Lieta C‑564/19
IS
(Pesti Központi Kerületi Bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2021. gada 23. novembra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Direktīva 2010/64/ES – 5. pants – Mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāte – Direktīva 2012/13/ES – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – 4. panta 5. punkts un 6. panta 1. punkts – Tiesības tikt informētam par apsūdzību – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu – Direktīva 2016/343/ES – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 2. punkts – LESD 267. pants – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Pieņemamība – Pārsūdzība tiesiskuma interesēs pret lēmumu, ar ko lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu – Disciplinārlieta – Augstākas instances tiesas pilnvaras atzīt par prettiesisku lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu
1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Robežas – Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kurš neļauj sniegt lietderīgu atbildi – Neesamība
(LESD 267. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
(skat. 62., 63., 65., 66., 85., 87. un 88. punktu)
2. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesu kompetence – Apjoms – Pārsūdzība tiesiskuma interesēs pret zemākas instances tiesas lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu – Augstākas instances tiesas pilnvaras atzīt šo lēmumu par prettiesisku, neietekmējot tā tiesiskās sekas – Nepieļaujamība
(LESD 258., 259. un 267. pants)
(skat. 71.–77. un 82. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
3. Dalībvalstis – Pienākumi – Valsts tiesu kompetence vērsties Tiesā ar jautājumiem – Pārākums – Augstākas instances tiesas pilnvaras atzīt par prettiesisku zemākas instances tiesas lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu, neietekmējot tā tiesiskās sekas – Nepieļaujamība – Valsts tiesas pienākumi un tiesības – Pienākums nepiemērot šādu augstākas instances tiesas nolēmumu, kas ir pretrunā Savienības tiesībām – Iespējamais Tiesas konstatējums par zemākas instances tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu nepieņemamību – Nozīmes neesamība
(LESD 267. pants)
(skat. 78.–82. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
4. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesu kompetence – Apjoms – Disciplinārlieta, kas ierosināta pret valsts tiesnesi tādēļ, ka tas ir vērsies Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nepieļaujamība
(LESD 267. pants)
(skat. 90.–93. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
5. Pamattiesības – Tiesības uz aizstāvību – Atzīšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā – Vienāda nozīme un tvērums – Hartā nodrošinātais aizsardzības līmenis, kas atbilst minētajā konvencijā garantētajam
(LES 6. panta 1. punkta trešā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pants un 52. panta 3. un 7. punkts)
(skat. 101. punktu)
6. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā – Mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāte – Dalībvalstu pienākums – Apjoms – Konkrēti pasākumi, kas nodrošina pietiekamu mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāti – Pasākumi, kas ļauj apsūdzētajai personai saprast tai izvirzīto apsūdzību un ļauj valsts tiesām kontrolēt mutiskā tulkojuma kvalitāti
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64 2. panta 5. un 8. punkts un 5. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 105., 106., 110.–115., 117. un 138. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
7. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – Tiesības tikt informētam par apsūdzību – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā – Apjoms – Informācijas nesniegšana valodā, kuru saprot attiecīgā persona – Atbilstoša mutiskā tulkojuma nesniegšana vai neiespējamība noteikt mutiskā tulkojuma kvalitāti – Aizmuguriska kriminālprocesa turpināšana – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64 2. panta 5. punkts, Direktīvas 2012/13 27. apsvērums, 4. panta 5. punkts un 6. panta 1. un 3. punkts un Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkts un 9. pants)
(skat. 123., 128.–132. un 135.–138. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
Rezumējums
Savienības tiesības neļauj dalībvalsts augstākajai tiesai, izskatot ģenerālprokurora iesniegto pārsūdzību tiesiskuma interesēs, konstatēt zemākas instances tiesas iesniegtā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu prettiesiskumu, pamatojot šo konstatējumu ar to, ka uzdotie jautājumi nav atbilstoši un nepieciešami pamatlietas atrisināšanai. Ievērojot Savienības tiesību pārākumu, valsts tiesai ir jāatsakās piemērot jebkādu valsts tiesu praksi, kas apdraud tās tiesības vērsties Tiesā ar jautājumiem.
Pesti Központi Kerületi Bíróság (Peštas apgabala centrālā tiesa, Ungārija) tiesnesis izskata krimināllietu pret Zviedrijas pilsoni. Pirmajā nopratināšanā izmeklēšanas iestādē apsūdzētais, kurš neprot ungāru valodu un kuram palīdzību sniedza zviedru valodas tulks, tika informēts par aizdomām, kas vērstas pret viņu. Tomēr nav nekādas informācijas par to, kādā veidā tika izvēlēts tulks un kā tika pārbaudītas viņa zināšanas, un par to, vai tulks un apsūdzētais bija varējuši viens otru saprast. Proti, Ungārijā nav nekāda oficiāla tulkotāju un tulku reģistra, un Ungārijas tiesiskajā regulējumā nav precizēts, kādas personas kriminālprocesā varētu tikt norīkotas kā tulkotāji vai tulki, nedz arī tas, saskaņā ar kādiem kritērijiem tas notiek. Līdz ar to, pēc iesniedzējtiesneša domām, nedz advokāts, nedz tiesa nevar pārbaudīt mutiskā tulkojuma kvalitāti. Šādos apstākļos iesniedzējtiesnesis uzskata, ka varētu tikt pārkāptas apsūdzētās personas tiesības uz informāciju par savām tiesībām un tiesības uz aizstāvību.
Tādējādi šis tiesnesis nolēma uzdot Tiesai jautājumus par Ungārijas tiesiskā regulējuma saderību ar Direktīvu 2010/64 (1) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā un Direktīvu 2012/13 (2) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Ja tiktu atzīta minētā regulējuma nesaderība, iesniedzējtiesnesis turklāt jautā, vai kriminālprocess var tikt turpināts bez apsūdzētā klātbūtnes, precizējot, ka Ungārijas tiesībās noteiktos gadījumos ir paredzēta šāda procedūra, ja apsūdzētais neierodas tiesas sēdē.
Pēc tam, kad Tiesā tika saņemts šis sākotnējais lūgums, Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija) izskatīja Ungārijas ģenerālprokurora iesniegto pārsūdzību tiesiskuma interesēs attiecībā uz lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu un atzina šo lēmumu par prettiesisku, tomēr neietekmējot šī lēmuma tiesiskās sekas, un savu nostāju būtībā pamatoja ar to, ka uzdotie jautājumi nav atbilstīgi un nepieciešami attiecīgā strīda atrisināšanai. Balstoties uz tiem pašiem motīviem, kas bija Kúria (Augstākā tiesa) nolēmuma pamatā, pret iesniedzējtiesnesi tika sākta disciplinārlieta, kas vēlāk tika atsaukta. Šaubīdamies par šādas disciplinārlietas, kā arī Kúria (Augstākā tiesa) nolēmuma atbilstību Savienības tiesībām un par minētā nolēmuma ietekmi uz kriminālprocesa norisi pamatlietā, šis tiesnesis saistībā ar to iesniedza papildu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, nospriež, ka ar LESD 267. pantu izveidotajai valsts tiesu un Tiesas sadarbības sistēmai ir pretrunā tas, ka dalībvalsts augstākā tiesa, izskatījusi pārsūdzību tiesiskuma interesēs, konstatē, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko ir iesniegusi kāda zemākas instances tiesa, ir prettiesisks, pamatojot šo konstatējumu ar to, ka uzdotie jautājumi nav atbilstoši un nepieciešami pamatlietas atrisināšanai, tomēr neietekmējot lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu tiesiskās sekas. Proti, šāda tiesiskuma kontrole līdzinās lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamības kontrolei, kas ietilpst Tiesas ekskluzīvajā kompetencē. Turklāt šāds prettiesiskuma konstatējums var, no vienas puses, vājināt atbilžu, ko sniegs Tiesa, autoritāti un, no otras puses, ierobežot valsts tiesu kompetenci vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem un tādējādi var kavēt to tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, kuras privātpersonām izriet no Savienības tiesībām.
Šādos apstākļos Savienības tiesību pārākuma princips liek zemākas instances tiesai nepiemērot attiecīgās dalībvalsts augstākās tiesas nolēmumu. Šo secinājumu nekādi neatspēko fakts, ka vēlāk Tiesa eventuāli var atzīt šīs zemākas instances tiesas uzdotos prejudiciālos jautājumus par nepieņemamiem.
Otrkārt, Tiesa konstatē, ka Savienības tiesībām ir pretrunā fakts, ka pret valsts tiesnesi tiek ierosināta disciplinārlieta tādēļ, ka tas ir vērsies Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, jo šādas disciplinārlietas iespējamība vien var apdraudēt LESD 267. pantā paredzēto mehānismu, kā arī tiesneša neatkarību, kas ir būtiska šī mehānisma pienācīgai darbībai. Turklāt šāda disciplinārlieta var atturēt visas valsts tiesas iesniegt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu un tas varētu apdraudēt Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu.
Visbeidzot, treškārt, Tiesa izvērtē dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2010/64 attiecībā uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šajā ziņā dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu, pirmām kārtām, ka mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāte ir pietiekama, lai aizdomās turētā vai apsūdzētā persona varētu saprast tai izvirzīto apsūdzību. Šajā ziņā neatkarīgu tulkotāju vai tulku reģistra izveide ir viens no šāda mērķa sasniegšanas līdzekļiem. Otrām kārtām, dalībvalstu veiktajiem pasākumiem ir jāļauj valsts tiesām pārbaudīt mutiskā tulkojuma kvalitātes pietiekamību, lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesību uz aizstāvību īstenošanu.
Šīs pārbaudes noslēgumā valsts tiesa var nonākt pie secinājuma, ka attiecīgā persona nav tikusi informēta tai saprotamā valodā par tai izvirzīto apsūdzību – tāpēc, ka mutiskais tulkojums nav bijis atbilstošs, vai arī tāpēc, ka nav iespējams noteikt šī mutiskā tulkojuma kvalitāti. Šādos apstākļos Direktīvas 2010/64 un 2012/13, aplūkojot tās kopsakarā ar tiesībām uz aizstāvību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 2. punkta izpratnē, nepieļauj kriminālprocesa turpināšanu aizmuguriski.