Lieta C‑817/19
Ligue des droits humains
pret
Conseil des ministres
(Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2022. gada 21. jūnija spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu apstrāde – Pasažieru datu reģistrs (PDR) – Regula (ES) 2016/679 – 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts – Piemērošanas joma – Direktīva (ES) 2016/681 – Aviolidojumu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm pasažieru PDR datu izmantošana – Iespēja iekļaut Savienības iekšienē veikto aviolidojumu pasažieru datus – Šo datu automātiska apstrāde – Glabāšanas termiņš – Cīņa pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem – Spēkā esamība – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7., 8. un 21. pants, kā arī 52. panta 1. punkts – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru PDR sistēmas piemērošana tiek attiecināta arī uz cita veida transportēšanu Savienībā – Pārvietošanās brīvība Savienībā – Pamattiesību harta – 45. pants
1. Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Piemērošanas joma – Personas datu apstrāde, kas paredzēta valsts tiesiskajā regulējumā, ar kuru transponētas Direktīvas 2004/82, 2010/65 un 2016/681 – Iekļaušana – Ierobežojumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 23. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/65, 2016/680 un 2016/681; Padomes Direktīva 2004/82)
(skat. 67., 68., 73., 74., 80., 83. un 84. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Policijas sadarbība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošana teroristisku nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem – Direktīva 2016/681 – PDR dati – Piemērojamība – Aviopasažieri un attiecīgie lidojumi – Šo datu automātiska apstrāde – Tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 21. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/681 1. panta 2. punkts, 2. pants, 3. panta 2., 4., 8. un 9. punkts, 6. un 12. pants un I un II pielikums)
(skat. 94.–97.,111., 122., 123., 129., 131.–140., 152., 157., 162., 169.–175., 184., 188., 197., 202., 213., 218.–220., 223. un 225.–228. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Pamattiesības – Privātās dzīves neaizskaramība – Personas datu aizsardzība – Ierobežojumi – Nosacījumi
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un 52. panta 1. punkts)
(skat. 115.–118. punktu)
4. Policijas sadarbība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošana teroristisku nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem – Direktīva 2016/681 – PDR datu apstrāde – Mērķi – Apstrāde mērķiem, kas skaidri nav paredzēti – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/681 1. panta 2. punkts un 6. pants)
(skat. 233., 235., 237., 288. un 289. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
5. Policijas sadarbība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošana teroristisku nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem – Direktīva 2016/681 – PDR datu paziņošana vairāk nekā sešus mēnešus pēc tam, kad aviopārvadātāji tos ir pārsūtījuši – Nosacījums – Kompetentās valsts iestādes apstiprinājums – Jēdziens – Pasažieru informācijas nodaļa – Izslēgšana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/681 4. panta 1.–3. punkts, 12. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 244., 245. un 247. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
6. Policijas sadarbība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošana teroristisku nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem – Direktīva 2016/681 – PDR datu glabāšanas termiņš – Vispārējais piecu gadu glabāšanas termiņš, kas ir vienādi piemērojams visiem aviopasažieriem – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 45. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/681 12. pants)
(skat. 251., 255.–259. un 262. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)
7. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Pārvadātāju pienākums paziņot datus par pasažieriem – Direktīva 2004/82 – Piemērošanas joma – ES iekšējie lidojumi – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/681 2. pants; Padomes Direktīvas 2004/82 2. panta a), b) un d) punkts, 3. panta 1. un 2. punkts un 6. panta 1. punkts)
(skat. 266.–269. punktu un rezolutīvās daļas 6) punktu)
8. Policijas sadarbība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošana teroristisku nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem – Direktīva 2016/681 – Direktīvas piemērošana ES iekšējiem lidojumiem – Piemērošana visiem ES iekšējiem lidojumiem un cita veida transportēšanai Savienības iekšienē, ja nav reālu un aktuālu vai paredzamu terorisma draudu – Nepieļaujamība – Ierobežota piemērošana – Pieļaujamība – Nosacījumi
(LES 3. panta 2. punkts; LESD 67. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 45. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/681)
(skat. 277.–282., 285., 290. un 291. punktu un rezolutīvās daļas 7) punktu)
9. Eiropas Savienības tiesības – Pārākums – Direktīva 2016/681 – Ar šo direktīvu nesaderīgu valsts tiesību normu atcelšana, ko veic valsts tiesa – Iespēja saglabāt attiecīgo tiesību normu sekas – Neesamība – Pierādījumu, kas iegūti atbilstoši šīm tiesību normām, pieņemamība – Valsts tiesību piemērošana – Ierobežojumi – Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana
(LES 3. panta 2. punkts; LESD 67. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 45. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/681)
(skat. 293.–298. punktu un rezolutīvās daļas 8) punktu)
Rezumējums
PDR (pasažieru datu reģistrs) dati ir informācija par biļešu iegādi, ko gaisa pārvadātāji glabā savās izlidošanas rezervēšanas un kontroles sistēmās. PDR direktīvā (1) šiem pārvadātājiem ir noteikts pienākums pārsūtīt datus par ikvienu pasažieri, kas izmanto lidojumu ārpus ES, kurš tiek veikts starp trešo valsti un Eiropas Savienību, attiecīgā lidojuma galamērķa vai izlidošanas dalībvalsts pasažieru informācijas nodaļai (turpmāk tekstā – “PIN”), lai cīnītos pret terorismu un smagiem noziegumiem. Šādi pārsūtītos PDR datus PIN (2) iepriekš izvērtē un pēc tam tos glabā, lai attiecīgās dalībvalsts vai citas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu veikt iespējamu vēlāku novērtējumu. Dalībvalstis var nolemt piemērot direktīvu arī attiecībā uz ES iekšējiem lidojumiem (3).
Ligue des droits humains cēla atcelšanas prasību Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) attiecībā uz 2016. gada 25. decembra likumu (4), ar kuru Beļģijas tiesībās ir transponēta gan PDR direktīva, gan IPI direktīva (5). Prasītājas ieskatā šajā likumā netiek ievērotas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un uz personas datu aizsardzību. Tā kritizē, pirmkārt, PDR datu ļoti plašo apjomu un, otrkārt, šo datu vākšanas, pārsūtīšanas un apstrādes visaptverošo raksturu. Ar šo likumu tiekot apdraudēta arī personu brīva pārvietošanās, jo ar to, attiecinot PDR sistēmu uz ES iekšējiem lidojumiem un cita veida transportēšanu Savienības iekšienē, netieši tiekot atjaunota robežkontrole.
Šādos apstākļos Beļģijas Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) uzdeva Tiesai desmit prejudiciālus jautājumus, it īpaši par PDR direktīvas spēkā esamību un interpretāciju, kā arī par VDAR piemērojamību (6).
Šie jautājumi Tiesai liek vēlreiz pievērsties PDR datu apstrādei, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (7) nostiprinātās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību (8). Ar virspalātas sastāvā taisīto spriedumu Tiesa apstiprina PDR direktīvas spēkā esamību, jo tā var tikt interpretēta atbilstoši Hartai, un sniedz precizējumus par atsevišķu tās normu (9) interpretāciju.
Tiesas vērtējums
Konkretizējusi, kuriem no valsts tiesību aktos paredzētajiem personas datu apstrādes veidiem, kuru mērķis tāpat kā šajā lietā ir transponēt vienlaikus gan IPI direktīvu, gan PDR direktīvu, ir piemērojami VDAR (10) vispārīgie noteikumi, Tiesa pārbauda PDR direktīvas spēkā esamību.
Par PDR direktīvas spēkā esamību
Spriedumā Tiesa nospriež, ka, tā kā Tiesas veiktā PDR direktīvas normu interpretācija Hartas (11) 7., 8. un 21. pantā, kā arī 52. panta 1. punktā garantēto pamattiesību gaismā nodrošina šīs direktīvas saderību ar minētajiem pantiem, izskatot uzdotos jautājumus, nav konstatēts neviens elements, kas ietekmētu minētās direktīvas spēkā esamību.
Vispirms tā norāda, ka Savienības tiesību akts, ciktāl iespējams, ir jāinterpretē tā, lai netiktu apstrīdēta tā spēkā esamība, un saskaņā ar primāro tiesību aktiem kopumā, it īpaši saskaņā ar Hartas noteikumiem, tātad dalībvalstīm jārūpējas, lai tās nebalstītos uz tādu šā akta interpretāciju, kas būtu pretrunā Savienības tiesību sistēmā aizsargātajām pamattiesībām vai citiem šajā tiesību sistēmā atzītajiem vispārējiem principiem. Par PDR direktīvu Tiesa konkretizē, ka liels skaits tās apsvērumu un normu prasa šādu atbilstošu interpretāciju, uzsverot, kādu nozīmi Savienības likumdevējs tai piešķir, atsaucoties uz paaugstinātu datu aizsardzības līmeni, pilnībā ievērojot Hartā nostiprinātās pamattiesības.
Tiesa konstatē, ka PDR direktīva ietver būtisku iejaukšanos Hartas 7. un 8. pantā garantētajās tiesībās, it īpaši tāpēc, ka tās mērķis ir nodibināt turpinātas, uz konkrētu mērķi nevērstas un sistemātiskas uzraudzības režīmu, ietverot automātisku visu personu, kas izmanto aviotransporta pakalpojumus, personas datu novērtēšanu. Tā atgādina, ka dalībvalstu iespēja pamatot šādu iejaukšanos jānovērtē, izsverot tās būtiskumu un pārliecinoties, ka izvirzītais vispārējo interešu mērķis ir saistīts ar šo būtiskumu.
Tiesa secina – var uzskatīt, ka šajā direktīvā noteikto PDR datu pārsūtīšana, apstrāde un glabāšana ir ierobežota ar absolūti nepieciešamo, lai cīnītos pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem, ar nosacījumu, ka minētajā direktīvā noteiktās pilnvaras tiek interpretētas šauri. Šajā ziņā šodien taisītajā spriedumā it īpaši ir konkretizēts turpmāk minētais:
– Ar PDR direktīvu izveidotā sistēma var attiekties tikai uz skaidri identificējamu informāciju un apstākļiem, kas uzskaitīti tās I pielikuma punktos un kas saistīti ar veikto lidojumu un attiecīgo pasažieri, un tas attiecībā uz atsevišķiem šī pielikuma punktiem nozīmē, ka tie piemērojami vienīgi skaidri norādītai informācijai (12).
– Ar PDR direktīvu izveidotās sistēmas piemērošana ir jāierobežo attiecībā uz teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem, kam ir objektīva, kaut arī netieša, saikne ar pasažieru aviotransportu. Runājot par šiem noziegumiem – šīs sistēmas piemērošanu nevar attiecināt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas, lai gan tie atbilst šajā direktīvā paredzētajam kritērijam par smaguma slieksni un ir tieši norādīti tās II pielikumā, ir uzskatāmi par parastiem noziedzīgiem nodarījumiem, ņemot vērā valsts krimināltiesību sistēmas īpatnības.
– Iespējamā PDR direktīvas piemērošanas attiecināšana uz visiem ES iekšējiem lidojumiem vai daļu no tiem – ko dalībvalsts var izlemt, izmantojot šajā direktīvā paredzētās pilnvaras, – ir jāierobežo ar to, kas ir absolūti nepieciešams. Šajā ziņā jābūt iespējamai efektīvai tiesas vai neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes kontrolei, kuras lēmums ir saistošs. Šajā ziņā Tiesa konkretizē:
– Tikai tad, ja minētā dalībvalsts konstatē, ka pastāv pietiekami konkrēti apstākļi, lai uzskatītu, ka ir runa par terorisma draudiem, kas, iespējams, ir reāli un aktuāli vai paredzami, šīs direktīvas piemērošana visiem ES iekšējiem lidojumiem no minētās dalībvalsts vai uz to uz laiku, kas ir ierobežots ar absolūti nepieciešamo, bet ir pagarināms, nepārsniedz absolūti nepieciešamo (13).
– Ja nav šādu terorisma draudu, minētās direktīvas piemērošana nevar attiekties uz visiem ES iekšējiem lidojumiem, bet tā ir jāierobežo uz tiem ES iekšējiem lidojumiem, kuri attiecas it īpaši uz noteiktiem gaisa satiksmes maršrutiem vai ceļojumu plāniem vai arī uz noteiktām lidostām, par kurām attiecīgās dalībvalsts vērtējumā pastāv norādes, kas var pamatot šo piemērošanu. Šīs piemērošanas šādi izvēlētiem ES iekšējiem lidojumiem absolūta nepieciešamība regulāri jāpārbauda atkarībā no to nosacījumu attīstības, kuri ir to izvēles pamatā.
– Lai iepriekš novērtētu PDR datus ar mērķi identificēt personas, attiecībā uz kurām jāveic padziļināta pārbaude pirms viņu ieceļošanas vai izceļošanas, ko vispirms veic, izmantojot automātisku apstrādi, PIN, pirmkārt, šos datus var salīdzināt tikai ar datubāzēm par meklējamām personām vai mantām vai arī personām, par kurām saņemts brīdinājums (14). Šīm datubāzēm jābūt nediskriminējošām, un tās jāpārvalda kompetentajām iestādēm saistībā ar cīņu pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem, kuri objektīvi, kaut arī netieši, ir saistīti ar pasažieru aviotransportu. Attiecībā, otrkārt, uz iepriekš konstatēto kritēriju iepriekšēju novērtēšanu PIN nevar izmantot mākslīgās inteliģences tehnoloģijas pašmācīšanās (machine learning) sistēmā, kas bez cilvēka iesaistīšanās un kontroles var mainīt novērtēšanas procesu un it īpaši novērtēšanas kritērijus, uz kuriem tiek balstīts šī procesa piemērošanas rezultāts, kā arī šo kritēriju izsvēršanu. Minētie kritēriji jānosaka tādā veidā, lai to piemērošana būtu vērsta specifiski uz indivīdiem, uz kuriem varētu attiekties saprātīgas aizdomas par līdzdalību teroristiskos nodarījumos vai smagos noziegumos, un lai tiktu ņemti vērā gan “apsūdzošie”, gan “attaisnojošie” elementi, neradot tiešu vai netiešu diskrimināciju (15).
– Ņemot vērā šādai PDR datu automātiskai apstrādei raksturīgo kļūdas līmeni un samērā lielo to “kļūdaini pozitīvo” rezultātu skaitu, kuri iegūti tās piemērošanas laikā 2018. un 2019. gadā, ar PDR direktīvu izveidotās sistēmas piemērotība izvirzīto mērķu sasniegšanai galvenokārt ir atkarīga no šajā PIN veiktajā apstrādē iegūto pozitīvo rezultātu otrreizējās pārbaudes ar līdzekļiem, kas vairs nav automātiski, labas darbības. Šajā ziņā dalībvalstīm jāparedz skaidri un precīzi noteikumi, uz kuriem PIN darbinieki, kas veic šo individuālo atkārtoto pārbaudi, balstītu savu analīzi, lai nodrošinātu Hartas 7., 8. un 21. pantā nostiprināto pamattiesību pilnīgu ievērošanu un it īpaši garantētu saskanīgu administratīvu praksi PIN, ievērojot diskriminācijas aizlieguma principu. It īpaši tām jānodrošina, ka PIN nosaka objektīvus pārskatīšanas kritērijus, kas tās darbiniekiem ļautu pārbaudīt, pirmkārt, vai un kādā mērā pozitīva atbilsme (hit) tiešām attiecas uz indivīdu, kas var būt iesaistīts teroristiskos nodarījumos vai smagos noziegumos, kā arī, otrkārt, automātiskās apstrādes nediskriminējošo raksturu. Šajā ziņā Tiesa vēl arī uzsver – kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka ieinteresētā persona var saprast iepriekš noteikto novērtēšanas kritēriju un programmu, ar kurām šie kritēriji tiek piemēroti, darbības veidu, lai apzināti varētu izlemt izmantot vai neizmantot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tāpat arī saistībā ar šādu pārsūdzību tiesa, kas kontrolē kompetento iestāžu pieņemtā lēmuma likumību, kā arī, izņemot draudu valsts drošībai gadījumu, pati ieinteresētā persona var iepazīties gan ar visiem iemesliem, gan pierādījumiem, uz kuriem pamatojoties šis lēmums ir pieņemts, tostarp ar iepriekš noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un to programmu darbību, kuras piemēro šos kritērijus.
– Vēlāka PDR datu paziņošana un novērtēšana, tas ir, pēc attiecīgās personas ieceļošanas vai izceļošanas, var notikt vienīgi, pamatojoties uz jaunatklātiem apstākļiem un objektīviem elementiem, kas vai nu var pamatot saprātīgas aizdomas par šīs personas iesaistīšanos smagos noziedzīgos nodarījumos, kuri objektīvi, kaut arī netieši, ir saistīti ar pasažieru aviotransportu, vai arī ļauj uzskatīt, ka šie dati konkrētajā gadījumā varētu faktiski palīdzēt cīņā pret teroristiskiem nodarījumiem, kam ir šāda saikne. PDR datu paziņošana, lai veiktu šādu vēlāku novērtējumu, izņemot pienācīgi pamatotas steidzamības gadījumu, principā var notikt pēc iepriekšējas pārbaudes, ko veic vai nu tiesa, vai arī neatkarīga valsts pārvaldes iestāde pēc kompetento iestāžu pamatota pieteikuma, un tas tā ir neatkarīgi no tā, vai šis pieteikums iesniegts pirms vai pēc sešu mēnešu termiņa pēc šo datu pārsūtīšanas PIN beigām (16).
Par PDR direktīvas interpretāciju
Konstatējusi PDR direktīvas spēkā esamību, Tiesa sniedz papildu precizējumus par šīs direktīvas interpretāciju. Pirmkārt, tā norāda, ka direktīvā ir izsmeļoši uzskaitīti PDR datu apstrādes mērķi. Tādējādi šai direktīvai pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļauta PDR datu apstrāde citiem mērķiem, kas nav cīņa pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem. Tātad ar valsts tiesību aktiem, kuros kā PDR datu apstrādes mērķis turklāt ir atzīta izlūkošanas un drošības dienestu darbība, var būt neievērots šī uzskaitījuma izsmeļošais raksturs. Tāpat arī ar PDR direktīvu izveidoto sistēmu nevar paredzēt, lai uzlabotu robežkontroli un cīņu ar nelegālo imigrāciju (17). No minētā izriet arī, ka PDR datus nevar saglabāt vienā datubāzē, ar kuru var iepazīties, lai sasniegtu gan PDR direktīvas mērķus, gan citus mērķus.
Otrkārt, Tiesa izskaidro neatkarīgas valsts iestādes jēdzienu, kurai ir kompetence pārbaudīt, vai PDR datu izpaušanas nosacījumi to vēlākai novērtēšanai ir izpildīti, un apstiprināt šādu izpaušanu. It īpaši iestādi, kas ir izveidota kā PIN, nevar par tādu uzskatīt, jo tai nav trešās personas statusa attiecībā pret iestādi, kas lūdz piekļuvi datiem. Tā kā tās darbinieki var būt darbinieki, kurus ir pārsūtījušas iestādes, kam ir tiesības lūgt šādu piekļuvi, PIN visdrīzāk noteikti ir saistīta ar šīm iestādēm. Tādējādi PDR direktīvai pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru iestādei, kas ir izveidota kā PIN, ir arī valsts kompetentās iestādes statuss, kura ir pilnvarota apstiprināt PDR datu izpaušanu sešus mēnešus pēc šo datu pārsūtīšanas PIN.
Treškārt, par PDR datu glabāšanas termiņu Tiesa ir nospriedusi, ka PDR direktīvas 12. pantam, skatītam Hartas 7. un 8. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts vispārējais šo datu glabāšanas termiņš pieci gadi, kas ir vienādi piemērojams visiem aviopasažieriem.
Tiesas ieskatā pēc sākotnējā sešu mēnešu glabāšanas termiņa beigām PDR datu glabāšana visdrīzāk nav ierobežota vienīgi ar absolūti nepieciešamo, ja tie attiecas uz aviopasažieriem, par kuriem ne iepriekšējais vērtējums, ne iespējamā sākotnējā sešu mēnešu glabāšanas laikā veiktās pārbaudes, ne jebkāds cits apstāklis nav parādījis, ka pastāvētu objektīvi elementi – piemēram, tas, ka attiecīgo pasažieru PDR dati ir snieguši pozitīvu atbilsmi, kas pārbaudīta iepriekšējā novērtējumā –, kuri varētu radīt risku teroristisku nodarījumu vai smagu noziegumu jomā, kam būtu objektīva, kaut arī netieša, saikne ar šo pasažieru veikto avioceļojumu. Savukārt tā uzskata, ka sākotnējā sešu mēnešu perioda laikā visu aviopasažieru, uz kuriem attiecas ar šo direktīvu izveidotā sistēma, PDR datu glabāšana principā visdrīzāk nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams.
Ceturtkārt, Tiesa sniedz norādes par PDR direktīvas iespējamo piemērošanu cīņā pret teroristiskiem nodarījumiem un smagiem noziegumiem citiem pasažieru transportēšanas veidiem Savienībā. Direktīvai, skatītai kopā ar LES 3. panta 2. punktu, LESD 67. panta 2. punktu un Hartas 45. pantu, ir pretrunā visu veidu PDR datu pārsūtīšanas un apstrādes sistēma par transportēšanu ar citiem līdzekļiem Savienības iekšienē, ja nav reālu un aktuālu vai paredzamu terorisma draudu, ar kuriem sastapusies attiecīgā dalībvalsts. Šādā situācijā ar PDR direktīvu izveidotās sistēmas piemērošana, tāpat kā piemērošana ES iekšējiem lidojumiem, ir jāierobežo ar PDR datiem par transportu attiecībā it īpaši uz noteiktiem savienojumiem vai ceļojumu plāniem vai arī noteiktām stacijām vai ostām, par kurām pastāv norādes, kas pamato šo piemērošanu. Attiecīgajai dalībvalstij ir jāizvēlas pārvadājumi, attiecībā uz kuriem šādas norādes pastāv, un regulāri jāpārskata šī piemērošana atkarībā no to nosacījumu attīstības, kuri ir to izvēles pamatā.