Language of document : ECLI:EU:T:2014:19

Lieta T‑309/10

Christoph Klein

pret

Eiropas Komisiju

Ārpuslīgumiskā atbildība – Medicīnas ierīces – Direktīvas 93/42/EEK 8. un 18. pants – Komisijas bezdarbība pēc lēmuma par laišanas tirgū aizliegumu paziņošanas – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 21. janvāra spriedums

1.      Prasība par zaudējumu atlīdzību – Noilguma termiņš  – Atskaites datums – Nepārtraukts zaudējums – Vērā ņemamais datums

(LESD 340. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 46. pants)

2.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Iestāde, kurai nav nekādas rīcības brīvības – Vienkārša Savienības tiesību pārkāpuma būtiskais raksturs

(LESD 340. panta otrā daļa)

3.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Pierādīšanas pienākums – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Iestāžu prettiesiska rīcība – Komisijas bezdarbība pēc tam, kad dalībvalsts paziņojusi lēmumu par medicīnas ierīces laišanas tirgū aizliegumu – Fakts, kas nav prettiesisks

(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Direktīvas 93/42 8. panta 2. un 3. punkts)

5.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Iestāžu prettiesiska rīcība – Fakts, ka Komisija pēc savas ierosmes nav uzsākusi procedūru saistībā ar noteikumu par drošību atbilstoši Direktīvai 93/42 – Fakts, kas nav prettiesisks – Dalībvalstu ekskluzīva kompetence uzsākt procedūru

(LES 5. panta 2. punkts; LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Direktīvas 93/42 8. panta 1. un 2. punkts)

6.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Fakts, ka Komisija nav uzsākusi procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi – Fakts, kas nav prettiesisks

(LESD 258. pants un 340. panta otrā daļa)

1.      Nepārtrauktu zaudējumu gadījumā Tiesas statūtu 46. pantā paredzētais piecu gadu noilgums atkarībā no datuma, kurā veikta darbība, kas to pārtrauc, attiecas uz laiku, kas ir senāks par pieciem gadiem pirms šī datuma, neskarot iespējamās tiesības, kas radušās vēlākā laikā.

(sal. ar 52. punktu)

2.      Savienības ārpuslīgumiskā atbildība par tās iestāžu prettiesisku rīcību LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir pakļauta vairākiem vienlaicīgi izpildāmiem nosacījumiem, proti, iestādei pārmestajai rīcībai jābūt prettiesiskai, zaudējumiem ir patiesi jāpastāv un ir jāpastāv cēloņsakarībai starp attiecīgo rīcību un zaudējumiem.

Attiecībā uz nosacījumu par prettiesisko rīcību, kas tiek pārmesta iestādei vai attiecīgajai institūcijai, judikatūrā ir paredzēts, ka ir jābūt pierādītam pietiekami būtiskam tādas tiesību normas pārkāpumam, kas piešķir tiesības privātpersonām. Runājot par prasību, saskaņā ar kuru pārkāpumam ir jābūt pietiekami būtiskam, noteicošais kritērijs, kas ļauj uzskatīt, ka tā ir izpildīta, ir tas, ka attiecīgā Savienības iestāde vai struktūrvienībai ir acīmredzami un būtiski pārkāpusi savas novērtējuma brīvības robežas. Ja šai iestādei vai struktūrvienībai ir visnotaļ ierobežota novērtējuma brīvība vai tās nav vispār, tad vienkāršs Savienības tiesību pārkāpums var būt pietiekams, lai uzskatītu, ka pastāv pietiekami būtisks pārkāpums.

(sal. ar  56. un 57. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar  58.–60. punktu)

4.      Tā kā Direktīvas 93/42 par medicīnas ierīcēm 8. panta 3. punktā ir noteikts vienīgi dalībvalsts pienākums informēt Komisiju par aizliegšanas laist tirgū lēmumu, nevis tās pienākums rīkoties, ir jāuzskata, ka Komisijai nav jāpieņem nekāds lēmums pēc paziņojuma saņemšanas. Šo secinājumu neliek apstrīdēt tas, ka paziņojuma virsrakstā ir atsauce uz minētās direktīvas 8. pantā paredzēto noteikuma par drošību procedūru. Proti, vērtējums par jebkura administratīva akta juridisko vērtību ir jāveic atbilstoši šāda akta būtībai, nevis tā oficiālajai formai.

Līdz ar to, paužot nožēlu, ka Komisija nav reaģējusi uz dalībvalsts iestāžu paziņojumu par lēmumu aizliegt ierīci, nav konstatējama nekāda šīs iestādes prettiesiska rīcība tādēļ, ka tā nav pieņēmusi lēmumu atbilstoši Direktīvas 93/42 8. panta 2. punktam pēc minētās paziņošanas. Turklāt balta grāmata nevar būt juridiskais pamats Komisijas pienākumam, jo tas ir tikai dokuments, kurā ir ietverti priekšlikumi Savienības rīcībai un runa ir par paziņojumu, kas vērsts uz to, lai uzsāktu politisku diskusiju, nevis lai radītu juridiskus pienākumus.

(sal. ar  77.–79. un 84.–86. punktu)

5.      Nevar tikt konstatēta nekāda Komisijas prettiesiska rīcība tādēļ, ka tā neuzsāka noteikuma par drošību procedūru atbilstoši Direktīvas 93/42 par medicīnas ierīcēm 8. panta 2. punktam.

Proti, saskaņā ar minēto 8. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāpieņem vajadzīgās tiesību normas, lai medicīnas ierīces nevarētu tikt laistas tirgū, ja tās apdraud pacientu drošību un veselību. Šādos apstākļos direktīvā ir paredzēta sistēma, kurā tirgus uzraudzība ir valsts iestāžu, nevis Komisijas ziņā. Turklāt atbilstoši Direktīvas 93/42 8. pantam iniciatīva par noteikuma par drošību procedūras uzsākšanu ir dalībvalstu ekskluzīvajā kompetencē, tādējādi tikai tās var uzsākt minēto procedūru. Šajā ziņā ir jāatzīst, ka Direktīvas 93/42 8. pantā nav paredzēts, ka Komisija pēc savas ierosmes var informēt dalībvalstis par saviem konstatējumiem par valsts pasākumiem.

Turklāt saskaņā ar kompetenču sadales principu, kas paredzēts LES 5. panta 2. punktā, Savienība rīkojas tikai tajās kompetenču robežās, ko dalībvalstis tai ir piešķīrušas Līgumos, lai sasniegtu tajos noteiktos mērķus. Tādēļ Komisija nevar rīkoties ārpus tai ar Direktīvu 93/42 piešķirtās kompetences robežām, pēc savas ierosmes uzsākot noteikuma par drošību procedūru, un tas tai nevar tikt pārmest, pamatojoties uz efektivitātes kritēriju.

(sal. ar  89., 90. un 96. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar  94. punktu)