Lieta T‑404/08
Fluorsid SpA
un
Minmet financing Co.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pasaules alumīnija fluorīda tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņš prasības celšanai – Nokavējums – Nepieņemamība – Cenu noteikšana un tirgu sadale – Pārkāpuma pierādīšana – Tiesības uz aizstāvību – Konkrētā tirgus definīcija – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums – 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. jūnija spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums un uzlikts naudas sods – Uzņēmums, kuram noteikta solidāra atbildība kopā ar citiem uzņēmumiem – Pieņemamība – Viena un tā pati prasība, kuru iesnieguši divi prasītāji – Prasības, ko iesniedzis viens no prasītājiem, pieņemamība – Nepieciešamība izvērtēt prasības pieņemamību saistībā ar otru prasītāju – Neesamība
(EKL 81. pants un 230. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Absolūts raksturs – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes – Novēlota prasība – Prasības celšanas termiņa izbeigšanās – Pēc termiņa beigām izteikts Vispārējās tiesas lūgums novērst trūkumus – Ietekmes neesamība
(EKL 230. panta piektā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 101. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 102. panta 2. punkts)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Dažādām juridiskām personām, kas veido vienu ekonomisku vienību, adresēti atšķirīgi lēmumi – Termiņa aprēķins atsevišķi attiecībā uz katru lēmumu
(EKL 81. panta 1. punkts un 230. panta piektā daļa)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmums, ar kuru konstatēts vairāku adresātu izdarītais konkurences tiesību normu pārkāpums – Elementi, kuri skar adresātus, kas nav prasītājs, un kuri nav apstrīdēti vai ir apstrīdēti novēloti – Izslēgšana
5. Tiesvedība – Termiņi prasību celšanai – Prasības celšanas termiņa izbeigšanās – Atkāpes – Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara – Jēdziens
(Tiesas statūtu 45. panta otrā daļa)
6. Tiesvedība – Termiņi prasību celšanai – Prasības celšanas termiņa izbeigšanās – Atkāpes – Atvainojama maldība – Jēdziens
7. Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi – Komisijas izraudzīto pierādījumu nepieciešamā precizitātes pakāpe
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Aizliegtas vienošanās – Salikts pārkāpums, kam ir gan nolīguma, gan saskaņotu darbību iezīmes – Vienota kvalifikācija par “nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām” – Pieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
9. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams raksturs, lai konstatētu pārkāpumu
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar kuru konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums
(EKL 81. un 253. pants)
11. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Apjoms
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)
12. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Pārkāpums – Atteikums sniegt piekļuvi dokumentiem, kuri var būt lietderīgi uzņēmuma aizstāvībai
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 1/2003)
13. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Aktus, kuriem ir vienīgi izpildes raksturs, sagatavojoši akti – Izslēgšana
(EKL 230. pants)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Pienākums paziņojuma par iebildumiem stadijā paust nostāju par pieteikumu iecietības programmas piemērošanai – Neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 26. un 27. punkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums un ilgums – Vērtējuma elementi
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Juridiskā būtība – Indikatīva uzvedības norma, kas nozīmē Komisijas rīcības brīvības pašierobežošanu – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principus
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
1. Uzņēmumam, kuram adresēts Komisijas lēmums, ar ko konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, ir interese celt prasību par Komisijas lēmumu uzlikt kādam citam uzņēmumam naudas sodu, par kura samaksu pirmais uzņēmums ir atzīts par solidāri atbildīgu gan šajā lēmumā, gan tam individuāli paziņotajā lēmumā. Tā tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka otrajam uzņēmumam adresētais lēmums veido primāru juridisku pamatu solidārajai pirmā uzņēmuma atbildībai, kas ir nedalāmi saistīta ar otrā uzņēmuma atbildību un ar tam uzlikto naudas sodu.
Katrā ziņā, ja šie uzņēmumi ir cēluši vienu un to pašu prasību par šādiem lēmumiem, Savienības tiesa var atteikties pārbaudīt viena vai otra prasītāja tiesības celt prasību.
(sal. ar 48. un 49. punktu)
2. Divu mēnešu termiņš prasības celšanai, skaitot no attiecīgā tiesību akta paziņošanas, EKL 230. panta piektās daļas izpratnē ir absolūts, un tas ir noteikts, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un noteiktību un novērstu jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgu rīcību tiesvedībā. Līdz ar to tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda, vai tas ir ievērots. Proti, šis termiņš ir stingri noteikts, absolūts un nav pagarināms.
Šajā ziņā ne Vispārējās tiesas lūgums novērst trūkumus prasības pieteikumā, ne arī fakts, ka Vispārējā tiesa ir akceptējusi šādu trūkumu novēršanu, nespēj ietekmēt prasības celšanas termiņa beigšanos. Proti, prasības pieņemamība ir jāizvērtē atbilstoši situācijai, kas pastāvēja prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī, un līdz ar to, ja tajā brīdī prasības celšanas nosacījumi nebija izpildīti, tad prasība ir nepieņemama. Trūkumu novēršana ir iespējama tikai tad, ja tā notiek līdz prasības celšanas termiņa beigām.
(sal. ar 51. un 53. punktu)
3. Ja divi atšķirīgi lēmumi, ar kuriem konstatēti Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumi un uzlikti naudas sodi, ir adresēti divām dažādām juridiskām personām un paziņoti dažādos datumos, tā apstākļa dēļ, ka attiecīgie uzņēmumi kā viena ekonomiska vienība ceļ kopīgu prasību par šiem lēmumiem, nenošķirot individuālus lēmumus, nevar tikt secināts, ka uz vienu no šiem uzņēmumiem attiecas tāds pats prasības celšanas termiņš kā uz otru. Proti, runa ir par diviem atšķirīgiem lēmumiem, attiecībā uz kuriem prasības celšanas termiņš ir jāaprēķina atsevišķi.
Šajā ziņā ir taisnība, ka uzņēmuma jēdziens EKL 81. panta 1. punkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas apzīmē ekonomisku vienību pat tad, ja no juridiskā viedokļa šo ekonomisko vienību veido vairākas fiziskas vai juridiskas personas. Tomēr, ja šāda ekonomiska vienība pārkāpj konkurences tiesību normas, saskaņā ar personiskās atbildības principu šajā pārkāpumā nepārprotami ir jāvaino juridiska persona, kam varēs tikt uzlikts naudas sods, un paziņojums par iebildumiem, kā arī – vēl jo vairāk – galīgais lēmums ir jāadresē šai pēdējai, norādot, kādā statusā šai juridiskajai personai tiek pārmesti apgalvotie fakti.
(sal. ar 56., 57. un 59. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58. punktu)
5. No tiesiskā regulējuma par procesuālajiem termiņiem piemērošanas var atkāpties tikai tad, ja saskaņā ar Tiesas statūtu 45. panta otro daļu pastāv patiešām ārkārtas apstākļi – neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara –, jo šo normu stingra ievērošana atbilst tiesiskās noteiktības prasībai un nepieciešamībai novērst jebkādu diskrimināciju vai patvaļīgumu tiesvedības darbībās.
Nepārvaramas varas un neparedzētu apstākļu jēdzieni ietver objektīvu elementu, kurš attiecas uz neparastiem un no uzņēmēja neatkarīgiem apstākļiem, un subjektīvu elementu, kas saistīts ar attiecīgās personas pienākumu nodrošināties pret neparasta notikuma sekām, veicot – bez pārmērīgām pūlēm – atbilstošus pasākumus. Uzņēmējam it īpaši ir jāizrāda rūpība procesuālo termiņu ievērošanā. Līdz ar to runa ir par neparastām grūtībām, kas nav atkarīgas no prasītāja gribas un šķiet esam nenovēršamas, neraugoties uz to, ka ir tikusi izrādīta visa atbilstošā rūpība.
(sal. ar 60. punktu)
6. Saistībā ar prasības atcelt tiesību aktu celšanas termiņa ievērošanas pārbaudi atvainojamas maldības jēdziens paredz vienīgi ārkārtējus apstākļus, kuros, piemēram, attiecīgā iestāde ir rīkojusies veidā, kas pats par sevi vai noteicošā mērā var radīt pieļaujamu apjukumu labticīgas attiecīgās personas prātā, kura izrādījusi rūpību, kādai jāpiemīt normāli informētai personai, piemēram, tad, ja prasītājs sastopas ar kādu īpašu interpretācijas problēmu identificēt kompetento iestādi vai termiņa ilgumu.
(sal. ar 61. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 72.–74. punktu)
8. Salikta pret konkurenci vērsta EKL 81. panta 1. punkta pārkāpuma gadījumā nevar prasīt, lai Komisija precīzi kvalificētu pārkāpumu kā nolīgumu vai saskaņotas darbības, jo EKL 81. pantā ir paredzēti abi šie pārkāpuma veidi. Tādējādi pārkāpuma dubulta kvalificēšana par nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām ir saprotama tādējādi, ka tā attiecas uz tādu faktisko apstākļu kopumu, no kuriem daži apstākļi ir kvalificēti par nolīgumu un daži citi – par saskaņotām darbībām EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, kurā nav paredzēta specifiska šī saliktā pārkāpuma veida kvalifikācija.
(sal. ar 75. un 97. punktu)
9. Vērtējumā, vai uz nolīgumu attiecas EKL 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums, šī nolīguma pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas ir nevis kumulatīvi, bet gan alternatīvi nosacījumi. Šī nosacījuma alternatīvais raksturs, uz ko norāda saikļa “vai” lietojums, liek vispirms ņemt vērā nolīguma mērķi, ievērojot ekonomisko kontekstu, kurā tas ir piemērojams. Ja ir konstatēts, ka nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības izskatīt tā sekas.
(sal. ar 96. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 100. un 101. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 107.–109. punktu)
12. Administratīvajā konkurences tiesību normu piemērošanas procesā tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, ja pastāv iespēja, ka tādēļ, ka Komisija ir pieļāvusi nepilnību, tās veiktajam administratīvajam procesam varētu būt bijis atšķirīgs iznākums. Uzņēmums, kas ir prasītājs, ir pierādījis, ka šāds pārkāpums ir noticis, ja tas pietiekami pierāda nevis to, ka Komisijas lēmumam būtu bijis atšķirīgs saturs, bet gan to, ka tas būtu varējis labāk nodrošināt savu aizstāvību, ja procesuāla nepilnība nebūtu pieļauta, piemēram, tādēļ, ka tas būtu varējis savai aizstāvībai izmantot dokumentus, kuriem administratīvā procesa gaitā tam tikusi liegta piekļuve.
Runājot konkrētāk par tiesībām piekļūt lietas materiāliem, pietiek ar to, ka uzņēmums parāda, ka tas būtu varējis izmantot šo dokumentu savai aizstāvībai. Šim uzņēmumam ir jāpierāda nevis tas, ka šāda nepilnība tam nelabvēlīgi ir ietekmējusi procesa norisi un Komisijas lēmuma saturu, bet gan vienīgi tas, ka tā varēja ietekmēt procesa norisi un Komisijas lēmuma saturu. Tātad dokumentu nepaziņošanas gadījumā attiecīgajam uzņēmumam nav jāsniedz pierādījumi par to, ka administratīvā procesa iznākums būtu citāds gadījumā, ja dokumenti tiktu paziņoti, bet pietiek ar to, ka tas parāda kaut vai nelielas varbūtības iespēju, ka administratīvajā procesā nepaziņotie dokumenti varētu būt bijuši noderīgi tā aizstāvībai.
Tā kā konkrētajā gadījumā prasītājiem, pirmkārt, ir bijusi sniegta piekļuve dokumentiem attiecībā uz notikušo saziņu kopā ar paziņojumu par iebildumiem, bet tie no šiem dokumentiem nav izsecinājuši nevienu attaisnojošu pierādījumu ne administratīvā procesa gaitā, ne arī šajā tiesvedībā, un turklāt, otrkārt, administratīvā procesa posmā tie pat atteicās paust nostāju par vēlāk notikušu saziņu, kā arī, treškārt, pat tiesvedības laikā tie nav snieguši ne paskaidrojumus, ne arī pamatojumu attiecībā uz to, kādā veidā apstāklis, ka šie dokumenti paziņojumā par iebildumiem nav minēti tieši, būtu kaitējis to aizstāvības efektivitātei administratīvā procesa laikā un kā tie varētu būt aizstāvējuši sevi efektīvāk, ja attiecīgajā laikā tie tiktu tieši informēti par faktu, ka Komisija plāno izmantot šos dokumentus kā apsūdzošus pierādījumus, šie prasītāji nevarēja pierādīt, ka apstāklis, ka ar paziņojumu par iebildumiem tie netika informēti par Komisijas nodomu izmantot attiecīgos dokumentus kā apsūdzošus dokumentus, varētu ietekmēt to aizstāvības efektivitāti un tātad arī rezultātu, pie kura nonākusi Komisija lēmumā.
(sal. ar 110., 111. un 125. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 132. punktu)
14. No Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas vai sodanaudas samazināšanu karteļa gadījumos [atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazināšanu aizliegtu vienošanos gadījumos] izriet, ka atbilstoši iecietības programmai, kas paredzēta šajā paziņojumā, procedūra, saskaņā ar kuru uzņēmumam tiek piešķirts atbrīvojums no naudas soda vai tā samazinājums, ietver dažādus atšķirīgus posmus. Tikai pēdējā posmā, administratīvā procesa iznākumā, kad Komisija pieņem galīgo lēmumu, tā šajā lēmumā piešķir vai nepiešķir atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu. Tādējādi no Paziņojumā paredzētās sistēmas izriet, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas uzņēmums, kurš lūdz atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, neiegūst atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu tiešā nozīmē, bet tam vienīgi tiek piemērots procesuālais statuss, kas administratīvā procesa beigās, ja prasītie nosacījumi ir izpildīti, var tikt pārvērsts atbrīvojumā no naudas soda vai tā apmēra samazinājumā.
Paziņojuma par sadarbību 26. punktā ir paredzēts, ka, ja Komisija izdara provizorisku secinājumu, ka uzņēmuma iesniegtajiem pierādījumiem piemīt pievienotā vērtība, ne vēlāk kā paziņojuma par iebildumiem paziņošanas dienā tā informē uzņēmumu rakstveidā par savu nodomu samazināt naudas soda apmēru. Tas nozīmē arī to, ka gadījumā, ja Komisija neplāno apmierināt pieteikumu iecietības programmas piemērošanai, tai nav pienākuma par to informēt attiecīgo uzņēmumu paziņojuma par iebildumiem stadijā. Savukārt Paziņojuma par sadarbību 27. punktā ir noteikts, ka ikvienā administratīvā procesa beigās pieņemamajā lēmumā Komisija novērtē galīgo nostāju attiecībā uz katru uzņēmumu, kas ir lūdzis samazināt naudas sodu. Tātad tikai galīgajā lēmumā, kas tiek pieņemts Komisijas veiktajā administratīvajā procesā, tai ir jāizteic sava nostāja attiecībā uz tai iesniegtajiem pieteikumiem iecietības programmas piemērošanai.
(sal. ar 134. un 135. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 144.–147. punktu)
16. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 149.–151. punktu)