Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 12. decembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Persidera SpA/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, Ministero delle Imprese e del Made in Italy
(Lieta C-766/23, Persidera-2)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Persidera SpA
Atbildētājas: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni un Ministero delle Imprese e del Made in Italy
Prejudiciālie jautājumi
Vai Savienības tiesības un it īpaši Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 1 , ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/140/EK 2 , 3. panta 3. un 3.a punkts, un 8. un 9. pants, kā arī Direktīvas (ES) 2018/1972 3 5., 6., 8., 9. un 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu sistēmu kā sistēma, kas Itālijas Republikā ir ievesta ar Likuma par valsts budžetu 2018. gadam 1. panta 1031-bis punktu un Likuma par valsts budžetu 2019. gadam 1. panta 1105. punktu un kas atņem vai katrā ziņā būtiski ierobežo neatkarīgas administratīvās iestādes regulatīvas funkcijas, paredzot papildu apraides apjoma piešķiršanu tādā maksas procedūrā, kurā ir izraudzīts visaugstākās cenas piedāvājums un kurā piedalās vēsturiskie operatori?
Vai Savienības tiesības un it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8. un 9. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 1 3., 5., 7. un 14. pants, Komisijas Direktīvas 2002/77/EK (2002. gada 16. septembris) par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū 2 2. un 4. pants, Lēmuma (ES) 2017/899 11. un 20. apsvērums un taisnīguma princips, diskriminācijas aizlieguma princips, konkurences un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu sistēmu kā sistēma – kas ieviesta ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu (Likuma Nr. 205/2017 1. panta 1030., 1031., 1031-bis, 1031-ter, 1032. punkts), kā arī ar Komunikāciju regulatīvās iestādes Lēmumiem Nr. 39/19/CONS, 128/19/CONS, 564/2020/CONS un attiecīgiem nolēmumiem par frekvenču lietošanas tiesību piešķiršanu ciparu televīzijas pakalpojumam – kas nolūkā pārveidot “frekvenču lietošanas tiesības” par “apraides apjoma lietošanas tiesībām” neparedz līdzvērtīgu pārveidošanu, bet rezervē apjoma daļu maksas procedūrai, uzliekot operatoram papildu izmaksas, lai nodrošinātu laika gaitā likumīgi iegūto prerogatīvu saglabāšanu?
Vai Savienības tiesības un it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 8. un 9. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 3., 5., 7., 14. pants, Komisijas Direktīvas 2002/77/EK (2002. gada 16. septembris) par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū 2. un 4. pants, Lēmuma (ES) 2017/899 11. un 20. apsvērums un taisnīguma princips, diskriminācijas aizlieguma princips, konkurences un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, kā arī samērīguma un piemērotības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu sistēmu kā sistēma, kas Itālijas Republikā ir ievesta ar Likuma par valsts budžetu 2019. gadam 1. panta 1101.–1108. punktu un Likuma par valsts budžetu 2018. gadam 1. panta 1030., 1031., 1031-bis, 1031-quater, 1032., 1033., 1034. un 1037. punktu, Komunikāciju regulatīvās iestādes Lēmumiem Nr. 39/19/CONS (PNAF), 128/19/CONS un 129/19/CONS un attiecīgiem nolēmumiem par frekvenču lietošanas tiesību piešķiršanu ciparu televīzijas pakalpojumam, kas neparedz strukturāla rakstura pasākumus [un], lai arī ir pieejami nestrukturāli kompensācijas un/vai līdzsvarošanas pasākumi, lai novērstu iepriekš radīto nevienlīdzības situāciju paredz maksas procedūru, kas operatoram uzliek papildu izmaksas un apgrūtinājumus, un vai šīs [Savienības] tiesības, it īpaši ņemot vērā samērīguma un piemērotības principus, kā arī spriedumā Persidera apstiprinātos principus, nepieļauj tādu sistēmu kā iepriekš aprakstītā, ņemot vērā arī sistēmas vispārēju attīstību un tās “anomālijas” un “bažas” un “pārkāpumus”, kas ir konstatēti šī lūguma motīvu daļā minētajā valsts un ārvalstu judikatūrā, vai turpretī nestrukturāli pasākumi, kurus Iestāde pieņēmusi sistēmas līdzsvarošanai, ir pietiekami?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV 2002, L 108, 33. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV 2009, L 337, 37. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV 2018, L 321, 36. lpp.).
1 OV 2002, L 108, 21. lpp.
1 OV 2002, L 249, 21. lpp.