Lieta T‑1/08

Buczek Automotive sp. z o.o.

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšana – Publisko prasījumu atgūšana – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Pieņemamība – Valsts atbalsta jēdziens – Privātā kreditora kritērijs

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Summu, kas jāatgūst no dažādiem saņēmējiem, noteikšana

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocība, kas izriet no tā, ka iestādes, lai atgūtu publiskos prasījumus, atturas lūgt atzīt finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu par bankrotējušu

(EKL 87. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Publisko prasījumu atgūšana no uzņēmuma, kuram ir finanšu grūtības

(EKL 87. panta 1. punkts)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Konkurences apdraudējuma un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm raksturojums – EKL 87. panta 1. punkta formulējuma vienkārša atkārtošana – Nepietiekams pamatojums

(EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

1.      Prasība atcelt tiesību aktu, ko ir iesniegusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja prasītājam ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis prasību.

Saistībā ar Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums to atgūt, uzņēmumam ir interese panākt tā atcelšanu tiktāl, ciktāl ar to Komisijai ir uzdots atgūt kādu summu no minētā uzņēmuma. Tomēr šādā gadījumā nevar tikt uzskatīts, ka uzņēmumam ir arī interese, lai pilnībā tiktu atcelts lēmums, ar kuru noteiktas summas, kas jāatgūst no citiem atbalsta saņēmējiem.

(sal. ar 34., 35., 37. un 38. punktu)

2.      Saskaņā ar nosacījumu par priekšrocību EKL 87. panta 1. punkta izpratnē atbalsta jēdziens ir vispārīgāks nekā subsīdijas jēdziens, jo tas ietver ne tikai pozitīvu palīdzību, kas ir subsīdijas pašas par sevi, bet arī valsts pasākumus, kas dažādos veidos atvieglo izmaksas, kuras parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kas, kaut gan tie nav subsīdijas šī vārda šaurākajā nozīmē, ir tām identiski pēc rakstura un rada tādas pašas sekas. Turklāt EKL 87. panta 1. punktā nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts intervences pasākuma iemesli vai mērķi, bet šie pasākumi ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas.

Finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmuma, kurš ir parādā valstij, gadījumā tas, kas iestādes neizvēlas pieprasīt uzņēmuma bankrotu, bet vienīgi, pat ar rūpību, veic publisko prasījumu atgūšanas juridiskās procedūras, var būt priekšrocība. Jebkura bankrota procedūra, kuras rezultātā notiek bankrotējušās sabiedrības sanācija vai likvidācija, notiek, vismaz lai tiktu dzēsti minētās sabiedrības pasīvi. Šajā kontekstā bankrotējušās sabiedrības brīvība pārvaldīt gan savus aktīvus, gan savu darbību ir ierobežota. Tādēļ, atturoties pieprasīt uzņēmuma atzīšanu par bankrotējušu, iestādes piešķir laiku, kurā tas var brīvi izmantot savus aktīvus un veikt savu darbību, un tādējādi tās šim uzņēmuma piešķir priekšrocību, kas var būt valsts atbalsts.

(sal. ar 68., 69. un 77. punktu)

3.      Lai novērtētu, vai valsts pasākums ir valsts atbalsts EKL 87. panta nozīmē, ir jānosaka, vai saņēmējs uzņēmums saņem ekonomisku priekšrocību, kuru tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos. Šajā nolūkā saistībā ar neatgūtajiem publiskajiem prasījumiem ir jānorāda, ka publiskie subjekti ir jāsalīdzina ar privāto kreditoru, kas vēlas panākt, lai tiktu samaksātas summas, kuras tam ir parādā debitors, kuram ir finanšu grūtības.

Ja uzņēmums, kura finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, piedāvā noslēgt vienošanos vai virkni vienošanos nolūkā pārstrukturēt savu parādu saviem kreditoriem, lai uzlabotu uzņēmuma situāciju un izvairītos no likvidācijas, katram kreditoram izvēle ir jāveic, ievērojot ierosinātās vienošanās ietvaros tam piedāvāto summu, no vienas puses, un summu, ko, iespējams, varētu atgūt uzņēmuma likvidācijas noslēgumā, no otras puses. Kreditora izvēli ietekmē virkne faktoru, kā, piemēram, prioritāra vai parasta hipotekārā kreditora statuss, tā rīcībā esošā iespējamā nodrošinājuma apjoms un raksturs, kreditora veiktais novērtējums par uzņēmuma sanācijas iespējām, kā arī ienākumi, ko tas iegūs likvidācijas gadījumā. No tā izriet, ka Komisijai – saistībā ar katru attiecīgo publisko subjektu un ņemot vērā iepriekš minētos faktorus – ir jāpārbauda, vai tam atlaistie parādi ir acīmredzami lielāki nekā tie, kurus būtu atlaidis hipotētiskais privātais kreditors, kurš attiecībā pret uzņēmumu ir līdzīgā stāvoklī ar attiecīgo publisko subjektu un kurš mēģina atgūst summas, kuras tam [attiecīgā persona] ir parādā. Gadījumā, kurā vienošanās par parāda pārstrukturēšanu nav noslēgta, hipotētiskais privātais kreditors sastopas ar izvēli starp parādu atgūšanas juridiskās procedūras paredzamo iznākumu, no vienas puses, un summu, kuru tas uzskata par atgūstamu no sabiedrības bankrota procedūras, no otras puses.

Tādēļ, ka valsts iestādēm, kas vēlas atgūt publiskos prasījumus, nav nekāda pienākuma izmantot visas to rīcībā esošās atgūšanas metodes, šo iestāžu vienīgais pienākums, lai to rīcība netiktu kvalificēta kā valsts atbalsts, ir īstenot tādu rīcību, kāda būtu bijusi privātajam kreditoram parastos tirgus apstākļos.

Tomēr, ja pastāv vairākas atgūšanas metodes, ir jāsalīdzina dažādu metožu attiecīgās priekšrocības, lai noteiktu, kuru no tām būtu izvēlējies privātais investors, un Komisija, lai gan tai ir atzīta rīcības brīvība saistībā ar sarežģītu ekonomisko vērtējumu, nevar nepamatot secinājumu, kuru tā apgalvo esam izdarījusi šādas būtisko apstākļu salīdzināšanas rezultātā.

Lai arī cik ierobežota ir Savienības tiesas kontrole, tai ir jāpārbauda tostarp ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, ticamība un konsekvence, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi izveido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.

(sal. ar 70., 82.–85., 87. un 89. punktu)

4.      Saistībā ar atbalsta pasākuma kvalificēšanu pienākums norādīt pamatojumu nozīmē, ka ir jābūt norādītiem iemesliem, kāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgajam pasākumam ir piemērojams EKL 87. panta 1. punkts. Saistībā ar nosacījumiem par starpvalstu tirdzniecības ietekmēšanu un konkurences kropļošanu vai draudiem to kropļot, ir pietiekams īss faktu un juridisko apsvērumu, kuri ņemti vērā šo nosacījumu izvērtēšanā, izklāsts. Komisijai nav jāveic attiecīgo nozaru faktiskās situācijas, prasītājas tirgus daļas, konkurējošo uzņēmumu stāvokļa un attiecīgo preču un produktu tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm ekonomiskā analīze, ja tā ir izklāstījusi, kādā ziņā apstrīdētais atbalsts kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr, pat ja no atbalsta piešķiršanas apstākļiem izriet, ka tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot konkurenci vai draudēt to kropļot, Komisijai šie apstākļi ir jānorāda lēmuma pamatojumā.

Lēmums valsts atbalsta jomā nav pietiekami pamatots EKL 253. panta nozīmē, ja saistībā ar tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu un konkurences kropļošanu vai draudiem to kropļot apstrīdētajā lēmumā ir vienīgi atkārtots EKL 87. panta 1. punkta formulējums un nav ietverts nekāds, pat īss, faktu un juridisko apsvērumu, kuri ņemti vērā šo apstākļu izvērtēšanā, izklāsts, pat ne aprakstot apstākļus, kādos ticis pieņemts pasākums.

(sal. ar 101., 102. un 105.–107. punktu)