VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2015. gada 5. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPARITUAL” reģistrācijas pieteikums – Agrākas Beniluksa vārdiskas un grafiskas preču zīmes “SPA” un “LES THERMES DE SPA” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts
Lieta T‑131/12
Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, Spa (Beļģija), ko pārstāv L. De Brouwer, E. Cornu un É. De Gryse, avocats,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv J. Crespo Carrillo un A. Folliard‑Monguiral, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Orly International, Inc., Van Nuys, Kalifornija (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv P. Kremer un J. Rotsch, advokāti,
par prasību par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2012. gada 9. janvāra lēmumu lietā R 2396/2010‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV un Orly International, Inc.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], tiesneši S. Žervazonī [S. Gervasoni] un L. Madise [L. Madise] (referents),
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 23. martā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 24. jūlijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 14. augustā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 6. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, ko ITSB iesniedzis Vispārējās tiesas kancelejā 2013. gada 8. martā,
ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, kuru persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi Vispārējās tiesas kancelejā 2013. gada 12. martā,
pēc 2014. gada 8. jūlija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2004. gada 11. februārī persona, kas iestājusies lietā, Orly International, Inc., Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “SPARITUAL”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Nagu kopšanas līdzekļi un ķermeņa kopšanas līdzekļi”.
4 2004. gada 29. novembrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 048/2004.
5 2005. gada 25. februārī prasītāja Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šā sprieduma 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi bija balstīti tostarp uz šādām agrākām preču zīmēm:
– Beniluksa vārdiska preču zīme “SPA”, kas reģistrēta 1981. gada 11. martā ar numuru 372 307 un pagarināta līdz 2021. gada 11. martam, attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajām precēm, kas atbilst šādam aprakstam: “Mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas” (turpmāk tekstā – “vārdiskā preču zīme “SPA” attiecībā uz 3. klases precēm”);
– Beniluksa vārdiska preču zīme “SPA”, kas reģistrēta 1983. gada 21. februārī ar numuru 389 230 un pagarināta līdz 2023. gada 21. februārim, attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm, kas atbilst šādam aprakstam: “Minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai” (turpmāk tekstā – “vārdiskā preču zīme “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm”);
– Vācijas vārdiska preču zīme “SPA”, kas reģistrēta 2000. gada 8. augustā ar numuru 2 106 346, attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajām precēm, kas atbilst šādam aprakstam: “Smaržas un ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas līdzekļi” (turpmāk tekstā – “Vācijas vārdiskā preču zīme “SPA””);
– zemāk attēlotā Beniluksa grafiska preču zīme, kas reģistrēta 1997. gada 20. februārī ar numuru 606 700, attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm, kas atbilst šādam aprakstam: “Alus; minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai” (turpmāk tekstā – “grafiskā preču zīme “SPA” ar Pjero”):
– Beniluksa vārdiska preču zīme “LES THERMES DE SPA”, kas reģistrēta 2001. gada 9. februārī ar numuru 693 395, attiecībā uz 42. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, kas atbilst šādam aprakstam: “Termālo iestāžu pakalpojumi; tostarp veselības aprūpes, vannu, dušu un masāžas pakalpojumu sniegšana” (turpmāk tekstā – “vārdiskā preču zīme “LES THERMES DE SPA” attiecībā uz 42. klases pakalpojumiem”).
7 Iebildumu pamatojumam bija izvirzīti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts) paredzētie pamati.
8 Ar 2008. gada 10. janvāra lēmumu Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus un izslēdza reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un Vācijas vārdiskās preču zīmes “SPA”, attiecībā uz kuru nebija prasīts nosacījums par faktisku izmantošanu, sajaukšanas iespēju.
9 2009. gada 21. janvārī ITSB Apelācijas pirmā padome atcēla Iebildumu nodaļas 2008. gada 10. janvāra lēmumu. Tā norādīja, ka pēc minētā lēmuma pieņemšanas Vācijas vārdiskā preču zīme “SPA” tika atzīta par spēkā neesošu, jo tai nav atšķirtspējas. Līdz ar to vairs nebija likumīga pamata celt iebildumus, pamatojoties uz minēto preču zīmi. Tādēļ tā nodeva lietu atpakaļ Iebildumu nodaļai, lai tā izskatītu iebildumus, kas balstīti uz agrākajām preču zīmēm, kas nav Vācijas vārdiskā preču zīme “SPA”.
10 Ar 2010. gada 8. oktobra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja. Tā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, secināja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi gūtu labumu no vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm.
11 2010. gada 2. decembrī persona, kas iestājusies lietā, par Iebildumu nodaļas 2010. gada 8. oktobra lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
12 2010. gada 15. decembrī prasītāja ierobežoja savu iebildumu tvērumu, tajos atsaucoties tikai uz trim preču zīmēm, proti, vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 3. klases precēm, vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm un vārdisko preču zīmi “LES THERMES DE SPA” attiecībā uz 42. klases pakalpojumiem.
13 Ar 2012. gada 9. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas pirmā padome atcēla Iebildumu nodaļas 2010. gada 8. oktobra lēmumu.
14 Ievadam Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā norādīja, ka iebildumi esot jāizskata tikai no trīs šā sprieduma 12. punktā minēto agrāko vārdisko preču zīmju viedokļa. Pamatdaļā, runājot, pirmkārt, par iebildumiem, kas balstīti uz vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 3. klases precēm, tā apstrīdētā lēmuma 36. un 37. punktā secināja, ka prasītājas iesniegtie dokumenti neļaujot konstatēt minētās preču zīmes faktisku izmantošanu attiecībā uz 3. klasē ietilpstošajām precēm Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkta izpratnē. Otrkārt, attiecībā uz iebildumiem, kas balstīti uz vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm, tā uzskatīja, ka daži minētās regulas 8. panta 5. punktā norādītie nosacījumi, lai tiktu apmierināti uz šo preču zīmi balstītie iebildumi, nebija izpildīti. Šā lēmuma 43.–47. punktā tā norādīja, ka prasītāja nav ne sniegusi pierādījumus par minētās preču zīmes reputāciju, ne pierādījusi kaitējuma, ko reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu radīt agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, esamību, ne arī pamatojusi savu argumentu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi būtu guvusi labumu no agrākās preču zīmes reputācijas. Treškārt, runājot par iebildumiem, kas balstīti uz vārdisko preču zīmi “LES THERMES DE SPA” attiecībā uz 42. klases pakalpojumiem, tā šī paša lēmuma 55. punktā secināja, ka nosacījums, kas attiecas uz minētās preču zīmes reputāciju un kas minēts šīs regulas 8. panta 5. punktā, konkrētajā gadījumā neesot izpildīts un ka pastāvot šaubas par šīs preču zīmes faktisku izmantošanu šīs pašas regulas 42. panta 2. punkta izpratnē. Tās skatījumā konkrētā preču zīme dokumentos ir lietota kā vispārīga norāde uz vietu Spa (Beļģija), kurā var vannoties, nevis kā uzņēmuma sniedzamo pakalpojumu preču zīme.
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
18 Prasības atbalstam, kā tā to apstiprinājusi tiesas sēdes laikā, prasītāja izvirza tikai vienu prasības pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu un ar kuru tiek apstrīdēts tās iebildumu, kas balstīti uz vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm, noraidījums. Šis pamats ir iedalāms divās daļās. Ar pirmo prasības pamata daļu prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētajā gadījumā neesot tikusi pierādīta minētās preču zīmes reputācija. Ar otro prasības pamata daļu prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētajā gadījumā neesot tikuši pamatoti tās argumenti par risku, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi gūtu labumu no attiecīgās agrākās vārdiskās preču zīmes.
19 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, ja minētā panta 2. punkta izpratnē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē arī tad, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to piesaka reģistrācijai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja –agrākas valsts preču zīmes gadījumā – tai ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes nepamatotā izmantošanā varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tām kaitēts.
20 Runājot par Beniluksa Preču zīmju birojā reģistrētām preču zīmēm, Beniluksa teritorija ir pielīdzināma dalībvalsts teritorijai (spriedums, 1999. gada 14. septembris, General Motors, C‑375/97, Krājums, EU:C:1999:408, 29. punkts).
21 Tādu pašu iemeslu dēļ, kas attiecas uz nosacījumu par reputāciju kādā dalībvalstī, tātad nevar tikt prasīts, lai Beniluksa preču zīmes reputācija attiektos uz visu Beniluksa teritoriju. Pietiek ar to, ka šī reputācija pastāv būtiskā šīs teritorijas daļā, ko attiecīgajā gadījumā var veidot arī daļa no kādas Beniluksa valsts (spriedums General Motors, minēts 20. punktā, EU:C:1999:408, 29. punkts).
22 Lai agrākai preču zīmei tiktu piešķirta plašāka aizsardzība atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktam, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, agrākai preču zīmei, kurai, kā apgalvots, ir reputācija, ir jābūt reģistrētai. Otrkārt, šai preču zīmei un reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir jābūt identiskām vai līdzīgām. Treškārt, tai jābūt ar reputāciju Savienībā, ja tā ir agrāka Kopienas preču zīme, vai attiecīgajā dalībvalstī, ja runa ir par agrāku valsts preču zīmi. Ceturtkārt, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotai izmantošanai ir jārada risks, ka varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai ka varētu tikt nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, un, ja kāds no tiem nav iestājies, ar to pietiek, lai minēto tiesību normu padarītu nepiemērojamu (spriedumi, 2007. gada 22. marts, Sigla/ITSB – Elleni Holding (“VIPS”), T‑215/03, Krājums, EU:T:2007:93, 34. un 35. punkts, un 2007. gada 11. jūlijs, Mülhens/ITSB – Minoronzoni (“TOSCA BLU”), T‑150/04, Krājums, EU:T:2007:214, 54. un 55. punkts).
23 Konkrētāk runājot par ceturto Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumu, tas attiecas uz trīs dažādiem un alternatīviem risku veidiem, proti, ka ar nepamatotu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, pirmkārt, tiek nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai, otrkārt, tiek nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes reputācijai vai, treškārt, netaisnīgi tiek gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas. Šajā normā norādītais pirmā veida risks var īstenoties, ja agrākā preču zīme vairs nespēj radīt tūlītēju asociāciju ar precēm, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta un izmantota. Tas ir saistīts ar agrākās preču zīmes vājināšanos, tai zaudējot savu identitāti un ietekmi uz sabiedrības uztveri. Minētais otrā veida risks izpaužas tad, ja ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojumus sabiedrība var uztvert tādā veidā, ka ir mazinājies agrākās preču zīmes pievilkšanas spēks. Trešā veida risks ir tas, ka preču zīmes ar reputāciju tēls vai īpašības, ko tā atspoguļo, tiek attiecinātas uz precēm, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktā preču zīme, tādējādi, ka, izmantojot šo asociāciju ar agrāko preču zīmi ar reputāciju, tiktu atvieglota to tirdzniecība. Tomēr ir jāuzsver, ka nevienā no šiem gadījumiem netiek prasīta konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas esamība, un konkrētajai sabiedrības daļai ir vienīgi jāspēj nodibināt saikni starp šīm preču zīmēm, nevis būtu obligāti tās jājauc (skat. spriedumu “VIPS”, minēts 22. punktā, EU:T:2007:93, 36.–42. punkts un tajos minētā judikatūra).
24 Lai labāk noteiktu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzēto risku, ir jānorāda, ka preču zīmes galvenā funkcija neapšaubāmi ir “izcelsmes norādes funkcija”. Tomēr preču zīme tiek izmantota arī kā līdzeklis citas informācijas sniegšanai, tostarp attiecībā uz preču vai pakalpojumu, kurus tā apzīmē, konkrētajām īpašībām vai raksturlielumiem vai tēliem un sajūtām, ko tā atspoguļo, piemēram, luksusu, dzīves stilu, ekskluzivitāti, piedzīvojumiem, jaunību. Šajā ziņā preču zīmei piemīt autonoma saimnieciskā vērtība, kas ir nodalāma no to preču vai pakalpojumu vērtības, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta. Attiecīgie vēstījumi, kurus nodod tostarp preču zīme ar reputāciju vai kuri ar to tiek asociēti, tai piešķir nozīmīgu vērtību un prasa aizsardzību, vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākajā daļā gadījumu preču zīmes reputācija ir tās īpašnieka nozīmīgu pūļu un ieguldījumu rezultāts. Tādēļ Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts nodrošina preču zīmes ar reputāciju aizsardzību saistībā ar jebkādu identiskas vai līdzīgas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas varētu apdraudēt tās tēlu, pat ja ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojumi nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme ar reputāciju (spriedums “VIPS”, minēts 22. punktā, EU:T:2007:93, 35. punkts).
25 Iepriekš minētajā judikatūrā noteikto principu gaismā ir jāpārbauda, vai Apelācijas padome ir rīkojusies pamatoti, kad tā būtībā secināja, ka trešais un ceturtais no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumiem, kas atgādināti šā sprieduma 22. punktā, konkrētajā gadījumā nebija izpildīti.
26 Apstrīdētajā lēmumā, pirmkārt, Apelācijas padome secināja, ka prasītāja nebija pierādījusi vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju. Šajā ziņā tā norādīja, ka prasītājas iesniegtie dokumenti ļauj vienīgi konstatēt grafiskās preču zīmes “SPA” ar Pjero reputāciju. Tādēļ tās skatījumā, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 41. punkta, ievērojot 2007. gada 13. septembra spriedumu lietā Il Ponte Finanziaria/ITSB (C‑234/06 P, Krājums, EU:C:2007:514, 86. punkts), grafiskās preču zīmes “SPA” ar Pjero reputācija nevar tikt “attiecināta” uz vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm. Minētā lēmuma 42. punktā tā attiecīgi konstatēja, ka pretēji tam, ko bija secinājusi Iebildumu nodaļa, prasītājas iesniegtie dokumenti liecina par vārda “spa” lietošanu tikai saistībā ar grafisko elementu, kurā attēlots Pjero, un ka šim elementam ir būtiska ietekme uz attiecīgās grafiskās preču zīmes atšķirtspēju un tātad arī tās reputāciju. Šo secinājumu Apelācijas padomes ieskatā apstiprinot prasītājas mātessabiedrības pārstāvja paziņojumi, kas citēti Apelācijas padomes 2008. gada 9. oktobra lēmumā lietā Gerwin Arnetzel/Spa Monopole, Compagnie fermière de SPA (“DENTAL SPA”) (apvienotās lietas R 1368/2007‑1 un R 1412/2007‑1) (turpmāk tekstā – “lēmums “DENTAL SPA””). Otrkārt, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 45. un 46. punktā norādīja, ka prasītāja nebija juridiski pietiekami pierādījusi, ka pieteiktās preču zīmes reģistrācija kaitētu vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm atšķirtspējai vai reputācijai, un šī lēmuma 47. punktā norādīja, ka prasītāja nebija izvirzījusi nevienu argumentu, lai tiktu konstatēts, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi gūtu labumu no attiecīgās agrākās vārdiskās preču zīmes.
27 Tā kā pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikšanai saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu ir nepieciešams, lai būtu izpildīti visi četri šā sprieduma 22. punktā atgādinātie nosacījumi, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tikai gadījumā, ja kļūdaini ir apstrīdētajā lēmumā ietvertie Apelācijas padomes vērtējumi gan attiecībā uz trešo, gan ceturto nosacījumu. Proti, ir jāprecizē, pirmkārt, ka nav strīda par to, ka pirmais no iepriekš 22. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem, proti, tas, kas saistīts ar attiecīgās vārdiskās preču zīmes reģistrāciju, ir izpildīts, un, otrkārt, ka Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā – vismaz tiešā veidā – nav formulējusi nostāju par otro nosacījumu, t.i., to, kas attiecas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm identiskumu vai līdzību.
Par vienīgā prasības pamata pirmo daļu, kurā tiek apstrīdēta tēze par pierādījumu neesamību par vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju
28 Prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome kļūdaini secināja, ka vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputācija konkrētajā gadījumā nav pierādīta. Pirmkārt, tā norāda, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pretrunīgs, ciktāl Apelācijas padome ir konstatējusi, ka pierādījumi par reputāciju attiecas vienīgi uz grafisko preču zīmi “SPA” ar Pjero, kamēr iebildumi ir balstīti tikai uz trīs šā sprieduma 12. punktā minētajām agrākajām preču zīmēm, un minētā grafiskā preču zīme nav viena no tām. Otrkārt, tā apgalvo, ka Apelācijas padome būtībā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un kļūdu vērtējumā. Kļūda tiesību piemērošanā izrietot no judikatūras, kas attiecas uz pierādījumiem par agrākas preču zīmes izmantošanu, un tostarp iepriekš 26. punktā minētā sprieduma Il Ponte Finanziaria/ITSB (EU:C:2007:514) nepareizas piemērošanas. Kļūda vērtējumā esot saistīta ar to, ka Apelācijas padome nav atzinusi, ka konkrētā agrākā vārdiskā preču zīme tad, kad tā tika izmantota kopā ar grafisko elementu, ko veido Pjero attēls, saglabāja “autonomu atšķirtspēju” un ka tas bija “dominējošā veidā”. Turklāt šis grafiskais elements “nekādi negrozīja [konkrētās agrākās vārdiskās preču zīmes] atšķirtspēju”, jo šī preču zīme bija joprojām ļoti labi pazīstama minerālūdeņu patērētājiem Beniluksa valstīs. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka Apelācijas padomei esot bijis jākonstatē, ka ar administratīvā procesa laikā iesniegtajiem dokumentiem pietiek, lai pierādītu vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju, kas turklāt jau tikusi atzīta Vispārējās tiesas judikatūrā, kā arī ITSB un Beniluksa valstu tiesu lēmumos. Tāpat prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome nepareizi esot interpretējusi lēmumā “DENTAL SPA” citētos tās mātessabiedrības pārstāvja paziņojumus, ciktāl tā neesot konstatējusi, ka no dokumenta, kurā iekļauti minētie paziņojumi, izriet, ka vārdiskais elements “spa” saglabā savu īpašo atšķirtspēju attiecībā uz konkrētajām precēm.
29 No paša sākuma, pirmkārt, kā nepamatots ir jānoraida iebildums par to, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pretrunīgs, ciktāl Apelācijas padome ir konstatējusi, ka pierādījumi par reputāciju attiecas uz grafisko preču zīmi “SPA” ar Pjero, kamēr iebildumi ir balstīti tikai uz trīs šā sprieduma 12. punktā minētajām preču zīmēm, un minētā grafiskā preču zīme nav viena no tām. Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 41. un 42. punkta izriet, ka, lai gan Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka prasītāja bija pierādījusi grafiskās preču zīmes “SPA” ar Pjero reputāciju, tas bija izdarīts tikai tālab, lai noteiktu, vai minētās grafiskās preču zīmes reputācija ļauj konstatēt vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju. Proti, kā minēts apstrīdētā lēmuma 23. punktā, Apelācijas padome ierobežoja iebildumu pārbaudi, attiecinot to tikai uz trīs šā sprieduma 12. punktā minētajām preču zīmēm.
30 Otrkārt, ciktāl Apelācijas padome izdarīja secinājumu, kuru lietas dalībnieki nav apstrīdējuši un saskaņā ar kuru iesniegtie dokumenti pierāda grafiskās preču zīmes “SPA” ar Pjero reputāciju, ir jānoskaidro, vai šajā lietā apstrīdētā lēmumā 43. punktā tā pareizi konstatēja, ka minētās grafiskās preču zīmes reputācija neļauj secināt vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju.
31 Šajā ziņā no paša sākuma ir jāprecizē, kā to pareizi norāda prasītāja, ka šajā lietā runa nav par konkrētās agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādīšanu Regulas Nr. 207/2009 42. panta izpratnē. Proti, pirmkārt, šāds lūgums nav ticis iesniegts ITSB un, otrkārt, saskaņā ar judikatūru agrākās preču zīmes faktiskā izmantošana tiek prezumēta tik ilgi, kamēr nav saņemts lūgums sniegt pierādījumus par šādu izmantošanu, un šis lūgums ir jāizsaka ITSB skaidri un savlaicīgi (spriedums, 2004. gada 17. marts, El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), T‑183/02 un T‑184/02, Krājums, EU:T:2004:79, 38. un 39. punkts).
32 Turklāt ir jānorāda, ka Tiesa ir atzinusi, ka preču zīme var iegūt atšķirtspēju, šo preču zīmi izmantojot kā daļu no kādas citas reģistrētas preču zīmes (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 17. jūlijs, L & D/ITSB, C‑488/06 P, Krājums, EU:C:2008:420, 49. punkts). Šajos gadījumos tā ir nospriedusi, ka nosacījums, kam jāiestājas, lai konstatētu atšķirtspējas pāreju no vienas reģistrētās preču zīmes uz kādu otru reģistrētu preču zīmi, kura ir pirmās minētās preču zīmes sastāvdaļa, ir tas, ka konkrētā sabiedrības daļa joprojām uztver attiecīgās preces kā tādas, kas nāk no attiecīgā uzņēmuma (spriedums, 2005. gada 7. jūlijs, Nestlé, C‑353/03, Krājums, EU:C:2005:432, 30. un 32. punkts).
33 Līdz ar to, ņemot vērā šā sprieduma 32. punktā minēto judikatūru, ir jākonstatē, ka reģistrētās preču zīmes īpašnieks, lai pierādītu tās īpašo atšķirtspēju un reputāciju, var atsaukties uz pierādījumiem par tās izmantošanu atšķirīgā formā, proti, to izmantojot kā daļu no kādas citas reģistrētās preču zīmes ar reputāciju, ar nosacījumu, ka konkrētā sabiedrības daļa joprojām uztver attiecīgās preces kā tādas, kas nāk no šī paša uzņēmuma.
34 No šā sprieduma 32. un 33. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padome – atbilstoši tam, ko pareizi norāda prasītāja, un pretēji ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumiem – ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā tad, kad, pamatojoties uz iepriekš 26. punktā minēto spriedumu Il Ponte Finanziaria/ITSB (EU:C:2007:514), tā secināja, ka grafiskās preču zīmes “SPA” ar Pjero reputācija nevar tikt “attiecināta” uz vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm. Proti, no judikatūras (spriedums, 2012. gada 25. oktobris, Rintisch, C‑553/11, Krājums, EU:C:2012:671, 29. punkts) izriet, ka Tiesas apgalvojums, kas ietverts iepriekš 26. punktā minētā sprieduma Il Ponte Finanziaria/ITSB (EU:C:2007:514) 86. punktā un saskaņā ar kuru Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 10. panta 2. punkts a) apakšpunkts (un pēc analoģijas Regulas Nr. 207/2009 15. panta 2. punkts a) apakšpunkts) nepieļauj, ka ar pierādījumiem par tās izmantošanu reģistrētas preču zīmes aizsardzība tiek paplašināta, attiecinot to uz kādu citu reģistrētu preču zīmi, kuras izmantošana nav tikusi pierādīta, tādēļ, ka tā ir tikai nedaudz atšķirīgs variants no pirmās preču zīmes, ir jāaplūko īpašajā kontekstā, kurā tiek apgalvota preču zīmju “saimes” vai “sērijas” pastāvēšana. Saskaņā ar minēto spriedumu uz preču zīmes izmantošanu nevar atsaukties, lai pierādītu kādas citas preču zīmes izmantošanu, jo mērķis ir pierādīt pietiekama vienas un tās pašas “saimes” preču zīmju skaita izmantošanu. Šajā lietā ir jākonstatē, kā to pareizi norāda prasītāja, ka tās mērķis bija nevis pierādīt vienas un tās pašas saimes “SPA” preču zīmju izmantošanu, bet gan būtībā pierādīt, ka vārdiskajai preču zīmei “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm ir reputācija, jo tās izmantošana grafiskajā preču zīmē “SPA” ar Pjero nav mainījusi tās atšķirtspēju un – gluži pretēji – minētā agrākā vārdiskā preču zīme bija joprojām labi pamanāma un ļoti labi atpazīstama attiecīgās grafiskās preču zīmes ietvaros.
35 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pretēji tam, ko uzskatījusi Apelācijas padome, un tam, ko apgalvo ITSB un persona, kas iestājusies lietā, ir jāsecina, ka, ja vien bija izpildīts šā sprieduma 32. punktā minētajā judikatūrā noteiktais nosacījums, prasītāja konkrētajā gadījumā bija tiesīga pierādīt vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju, izmantojot pierādījumus, kas attiecas uz grafisko preču zīmi “SPA” ar Pjero, kuras sastāvdaļa ir agrākā vārdiskā preču zīme. Tātad vēl ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir ticis izpildīts minētajā judikatūrā noteiktais nosacījums, proti, ka atšķirības starp vārdisko preču zīmi un komercdarbībā izmantoto grafisko preču zīmi neliedz konkrētajai sabiedrības daļai joprojām uztvert attiecīgās preces kā tādas, kas nāk no noteiktā uzņēmuma.
36 Līdz ar to ir jāpārbauda, vai, kā to norāda Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 42. punktā, grafiskās preču zīmes “SPA” ar Pjero grafiskais elements, ko veido Pjero attēls, būtiski ietekmē šīs preču zīmes atšķirtspēju un tātad arī tās reputāciju tādēļ, ka tas tiek pastāvīgi asociēts ar vārdu “spa” prasītājas iesniegtajos dokumentos. Turklāt Vispārējai tiesai tāpat ir jāpārbauda, vai šādu tēzi – kā uzskatījusi Apelācijas padome – apstiprina prasītājas mātessabiedrības pārstāvja paziņojumi, kas ietverti lēmumā “DENTAL SPA” un saskaņā ar kuriem Pjero ir “preču zīmes vēstnieks”, tās neatņemama daļa, “viena no retām emblēmām, kas ietver cilvēka attēlu”, un tas ir “jāizceļ”.
37 Ievadam ir jāprecizē, ka prasītāja ir atsaukusi – par ko izdarīta piezīme tiesas sēdes protokolā – savu iebildumu par to, ka Apelācijas padome, ciktāl tā pamatojās uz šā sprieduma 26. punktā minētajā lēmumā “DENTAL SPA” citētajiem prasītājas mātessabiedrības pārstāvja paziņojumiem, nav ievērojusi tās tiesības uz aizstāvību, kas paredzētas Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. pantā, jo dokuments, kurš ietver minētos paziņojumus, veido daļu no citas procedūras, nevis no procedūras, kuras iznākumā pieņemts apstrīdētais lēmums.
38 Tālāk ir jānorāda, ka pretēji tam, ko Apelācijas padome secinājusi apstrīdētā lēmuma 42. punktā, no šā sprieduma 26. punktā minētajā lēmumā “DENTAL SPA” ietvertajiem prasītājas mātessabiedrības pārstāvja paziņojumiem neizriet, ka grafiskajam elementam, ko veido Pjero attēls, būtu fundamentāla ietekme uz attiecīgās grafiskās preču zīmes atšķirtspēju. Lai gan minētajos paziņojumos cita starpā ir norādīts, ka šī grafiskā elementa mērķis ir “atvieglot preču zīmes atpazīšanu”, jo runa ir par “talismana personāžu”, kas ir “preču zīmes vēstnieks”, tomēr ir jākonstatē, ka minētais grafiskais elements neparādās preses rakstā, kurā citēti šie paziņojumi, attēlotajā ūdens pudeļu etiķetē. Proti, visas preču zīmes, kas parādās uz minētajā rakstā attēlotajām ūdens pudelēm, ietver vārdisku elementu “spa”, kas dominē [attēlā] un kam ar maza izmēra burtiem pievienots vārdisks elements “reine”, bet tajā nav atrodams grafisks elements, kuru veidotu Pjero attēls. Turklāt no šiem pašiem paziņojumiem izriet, ka Pjero attēls ir ticis izveidots cita starpā nolūkā kalpot par vēstnieku preču zīmei, kas jau pastāvēja un attiecās uz 32. klases precēm, lai reklamētu šo preču zīmi un palielinātu to atpazīstamību konkrētajā sabiedrības daļā. Tādējādi no konkrētajiem paziņojumiem nevar tikt secināts, ka grafiskais elements, ko veido Pjero attēls, tā vietā, lai reklamētu attiecīgo vārdisko preču zīmi kā zīmi, kas attēlota preču zīmes “SPA” ar Pjero ietvaros, un uzlabotu tā reputāciju attiecīgajā nozarē, gluži pretēji samazinātu tās reputāciju attiecīgās sabiedrības daļas uztverē.
39 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka vārdiskais elements “spa” grafiskajā preču zīmē “SPA” ar Pjero ir atveidots atsevišķā un dominējošā veidā. Proti, ir jākonstatē, ka Pjero attēls ir izpildīts gaišzilā, gandrīz caurspīdīgā krāsā un atrodas otrajā plānā salīdzinājumā ar vārdisko elementu “spa”, kas turpretim ir uzlikts uz tā fona un izcelts, izmantojot tumšzilu krāsu uz balta fona, un ar šī vārdiskā elementa centrālo pozīciju konkrētajā grafiskajā preču zīmē.
40 Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka ITSB atzīst, ka to dokumentu vidū, ko prasītāja iesniegusi administratīvā procesa laikā, ir preses raksts avīzes Het Laatste Nieuws 2003. gada 13. marta numurā, kurā norādīts, ka atbilstošajā teritorijā ““SPA” ir vispopulārākā preču zīme ūdeņiem (31 %)”. Pretēji ITSB apgalvojumiem apstāklis, ka šajā rakstā (un citos prasītājas iesniegtajos dokumentos) ir izmantotas ūdens pudeļu fotogrāfijas, kas ietver vārdisko elementu “spa” un grafisko elementu, kuru veido Pjero attēls, neietekmē konstatējumu, ka no minētā raksta izriet, ka vārdiskajai preču zīmei “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm ir reputācija, jo konkrētā sabiedrības daļa atpazīst vārdisko elementu “spa” kā tādu, kam ir atšķirtspēja attiecībā uz prasītājas tirgotajām precēm. Tātad Pjero attēla klātbūtnei vai neesamībai nav nekādas ietekmes uz apstākli, ka konkrētā sabiedrības daļa joprojām uztver attiecīgās preces kā tādas, kas nāk no attiecīgā uzņēmuma.
41 Visbeidzot, ir jānorāda, ka no dažiem prasītājas iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka vārds “spa” tiek bieži izmantots, lai atsauktos uz dažādām prasītājas preču zīmēm, kas ietver minēto vārdu un ir domātas prasītājas tirgotajām 32. klases precēm. Šajā ziņā piemēram ir jāmin šādi dokumenti:
– izvilkums no Beļģijas avīzes “De Financieel‑Economische Tijd” 2003. gada 17. marta numura, no kura izriet, ka ““SPA” ir vispazīstamākā avota ūdens preču zīme mūsu valstī” (2011. gada 16. maija vēstules, ko Spa Monopole adresējusi ITSB, K pielikums (trešā daļa));
– izvilkums no Beļģijas avīzes “La Libre Belgique” 2000. gada 22. jūlija numura raksta ar virsrakstu “Que d’eaux que d’eaux”, kurā parādīts pudeļu attēls ar dažādām etiķetēm, kas attiecīgi ietver vārdus “spa”, “Bru” vai “Chaudefontaine”, un piezīmēs pie attēla norādīts, ka “neraugoties uz stiprāko konkurenci starp dažādu izplatītāju preču zīmēm, Beļģijas minerālūdeņi (Spa, Bru un Chaudfontaine) joprojām tiek augstu vērtēti Beļģijas patērētāju vidū” (2005. gada 26. augusta vēstules, ko Spa Monopole adresējusi ITSB, 5S pielikums);
– izvilkums no grāmatas “Le grand livre de l’eau, Histoire Traditions Environnement, Art de vivre”, ko uzrakstījis beļģu autors Jacques Mercier un kurā norādīts, ka preču zīme, ko veido vārds “spa”, patur vislielāko Beļģijas minerālūdeņu tirgus procentuālo daļu, proti, 23,6 % (2005. gada 26. augusta vēstules, ko Spa Monopole adresējusi ITSB, 5Q pielikums);
– 2003. gada 13. marta raksts “À vos marques. BMW, Coca-cola, Jupiler et encore Ikea plébiscitées par les consommateurs”, kas ir izvilkums no Beļģijas avīzes “La dernière Heure” interneta vietnes un kurā norādīts, ka atbilstoši aptaujai, kas tikusi veikta starp 17 800 beļģiem 2003. gada 27. janvārī un 7. februārī attiecībā uz preču zīmēm, kurām tiek dota priekšroka 33 dažādās preču kategorijās, ““SPA” [ir preču zīme, kas izvēlēta] attiecībā uz ūdeņiem” (2011. gada 16. maija vēstules, ko Spa Monopole adresējusi ITSB, K pielikums (otrā daļa)).
42 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka pretēji ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumiem Apelācijas padome kļūdaini secināja, ka prasītāja nebija pierādījusi vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju, jo tās iesniegtie dokumenti esot vienīgi pierādījuši citas preču zīmes, ko veido vārds “spa” kopā ar grafisko elementu, kurā attēlots Pjero, reputāciju.
43 Līdz ar to – atbilstoši tam, ko jau, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 12. punkta, norādījusi Iebildumu nodaļa – ir jāatzīst, ka prasītāja bija pierādījusi vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju Beniluksa valstīs attiecībā uz minerālūdeņiem.
44 Turklāt vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju, kā pareizi norāda prasītāja, ir arī atzinusi Vispārējā tiesa 2008. gada 19. jūnija spriedumā Mülhens/ITSB – Spa Monopole (“MINERAL SPA”) (T‑93/06, EU:T:2008:215, 34. punkts). Minētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka minētā preču zīme nepārtraukti vairāku gadu gaitā tika izmantota Beniluksā, tika izplatīta visā Beniluksa teritorijā, tika aktīvi tirgota vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tīklos, bija minerālūdeņu tirgus līderis ar tirgus daļu 23,6 % apmērā un ka tajā tika ieguldīti būtiski līdzekļi saistībā ar reklāmu un daudzu sporta pasākumu sponsorēšanu, un ka šie apstākļi liecina vismaz par ļoti augsto šīs preču zīmes reputāciju Beniluksā attiecībā uz minerālūdeņiem. Tādējādi no iepriekš minētā sprieduma “MINERAL SPA” (EU:T:2008:215) 34. punkta izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo ITSB un persona, kas iestājusies lietā, Vispārējā nav aprobežojusies ar konstatējumu, ka attiecīgās preču zīmes reputācija nav apstrīdēta, bet pati ir izdarījusi šādu secinājumu minētajā punktā izklāstīto iemeslu dēļ. Apstāklis, ka kopš 1924. gada, kad tika izveidots Pjero attēls, šī preču zīme tiek izmantota tirdzniecībā kopā ar šo attēlu, nav ietekmējis konstatējumu par vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju.
45 Tā kā saskaņā ar šā sprieduma 22. punktā minēto judikatūru, lai agrākai preču zīmei tiktu piešķirta aizsardzība atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktam, ir jābūt izpildītiem četriem nosacījumiem un tā kā ar to, ka kāds no tiem nav iestājies, pietiek, lai minēto tiesību normu padarītu nepiemērojamu, ir jānoskaidro, vai Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu arī ceturtā nosacījuma, kas atgādināts iepriekš 22. punktā, novērtēšanā.
Par vienīgā prasības pamata otro daļu, kurā tiek apstrīdēts, ka neesot ticis izvērtēts parazītisma risks saistībā ar vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm
46 Prasītāja norāda, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 47. punktā kļūdaini secināja, ka arguments, ka bija vērsts uz to, lai konstatētu parazītisma risku saistībā ar vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm, nav ticis pamatots. Līdz ar to prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome tāpat ir izdarījusi kļūdu, neveicot minētā riska novērtēšanu.
47 Ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 47. punktā Apelācijas padome norādīja, ka prasītāja nebija pamatojusi savus argumentus par risku, ka līdz ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotu izmantošanu netaisnīgi tiktu gūts labums no agrākās preču zīmes, motivējot, ka prasītāja vienīgi bija izteikusi principa apgalvojumu, kas bija formulēts kā vienkāršs secinājums no tās agrākiem argumentiem par kaitējumu attiecīgās agrākās vārdiskās preču zīmes atšķirtspējai un kaitējumu tās reputācijai. Apelācijas padome ir balstījusi savu konstatējumu uz argumentiem, ko prasītāja bija izteikusi savā 2005. gada 8. septembra vēstulē, kurā ir izklāstīti iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju motīvi.
48 Saskaņā ar judikatūru Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā paredzētie apdraudējumi, kad tie rodas, ir sekas zināmas pakāpes līdzībai starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, sakarā ar ko konkrētā sabiedrības daļa sasaista minētos apzīmējumus, proti, tā nodibina starp tiem saikni, pat ja šī sabiedrības daļa tos nejauc. Šādas saiknes esamība ir jānovērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpi, preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem attiecīgi ir reģistrētas konfliktējošās preču zīmes, raksturu, tostarp šo preču vai pakalpojumu, kā arī konkrētās sabiedrības daļas līdzības vai atšķirības pakāpi, agrākās preču zīmes reputācijas intensitāti un sajaukšanas iespējas esamību sabiedrības uztverē (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2008. gada 27. novembris, Intel Corporation, C‑252/07, Krājums, EU:C:2008:655, 41. un 42. punkts).
49 Ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu agrākas valsts preču zīmes ar reputāciju īpašnieks var iebilst pret tādu tai līdzīgo vai ar to identisko apzīmējumu reģistrāciju, kas var vai nu kaitēt agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, vai arī netaisnīgi gūt labumu no šīs reputācijas vai atšķirtspējas (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 22. septembris, Interflora un Interflora British Unit, C‑323/09, Krājums, EU:C:2011:604, 70. punkts, un 2005. gada 25. maijs, Spa Monopole/ITSB – Spa‑Finders Travel Arrangements (“SPA‑FINDERS”), T‑67/04, Krājums, EU:T:2005:179, 40. punkts).
50 Apdraudējumi, pret kuriem Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā ir nodrošināta aizsardzība, ir, pirmkārt, kaitējuma risks preču zīmes atšķirtspējai, otrkārt, kaitējuma risks šīs preču zīmes reputācijai un, treškārt, risks, ka netaisnīgi tiks gūts labums no minētās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, un, lai tiktu izpildīts minētais nosacījums, pietiek jau ar to, ka ir iestājies kāds viens no šiem riskiem (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumus Intel Corporation, minēts 48. punktā, EU:C:2008:655, 28. punkts, un Interflora un Interflora British Unit, minēts 49. punktā, EU:C:2011:604, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 No preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas netaisnīgi gūta labuma jēdzienu apzīmē arī ar terminu “parazītisms”. Tas ir saistīts nevis ar agrākai preču zīmei nodarīto kaitējumu, bet gan ar priekšrocībām, kuras trešā persona gūst no šai preču zīmei līdzīga vai identiska apzīmējuma nepamatotas izmantošanas. Tā attiecas it īpaši uz gadījumiem, kad, ņemot vērā preču zīmes tēla vai tās atspoguļoto īpašību attiecināšanu uz precēm, kas apzīmētas ar identisko vai līdzīgo apzīmējumu, pastāv acīmredzama ar reputāciju apveltītās preču zīmes [atstātā iespaida] izmantošana (skat. pēc analoģijas spriedumu Interflora un Interflora British Unit, minēts 49. punktā, EU:C:2011:604, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).
52 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, jo ātrāk un spēcīgāk vēlākā preču zīme atsauc atmiņā agrāko preču zīmi, jo nozīmīgāks ir risks, ka vēlākās preču zīmes faktiskās vai nākotnē iespējamās izmantošanas rezultātā tiek netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tiek nodarīts tām kaitējums (spriedums Intel Corporation, minēts 48. punktā, EU:C:2008:655, 67. punkts). Turklāt, jo nozīmīgāka ir agrākās preču zīmes atšķirtspēja un reputācija, jo vieglāk var pieļaut apdraudējuma faktu (spriedums General Motors, minēts 20. punktā, EU:C:1999:408, 30. punkts). Savukārt Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka it īpaši iebildumu, kas balstīti uz preču zīmi, kurai ir īpaši augsta reputācija, gadījumā ir iespējams, ka varbūtība, ka nākotnē iestāsies ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi nodarītā kaitējuma vai labuma netaisnīgas gūšanas risks, kas nav hipotētisks, būtu tik acīmredzama, ka iebildumu iesniedzējam šajā sakarā nav jāatsaucas vai jāsniedz pierādījumi par kādu citu faktisku elementu (šajā ziņā skat. spriedumu “VIPS”, minēts 22. punktā, EU:T:2007:93, 48. punkts). Tā ir arī norādījusi, ka agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda, ka pastāv reāls un aktuāls apdraudējums tā preču zīmei. Tam ir tikai jāsniedz elementi, kas ļauj prima facie secināt labuma netaisnīgas gūšanas vai kaitējuma nodarīšanas nākotnē risku, kas nav hipotētisks (šajā ziņā skat. spriedumu “SPA‑FINDERS”, minēts 49. punktā, EU:T:2005:179, 40. un 41. punkts).
53 Konkrētajā lietā, ņemot vērā, ka saskaņā ar šā sprieduma 50. punktā minēto judikatūru ar kādu vienu no apdraudējumiem, kas paredzēti iepriekš 22. punktā norādītajā ceturtajā nosacījumā, jau pietiek, lai agrākas preču zīmes īpašniekam rastos tiesības aizliegt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, ir jāpārbauda, vai prasītāja administratīvā procesa laikā bija izvirzījusi argumentus, kuri būtu vērsti uz to, lai konstatētu risku, ka līdz ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotu izmantošanu varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās vārdiskās preču zīmes, tādējādi, ka Apelācijas padomei būtu bijis jāizskata šie argumenti un jālemj par attiecīgā riska esamību.
54 Pirmkārt, no apstrīdētā lēmuma 12. punkta izriet, ka Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka prasītājas iesniegtie dokumenti pierāda vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju attiecībā uz minerālūdeņiem un ka minētā preču zīme piedāvā “tīrības, veselības, skaistuma” tēlu. Runājot par parazītisma risku saistībā ar šo preču zīmi, Iebildumu nodaļa precizēja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi, jo vārds “sparitual” ietver vārdu “spa”, un ka šī iemesla dēļ Beniluksa valstu patērētājs varētu nodibināt saikni starp abiem apzīmējumiem. Iebildumu nodaļa tāpat ir secinājusi, ka pastāv saistība starp kosmētikas līdzekļiem, uz kuriem attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un minerālūdeņiem, kas aptverti ar minēto agrāko preču zīmi (ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu sastāvā var būt minerālūdens un ka tie var tikt izmantoti kopā ar minerālūdeni), un ka tādēļ ir iespējama tīrības, veselības un skaistuma tēla attiecināšana no vienas preces uz otru.
55 Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka savos apsvērumos, kas Apelācijas padomē iesniegti 2011. gada 24. maijā, prasītāja tieši atsaucās uz argumentiem, ko tā bija izvirzījusi agrāk procesā Iebildumu nodaļā. Turklāt ir jāuzsver, ka minētajiem argumentiem Iebildumu nodaļa ir piekritusi un tos pārņēmusi savā 2010. gada 8. oktobra lēmumā, ar kuru tādējādi tika apmierināti prasītājas iebildumi, kā norādīts šā sprieduma 10. punktā. Šajos argumentos būtībā tika apgalvots, ka, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu līdzību, ar tiem aptverto preču tuvumu un ļoti augsto attiecīgās agrākās vārdiskās preču zīmes reputāciju, konkrētā sabiedrības daļa varētu nodibināt saikni starp konfliktējošajiem apzīmējumiem un tādēļ pieteiktā preču zīme varētu netaisnīgi gūt labumu no tīrības, veselības un skaistuma tēla, kas piemīt agrākajai preču zīmei. Šie paši argumenti bija ietverti cita starpā tās dažādajos apsvērumos, kas tika iesniegti procesā Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē (2005. gada 8. septembra, 2006. gada 18. aprīļa, 2007. gada 16. janvāra un 2008. gada 13. maija un 16. septembra apsvērumi). Lasot šos apsvērumus, ir secināms, ka prasītāja procesā Iebildumu nodaļā bija pamatojusi savu argumentu par parazītisma riska esamību saistībā ar vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm un ka minētā argumenta pamatā esošos motīvus Apelācijas padome varēja viegli identificēt, pamatojoties uz prasītājas sniegtajām norādēm, kā arī Iebildumu nodaļas lēmumu, kas bija Apelācijas padomes veiktās pārbaudes priekšmets.
56 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no dažādu ITSB instanču funkcionālās turpinātības izriet, ka, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 76. pantu, apelācijas padomei savā lēmumā ir jābalstās uz visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas ietverti tajā apstrīdētajā lēmumā un uz tiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko lietas dalībnieks vai lietas dalībnieki norādījuši vai nu procesā struktūrvienībā, kas lietu izskatīja pirmajā instancē, vai arī, izņemot vienīgi minētā panta 2. punktā paredzēto gadījumu, apelācijas procesa laikā. Konkrēti, pārbaudes, ko apelācijas padome veic attiecībā uz tajā apstrīdēto lēmumu, apjomu principā nenosaka tikai pēc pamatiem, ko lietas dalībnieks vai lietas dalībnieki izvirzījuši procesā šajā padomē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 1. februāris, SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), T‑57/03, Krājums, EU:T:2005:29, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 Līdz ar to ir jākonstatē, ka jautājums par risku, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme varētu netaisnīgi gūt labumu no vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm, bija daļa no Apelācijas padomē izskatītās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. To izskatīja Iebildumu nodaļa savā lēmumā, atbildot uz prasītājas argumentiem, jo šis jautājums bija obligāti jāatrisina, lai varētu pieņemt lēmumu par iebildumiem. Līdz ar to Apelācijas padomei, pamatojot savu lēmumu, ir bijuši jāņem vērā visi dokumenti, kuros bija ietverti prasītājas argumenti un saistībā ar kuriem tika pieņemts lēmums, kas apstrīdēts šajā padomē. Tātad Apelācijas padome kļūdaini, balstoties vienīgi uz prasītājas 2005. gada 8. septembra vēstuli, uzskatīja, ka prasītājas argumenti par risku, ka līdz ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotu izmantošanu varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes, neesot tikuši pamatoti.
58 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pirmkārt, ir jānoraida ITSB arguments, ka iebildumi, ko prasītāja izvirzījusi tiesvedībā Vispārējā tiesā un kas attiecas uz parazītisma risku saistībā ar vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm, neesot pieņemami, jo ar tiem esot grozīts strīda priekšmets, kāds tas iesniegts izskatīšanai Apelācijas padomē. Otrkārt, no minētajiem apsvērumiem izriet, kā to būtībā pareizi norāda prasītāja, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, neizvērtējot argumentus, ko prasītāja bija izvirzījusi procesā Iebildumu nodaļā, lai atbalstītu savu iebildumu par parazītisma risku saistībā ar minēto agrāko preču zīmi, lai gan šai padomei tas ir bijis jāizdara.
59 Turklāt saskaņā ar šā sprieduma 52. punktā atgādināto judikatūru, ņemot vērā ļoti augstu vārdiskās preču zīmes “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm reputāciju, kāda tā konstatēta konkrētajā lietā un ko turklāt jau bija atzinusi Vispārējā tiesa, kā to uzsver prasītāja savos 2011. gada 24. maija apsvērumos (spriedums “MINERAL SPA”, minēts 44. punktā, EU:T:2008:215, 41.–43. punkts), parazītisma risks prima facie nevar tikt izslēgts.
60 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka, ciktāl Apelācijas padome ir noraidījusi iebildumus, kuri bija balstīti uz vārdisko preču zīmi “SPA” attiecībā uz 32. klases precēm, neizvērtējot pēc būtības jautājumu par to, vai ir iestājušies visi šā sprieduma 22. punktā uzskaitītie Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi, lai noraidītu iebildumus, it īpaši, pirmkārt, nosacījums par konfliktējošo apzīmējumu līdzību un, otrkārt, nosacījums par parazītisma risku saistībā ar minēto agrāko preču zīmi, kas izvērtējams, cita starpā ņemot vērā minētās preču zīmes reputācijas intensitāti, ir jāapmierina prasītājas prasības pamata otrā daļa.
61 Tā kā Apelācijas padome nav izvērtējusi risku, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme varētu netaisnīgi gūt labumu no attiecīgās agrākās preču zīmes, ir jākonstatē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējai tiesai nevajadzētu ar savu vērtējumu aizstāt Apelācijas padomes vērtējumu vai arī veikt vērtējumu, par kuru minētā padome vēl nav paudusi viedokli (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, Krājums, EU:C:2011:452, 72. punkts).
62 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka nosacījums par agrākas preču zīmes reputāciju konkrētajā gadījumā nav izpildīts, un turklāt neveicot pārbaudi par riska, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes, esamību, lai gan – kā tas parādīts iepriekš šajā spriedumā – tai tas ir bijis jāizdara. Līdz ar to vienīgais prasības pamats ir jāatzīst par pamatotu un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
63 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež katram segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas pirmās padomes 2012. gada 9. janvāra lēmumu lietā R 2396/2010‑1;
2) ITSB un Orly International, Inc. katrs sedz savus, kā arī atlīdzina Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV tiesāšanās izdevumus.
Martins Ribeiro | Gervasoni | Madise |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 5. maijā.
[Paraksti]