Prasība, kas celta 2011. gada 9. jūnijā - Cemex u.c./Komisija

(lieta T-292/11)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Cemex S.A.B. de C.V. (Monterreja, Meksika), New Sunward Holding BV (Amsterdama, Nīderlande), Cemex España, SA (Madride, Spānija), CEMEX Deutschland AG (Diseldorfa, Vācija), Cemex UK (Egham, Apvienotā Karaliste), CEMEX Czech Operations s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika), Cemex France Gestion (Rungis, Francija), CEMEX Austria AG (Langenzersdorf, Austrija) (pārstāvis - J. Folguera Crespo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 30. marta lēmuma 1. pantu; pakārtoti, šo tiesību normu atcelt daļēji, lai pienākumu sniegt lēmuma I pielikuma jautājumos minēto informāciju neattiecinātu uz visām tām ziņām, kas pārsniedz Eiropas Savienības tiesību normās un principos Komisijai noteiktās robežas;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas 2011. gada 30. marta lēmumu par procedūru saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu, kas pieņemts saistībā ar lietu COMP/39.520 - cements un ar to saistītie produkti.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta pārkāpums.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi šajā tiesību normā un Tiesas judikatūrā tās pilnvaru īstenošanai noteiktās robežas, tostarp pat pieprasīdama informāciju, par kuru Komisijai ir zināms, ka tā neatrodas prasītāju rīcībā. Turklāt pieprasījumā prasītājām esot prasīts ne tikai iesniegt, bet arī apstrādāt miljoniem ekonomiska satura datu, tādējādi liekot tām Komisijas vietā pildīt šai pēdējai piekrītošos izmeklēšanas uzdevumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta pārkāpums.

Prasītājas apgalvo, ka Komisija pieprasot sniegt informāciju, kas nav vajadzīga, lai izmeklētu pārsūdzētajā lēmumā norādītās konkurenci iespējami ierobežojošās darbības, proti, ar izmeklēšanas priekšmetu nesaistītu informāciju vai publisku informāciju, informāciju, kas jau sniegta, atbildot uz agrākiem pieprasījumiem, vai arī datu apstrādes darbu veikšanu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota samērīguma principa neievērošana.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija esot pieprasījusi prasītājām sniegt informāciju, kuras apkopošana un apstrāde ne tikai daudzos gadījumos ir nevajadzīga, bet arī rada pārmērīgu un nesamērīgu slogu, turklāt tām atvēlot ārkārtīgi īsu termiņu atbildēšanai un noraidot termiņu pagarināšanas lūgumus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta pārkāpums, jo saskaņā ar prasītāju teikto Komisija neesot pietiekami pamatojusi pieprasītās informācijas vajadzību un samērīgumu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota tiesiskās drošības principa neievērošana, jo apstrīdētā lēmuma redakcija esot neskaidra un nenoteikta.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas (EEK) Nr. 1/1958, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, 3. panta pārkāpums.

-    Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija atteicās apstrīdēto lēmumu meitas uzņēmumiem, kuriem tas adresēts, nosūtīt to dalībvalstu, kuru jurisdikcijā tie atrodas, valodā, tādējādi apzināti apgrūtinādama datu vākšanas uzdevumu.

____________