Prasība, kas celta 2011. gada 2. decembrī - GFKL Financial Services/Komisija

(lieta T-620/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GFKL Financial Services AG (Essen, Vācija) (pārstāvji - M. Schweda, S. Schultes-Schnitzlein, J. Eggers un M. Knebelsberger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu C(2011) 275 par Vācijas valsts atbalstu C 7/2010 (iepriekš CP 250/2009 un NN 5/2010) "KStG, Sanierungsklausel", lieta C(2011) 275, OV L 235, 26. lpp.;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja būtībā norāda:

LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums: noteikums par sanāciju neesot valsts atbalsts

Atbildētāja prasītājas skatījumā savu lēmumu ir balstījusi uz nepareizu Vācijas uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību izpratni. It īpaši tā kļūdaini nosakot atbilstošo atsauces sistēmu. Tā nepareizi pieņem, ka Vācijas likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli (KStG) 8c. panta 1. punkta izņēmuma norma, saskaņā ar kuru noteiktos gadījumos kapitāldaļu ieguvējiem aiztaupās atskaitāmi zaudējumi, esot atsauces sistēmas daļa. Faktiski šī tiesību norma esot novirze no atsauces sistēmas. Vispār atsauces sistēmā pastāvot iespēja zaudējumus novirzīt uz vēlāku nodokļu ieturēšanas laikposmu. Galu galā tas neizriet no (konstitucionāli tiesiskā) objektīvā neto principa.

Prasītājas skatījumā noteikums par sanāciju turklāt esot vispārīgs, ar nodokļu politiku saistīts pasākums, kas neparedz nekādu selektīvu priekšrocību, jo ar to netiekot labvēlīgi ietekmēti noteikti uzņēmumi vai ražošanas nozares un ar to tādejādi atšķirīgi netiekot vērtēti uzņēmēji, kas nodokļu sistēmas mērķa kontekstā atrodas līdzīgā faktiskā un tiesiskā situācijā.

Noteikums par sanāciju galu galā esot pamatots arī ar nodokļu sistēmas būtību un iekšējo uzbūvi, jo tam esot būtiska nozīme tieši no Vācijas Konstitūcijas izrietošo Vācijas uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatprincipu (tostarp pagaidu zaudējumu pārrēķina principa) spēkā esamībā.

LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums: nepiešķiršana no valsts līdzekļiem

Prasītāja šai sakarā norāda, ka ar noteikumu par sanāciju spēkā uzturētā zaudējumu novirzīšana neesot piešķiršana no valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo ar noteikumu par sanāciju nevis tiek nodrošināta jauna, ar kapitāldaļām saistīta priekšrocība, bet gan netiek vien atņemta pastāvoša, ar kapitāldaļām saistīta pozīcija.

Pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana

Šeit prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot ievērotas būtiskas formas prasības. Prasītājas skatījumā trūkstot saprotama pamatojuma saistībā ar atbildētājas izvēlēto atsauces sistēmu. Turklāt lielais skaits atbildētājas kļūdu, novērtējot pamatā esošās Vācijas uzņēmumu ienākumu nodokļa tiesības, kopumā noved pie tā, ka atbildētājas izvirzītie argumenti nav atzīstami. Prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā neesot atzīti faktiski un tiesiskie apstākļi, uz kuriem atbildētāja balstījusi savu viedokli, saskaņā ar kuru noteikums par sanāciju atbilst atbalsta pazīmēm.

Tiesiskās paļāvības principa pārkāpums

Šai sakarā prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks arī tiktāl, ciktāl ar to uzdots nekavējoties un faktiski atgūt (šķietamo) atbalstu, neparedzot Vācijai ievērot eksistējošu, pamatotu paļāvību attiecībā uz priekšrocības esamību no priekšrocības guvēja skatupunkta. Tiktāl ar apstrīdēto lēmumu tiekot pārkāpts nerakstīts Savienības tiesiskās paļāvības princips.

____________