Lieta T‑103/14
Frucona Košice a.s.
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Akcīzes nodoklis – Nodokļu parāda daļēja norakstīšana mierizlīgumā ar kreditoriem – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Tiesības uz aizstāvību – Ieinteresēto personu procesuālās tiesības – Privātā kreditora kritērijs – Pierādīšanas pienākums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 16. marta spriedums
1. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Administratīvais process – Komisijas pienākums likt ieinteresētajām personām iesniegt to apsvērumus – Ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību liegšana – Atbalsta saņēmēja tiesības tikt atbilstošā apmērā iesaistītam procesā
(LESD 108. panta 2. punkts)
2. Iestāžu akti – Atsaukšana – Prettiesiski akti – Lēmums, ar kuru valsts atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Jauna lēmuma pieņemšana – Pienākums no jauna uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru – Neesamība – Procedūras atsākšana punktā, kurā atklājies prettiesiskums
(LESD 108. panta 2. punkts)
3. Valsts atbalsts – Administratīvais process – Pienākums uzklausīt valsts līdzekļu saņēmēja viedokli par Komisijas juridisko vērtējumu – Neesamība
(LESD 108. pants)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Pēc būtības subjektīvs pārkāpums – Apstāklis, ka atsaukusies ir tikai attiecīgā dalībvalsts
(LESD 263. pants)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pārbaude pēc tiesas ierosmes – Piemērojamība – Ikviena pamata izslēgšana saistībā ar apstrīdētā lēmuma tiesiskumu pēc būtības
(LESD 263. pants)
6. Valsts atbalsts – Jēdziens – Uzņēmuma izdevumu samazināšanai paredzēta intervence – Iekļaušana
(LESD 107. panta 1. punkts)
7. Valsts atbalsts – Jēdziens – Grūtībās nonākuša uzņēmuma parādu atlaišana, ko veic publiskas organizācijas – Uzņēmums, kurā tiek veikta mierizlīguma ar kreditoriem procedūra – Privātā aizdevēja kritērija piemērošana – Izvēle starp vairākām procedūrām – Komisijas veiktā procedūru vērtējuma kritēriji, tostarp to ilgums – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums
(LESD 107. panta 1. punkts)
8. Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums, piemērojot privātā kreditora kritēriju – Privātā kreditora kritērijs – Valsts, kas rīkojas citādi, nevis īstenojot valsts varu
(LESD 107. panta 1. punkts)
9. Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums, piemērojot privātā kreditora kritēriju – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu – Iespēja gan dalībvalstij, gan atbalsta saņēmējam atsaukties uz privātā kreditora kritēriju – Pierādīšanas pienākums
(EKL 107. panta 1. punkts)
10. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Iestādes lēmuma pamatojuma aizstāšana – Nepieļaujamība
(LESD 263. un 264. pants)
11. Valsts atbalsts – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Rūpīga un objektīva izmeklēšana – Iespējami pilnīgāko un ticamāko pierādījumu ņemšana vērā
(LESD 108. panta 2. punkts)
12. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums – Lēmuma tiesiskuma vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju
(LESD 108. panta 2. punkts)
13. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Privātā kreditora kritērijs – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 107. panta 1. punkts)
14. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Komisijas iespēja vērsties pie ārējiem ekspertiem
(LESD 107. panta 1. punkts)
15. Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums, piemērojot privātā kreditora kritēriju – Piemērojamība neatkarīgi no priekšrocības veida – Ekonomiskās racionalitātes kritērija izšķirošais raksturs konkrētā pasākuma privātajam kreditoram
(LESD 107. panta 1. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 52., 56., 69. un 77. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 61. un 64. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 70. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 81. un 82. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 84. un 85. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 91. un 92. punktu)
7. Tas, ka kreditors, kas ir publisko tiesību subjekts, piešķir tam parādā esošam uzņēmumam maksājuma atvieglojumus, ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja, ņemot vērā tādējādi piešķirto ekonomisko priekšrocību apmēru, atbalstu saņemošais uzņēmums acīmredzami nebūtu saņēmis salīdzināmus atvieglojumus no publiskā kreditora situācijai pēc iespējas tuvāk esoša privātā kreditora, kurš cenšas panākt tam pienākošos summu samaksu no finanšu grūtībās nonākušā debitora. Šādu vērtējumu var izdarīt, principā piemērojot privātā kreditora kritēriju, kurš, kad tas ir piemērojams, ir viens no faktoriem, kas Komisijai ir jāņem vērā, lai konstatētu šāda atbalsta esamību. Komisijai tātad ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus šajā lietā atbilstošos lietas apstākļus, kas tai ļauj noteikt, vai saņēmēja uzņēmums acīmredzami nebūtu ieguvis salīdzināmus atvieglojumus no šāda privātā kreditora. Šajā ziņā ir jāuzskata, ka nozīme ir jebkurai informācijai, kura būtiski var ietekmēt vidēji piesardzīga un rūpīga privātā kreditora, kas atrodas pēc iespējas tuvāk publiska kreditora situācijai un kas cenšas panākt to summu samaksu, kuras tam ir parādā finanšu grūtībās nonākušais debitors, lēmumu pieņemšanas procesu.
Tādā gadījumā, ja vidēji piesardzīgam un rūpīgam privātajam kreditoram, kas ir vietējās nodokļu pārvaldes situācijai pēc iespējas tuvākā situācijā, lai panāktu tam pienākošos summu samaksu, ir jāizdara izvēle starp vairākām procedūrām, šādam kreditoram ir jāizvērtē katras minētās procedūras priekšrocības un trūkumi, lai noteiktu visizdevīgāko alternatīvu. Privātā kreditora lēmuma pieņemšanas procesu – kuru ietekmē virkne faktoru, kā, piemēram, nodrošināta hipotekārā kreditora vai parasta kreditora statuss, tā rīcībā esošās iespējamās garantijas apmērs un raksturs, tā veiktais novērtējums par uzņēmuma sanācijas iespējām, kā arī ienākumi, ko tas iegūs likvidācijas gadījumā, tāpat arī risks, ka šie zaudējumi varētu vēl pieaugt – arī būtiski var ietekmēt tādu procedūru ilgumu, ar kurām tiek atlikta parāda summu atgūšana un tādējādi ilgu procedūru gadījumā tostarp ietekmēt to vērtību.
No tā izriet, ka Komisijai šādā gadījumā ir jānosaka, vai, ņemot vērā šos faktorus, šāds privātais kreditors, lai panāktu tam pienākošos summu samaksu, acīmredzot nebūtu pieņēmis izlīguma piedāvājumu, un atkarībā no privātā kreditora interesēm ir jāsalīdzina katras minētās procedūras priekšrocības un trūkumi, un tai ir pienākums pierādīt, ka ir īstenojušies visi privātā kreditora kritērija piemērošanas nosacījumi.
(sal. ar 93., 94., 131.–139., 269. un 280. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 94.–96. punktu)
9. Ja valsts atbalsta jomā dalībvalsts administratīvajā procesā atsaucas uz privātā kreditora kritēriju, tai šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka īstenotais pasākums izriet no tās saimnieciskās darbības subjekta statusa. Ja attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz prasītos pierādījumus, Komisijai ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā ne tikai šīs dalībvalsts iesniegtos pierādījumus, bet arī visus citus pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā un kuri tai ļauj noteikt, vai attiecīgais pasākums veikts, minētajai dalībvalstij rīkojoties kā saimnieciskās darbības subjektam vai īstenojot valsts varu.
No tā nekādi neizriet, ka tad, kad attiecīgā dalībvalsts neatsaucas uz privātā kreditora kritēriju un uzskata, ka konkrētais pasākums ir valsts atbalsts, Komisija šī iemesla dēļ vien var atteikties no jebkādas minētā kritērija pārbaudes vai to uzskatīt par nepiemērojamu.
Turklāt atbalsta saņēmējs var atsaukties uz privāta kreditora kritēriju, lai pierādītu, ka konkrētais pasākums nav valsts atbalsts, jo šis kritērijs nav izņēmums, kas ir piemērojams tikai pēc dalībvalsts lūguma, ne arī tas ir rezervēts tikai attiecīgajai dalībvalstij. Līdzīgi kā dalībvalstij, kas balstās uz šo kritēriju, arī atbalsta saņēmējam, kurš uz to atsaucas, šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka īstenotais pasākums veikts, minētajai dalībvalstij rīkojoties kā saimnieciskās darbības subjektam.
Ja atbalsta saņēmējs atsaucas uz minēto kritēriju un šajā ziņā iesniedz dokumentus, Komisijai ir jāpārbauda, vai minētie dokumenti atbilst Savienības tiesībās izvirzītajām prasībām, un apstiprinošas atbildes gadījumā ir jāveic visaptverošs vērtējums, papildus iesniegtajiem pierādījumiem ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, kas tai ļauj noteikt, vai konkrētais pasākums veikts, attiecīgajai dalībvalstij rīkojoties kā saimnieciskās darbības subjektam vai īstenojot valsts varu.
(sal. ar 97, 98, 108.–112., 115. un 118. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 105. un 106. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 141. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 142. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 144.–147. un 270. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 172. un 177. punktu)
15. Valsts atbalsta jomā privātā kreditora kritērija piemērojamība ir atkarīga nevis no tā, kādā veidā tikusi piešķirta priekšrocība, bet no pieņemtā pasākuma kvalifikācijas, kuru privātais saimnieciskās darbības subjekts veicis, pieņemot lēmumu. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir jautājumam par to, vai konkrētais pasākums atbilda ekonomiskās racionalitātes kritērijam tādējādi, ka privātais kreditors, kurš cer maksimāli palielināt savas iespējas atgūt savu parādu vai vismaz lielāko šī parāda daļu, arī varētu piekrist veikt šādu pasākumu.
Šajos apstākļos tas vien, ka privātajam kreditoram sava parāda atgūšanai nav pieejama nodokļu piedziņas procedūra, netraucē veikt privātā kreditora kritērija analīzi, lai salīdzinātu šo procedūru ar mierizlīguma ar kreditoriem procedūru. Proti, šis apstāklis netraucē pārbaudīt vietējās nodokļu pārvaldes pieņemtā lēmuma pakļaut uzņēmumu mierizlīguma ar kreditoriem procedūrai – kas nozīmē nodokļu parāda, ko šim uzņēmumam ir jāmaksā attiecīgajai iestādei, norakstīšanu – ekonomisko racionalitāti.
(sal. ar 251. un 253. punktu)