Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā F-97/08 Füller-Tomlinson/Parlaments 2010. gada 10. septembrī iesniedza Paulette Füller-Tomlinson

(lieta T-390/10 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Paulette Füller-Tomlinson (Brisele, Beļģija) (pārstāvis - L. Levi, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā F-97/08;

tā rezultātā apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmajā instancē izklāstītos prasījumus un tādējādi

atcelt Pensiju un sociālās apdrošināšanas nodaļas vadītāja 2008. gada 9. aprīļa lēmumu, kura 3. pantā paliekošas daļējas invaliditātes uz arodslimību attiecināmā daļa noteikta 20 % apmērā;

tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu, kurš ir pieņemts 2008. gada 26. augustā un paziņots 2008. gada 28. augustā;

pakārtoti, piespriest atbildētājam samaksāt summu EUR 12 000 apmērā morālā kaitējuma atlīdzībai;

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Civildienesta tiesas (CDT) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā F-97/08 Füller-Tomlinson/Parlaments, kurā noraidīta prasība, ar kuru prasītāja tostarp bija lūgusi atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, kurā viņas paliekošas daļējas invaliditātes uz arodslimību attiecināmā pakāpe, piemērojot Eiropas Skalu fiziskās un garīgās integritātes aizskārumu noteikšanai ārstniecības mērķiem, noteikta 20 % apmērā.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vairākus pamatus, kas balstīti uz to, ka:

neesot ievērots apjoms, kādā tiesai jāpārbauda, izpildot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 73. pantu, pieņemtā nodrošinājuma regulējuma noteikumu likumība, jo CDT pārbaudīja tikai acīmredzamas kļūdas vērtējumā un iestāžu rīcības brīvības robežu pārkāpšanu, lai gan pārbaudē būtu visaptveroši jāpārbauda akta likumīgums pēc būtības;

neesot izpildīts pienākums pārbaudīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā, esot sagrozīti lietas materiāli, neesot izpildīts pirmajā instancē lietu izskatošās tiesas pienākums norādīt pamatojumu un esot pārkāpti Civildienesta noteikumu 73. pants un nodrošinājuma regulējums, jo:

CDT nav ņēmusi vērā to, kas tiesas sēdē tika teikts, lai plašāk izklāstītu prasības pieteikumā ietvertos iebildumus;

CDT ir tostarp uzskatījusi, ka ārstu ziņā ir brīvi lemt tikai par patoloģijas konstatēšanu, nevis invaliditātes pakāpes noteikšanu, tādējādi par saistošu atzīdama Eiropas Skalu fiziskās un garīgās integritātes aizskārumu noteikšanai, atbilstoši kurai šajā gadījumā invaliditātes pakāpe ir tikai 20 % apmērā, lai gan ārstu komisija uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas invaliditātes pakāpe ir 100 %;

neesot ievērots saprātīga termiņa jēdziens un esot sagrozīti lietas materiāli, jo CDT faktu kopsavilkumā ir minējusi nekad nenotikušu ārsta pārbaudi, lai turpinājumā secinātu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas lietas izskatīšanas termiņi neesot bijuši nesaprātīgi.

____________