VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2015. gada 13. oktobrī

Lieta T‑104/14 P

Eiropas Komisija

pret

Marco Verile

un

Anduela Gjergji

Apelācija – Pretapelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Valstī iegūto pensijas tiesību nodošana – Priekšlikums par izdienas gadu noteikšanu – Akts, kas nav nelabvēlīgs – Prasības nepieņemamība pirmajā instancē – Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts – Tiesiskā noteiktība – Tiesiskā paļāvība – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets       Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (plēnums) 2013. gada 11. decembra spriedumu Verile un Gjergji/Komisija (F‑130/11, Krājums‑CDL, EU:F:2013:195), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums       Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (plēnums) 2013. gada 11. decembra spriedumu Verile un Gjergji/Komisija (F‑130/11). Noraidīt Marco Verile un Anduela Gjergji celtās prasības Civildienesta tiesā lietā F‑130/11. M. Verile un A. Gjergji, no vienas puses, un Eiropas Komisija, no otras puses, sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Priekšlikums par izdienas gadu noteikšanu, nododot Savienības sistēmai pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā – Izslēgšana – Lēmums par izdienas gadu atzīšanu, kurš ir ticis pieņemts pēc līdzekļu, kas atbilst iegūtajām pensijas tiesībām, nodošanas – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts un VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Pensijas – Pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā – Nodošana Savienības sistēmai – Ieinteresētās personas tiesības pirms nodošanas zināt galīgi atzīto dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju– Tiesības iepriekš lūgt Savienības tiesu ieņemt nostāju – Neesamība

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņu celta prasība – Savienības tiesas kompetence – Konsultatīvs atzinums – Izslēgšana

(LESD 270. pants; Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Saiknes starp ierēdni un iestādi normatīvais raksturs – Pensiju sistēma – Normatīvs, nevis līgumattiecību raksturs

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)

5.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Jaunas tiesību normas tūlītēja piemērošana tādas situācijas sekām nākotnē, kura izveidojusies agrākas normas spēkā esamības laikā – Jaunu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu pieņemšana – Piemērošana iegūto pensijas tiesību nodošanai, kas ir lūgta pirms jauno noteikumu pieņemšanas, bet kas ir īstenota pēc to stāšanās spēkā – Iegūto tiesību un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums – Neesamība

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)

6.      Ierēdņi – Pensijas – Pensijas tiesības, kas iegūtas pirms stāšanās darbā Savienībā – Nodošana Savienības sistēmai – Jaunu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu pieņemšana – Atšķirīga attieksme pret ierēdņiem, kuru kapitāls, kas atspoguļo viņu pensijas tiesības, Savienības sistēmai ir nodots attiecīgi pirms un pēc minēto noteikumu stāšanās spēkā – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība

(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)

1.      Priekšlikumam par izdienas gadu noteikšanu, kas ierēdnim paziņots, lai Eiropas Savienības pensiju sistēmai nodotu citā sistēmā iegūtās pensijas tiesības, nav saistošu tiesisko seku, kas tieši un tūlītēji ietekmētu adresāta tiesisko stāvokli, būtiski grozot viņa tiesisko stāvokli. Tādējādi tas nav uzskatāms par nelabvēlīgu aktu Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu ierēdnim, kurš ir lūdzis nodot Savienības pensiju sistēmai viņa iepriekš citā sistēmā iegūtās pensijas tiesības, atzītais izdienas gadu skaits faktiski tiek noteikts pēc tam, kad, “pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu”, faktiski ir veikta nodošana. Tādēļ nevar uzskatīt, ka priekšlikums par izdienas gadu noteikšanu, kas tā iedabas dēļ ir paziņots pirms šīs nodošanas, var radīt šādu noteikšanu.

Atzīstamo izdienas gadu skaits izriet no tā, kā tiek piemērota vispārīgajos īstenošanas noteikumos, kurus attiecīgā iestāde pieņēmusi saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu, paredzētā metode kapitāla, kas atspoguļo iepriekš iegūtās tiesības, pārvēršanai izdienas gados.

Lēmums, kas ir pieņemts pēc tam, kad ir īstenota kapitāla, kas atspoguļo pensijas tiesības, kuras attiecīgā persona ieguvusi pirms stāšanās amatā, pārskaitīšana, ir nelabvēlīgs akts, kurš var būt prasības atcelt tiesību aktu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktu priekšmets.

(skat. 56., 58., 62. un 74. punktu)

2.      Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts nepieprasa, ka attiecīgajai personai, pirms tā izlemj, vai tā īstenos savas tiesības nodot Savienības pensiju sistēmai savas citā sistēmā iegūtās tiesības, būtu jāzina galīgais pensijas izdienas gadu skaits, kas tai tiks piešķirts šādas nodošanas rezultātā.

Šajā tiesību normā nav arī pieprasīts, lai iespējamu strīdu starp attiecīgo personu un tās iestādi par attiecīgo tiesību normu interpretāciju un piemērošanu izskatītu Savienības tiesa, pirms attiecīgā persona nav izlēmusi, vai tā vēlas nodot Savienības pensiju sistēmai savas citā sistēmā iegūtās tiesības.

(skat. 79. punktu)

3.      LESD 270. pants Savienības tiesai nerada kompetenci sniegt konsultatīvus atzinumus, bet tikai izskatīt domstarpības starp Savienību un tās ierēdņiem, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz Civildienesta noteikumi.

Tieši Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktā ir paredzēts, ka prasība atcelt tiesību aktu var attiekties tikai uz nelabvēlīgu aktu. Ja tiesību akts, par kuru ir celta prasība, nav prasītājam nelabvēlīgs, prasība nav pieņemama. Šajā ziņā nav nozīmes prasītāja iespējamajai ieinteresētībai, lai viņa prasībā norādītais jautājums tiktu izskatīts pēc būtības.

(skat. 81. un 82. punktu)

4.      Juridiskajai saiknei starp ierēdņiem un administrāciju ir normatīvs, nevis līgumattiecību raksturs. No tā izriet, ka tiesiskajām attiecībām, ko tieši regulē Civildienesta noteikumi, piemēram, tām, kas attiecas uz Savienības pensiju sistēmu, nav līgumattiecību rakstura. Tādējādi jēdzieniem, kas izriet no līgumiem piemērojamām dalībvalstu privāttiesībām, kā, piemēram, tiem, kas attiecas uz piedāvājumiem, kas līdzinās “ofertei”, nav nozīmes, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu.

(skat. 94. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedumi, 1975. gada 19. marts, Gillet/Komisija, 28/74, Krājums, EU:C:1975:46, 4. punkts, un 2008. gada 22. decembris, Centeno Mediavilla u.c./Komisija, C‑443/07 P, Krājums, EU:C:2008:767, 60. punkts.

5.      Likumi, kas groza tiesību normu, ir piemērojami, ja nav paredzētas atkāpes, attiecībā uz tādu situāciju sekām nākotnē, kas ir radušās laikā, kad bija spēkā grozītais likums. Citādi tas ir tikai tādu situāciju gadījumā, kas ir radušās un galīgi pabeigtas saskaņā ar iepriekšējo tiesību normu, kura rada iegūtās tiesības. Tiesības uzskata par iegūtām, ja tās radījušais fakts ir noticis pirms tiesību akta grozījuma. Tomēr tas tā nav attiecībā uz tiesībām, kuras radījušais fakts nav īstenojies, pamatojoties uz grozīto tiesību aktu.

Jauno Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu piemērošana attiecībā uz citā pensiju sistēmā iegūtu pensijas tiesību nodošanu, kas tika lūgta pirms minēto noteikumu pieņemšanas, bet īstenota pēc to stāšanās spēkā, nav pretrunā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam.

Šajā gadījumā attiecīgā persona iegūst tiesības, lai viņai tiktu atzīti izdienas gadi, tikai tad, kad kapitāls, kas atspoguļo tās citā sistēmā iegūtās tiesības, ir nodots Savienības pensiju sistēmai. Tādējādi, ciktāl ne priekšlikums par izdienas gadu noteikšanu, kuru ierēdnim vai darbiniekam nosūta viņa iestāde pēc tam, kad viņš ir iesniedzis pieteikumu par pensijas tiesību, kuras viņš ir ieguvis citā sistēmā, nodošanu Savienības sistēmai, ne a fortiori tikai šāda pieteikuma iesniegšana nerada saistošas tiesiskās sekas, kamēr lūgtā nodošana nav veikta, šādā gadījumā runa ir par “situāciju, kam jārodas”, vai vismaz par “radušos situāciju, kas tomēr nav pilnībā nostiprināta”. Katrā ziņā nav runa par radušos situāciju, kas ir pilnībā pabeigta saskaņā ar iepriekšējo noteikumu.

Pat ja šīs norādes varētu uzskatīt par precīzu garantiju, kas adresātiem var radīt tiesisku paļāvību, indivīdi nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai apstrīdētu jaunas tiesību normas piemērošanu, it īpaši jomā, kurā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība.

(skat. 152.–154. un 170. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2008. gada 22. decembris, Centeno Mediavilla u.c./Komisija, EU:C:2008:767, 61.–63. un 91. punkts un tajā minētā judikatūra.

6.      Iestāde, pieņemot jaunos Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārīgos īstenošanas noteikumus, no kuriem izriet atšķirīga attieksme pret ierēdņiem, kuru kapitāls, kas atspoguļo viņu citā sistēmā iegūtās tiesības, ir ticis nodots Savienības sistēmai attiecīgi pirms un pēc minēto noteikumu stāšanās spēkā, nav pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo atšķirīgā attieksme skar ierēdņus, kas neietilpst vienā un tajā pašā kategorijā.

Ierēdņi, kuru kapitāls, kas atspoguļo viņu citā sistēmā iegūtās pensijas tiesības, nav ticis nodots Savienības pensiju sistēmai jauno noteikumu spēkā stāšanās brīdī, neatrodas tādā pašā tiesiskajā situācijā kā ierēdņi, kuru pensijas tiesības, kas tika iegūtas pirms viņu stāšanās dienestā, jau pirms šī datuma bija nodošanas Savienības pensiju sistēmai, pārskaitot kapitālu, priekšmets un attiecībā uz kuriem bija pieņemts lēmums, ar kuru atzīti pensijas izdienas gadi šajā pēdējā sistēmā. Pirmajiem vēl bija pensijas tiesības citā sistēmā, savukārt otriem, pārskaitot kapitālu, izbeidzās šīs tiesības un jau bija notikusi attiecīga izdienas gadu atzīšana Savienības pensijas sistēmā.

Šāda atšķirīga attieksme turklāt ir pamatota ar objektīvu un no attiecīgās iestādes gribas neatkarīgu elementu, proti, attiecīgās personas pieteikuma par kapitāla pārskaitīšanu izskatīšanas, ko veic attiecīgā ārējā pensijas sistēma, ātrumu.

(skat. 177.–179. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2008. gada 22. decembris, Centeno Mediavilla u.c./Komisija, EU:C:2008:767, 79.–81. punkts.