Prasība, kas celta 2012. gada 21. martā - HTTS/Padome
(lieta T-128/12)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji - Rechtsanwälte J. Kienzle un M. Schlingmann)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmumu 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu
2, un Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 54/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu
4, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju;
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, it īpaši prasītājas izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpums
Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi tās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un it īpaši pienākumu norādīt pamatojumu, jo Padome nav sniegusi pietiekamu pamatojumu attiecībā uz prasītājas atkārtotu iekļaušanu to personu, organizāciju un vienību sarakstā, kam tiek piemēroti ierobežojoši pasākumi saskaņā ar Lēmuma 2010/413/KĀDP 19. un 20. pantu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 16. pantu.
Turklāt Padome, neraugoties uz attiecīgu prasītājas pieprasījumu, nav pārskatījusi savu lēmumu par prasītājas atkārtotu iekļaušanu sankciju sarakstā.
Padome pārkāpusi arī prasītājas tiesības tikt uzklausītai, jo Padome pirms prasītājas atkārtotas iekļaušanas sankciju sarakstā nav tai devusi iespēju paust savu viedokli un tādējādi likt Padomei veikt pārbaudi.
Ar otro pamatu tiek apgalvots apstrīdētās regulas juridiskā pamata trūkums
Prasītāja uzskata, ka apstrīdētajai Īstenošanas regulai nav juridiska pamata, jo Vispārējā tiesa ar 2011. gada 7. decembra spriedumu lietā T-562/10 ir atcēlusi Regulu Nr. 961/2010, ciktāl tā attiecas uz prasītāju; neraugoties uz Regulas Nr. 961/2010 iedarbības saglabāšanu uz diviem mēnešiem, šī regula attiecībā uz prasītāju nevar būt efektīvs juridisks pamats Īstenošanas regulas pieņemšanai.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 266. panta pārkāpums
Prasītāja turklāt apgalvo, ka Padome neesot veikusi nevienu pasākumu, lai izpildītu Vispārējās tiesas 2011. gada 7. decembra spriedumu lietā T-562/10, bet gluži pretēji Vispārējās tiesas spriedumam atkārtoti iekļāvusi prasītāju sankciju sarakstā.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvota prasītājas iekļaušanas sankciju sarakstā nepamatotība
Prasītāja vēl apgalvo, ka Padomes norādītie pamati prasītājas iekļaušanai sankciju sarakstā ir gaužām neatbilstoši un tie nevar pamatot prasītājas iekļaušanu sankciju sarakstā.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots prasītājas pamattiesību uz īpašumu pārkāpums
Prasītājas atkārtota iekļaušana sankciju sarakstā esot neattaisnota iejaukšanās prasītājas pamattiesībās uz īpašumu, jo nepietiekamā Padomes pamatojuma dēļ prasītājai neesot skaidrs, kādēļ tā ir iekļauta šajā sankciju sarakstā. Prasītājas atkārtota iekļaušana sankciju sarakstā esot balstīta uz acīmredzami kļūdainu Padomes vērtējumu par prasītājas stāvokli un darbību, turklāt iekļaušana esot nesamērīga.
____________1 - Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmums 2012/35/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 19, 22. lpp.).2 - Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 54/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 19, 1. lpp.).3 - Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.).4 - Padomes 2010. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.).