Language of document : ECLI:EU:T:2015:231

Lieta T‑169/12

Chelyabinsk electrometallurgical integrated plant OAO (CHEMK)
un

Kuzneckie ferrosplavy OAO (KF)

pret

Eiropas Savienības Padomi

Dempings – Ferosilīcija imports, kura izcelsme, inter alia, ir Krievijā – Daļēja starpposma pārskatīšana – Dempinga starpības aprēķins – Apstākļu maiņa – Ilgtspēja

Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 28. aprīļa spriedums ?II – 0000

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 28. aprīļa spriedums

1.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra – Mērķis – Pārbaude par vajadzību turpmāk piemērot antidempinga pasākumus – Pasākuma izbeigšanas nosacījumi – Ievērojama un ilglaicīga apstākļu maiņa – Nosacījumu kumulatīvais raksturs

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 3. un 9. punkts)

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(LESD 256. pants; Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 3. punkts)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra – Pārbaude par vajadzību turpmāk piemērot antidempinga pasākumus – Pārbaužu metode vai kārtība – Iestāžu rīcības brīvība – Retrospektīvas un prognozes analīzes

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 3. punkts)

4.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra – Nošķiršana no sākotnējās izmeklēšanas procedūras

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 1. un 3. punkts)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu atmaksa – Atmaksas pieprasījums, kas pamatots ar Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 8. punktu – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 8. punkts)

6.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra – Pārbaude par vajadzību turpmāk piemērot antidempinga pasākumus – Dempinga starpības noteikšana – Pienākums noteikt precīzu antidempinga starpības summu – Trūkums

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 11. un 12. punkts un 11. panta 3. un 9 punkts)

7.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajā procedūrā – Antidempings – Iestāžu pienākums rūpīgi nodrošināt attiecīgos uzņēmumus ar informāciju – Apjoms

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 20. panta 2. punkts)

1.      Saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pamatregula) 11. panta 3. punktu starpposma pārskatīšanas mērķis ir izvērtēt antidempinga pasākumu nepieciešamību. Šai sakarā iestādēm vispirms ir jāizvērtē vajadzība saglabāt esošo pasākumu un tādēļ saistībā ar dempingu konstatēt ne tikai ievērojamas, bet arī ilglaicīgas apstākļu izmaiņas. Tādējādi pietiek, lai neiestātos viens no šiem kumulatīvajiem nosacījumiem, un iestādes varētu secināt, ka spēkā esošais pasākums ir jāsaglabā.

Savukārt tikai pēc tam, kad šī nepieciešamība ir novērtēta un iestādes ir nolēmušas mainīt esošos pasākumus, nosakot jaunus pasākumus, tām ir saistoša pamatregulas 11. panta 9. punkta norma, kas tām piešķir tieši noteiktas pilnvaras un pienākumu principā piemērot to pašu metodi, kas tikusi izmantota sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā ir noteikts antidempinga maksājums.

(sal. ar 43., 49., 56., 63., 77. un 91. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 44., 45., 50. un 53. punktu)

3.      Antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūrā pārbaudē, kas Komisijai ir jāveic par apstākļu izmaiņām, kas var pamatot šāda maksājuma atcelšanu, var būt ne tikai aplūkotās situācijas novērtējuma retrospektīva analīze, bet arī situācijas iespējamās attīstības prognozes analīze, sākot no pārskatīšanas pasākuma noteikšanas, novērtējot minētā pasākuma izbeigšanas vai maiņas iespējamo ietekmi.

Prognozes vērtējuma ietvaros attiecīgajai iestādei pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzēja iesniegto pierādījumu kontekstā ir jākontrolē, vai dempings nākotnē neradīsies no jauna vai nepalielināsies, un tādēļ pasākumi tā neitralizēšanai vairs vajadzīgi. Vajadzība veikt spēkā esoša pasākuma pārskatīšanu ir secinājums, pirmkārt, ka ar dempingu saistītie apstākļi ir ievērojami mainījušies un, otrkārt, ka šīs izmaiņas ir bijušas ilglaicīgas. Tādējādi pietiek, lai neiestātos viens no šiem kumulatīvajiem nosacījumiem, un iestādes varētu secināt, ka spēkā esošais pasākums ir jāsaglabā.

Tā, kā Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pamatregula), 11. panta 3. punkta otrajā un trešajā daļā nav ietverta nekāda norāde par kārtību, kādā šie divi vērtējumi būtu jāveic un iestādēm ir plaša rīcības brīvība, tostarp iespēja veikt vērtējumu prognozes veidā, ja prognozes vērtējumā nepierādās vajadzība pasākumus saglabāt, tad iestādēm nav jēgas veikt retrospektīvu detalizētu analīzi saistībā ar dempingu, ko tās veic detalizētam dempinga starpības aprēķinam.

Šādos apstākļos iestādes, ja tās uzskata par lietderīgu, var uzsākt prognozes analīzi un tad, ja tās secina, ka apstākļu maiņa, uz ko atsaucas pārskatīšanas pieprasījuma iesniedzējs un kuras rezultātā sākotnējās izmeklēšanas laikā dempings ir samazinājies vai zudis, ir ilglaicīga, tās pārskatīšanas procedūrā var atturēties precīzi aprēķināt dempinga starpību.

(sal. ar 46.–51., 69., 77. un 94. punktu)

4.      Komercaizsardzības pasākumu jomā pārskatīšanas procedūra principā objektīvi atšķiras no sākotnējās izmeklēšanas procedūras, kas regulēta citos Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (pamatregula), noteikumos, un daži no šiem noteikumiem, ņemot vērā sistēmas vispārējo kārtību un mērķus, nav paredzēti piemērošanai pārskatīšanas procedūrai.

Objektīvā atšķirība starp šiem diviem procedūras veidiem slēpjas tur, ka imports, kam tiek piemērota pārskatīšanas procedūra, ir imports, kuram jau tiek piemēroti galīgi antidempinga pasākumi un attiecībā uz kuru ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai konstatētu, ka šo pasākumu atcelšana, iespējams, radītu dempinga un zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos. Turpretim, ja attiecībā uz importu tiek veikta sākotnējā izmeklēšana, tās mērķis tieši ir konstatēt apgalvotā dempinga pastāvēšanu, pakāpi un sekas. Pamatregulas 11. panta 3. punkta noteikumu piemērošana nekādi neietekmē šīs regulas 11. panta 1. punkta mērķus.

Pamatregulas 11. panta 1. punkta mērķis ir, lai antidempinga pasākums saglabājas spēkā tikai tad, ja tas ir vajadzīgs dempinga neitralizēšanai. Runājot par tās pašas regulas 11. panta 3. punktu – tā mērķis ir izvērtēt antidempinga pasākumu saglabāšanas nepieciešamību. Tādēļ, tā kā iestādes uzskata, ka apstākļu maiņa nav ilglaicīga, tās, nekādā veidā neietekmējot mērķi, kam kalpo pamatregulas 11. panta 1. punkts, nav tiesīgas secināt, ka pasākuma saglabāšana ir vajadzīga.

(sal. ar 59., 60., 62. un 63. punktu)

5.      Komercaizsardzības jomā Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 11. panta 8. punktā minētā atmaksas procedūra pieļauj prasīt atmaksāt jau veiktos maksājumus, ja ir pierādīts, ka dempinga starpība, pamatojoties uz kuru maksājumi ir pieprasīti, ir atcelta vai samazināta līdz tādam apmēram, kas ir zemāks par spēkā esošo maksājumu. Tādēļ tā ir tikai un vienīgi retrospektīva, jo to precīzi piemēro situācijām, kurās ir ticis iekasēts antidempinga maksājums, savukārt aplūkotais imports nav bijis par iemeslu nekādam dempingam vai ļoti maza apmēra dempingam.

(sal. ar 79. punktu)

6.      Apstākļu maiņa, kas minēta Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 11. panta 3. punkta un tās pašas regulas 11. panta 9. punktā, pirmkārt, atšķiras pēc būtības. Apstākļu maiņa pamatregulas 11. panta 3. punkta izpratnē attiecas uz dempingu un zaudējumiem. Savukārt minētās regulas 11. panta 9. punkta noteikumos ietvertā apstākļu maiņa attiecas uz piemērojamiem parametriem atbilstoši tās pašas regulas 2. panta 11. un 12. punktam, ievērojot metodi, kas tikusi izmantota sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika piemērots maksājums, lai aprēķinātu dempinga starpību. Konstatētā apstākļu maiņa saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu var tostarp izrietēt no šāda parametra ticamības zuduma, kas izmantots sākotnējā izmeklēšanā.

Otrām kārtām, izvērtējot vajadzību saglabāt esošos pasākumus, iestādēm ir plaša rīcības brīvība, ieskaitot iespēju atsaukties uz prognozes novērtējumu. Savukārt brīdī, kad šī nepieciešamība ir novērtēta un iestādes ir nolēmušas mainīt pastāvošos pasākumus, nosakot jaunus pasākumus, tām ir saistoša pamatregulas 11. panta 9. punkta norma, kas tās saista piemērot šīs pašas regulas 2. pantā noteikto metodi.

Pamatregulas 11. panta 9. punktu piemēro tikai tad, ja atbilstoši tās pašas regulas 11. panta 3. punktam ir ticis konstatēts apstākļu maiņas ilglaicīgums un ja atbilstoši minētajām tiesību normām ir nolemts grozīt esošos pasākumus tādējādi, ka rodas vajadzība pārrēķināt dempinga starpības apmēru. Un otrādi – ja iestādes ir izsecinājušas, ka apstākļu maiņas ilglaicīguma nav, tad minēto 11. panta 9. punktu nepiemēro.

Turklāt tam, ka ilglaicīguma jēdziens skaidri nav minēts pamatregulas 11. panta 3. punktā, nav nozīmes saistībā ar jautājumu, vai pamatregulas 11. panta 9. punkts, to lasot kopā ar tās pašas regulas 2. panta 12. punktu, iestādēm uzliek pienākumu starpposma pārskatīšanā precīzi aprēķināt dempinga starpību. Pamatregulas 11. panta 3. punkts dempinga kontekstā ir jāinterpretē kā tāds, kas iestādes pilnvaro veikt gan retrospektīvu, gan arī prognozes analīzi. Ja iestādes secina, ka apstākļu maiņa nav bijusi ilglaicīga, tās var atturēties precīzi noteikt dempinga starpību.

(sal. ar 90.–92. un 94. punktu)

7.      Prasības, kas izriet no tiesību uz aizstāvību ievērošanas, ir jāievēro ne tikai procedūrās, kuru rezultātā var piemērot sankcijas, bet arī tajās izmeklēšanas procedūrās, kas notiek pirms antidempinga regulu pieņemšanas, kas var skart attiecīgos uzņēmumus tieši un individuāli un radīt tiem nelabvēlīgas sekas. Šajā ziņā ieinteresētajiem uzņēmumiem administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Eiropas Savienības iestāde, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un tā radīto kaitējumu. Šīs prasības ir precizētas arī Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 20. pantā.

(sal. ar 98. punktu)