Tiesas (virspalāta) 2017. gada 4. aprīļa spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sahar Fahimian/Vācijas Federatīvā Republika
(lieta C-544/15) 1
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Direktīva 2004/114/EK – 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas nosacījumi – Uzņemšanas atteikums – “Valsts drošības apdraudējuma” jēdziens – Novērtējuma brīvība
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Berlin
Pamatlietas puses
Prasītājs: Sahar Fahimian
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
piedaloties: Stadt Darmstadt.
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts kompetentajām iestādēm, kuras saņēmušas no trešās valsts valstspiederīgā vīzas pieteikumu studiju nolūkiem, ir plaša novērtējuma brīvība, lai, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju, kas raksturo šī valstspiederīgā situāciju, pārbaudītu, vai šis pēdējais minētais rada valsts drošības apdraudējumu, pat ja tikai potenciālu. Šī tiesību norma ir arī jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz valsts kompetentajām iestādēm atteikties šādiem nolūkiem uzņemt attiecīgās dalībvalsts teritorijā trešās valsts valstspiederīgo, kas ir ieguvis diplomu vienā no universitātēm, uz kurām attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi to būtiska līmeņa saistību dēļ ar Irānas valdību militārā jomā vai ar to saistītās jomās, un kas šajā dalībvalstī paredz veikt pētījumu valsts drošībai sensitīvā jomā, ja šo iestāžu rīcībā esošie elementi ļauj uzskatīt, ka šīs personas šajos pētījumos gūtās zināšanas var tikt vēlāk izmantotas valsts drošībai pretējiem mērķiem. Valsts tiesai, kurā iesniegta prasība pret kompetento valsts iestāžu lēmumu, ar ko ir atteikta prasītās vīzas piešķiršana, ir jāpārbauda, vai šis lēmums ir balstīts uz pienācīgu pamatojumu un vai tam ir pietiekami pārliecinošs faktiskais pamats.
____________1 OV C 429, 21.12.2015.