Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-116/12 Wahlström/Frontex 2013. gada 6. decembrī iesniedza Kari Wahlström

(lieta T-653/13 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Kari Wahlström (Espoo, Somija) (pārstāvis – S. Pappas, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 9. oktobra spriedumu, ar kuru noraidīta viņa prasība,

apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, jo prasītājs uzskata, ka to ļauj tiesvedības stadija,

piespriest otrai lietas dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Civildienesta tiesas (turpmāk tekstā – “CTˮ) spriedumu, ar kuru tā noraidīja viņa prasību, kuras priekšmets bija, pirmkārt, prasība atcelt apelācijas sūdzības iesniedzēja novērtējuma ziņojumu par 2010. gadu un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka CT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka dialoga neesamība starp novērtētāju un apelācijas sūdzības iesniedzēju, veicot 2010. gada novērtēšanu, esot uzskatāma par nebūtisku procesuālu pārkāpumu (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 38. un nākamajiem punktiem). Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka:

pirmkārt, CT nav ievērojusi esošo judikatūru;

otrkārt, par pārsūdzētā sprieduma pamatojumu izmantojot kontekstu, kādā ir ticis sagatavots novērtējuma ziņojums, ne tikai jautājumu, vai formāla dialoga esamība varētu ietekmēt procedūru, Civildienesta tiesa ir pārsniegusi savas pārbaudes tiesā robežas, iejaucoties administrācijas novērtējuma brīvībā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka CT ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka mērķu nenoteikšana 2010. gada pirmajai pusei neesot uzskatāma par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas varētu apdraudēt attiecīgā novērtējuma ziņojuma spēkā esamību (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 50. un nākamajiem punktiem). Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka:

pirmkārt, CT nav ievērojusi ar novērtēšanu saistītās pamatnostādnes, ciktāl tajās esot paredzēts pienākums noteikt jaunus mērķus gadījumā, ja atskaites laikposmā ir mainījušies ierēdņa amata pienākumi;

otrkārt, uzdevumu, kas ietilpst apelācijas sūdzības iesniedzēja jaunajos amata pienākumos, apraksts, atsaucoties uz dokumentiem par operatīvā biroja ieviešanu un darbību, nekādā ziņā nenozīmējot, ka būtu noteikti mērķi, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam būtu jāsasniedz saistībā ar šiem uzdevumiem.