām atbilstošās summas ir norādītas pievienotajos rēķinos, kas šajā gadījumā ir apstrīdētie rēķini. Lēmums SME(2016) 5150 un tam pievienotie apstrīdētie rēķini ir datēti ar vienu un to pašu dienu. Tie ir tikuši nosūtīti adresātam – prasītājai – vienā un tajā pašā aploksnē.
21 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, runājot vispārīgi, pielikumi judikatūrā ir atzīti par tādiem, kas ir daļa no dokumenta, kuram tie ir pievienoti, kā rezultātā tiem atzītais normatīvais spēks ir identisks tam, kas raksturo noteikumus, kuri veido dokumenta pamatdaļu.
22 Šī judikatūra ir tikusi attīstīta it īpaši attiecībā uz direktīvām, kuru pielikumi ir tikuši analizēti nevis kā tādi, kas ir nodalīti no šiem aktiem, bet, tieši pretēji, kā šo aktu neatņemama daļa, tāpat kā šo direktīvu noteikumi (skat. spriedumu, 2008. gada 15. aprīlis, Impact, C‑268/06, EU:C:2008:223, 58. punkts saistībā ar direktīvas pielikumā ietverto pamatnolīgumu).
23 No lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar ECHA norādīto judikatūru attiecībā uz aktiem, ko tā pieņem pārbaudes procesa noslēgumā, rēķini tiek nodalīti no lēmumiem, un no šiem aktiem tiek identificēti tie, kuri nosaka prasītājas būtiskās saistības.
24 Tomēr šī judikatūra ir saistīta ar situācijām, kādās tā tikusi izstrādāta. Trīs lietās, uz kurām atsaucas ECHA un kurās šo jautājumu ir izskatījusi Vispārējā tiesa, rēķini ir bijuši nevis pievienoti lēmumiem, ar kuriem tie ir saistīti, bet ECHA tos bija izdevusi atsevišķi, dažreiz ar vairāku dienu intervālu, kā rezultātā tie ir bijuši uzskatāmi par atsevišķiem aktiem. Tā kā šī situācija varēja ietekmēt prasības pieņemamību, Vispārējai tiesai no šiem atsevišķiem aktiem bija jāidentificē tie, kas groza prasītājas tiesisko situāciju, kā tas tiek prasīts judikatūrā (spriedumi, 2014. gada 2. oktobris, Spraylat/ECHA, T‑177/12, EU:T:2014:849, 21. punkts; 2016. gada 15. septembris, La Ferla/Komisija un ECHA, T‑392/13, EU:T:2016:478, 56. punkts, un 2016. gada 15. septembris, K Chimica/ECHA, T‑675/13, EU:T:2016:480, 27. punkts).
25 Šī lieta ir aplūkojama atšķirīgi, jo to raksturojošajos faktos nekas nenodala Lēmumu SME(2016) 5150 no apstrīdētajiem rēķiniem, un tie, apskatot kopumā, veido vienotu aktu, kas sastāv no divām daļām, tas ir, administratīvās daļas (Lēmums SME(2016) 5150 pats par sevi) un aprēķinu daļas (tam pievienotie apstrīdētie rēķini), un šis vienotais akts pauž ECHA veikto konstatējumu, ka regulējumā paredzētie pierādījumi nav sniegti, un parāda tās gribu izdarīt no tā secinājumus, uzliekot prasītājai finanšu saistības.
26 Šis vienotais akts (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) rada obligātas tiesiskās sekas, kuras ietekmē prasītājas intereses, būtiski grozot tās tiesisko situāciju, jo tas liek tai atteikties no sava MVU statusa, kuru tā prasa piemērot.
27 Apstrīdētā lēmuma rezultātā prasītāja nevar izmantot MVU piemērojamo samazināto maksājumu un tai ir jāmaksā lielajiem uzņēmumiem piemērojamā maksājuma atlikusī summa, kā arī administratīvais maksājums, kas šajos apstākļos ir paredzēts regulējumā.
28 Tā kā apstrīdētais lēmums rada šādas sekas, par to var celt prasību atcelt tiesību aktu, no kā izriet, ka ECHA izvirzītā iebilde par nepieņemamību, ciktāl tā ir vērsta pret prasījumu atcelt apstrīdētos rēķinus, ir jānoraida.
Par prasījumu atzīt MVU statusu
29 Ar savu otro prasījumu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atzīt tai MVU statusu.
30 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, kas ir balstīta uz LESD 263. pantu, Savienības tiesas kompetence ir ierobežota ar likumības pārbaudi. Ja prasība ir pamatota, Savienības tiesa atbilstoši LESD 264. pantam pasludina apstrīdēto aktu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā iestādei vai struktūrai, kuras pieņemtais akts ir pasludināts par spēkā neesošu, saskaņā ar LESD 266. pantu ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumu.
31 No šiem apstākļiem izriet, ka gadījumā, ja Vispārējā tiesā ir celta prasība, ar ko tiek apstrīdēts maksājums [par reģistrāciju] un administratīvais maksājums, kuri no uzņēmuma tiek pieprasīti saistībā ar kļūdu attiecībā uz paziņoto lielumu, Vispārējā tiesa nevar spriest par šī uzņēmuma kvalifikāciju par MVU, jo šāda kvalifikācija nozīmētu, ka tā stātos ECHA vietā, pārkāpdama minētās LESD normas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 15. decembris, Infront WM/Komisija, T‑33/01, EU:T:2005:461, 171. punkts, un rīkojumu, 2016. gada 16. decembris, Groupement pastoral Oust u.c./Komisija, T‑663/16, nav publicēts, EU:T:2016:759, 13. lpp.).
32 No tā izriet, ka otrais prasījums ir nepieņemams, jo tā priekšmets pārsniedz kompetences robežas, kura Vispārējai tiesai ir piešķirta saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu.
Par lietas būtību
33 Lai pamatotu savu prasību par apstrīdēto lēmumu, prasītāja izvirza divus pamatus. Ar pirmo pamatu tā norāda, ka ECHA, klasificējot to par lielo uzņēmumu, esot kļūdaini interpretējusi Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. panta 1. punktu, kurā ir noteikti MVU definējošie kritēriji. Otrais pamats attiecas uz Ieteikuma 2003/361 kļūdainu interpretāciju, ciktāl ECHA esot klasificējusi trīs citus uzņēmumus kā “saistītus uzņēmumus”.
Par pirmo pamatu attiecībā uz Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. panta 1. punktā paredzēto maksimālo apmēru kļūdainu interpretāciju
34 Ar pirmo pamatu prasītāja norāda, ka tās darbinieku skaits nekad neesot pārsniedzis 250 personas un ka tādējādi to nevarot uzskatīt par lielu uzņēmumu. Šajā ziņā tā atsaucas uz Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. panta 1. punktu, kurā ir paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai uzņēmumu kvalificētu par MVU.
35 ECHA apstrīd prasītājas argumentus.
36 Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar apstrīdēto lēmumu prasītāja ir uzskatāma par lielo uzņēmumu, jo, pamatojoties uz iegūto informāciju, Ieteikuma 2003/361 pielikumā paredzētie maksimālie apmēri ir pārsniegti.
37 No apstrīdētajam lēmumam pievienotā dokumenta ar nosaukumu “Informe de cálculo de PYME” (MVU aprēķina ziņojums) izriet, ka savu lēmumu uzskatīt prasītāju par lielo uzņēmumu ECHA ir pamatojusi ar to, ka, runājot par 2008. un 2009. finanšu gadu, gada bilances kopsumma, kas ir jāņem vērā, lai aprēķinātu uzņēmuma lielumu, ir pārsniegusi 43 miljonus EUR un tās apgrozījums ir pārsniedzis 50 miljonus EUR.
38 Lai novērtētu apstrīdētā lēmuma likumību, ir jāatgādina, ka attiecīgajā jomā piemērojamais regulējums MVU definēšanas nolūkā norāda uz Ieteikumu 2003/361. Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 36. punktā ir norādīts, ka MVU ir mazi un vidēji uzņēmumi, “[kā] noteikts [..] Ieteikumā [2003/361]”. Turklāt Komisijas Regulas (EK) Nr. 340/2008 (2008. gada 16. aprīlis) par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 107, 6. lpp.) 2. pantā ir paredzēts, ka vidējais uzņēmums ir “vidējais uzņēmums Ieteikuma [2003/361] nozīmē”.
39 Ieteikumā 2003/361, kas ir padarīts piemērojams ar Regulu Nr. 1907/2006 un Regulu Nr. 340/2008, ir ietverts pielikums, kura I daļa attiecas uz “Komisijas pieņemto [MVU definīciju]”. Saskaņā ar šī pielikuma 2. panta 1. punktu “[MVU] kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR”.
40 No Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. panta 1. punkta izriet, ka, lai noteiktu, vai uzņēmumu var uzskatīt par MVU, ir noteikti divi kritēriji, viens no kuriem attiecas uz uzņēmuma finanšu raksturojumiem, bet otrs skar tā nodarbināto darbinieku skaitu.
41 Prasītāja uzskata, ka, lai uzņēmumu nevarētu uzskatīt par MVU, esot jābūt pārsniegtam katrā no šiem diviem kritērijiem paredzētajam maksimālajam apmēram, savukārt tikai vienā kritērijā paredzētā maksimālā apmēra pārsniegšana neizraisot izslēgšanu no MVU kategorijas. No šiem kritērijiem tam, kurš attiecas uz darbinieku skaitu, esot īpaša nozīme, ko apstiprinot Ieteikuma 2003/361 preambulas 4. apsvērums. Šajā lietā prasītāja nekad neesot pārsniegusi minētajā kritērijā paredzēto maksimālo apmēru.
42 Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru kritērijs, kas attiecas uz darbinieku skaitu, un tas, kurš attiecas uz finanšu raksturojumiem, šajā lietā aplūkotajā regulējumā ir jāpiemēro kumulatīvi.
43 Šādi Vispārējā tiesa ir spriedusi rīkojumā, 2015. gada 16. septembris, Calestep/ECHA (T‑89/13, EU:T:2015:711, 40. punkts), kas tieši attiecas uz Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. panta 1. punkta interpretāciju, un tā ir tiesību norma, kura ir prasītājas attīstītās argumentācijas centrālais punkts.
44 Šim Vispārējās tiesas nolēmumam ir sekojusi 2004. gada 8. jūlija spriedumā Dalmine/Komisija (T‑50/00, EU:T:2004:220, 285. un 286. punkts) attīstītā judikatūra saistībā ar līdzvērtīgu tiesību normu, kas ir bijusi paredzēta Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikumā 96/280/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV 1996, L 107, 4. lpp.), kurš – ar to pašu priekšmetu – ir ticis pieņemts pirms Ieteikuma 2003/361 un kurā būtībā bija ietverts līdzīgs kritērija, kas attiecas uz uzņēmuma darbinieku skaitu, un kritērija, kas skar tā finanšu raksturojumus, izklāsts.
45 No 2015. gada 16. septembra rīkojuma Calestep/ECHA (T‑89/13, EU:T:2015:711) izrietošā judikatūra ir balstīta uz Ieteikumā 2003/361 izmantoto formulējumu, un saiklis “un” ir interpretēts kā tāds, kas parāda akta autora nodomu “koordinēt” un tātad – kumulēt tajā minētos kritērijus, neparedzot aplūkojot šos kritērijus kā alternatīvi pārbaudāmas iespējas (rīkojums, 2015. gada 16. septembris, Calestep/ECHA, T‑89/13, EU:T:2015:711, 40. punkts).
46 Minētā judikatūra ir balstīta arī uz Ieteikuma 2003/361 preambulas 4. apsvērumu, saskaņā ar kuru “joprojām viens no vissvarīgākajiem kritērijiem neapšaubāmi ir darbinieku skaita kritērijs [..], un tas ir jāievēro kā viens no galvenajiem kritērijiem, bet nepieciešams papildinājums ir finanšu kritērija ieviešana, lai aptvertu uzņēmuma apjomu, darbības rezultātus un tā stāvokli salīdzinājumā ar konkurentiem” (rīkojums, 2015. gada 16. septembris, Calestep/ECHA, T‑89/13, EU:T:2015:711, 41. punkts).
47 Šī kumulatīvā piemērošana ir atbilstoša arī Komisijas 1992. gada 29. aprīļa ziņojumam Padomei (SEC(1992) 351, galīgā redakcija) attiecībā uz MVU definīcijām, kuras tiek izmantotas saistībā ar Kopienas pasākumiem; šis ziņojums tika izstrādāts pirms Ieteikuma 96/280 pieņemšanas, turklāt tā preambulas 7. apsvērumā ir paredzēta atsauce uz šo ziņojumu.
48 Šajā ziņojumā Eiropas Komisija ir atbalstījusi tādas definīcijas izmantošanu, kas ir balstīta uz kritēriju kombināciju, proti, paredzot kritērijus, kuri attiecas uz nodarbināto personu skaitu, apgrozījumu un bilances kopsummu, jo tā uzskata, ka viens kritērijs, aplūkojot izolēti, nesniegtu apmierinošu MVU definīciju.
49 Visbeidzot – jānorāda, ka MVU piešķirtais maksājuma samazinājums ir vērsts uz to, lai ņemtu vērā īpašo situāciju, kādā atrodas šie uzņēmumi salīdzinājumā ar lielo uzņēmumu situāciju. Tā kā tas ir paredzēts īpašai tirgus dalībnieku kategorijai un tā kā tam ir atkāpes raksturs, šis samazinājums tā piemērošanas nosacījumu kontekstā ir jāinterpretē šauri.
50 Šo interpretāciju nevar atspēkot prasītājas arguments, saskaņā ar kuru kritērijs attiecībā uz darbinieku skaitu, aplūkojot izolēti, tomēr esot noteicošs, proti, atbilstoši Ieteikuma 2003/361 4. panta 2. punktam, uz kuru atsauce ir paredzēta ECHA tīmekļvietnē publicētajās vadlīnijās “Kā noteikt uzņēmuma lieluma kategoriju”.
51 Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītājas minētā tiesību norma attiecas uz gadījumu, ja kādā ārkārtas gadā uzņēmums pārsniedz vienu no tajā paredzētajiem maksimālajiem apmēriem; šajā gadījumā uzņēmums, atkāpjoties no noteikuma, var saglabāt MVU statusu ar nosacījumu, ka šī pārsniegšana ir notikusi tikai vienā finanšu gadā.
52 Šī tiesību norma nevis groza noteikumu, saskaņā ar kuru uzņēmums, lai tas tiktu kvalificēts kā MVU, nedrīkst pārsniegt ar darbinieku skaitu un noteiktiem finanšu raksturojumiem saistītos maksimālos apmērus, bet gan paredz izņēmumu, kas ir piemērojams tikai apstākļos, kuru esamību prasītāja šajā lietā nav pierādījusi.
53 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, uzskatot prasītāju par lielo uzņēmumu, ECHA nav pieļāvusi kļūdu, interpretēdama Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. panta 1. punktā paredzētos kritērijus.
54 Ievērojot visus šos apstākļus, pirmais prasības pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu attiecībā uz Ieteikumā 2003/361 minētā jēdziena “saistītais uzņēmums” kļūdainu interpretāciju
55 Ar savu otro pamatu prasītāja norāda, ka tā neesot daļa no “saistītu uzņēmumu” grupas un ka tādējādi, lai noteiktu tās lielumu, esot jāņem vērā tikai dati attiecībā uz pašu prasītāju un tās “partneruzņēmumiem”, kuras tā informācijas apmaiņas ar ECHA ietvaros tās paziņojuma pārbaudes procesā ir identificējusi kā uzņēmumus Ibérica de Gestión Inmobiliaria y Arrendaticia SL un Agroquimes SL.
56 ECHA apstrīd prasītājas argumentus.
57 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai nonāktu pie sava secinājuma, ECHA ir pamatojusies uz visiem datiem, kas attiecas, vispirms, uz pašu prasītāju, pēc tam – uz “partneruzņēmumu” Agroquimes un, visbeidzot, uz trim citiem uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par ar prasītāju saistītajiem uzņēmumiem, – Ibérica de Gestión Inmobiliaria y Arrendaticia, Constantino Gutiérrez SA un Medifer Liquids SL.
58 Prasītāja neapstrīd, ka Agroquimes varētu tikt uzskatīts par “partneruzņēmumu”, bet noraida apgalvojumu, ka regulējuma izpratnē trīs citus uzņēmumus var analizēt kā “saistītus” ar prasītāju.
59 Lai lemtu par šo jautājumu, ir jāatgādina, ka Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 3. punktā ir precizēti kritēriji, kas ļauj noteikt nosacījumus, ar kādiem var tikt piešķirta “saistīta uzņēmuma” un “partneruzņēmuma” kvalifikācija.
60 Saistībā ar pirmo minēto kvalifikāciju Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 3. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka ““saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, starp kuriem pastāv kādas no turpmāk norādītajām attiecībām: a) uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā”. Turklāt Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 3. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka “uzņēmumi, kurus saista kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību [..], arī ir uzskatāmi par saistītiem”.
61 Saistībā ar otro minēto kvalifikāciju Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 2. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka “Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kuri nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmumam (augšupējam uzņēmumam) vienam pašam vai kopā ar vienu vai vairākiem “saistītiem uzņēmumiem” ir 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējs uzņēmums).
62 Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta pirmo daļu, ja uzņēmumam ir “partneruzņēmumi” vai “saistīti uzņēmumi”, datu noteikšana, lai veiktu vērtējumu atbilstoši kritērijiem, tiek balstīta un uzņēmuma gada pārskatiem un citu ar to saistīto informāciju, vai uz uzņēmuma konsolidētajiem gada pārskatiem, ja tādi pastāv, vai arī uz konsolidētajiem gada pārskatiem, kuros uzņēmums ir iekļauts konsolidācijas rezultātā.
63 Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta otro daļu šī datu noteikšana nozīmē, ka tiek ņemti vērā to “partneruzņēmumu” dati, kuri attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā, proporcionāli dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem.
64 Atbilstoši Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta trešajai daļai šiem datiem ECHA ir jāpievieno visi tieši vai netieši “saistīto” uzņēmumu dati, ja tie nav tikuši ņemti vērā konsolidācijas rezultātā.
65 Pēc tam, kad šie noteikumi ir atgādināti, ir jāanalizē attiecīgo uzņēmumu situācija, lai noteiktu to statusu un pārbaudītu, kādā mērā to dati bija jāņem vērā, pārbaudot prasītājas paziņojumu.
66 Šajā ziņā ir jāapstiprina secinājums, ko ECHA ir izdarījusi attiecībā uz trīs tās aplūkotajiem uzņēmumiem, kurus tā ir uzskatījusi par ar prasītāju “saistītajiem uzņēmumiem”.
67 Attiecībā uz Ibérica de Gestión Inmobiliaria y Arrendaticia šis secinājums ir pamatots ar šī uzņēmuma gada pārskatiem, no kuriem izriet, kā to ir norādījusi ECHA, ka 2009. un 2010. grāmatvedības gadā tam ir piederējuši 69,996 % no prasītājas kapitāla. Tā kā šim uzņēmumam ir piederējusi lielākā daļa no prasītājas kapitāla, šo uzņēmumu ir varēts uzskatīt par prasītājas mātesuzņēmumu, no kā izriet, ka visi to raksturojošie dati bija jāietver aprēķinā, kas veikts, lai pārbaudītu prasītājas statusu atbilstoši Ieteikuma 2003/361 norādījumiem. Šajā lietā šī mātesuzņēmuma gada pārskatus prasītāja ir paziņojusi ECHA ar 2013. gada 12. septembra elektroniskā pasta vēstuli.
68 Saistībā ar diviem pārējiem uzņēmumiem, tas ir, Constantino Gutiérrez un Medifer Liquids, ECHA ir norādījusi, ka pirmajam no tiem piederēja 89,10 % no Ibérica de Gestión Inmobiliaria y Arrendaticia kapitāla un 100 % no otrā minētā kapitāla. Šis konstatējums ir balstīts uz Constantino Gutiérrez konsolidētajiem gada pārskatiem par finanšu gadu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam, ko prasītāja ir paziņojusi ar 2013. gada 16. septembra elektroniskā pasta vēstuli.
69 Tā kā minētie procentuālie lielumi pārsniedz iepriekš 60. punktā minēto maksimālo apmēru, kurš ļauj konstatēt, ka uzņēmumi ir “saistīti uzņēmumi” Ieteikuma 2003/361 izpratnē, ECHA ir varējusi uzskatīt, ka Constantino Gutiérrez un Medifer Liquids arī ir ar prasītāju “saistīti uzņēmumi” šajā lieta aplūkojamās vielas reģistrācijas procesā.
70 Piemērojot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta trešo daļu, ECHA bija pilnā apmērā jāiekļauj dati par trim uzņēmumiem, kas šādi ir tikuši identificēti kā “saistīti uzņēmumi”, tas ir, Ibérica de Gestión Inmobiliaria y Arrendaticia, Constantino Gutiérrez un Medifer Liquids, lai veiktu aprēķinu saistībā ar prasītājas statusa pārbaudi, un to tā arī ir izdarījusi.
71 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida otrais pamats un līdz ar to prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
72 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ECHA prasījumiem, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Fertisac, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.
Pelikánová | Nihoul | Svenningsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 7. martā.
[Paraksti]