Prasība, kas celta 2024. gada 30. janvārī – Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-69/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Norris un E. Schmidt)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka Īrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES ¹ , 20. pants, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot par tiem Komisijai;

piespriest Īrijai samaksāt Komisijai soda naudu, kas atbilst lielākajai no turpmāk minētajām summām: i) dienas likme 3300 EUR, kas reizināta ar dienu skaitu, cik ilgi pārkāpums turpinājies no dienas pēc direktīvā noteiktā transponēšanas termiņa beigām līdz pārkāpuma beigu datumam vai, ja pārkāpums netiek novērsts, līdz dienai, kad pasludināts spriedums saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu; vai ii) minimālā soda nauda 1 540 000 EUR;

gadījumā, ja [pirmajā ievilkumā] minēto dalībvalsts pienākumu neizpilde turpināsies līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā, piespriest Īrijas Republikai samaksāt Komisijai kavējuma naudu 14 850 EUR dienā no sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā līdz dienai, kad ir izpildīti Direktīvā (ES) 2019/1158 paredzētie pienākumi;

piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2022. gada 2. augustā.

Direktīvas par darba dzīves līdzsvaru mērķis ir stiprināt Savienības tiesisko regulējumu un veicināt dzimumu līdztiesību, garantējot minimālās prasības, kas saistītas ar paternitātes atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumu un aprūpētāja atvaļinājumu, un ar elastīgiem darba režīmiem, kas paredzēti darba ņēmējiem, kuri ir vecāki, vai aprūpētājiem. Saskaņā ar Direktīvas par darba dzīves līdzsvaru 20. panta 1. punktu dalībvalstīs līdz 2022. gada 2. augustam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstīm ir arī jāinformē Komisija par pieņemtajiem tiesību aktiem, paskaidrojot, kā tie atbilst direktīvas noteikumiem.

Komisija apgalvo, ka Īrijas Republika nav izpildījusi šo pienākumu. Komisija norāda, ka 2022. gada 21. septembrī tā nosūtīja Īrijas Republikai brīdinājuma vēstuli. Īrijas Republika uz šo brīdinājuma vēstuli atbildēja ar 2022. gada 22. novembra vēstulēm, kurās skaidroja, ka Direktīvas (ES) 2019/1158 transponēšanas kavējums ir saistīts ar to, ka tiesību akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvā paredzēto pienākumus, ir pieņemšanas procesā atbilstoši valsts likumdošanas procedūrai.

Komisija apgalvo, ka 2023. gada 19. aprīlī nosūtīja Īrijas Republikai argumentētu atzinumu, uz kuru Īrijas Republika atbildēja ar 2023. gada 19. jūnija vēstuli, atzīstot, ka tā nav pilnībā transponējusi direktīvu un ka šis darbs “notiekot”. Īrijas Republika savā turpmākajā sarakstē 2023. gada 24. jūlijā un 2023. gada 13. novembrī pauda nožēlu, ka direktīva vēl nav pilnībā transponēta. It īpaši tiesību akti, kas saskaņā ar direktīvas 9. pantu paredz tiesības uz elastīgu darbu, vēl nav stājušies spēkā saskaņā ar valsts tiesībām. Īrijas Republika norādīja, ka šis darbs turpinās.

Komisija apgalvo, ka Īrijas Republika nav izpildījusi Direktīvas (ES) 2019/1158 20. pantā paredzēto pienākumu līdz 2022. gada 2. augustam pieņemt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un tūlīt par to informēt Komisiju. Tāpēc tā uzskata, ka LESD 260. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti.

Komisija lūdz piespriest Īrijas Republikai samaksāt soda naudu un kavējuma naudu saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu par finanšu sankcijām pārkāpumu procedūrās lūdz piespriest tās aprēķinātās summas ¹ .

____________

¹ OV 2019, L 188, 79. lpp.

¹ OV 2023, C 2, 1. lpp.