VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)
2013. gada 16. septembrī
Lieta T‑618/11 P
Carlo De Nicola
pret
Eiropas Investīciju banku (EIB)
Apelācija – Civildienests – EIB personāls – Novērtēšana – Paaugstināšana amatā – 2008. gada novērtējums un paaugstināšana amatā – Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmums – Pārbaudes apjoms – Novērtējuma ziņojums – Iebilde par prettiesiskumu – Saprātīgs termiņš – Lūgums atcelt tiesību aktu – Prasība par kaitējuma atlīdzību – Lis pendens
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. septembra spriedumu lietā F‑13/10 De Nicola/EIB, kurā lūgts šo spriedumu atcelt
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. septembra spriedumu lietā F‑13/10 De Nicola/EIB, ciktāl tajā ir noraidīti Carlo De Nicola prasījumi atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Noraidīt prasību, ko C. De Nicola cēlis Eiropas Savienības Civildienesta tiesā lietā F‑13/10. C. De Nicola sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no EIB tiesāšanās izdevumiem gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā instancē. EIB sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība, kas celta par Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu attiecībā uz novērtējumu – Pārbaude tiesā – Piemērojamība
(Civildienesta noteikumu 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pants)
2. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(Tiesas statūtu 58. pants un I pielikuma 11. pants)
3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu sīks izklāsts
(Tiesas statūtu 21. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Saprātīga termiņa ievērošana – Administratīvais process – Tiesvedība – Vērtējuma kritēriji
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 52. panta 1. punkts; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
5. Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas konstatēto faktu juridiskās kvalifikācijas pareizības pārbaude Vispārējā tiesā – Pieļaujamība
(Tiesas statūtu 58. pants un I pielikuma 11. pants)
6. Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība atcelt tiesību aktu, kas nav celta noteiktajā termiņā – Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai panāktu identisku rezultātu – Nepieņemamība
7. Tiesvedība – Lis pendens iebilde – Lietas dalībnieku, priekšmeta un pamatu identiskums divās lietās – Prasības, kas celta otrā pēc kārtas, nepieņemamība
8. Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas atteikuma noteikt procesa organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu savākšanas pasākumus pārbaude Vispārējā tiesā – Piemērojamība
(LESD 256. panta 2. punkts; Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants)
1. Pat ja uzskatītu, ka ar prasījumiem pret Eiropas Investīciju bankas Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu Savienības tiesā ir celta prasība par novērtējuma ziņojumu, par kuru ir celta administratīva sūdzība, šis apstāklis pats par sevi nepamato to, ka Savienības tiesa tikai izskata prasījumus par šo strīdīgo ziņojumu vai pat pilnībā atsakās pārbaudīt Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmuma pamatotību, ciktāl šai komitejai ir vispārējas pārbaudes pilnvaras, kas tai ļauj ar savu vērtējumu aizstāt minētajā ziņojumā ietverto vērtējumu, savukārt Civildienesta tiesai šādu pilnvaru nav. Faktiski iespējama kļūdaina Pārsūdzību izskatīšanas komitejas atteikšanās no šādas vispārējas pārbaudes nozīmē liegt ieinteresētajai personai vienu Bankas iekšējā reglamentā paredzētu pārbaudes instanci un tātad ir tai nelabvēlīga, tāpēc ir jābūt iespējai to pārbaudīt pirmās instances tiesā.
Turklāt, ņemot vērā Pārsūdzību izskatīšanas komitejas vispārējās pārbaudes pilnvaras, kas šī iemesla dēļ ir plašākas nekā tiesas pilnvaras, attiecībā uz strīdīgajā ziņojumā iekļauto vērtējumu un piešķirtajiem punktiem pirmās instances tiesai tās ierobežoto pilnvaru ietvaros ir jāpārbauda, vai un cik lielā mērā minētā komiteja saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem ir izpildījusi šo vispārējās pārbaudes pienākumu. Tieši šīs vispārējās pārbaudes dēļ Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmuma tiesiskajām sekām nav obligāti jāsakrīt ar tās pārbaudei pakļautā novērtējuma ziņojuma tiesiskajām sekām un līdz ar to [šis lēmums] var būt nelabvēlīgs, un tā likumība ir jāpārbauda tiesai, ja par to ir celta prasība.
(skat. 42. un 43. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑185. lpp., 132. punkts; 2002. gada 22. oktobris, T‑178/00 un T‑341/00 Pflugradt/ECB, Recueil, II‑4035. lpp., 69. punkts; 2012. gada 27. aprīlis, T‑37/10 P De Nicola/EIB, 46., 49. un 52.–54. punkts.
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 52. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2001. gada 2. oktobris, C‑449/99 P EIB/Hautem, Recueil, I‑6733. lpp., 44. punkts; 2003. gada 5. jūnijs, C‑121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, Recueil, I‑5539. lpp., 35. punkts; 2006. gada 27. aprīlis, C‑230/05 P L/Komisija, Krājumā nav publicēts, 45. punkts.
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 57. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2008. gada 12. marts, T‑100/04 Giannini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑9. un II‑A‑2‑37. lpp., 61. un 62. punkts un tajos minētā judikatūra.
4. Ja procesa ilgums nav noteikts Savienības tiesību akta normā, iestādes izmantotā termiņa konkrētā tiesību akta pieņemšanai saprātīgums ir jāvērtē, ievērojot katras lietas faktisko apstākļu kopumu, it īpaši lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajai personai, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku uzvedību. Tādējādi termiņa saprātīgums nevar tikt noteikts, atsaucoties uz vienu precīzu, abstrakti noteiktu maksimālo robežu, bet gan tas ir jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Turklāt, ņemot vērā saskaņotības prasību, saprātīga termiņa jēdziens ir piemērojams tāpat kā tad, ja tas attiektos uz prasību vai lūgumu, attiecībā uz ko nevienā Savienības tiesību normā nebūtu paredzēts termiņš, kādā šī prasība vai lūgums ir jāiesniedz. Abos šajos gadījumos Savienības tiesai ir jāņem vērā konkrētās lietas apstākļi.
(skat. 74. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2013. gada 28. februāris, pārskatīšana, C‑334/12 RX‑II Arango Jaramillo u.c./EIB, 25.–46. punkts.
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 77. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2011. gada 18. jūlijs, T‑450/10 P Marcuccio/Komisija, Krājumā nav publicēts, 31. punkts.
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 96. punktu)
7. Prasība, kas celta pēc citas prasības, kas vērsta pret tiem pašiem lietas dalībniekiem, balstīta uz tiem pašiem pamatiem un vērsta uz tā paša tiesību akta atcelšanu, ir jānoraida kā nepieņemama lis pendens dēļ, un šis izņēmums nav jāparedz konkrētā tiesību normā. Šajā ziņā nevar atbalstīt prasītāja atsaukšanos uz dažādajām tiesvedības instancēm, jo visās šajās instancēs strīda priekšmets būtībā ir viens un tas pats.
(skat. 98. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2005. gada 24. novembris, C‑138/03, C‑324/03 un C‑431/03 Itālija/Komisija, Krājums, I‑10043. lpp., 64. punkts; 2011. gada 9. jūnijs, no C‑465/09 P līdz C‑470/09 P Diputación Foral de Vizcaya/Komisija, Krājumā nav publicēts, 58. punkts.
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 106. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2009. gada 24. septembris, C‑125/07 P, C‑133/07 P, C‑135/07 P un C‑137/07 P Erste Group Bank u.c./Komisija, Krājums, I‑8681. lpp., 319. punkts; 2010. gada 10. jūnijs, C‑498/09 P Thomson Sales Europe/Komisija, Krājumā nav publicēts, 138. punkts.