Prasība, kas celta 2016. gada 22. decembrī – Schwenk Zement/Komisija
(lieta T-907/16)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Schwenk Zement KG (Ulma, Vācija) (pārstāvji – U. Soltész, M. Raible un G. Wecker, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt apstrīdēto lēmumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība par tiesību akta atcelšanu ir vērsta pret Komisijas 2016. gada 10. oktobra Lēmumu C (2016) 6591, final (lieta M.7878 – HeidelbergCement/Schwenk/Cemex Hungary/Cemex Croatia (OV 2016, C 374, 1. lpp.)).
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 139/2004 1 1. panta, šajā gadījumā lasot kopā ar Komisijas konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 139/2004 (turpmāk tekstā – “konsolidētais jurisdikcijas paziņojums”) 147. punktu, pārkāpums.
Pirmā prasības pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Komisijas kompetencē neietilpa veikt apstrīdētās apvienošanās pārbaudi. Proti, ja prasītāja nebūtu atzīta par attiecīgo uzņēmumu – kas tā arī ir – tad Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. pantā paredzētie apgrozījuma limiti nebūtu sasniegti.
Ar otro pamatu tiek apgalvots pamatojuma trūkums.
Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija gan ir norādījusi uz konsolidētā jurisdikcijas paziņojuma 147. punktā minēto izņēmumu, taču tā neesot pierādījusi, ka tik tiešām ir izpildīti tā piemērošanas nosacījumi.
____________1 Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.).