Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. martā iesniedza Verwaltungsgericht Sigmaringen (Vācija) – A.A./Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-216/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Sigmaringen

Pamatlietas puses

Prasītājs: A.A.

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Prejudiciālie jautājumi

1. a.    Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 1 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 40. panta 2. punktu ir saderīga valsts tiesību norma, kas turpmāku pieteikumu atzīst par pieņemamu tikai tad, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuri ir bijuši par pamatu sākotnējam lēmumam par atteikumu, vēlāk ir mainījušies par labu pieteikuma iesniedzējam?

b.    Vai Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 40. panta 2. punkts nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā Eiropas Savienības Tiesas spriedums (šeit – prejudiciāla nolēmuma procedūrā saskaņā ar LESD 267. pantu) netiek uzskatīts par “jaunu elementu” vai attiecīgi “jaunu apstākli” vai “jaunu faktu”, ja spriedumā nav konstatēta valsts tiesību normas nesaderība ar Savienības tiesībām, bet gan tajā ir tikai sniegta Savienības tiesību interpretācija? Kādi nosacījumi attiecīgajā gadījumā ir spēkā, lai Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kurā tikai tiek sniegta Savienības tiesību interpretācija, būtu jāņem vērā kā “jauns elements” vai attiecīgi “jauns apstāklis” vai “jauns fakts”?

2. Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) un b) daļu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 40. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kā “jauns elements” vai attiecīgi “jauns apstāklis” vai “jauns fakts” ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedums, ar kuru ir atzīts, ka pastāv spēcīgs pieņēmums, ka atteikums veikt militāro dienestu Direktīvas 2011/95/ES 1 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā precizētajos apstākļos ir saistīts ar vienu no pieciem šīs direktīvas 10. pantā uzskaitītajiem iemesliem?

3. a.    Vai Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskā aizsardzība tiesā saistībā ar atbildīgās iestādes lēmumu par pieteikuma nepieņemamību Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 40. panta 5. punkta izpratnē nozīmē tikai pārbaudi, vai atbildīgā iestāde ir pareizi prezumējusi nosacījumus attiecībā uz to, ka turpmāku patvēruma pieteikumu saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 40. panta 2. un 5. punktu var uzskatīt par nepieņemamu?

b.    Ja atbilde uz trešā jautājuma a) daļu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskā aizsardzība tiesā saistībā ar lēmumu par pieteikuma nepieņemamību nozīmē arī pārbaudi, vai ir izpildīti nosacījumi starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai Direktīvas 2011/95/ES 2. panta b) punkta izpratnē, ja tiesa, veicot izvērtējumu, konstatē, ka nav izpildīti nosacījumi, lai turpmāku patvēruma pieteikumu noraidītu kā nepieņemamu?

c.    Ja atbilde uz trešā jautājuma b) daļu ir noliedzoša, vai šāds tiesas spriedums nozīmē, ka ir jābūt izpildītam nosacījumam, ka pieteikuma iesniedzējam pirms tam ir tikušas piešķirtas īpašas procesuālās garantijas, kā tas ir noteikts Direktīvas 2011/95/ES 40. panta 3. punkta trešajā teikumā, skatot to kopsakarā ar II nodaļas noteikumiem? Vai tiesa pati var īstenot šo procedūru vai arī tai šī procedūra – vajadzības gadījumā pēc tiesvedības apturēšanas – ir jādeleģē atbildīgajai iestādei? Vai pieteikuma iesniedzējs var atteikties no šo procesuālo garantiju ievērošanas?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).