ĢENERĀLADVOKĀTA HENRIKA SAUGMANDSGORA ĒES
[HENRIK SAUGMANDSGAARD ØE]
SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 24. janvārī (1)
Lieta C‑689/17
Conti 11. Container Schiffahrts‑GmbH & Co. KG MS “MSC Flaminia”
pret
Land Niedersachsen
(Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Bāzeles konvencija – Regula (EK) Nr. 1013/2006 – Atkritumu sūtījumi – Atliekas, kas radušās atklātā jūrā notikušas avārijas rezultātā – 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts – Izslēgšana no piemērošanas jomas – Uz kuģiem radušies atkritumi
1. Lai gan Tiesai vēl nav bijusi iespēja interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14, jūnijs) par atkritumu sūtījumiem(2) 1. pantu, šī lieta, kā arī lieta ReFood (C‑634/17) (3) tai sniedz iespēju sniegt būtiskus precizējumus attiecībā uz šī panta piemērošanas jomu.
2. Šajā gadījumā pēc avārijas atklātā jūrā (4)Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) aicina Tiesu noteikt, vai uz atliekām, kas ir radušās šīs avārijas rezultātā un ko veido metāllūžņi un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukts izlietotais ūdens uz kuģa, attiecas Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts, saskaņā ar kuru šī regula neattiecas uz “atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā”.
3. Vēl neizskatītais jautājums par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta interpretāciju turklāt ir delikāts. Nevar noliegt, ka atkritumu apsaimniekošana un to nosūtīšana šobrīd ir ļoti jutīgi jautājumi, it īpaši ņemot vērā problēmas, kas ir saistītas ar vides prasību ievērošanu atkritumu jomā.
4. Grūtības, ko rada šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, iezīmē tas, ka avārija ir notikusi atklātā jūrā, kuras aizsardzība ir būtiska vides aizsardzībai, it īpaši jūras faunas un floras aizsardzībai un saglabāšanai.
5. Šajos secinājumos es galvenokārt norādīšu, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējumu, kā arī šīs regulas sistēmu un mērķi, tādi atkritumi kā pamatlietā aplūkotie ir “atkritumi, kas radušies [..] uz kuģiem” šīs tiesību normas izpratnē, kuriem līdz ar to minētā regula nav piemērojama.
6. Tā kā debašu laikā Tiesa bija aicināta lemt par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamību, lai gan kuģis un atkritumi ir sasnieguši kādu Eiropas Savienības dalībvalsts ostu, pakārtoti es piedāvāšu Tiesai neatbildēt uz šādu jautājumu, ko iesniedzējtiesa nav uzdevusi, vai uz to atbildēt noliedzoši, lai ievērotu šīs tiesību normas ļoti skaidro formulējumu.
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Starptautiskās tiesības
7. Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, kas parakstīta Bāzelē 1989. gada 22. martā un Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 93/98/EEK (1993. gada 1. februāris) (5), 1. pantā ir definēta šīs konvencijas piemērošanas joma. Šajā nolūkā tā 1. un 4. punktā ir noteikts:
“1. Šīs Konvencijas mērķiem par “bīstamiem atkritumiem” tiek uzskatīti sekojoši atkritumi, kas ir robežšķērsojošas transportēšanas objekti:
a) atkritumi, kas ietilpst jebkurā I pielikumā norādītajā kategorijā, ja tikai tiem nepiemīt kādas no III pielikumā uzskaitītajām īpašībām; un
b) atkritumi, kurus neaptver a) [apakš]punkts, taču kuri ir noteikti vai tiek uzskatīti par kaitīgiem atbilstoši iekšējai likumdošanai eksporta, importa vai tranzīta valstī, kura ir Puse.
[..]
4. Atkritumi, kas rodas jūras kuģu normālas darbības rezultātā, kuru izmešanu aptver citi starptautiski tiesiskie dokumenti, tiek izslēgti no šīs konvencijas darbības sfēras.”
8. Minētās konvencijas 2. panta 3) punktā ir norādīts:
“Šīs konvencijas mērķiem:
[..]
3) “robežšķērsojošā transportēšana” nozīmē jebkuru bīstamo un citu atkritumu pārvietošanu no rajona, kas atrodas vienas valsts nacionālajā jurisdikcijā, uz rajonu vai caur rajonu, kas atrodas citas valsts nacionālajā jurisdikcijā, vai uz rajonu vai caur rajonu, kas neatrodas kādas valsts nacionālajā jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tāda transportēšana skar mazākajā mērā divas valstis.”
9. Bāzeles konvencijas 4. panta 1. punktā un 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:
“1. a) Puses, īstenojot savas tiesības uz bīstamo vai citu atkritumu importa aizliegšanu ar mērķi tos aizvākt, informē citas Puses par savu lēmumu atbilstoši 13. pantam.
b) Puses aizliedz vai neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu to Pušu virzienā, kuras ir ievedušas aizliegumu uz šādu atkritumu importu, ja tās ir saņēmušas par to paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunktu.
c) Attiecībā uz valstīm importētājām, kuras nav ievedušas aizliegumu uz bīstamo un citu atkritumu importu, Puses aizliedz vai neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu, ja valsts importētāja nedod piekrišanu rakstiskā formā, un uz konkrētu importa izkraušanu.
2. Katrai pusei jāveic attiecīgi pasākumi, lai:
[..]
d) garantētu, ka bīstamo un citu atkritumu robežšķērsojošā transportēšana būtu samazināta līdz minimumam atbilstoši tādu atkritumu ekoloģiski pamatotai un efektīvai izmantošanai un tiktu veikta tādā veidā, lai cilvēka veselība un apkārtējā vide būtu norobežota no negatīvām sekām, pie kurām var novest šāda pārvadāšana.”
B. Savienības tiesības
10. Regulas Nr. 1013/2006 1., 3., 7.–9., 14. un 31. apsvērumā ir precizēts:
“(1) Šīs regulas galvenais un dominējošais mērķis un sastāvdaļa ir vides aizsardzība, un tās ietekmei uz starptautisko tirdzniecību ir tikai gadījuma raksturs.
[..]
(3) [..] Pieņemot Regulu (EEK) Nr. 259/93[(6)], Padome ir izstrādājusi noteikumus, lai šādu pārvadājumu apjomu samazinātu un tos kontrolētu, cita starpā, nolūkā pielāgot pastāvošo Kopienas atkritumu pārvietošanas uzraudzības un kontroles sistēmu Bāzeles Konvencijas prasībām.
[..]
(7) Ir svarīgi atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli organizēt un reglamentēt tā, lai ņemtu vērā vajadzību saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cilvēku veselību, kā arī veicinātu vienādu regulas piemērošanu visā Kopienā.
(8) Ir svarīgi arī ņemt vērā Bāzeles Konvencijas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto prasību, lai bīstamo atkritumu sūtījumi tiktu samazināti līdz minimumam saskaņā ar videi drošu un efektīvu šādu atkritumu apsaimniekošanu.
(9) Turklāt ir svarīgi ņemt vērā katras Bāzeles Konvencijas Līgumslēdzējas puses tiesības saskaņā ar konvencijas 4. panta 1. punktu aizliegt bīstamo atkritumu importu vai to atkritumu importu, kuri ir uzskaitīti minētās konvencijas II pielikumā.
[..]
(14) Attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti apglabāšanai, un uz to reģenerācijai paredzēto atkritumu sūtījumiem, kas nav uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā, ir lietderīgi nodrošināt optimālu uzraudzību un kontroli, prasot iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādiem sūtījumiem. Savukārt šādai procedūrai būtu jāparedz iepriekšēja paziņošana, kas ļauj pienācīgi informēt kompetentās iestādes, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus cilvēku veselības un vides aizsardzībai. Tas arī ļautu šīm iestādēm izteikt pamatotus iebildumus pret šādiem sūtījumiem.
[..]
(31) Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.”
11. Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punktu un 3. punkta a) un b) apakšpunktu:
“1. Ar šo regulu nosaka procedūras un kontroles režīmus atkritumu sūtīšanas jomā atkarībā no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes veida, kas tiek piemērota atkritumiem to galamērķa punktā.
[..]
3. Šī regula neattiecas uz:
a) tādu atkritumu izkraušanu krastā, ko radījusi parasta kuģu darbība un platformu darbība atklātā jūrā, ietverot notekūdeņus un nosēdumus, ar nosacījumu, ka uz šādiem atkritumiem attiecas prasības, kas iekļautas 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kurā grozījumi izdarīti ar 1978. gada protokolu (Marpol 73/78)[(7)], vai citi saistoši starptautiskie instrumenti;
b) atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā.”
12. Šīs regulas 2. panta 1) un 2) punktā “atkritumi” un “bīstamie atkritumi” ir definēti šādi:
“1) “atkritumi” ir atkritumi, kā definēts Direktīvas 2006/12/EK[(8)] 1. panta 1. punkta a) [apakšpunktā];
2) “bīstamie atkritumi” ir jebkuri atkritumi, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem[(9)].”
13. Saskaņā ar minētās regulas 2. panta 33) punktu “pārvadāšana” atbilst “atkritumu pārvadāšanai pa autoceļu, dzelzceļu, gaisu, jūru vai iekšējiem ūdeņiem”.
14. Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 34) punktā “sūtījums” ir definēts kā atkritumu pārvadāšana reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā, ko ir plānots veikt vai ko veic starp valstīm vai no ģeogrāfiskas teritorijas, kura nav nevienas valsts jurisdikcijā, uz kādu valsti.
15. Saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu uz apglabāšanas darbībām paredzētu atkritumu sūtījumiem un reģenerācijas darbībām paredzētu atkritumu sūtījumiem, it īpaši ja runa ir par atkritumiem, kas ir ietverti dzeltenajā sarakstā (10), attiecas šajā regulā paredzētā iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra. Saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 3. panta 2. punktu šīs regulas 18. pantā paredzētās vispārējas informācijas prasības ir piemērojamas tad, ja sūtījums attiecas uz dažu atkritumu maisījumu vai dažu piesārņotu atkritumu daudzumu, kas ir lielāks par 20 kg.
II. Pamatlietas fakti un prejudiciālais jautājums
16. Kuģis MSC Flaminia ir konteinerkuģis, kas attiecīgajā laikposmā kuģoja ar Vācijas karogu un kas pieder Conti 11. Container Schiffahrts‑GmbH & Co. KG MS “MSC Flaminia” (11), kas ir prasītāja pamatlietā.
17. Kad šis konteinerkuģis, uz kura atradās 4808 konteineri, no kuriem 151 bija tā sauktais “bīstamo kravu konteiners”, veica braucienu no Čārlstonas [Charleston] (Amerikas Savienotās Valstis) uz Antverpeni (Beļģija), 2012. gada 14. jūlijā uz tā klāja izcēlās ugunsgrēks ar vairākiem sprādzieniem.
18. 2012. gada 21. augustā Conti saņēma atļauju konteinerkuģi aizvilkt uz Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem. Saskaņā ar Havariekommando (Avāriju operatīvās vadības centrs, Vācija) 2012. gada 25. augusta vēstuli Conti bija noteikts pienākums izstrādāt turpmākas rīcības plānu un nosaukt iespējamos līgumpartnerus atbilstošu pasākumu veikšanai.
19. 2012. gada 8. septembrī kuģis sasniedza Avāriju operatīvās vadības centra norādīto gaidīšanas vietu, apstājoties ārējā reidā uz rietumiem no Helgolandes [Heligoland] (Vācija), un 2012. gada 9. septembrī tas tika aizvilkts uz Vilhelmshāfeni [Wilhelmshaven] (Vācija). Pēc apspriedēm ar Vācijas iestādēm Conti apņēmās nodrošināt MSC Flaminia drošu nogādāšanu uz kuģu remonta rūpnīcu Mangalijā [Mangalia] (Rumānija) un garantēt atbilstošu rīcību ar vielām, kas atrodas uz kuģa klāja.
20. Ar 2012. gada 30. novembra vēstuli niedersächsisches Umweltministerium (Lejassaksijas Vides ministrija, Vācija) informēja Conti, ka pats kuģis, “kā arī uz kuģa esošais izlietotais ūdens, dubļi un metāllūžņi ir kvalificējami kā “atkritumi” un ka līdz ar to ir jāīsteno paziņošanas procedūra. Ar 2012. gada 3. decembra vēstuli Conti apstrīdēja šo vērtējumu.
21. Ar 2012. gada 4. decembra lēmumu Gewerbeaufsichtsamt Oldenburg (Oldenburgas Komercdarbības uzraudzības dienests, Vācija) noteica Conti pienākumu veikt paziņojuma procedūru sakarā ar to, ka uz kuģa atrodas metāllūžņi, kā arī ar dubļiem un kravas atliekām sajaukts izlietotais ūdens. Turklāt Conti tika aizliegts pirms paziņojuma procedūras pabeigšanas un pārbaudāma atkritumu aizvākšanas plāna iesniegšanas vācu valodā pārvietot kuģi no tā pašreizējās atrašanās vietas.
22. 2013. gada 18. februārī, kad tika pabeigta paziņošanas procedūra izlietotā ūdens nosūtīšanai uz Dāniju, tika uzsāktas izlietotā ūdens savākšanas darbības. Kad bija iespējams paredzēt, cik daudz izlietotā ūdens nevarēs savākt, 2013. gada 26. februārī tika uzsākta nākošā paziņojuma procedūra ar Rumāniju.
23. 2013. gada 4. janvārī Conti iesniedza administratīvu sūdzību pret 2012. gada 4. decembra lēmumu. Lai izvairītos no kavēšanās, Conti, paužot protestu un neatzīstot juridisku pienākumu, īstenoja paziņojuma procedūru. Ar 2013. gada 3. aprīļa vēstuli Oldenburgas Komercdarbības uzraudzības dienests paziņoja, ka administratīvā sūdzība ir zaudējusi priekšmetu.
24. Kaitējuma daļas, uz ko Conti atsaucas iesniedzējtiesā, ietver it īpaši paziņošanas procedūru izmaksas, kas tai bija jāsedz. Šajā ziņā Conti uzskata, ka bija prettiesiski kā “atkritumus” kvalificēt vielas, kas atradās kuģa iekšienē, un līdz ar to dot rīkojumu īstenot paziņošanas procedūru.
25. Iesniedzējtiesa uzsver, ka, ciktāl Conti norādītais kaitējums ietver paziņošanas procedūras īstenošanas izmaksas, tiesību uz atlīdzību esamība nozīmējot, ka avārijas atliekām Regula Nr. 1013/2006 šajā gadījumā nav piemērojama un ka šīs izmaksas radās tikai tāpēc, ka Oldenburgas Komercdarbības uzraudzības dienests pieprasīja īstenot šo procedūru.
26. Šī tiesa vēlas noskaidrot, vai šīs regulas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams avārijas atliekām, un tādā gadījumā pamatlietā aplūkoto atlieku nosūtīšana ir izslēgta no minētās regulas piemērošanas jomas. Minētā tiesa uzskata, ka ne no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta teksta, ne sagatavošanas darbiem, ne no apsvērumiem, ne arī no šīs regulas struktūras neizriet, ka atliekām, kas ir radušies avāriju rezultātā, ir jāietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā.
27. Šādos apstākļos Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā un atrodas uz kuģa, ir “atkritumi, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem” Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē?”
III. Vērtējums
28. Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams attiecīgajiem atkritumiem, proti, atliekām metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā.
29. No tā izriet, ka šis jautājums attiecas uz Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas materiālo piemērojamību tādiem atkritumiem kā pamatlietā aplūkotie.
30. Norādu arī, ka iesniedzējtiesa savā lēmumā skaidri un tieši ir minējusi, ka “jautājums, vai Regulas [Nr. 1013/2006] 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts vēl joprojām ir piemērojams laikā, ja kuģis ir sasniedzis drošu ostu un jau ir izkrāvis daļu no atkritumiem, nav [Tiesas] kompetencē”. Līdz ar to nenoliedzami ir tas, ka ar šo prejudiciāla nolēmuma lūgumu iesniedzējtiesa uzdod Tiesai jautājumu tikai par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta materiālo piemērojamību, novērtējot regulas piemērojamību vietai, kurā notika avārija, vai Vācijai.
31. Komisija savos rakstveida dokumentos un tiesas sēdē aicināja vai pat mudināja Tiesu lemt arī par šīs tiesību normas piemērojamību atkritumu turpmākiem sūtījumiem.
32. Šajā ziņā, protams, ir skaidrs, ka, tā kā attiecīgie atkritumu sūtījumi tika sadalīti vairākās daļās, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija var attiekties arī uz šo jautājumu (12). Tomēr to iemeslu dēļ, kurus es plašāk izklāstīšu šo secinājumu 75.–77. punktā, es uzskatu, ka Tiesai nav jāatbild uz jautājumu, kas tai nav uzdots un ko iesniedzējtiesa skaidri ir izslēgusi no prejudiciāla nolēmuma jomas.
33. Tādējādi vispirms un galvenokārt es atbildēšu uz prejudiciālo jautājumu, ko ir uzdevusi iesniedzējtiesa, ievērojot šīs tiesas iezīmētās lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu robežas. Pēc tam, bet tikai pakārtoti es aplūkošu problēmas, ko ir izraisījuši atkritumu sūtījumi, kuri ir notikuši pēc kuģa MSC Flaminia ierašanās Vācijā. Tādējādi papildus iesniedzējtiesas uzdotajam jautājumam es noskaidrošu, vai Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams pamatlietā aplūkotajiem atkritumu turpmākajiem sūtījumiem.
A. Galvenokārt
34. Runājot par jautājumu, ko iesniedzējtiesa ir uzdevusi pašas noteiktajās robežās, atbilde, manuprāt, ir acīmredzama.
35. Vispirms es norādīšu, ka apglabāšanai paredzētu atlieku, kas atrodas uz kuģa MSC Flaminia, kvalifikācija par atkritumiem Tiesā netika apspriesta (13), un turklāt nešķiet, ka tā patiesi ir apspriešanas priekšmets. Saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 1) punktu par atkritumiem šajā regulā ir jāuzskata priekšmeti, kas atbilst Direktīvas 2006/12 (14) 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajai definīcijai. Kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, attiecīgās atliekas ir paredzēts apglabāt vai reģenerēt.
36. Runājot par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamību, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas jautājumu, ir jāatgādina par noteikumiem, kas ir jāievēro, interpretējot Savienības tiesības.
37. Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (15). Turklāt, tā kā Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir paredzēta atkāpe no šīs regulas noteikumu piemērošanas, tas principā ir interpretējams šauri.
38. Lai gan Land Niedersachsen (Lejassaksija, Vācija) un Komisija norādīja, ka Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējums vien neļauj sniegt atbildi iesniedzējtiesai, es tieši pretēji uzskatu, ka šis formulējums nerada sajukumu.
39. Jākonstatē, ka Savienības likumdevējs ir tikai norādījis, ka no Regulas Nr. 1013/2006 piemērošanas jomas ir izslēgti “atkritumi, kas radušies [..] uz kuģiem līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā”.
40. Dažādu terminu nozīme, manuprāt, nav pārprotama.
41. Termins “atkritumi” ir jāsaprot, atsaucoties uz šī jēdziena definīciju Savienības tiesību aktos atkritumu apsaimniekošanas politikas jomā. Tādējādi šis termins, kas ir izmantots Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā, noteikti ietver visu veidu atkritumus ar nosacījumu, ka tos ir paredzēts apglabāt vai reģenerēt.
42. Runājot par apstākli, ka šajā lietā aplūkotās atliekas radās avārijas rezultātā, es norādīšu, ka vienīgā Savienības likumdevēja prasība tam, lai būtu piemērojama izslēgšana, ir tas, ka atkritumi ir “radušies uz kuģa”. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka, tā kā avārija un ugunsgrēki notika uz kuģa MSC Flaminia, šīs atliekas radās uz šī kuģa.
43. Turklāt, tā kā iesniedzējtiesai, šķiet, ir šaubas, vai frāze “atkritumi, kas radušies uz kuģa”, ietver atkritumus, kuri ir radušies nejauši vai ne saistībā ar kuģa parasto darbību, pamatlietas puses un Komisija saistībā ar Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju apsprieda to, kāda nozīme ir apstāklim, ka attiecīgie atkritumi neradās kuģa “parastās” darbības laikā, bet gan “nejauši” avārijas laikā.
44. Šajā ziņā Lejassaksija it īpaši norādīja, ka atkritumu rašanās avārijas laikā ir tik neparasts atgadījums, ka tas būtu konkrēti jāmin, lai pamatotu izņēmumu no Regulas Nr. 1013/2006 piemērojamības.
45. Šāda argumentācija mani nepārliecina.
46. Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta spāņu, dāņu, vācu, angļu, franču un zviedru valodas versijās izmantotais formulējums, proti, attiecīgi vārdi “generados”, “opstået”, “anfallen”, “generated”, “produits” vai “uppkommit” neapstiprina šo argumentāciju. Neviens no šiem vārdiem nenozīmē, ka atkritumi ir radušies kuģu parastas darbības ietvaros. Tieši pretēji, dāņu valodas versijā izmantotais vārds “opstået” ietver niansi, saskaņā ar kuru atkritumi ir radušies nevis parastos apstākļos, bet gan neparedzētos apstākļos.
47. Turklāt Savienības likumdevējs ir tikai norādījis vietu, kurā atkritumiem ir jārodas, nenorādot īpašas prasības saistībā ar apstākļiem, kādos šiem atkritumiem ir jārodas. Tādējādi frāzes “atkritumi, kas radušies uz kuģa” parastā nozīme nevar tikt saprasta kā prasība, ka atkritumi izriet no kuģa parastas darbības.
48. Šis apsvērums ir jāņem vērā vēl jo vairāk tāpēc, ka nevar apgalvot, ka Savienības likumdevējs nav paredzējis gadījumu, kad atkritumi ir radušies ne saistībā ar kuģu parasto darbību, jo tas šādu precizējumu ir izdarījis Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
49. Apstāklis, ko ir izcēlusi Komisija, ka šajā gadījumā atkritumi nepastāv pārvadājuma sākumā, manuprāt, nav noteicošs. Frāze “kas radušies uz kuģa” nozīmē, ka atkritumi ir radušies pārvadājuma laikā. Turklāt man ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1013/2006 2. panta 34) punktā definētais “sūtījuma” jēdziens neprasa, lai atkritumi atrastos uz kuģa pirms pārvadājuma sākuma, un līdz ar to nozīmē, ka tas attiecas arī uz neparedzētiem sūtījumiem, kā arī uz atkritumiem, kuru rašanās ir bijusi nejauša.
50. No tā izriet, ka, tā kā Savienības likumdevējs nav noteicis nekādu atšķirību, kas būtu saistīta ar atkritumu raksturu vai apstākļiem, kādos tie ir radušies, no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma ir piemērojama atliekām metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā.
51. Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1013/2006 sagatavošanas darbi, sistēma un tās mērķis.
52. Pirmkārt, lai gan šīs regulas sagatavošanas darbu analīze pati par sevi nav noteicoša saistībā ar tās 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, tai tomēr šajā ziņā ir nozīme.
53. Lai gan Komisijas priekšlikumā 1. panta 3. punkta b) apakšpunktam, kura rezultātā tika pieņemta Regula Nr. 1013/2006 (16), bija paredzēts, ka no regulas piemērošanas jomas ir izslēgti “tādu atkritumu sūtījumi, kas ir radušies lidojumā esošos civilās aviācijas gaisa kuģos visa lidojuma laikā līdz pat nosēšanās brīdim” (17), Parlaments otrajā lasījumā piedāvāja šo izslēgšanu attiecināt uz atkritumiem, kuri ir radušies transportlīdzekļos, vilcienos un uz kuģiem, jo “atkāpe, kas ir piemērojama atkritumiem, kuri ir radušies lidmašīnās, ir jāattiecina uz visu veidu pārvadājumiem, pretējā gadījumā regulas noteikumi būtu nesamērīgi attiecībā uz atkritumiem, kas ir radušies uz transportlīdzekļiem, kas nav lidmašīnas” (18).
54. Ne sākotnējā Komisijas priekšlikumā, ne Parlamenta piedāvātajos grozījumos, ne paskaidrojumos, kas attiecas uz šiem priekšlikumiem, nav minēta Savienības likumdevēja vēlme atsevišķus atkritumus izslēgt no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomas un šo tiesību normu attiecināt tikai uz atkritumiem, kuri ir radušies saistībā ar attiecīgo transportlīdzekļu parasto darbību.
55. Protams, kā to apgalvoja Lejassaksija, izslēgšana, kas attiecas uz civilo aviāciju un kas ir formulēta Regulā Nr. 259/93, varēja attiekties galvenokārt uz atkritumiem, kuri ir radušies lidmašīnās lidojumu laikā. Tomēr man ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs nekādā veidā nav precizējis attiecīgo atkritumu raksturu, ne arī apstākļus, kādos tiem būtu jārodas.
56. Turklāt man ir jānorāda, ka izslēgšanas piemērošanas joma lielā mērā tika paplašināta, ciktāl tā tagad attiecas ne tikai uz civilo aviāciju, bet arī uz atkritumiem, kas ir radušies dažādos transportlīdzekļos, tostarp lidmašīnās. Tādējādi man šķiet, ka, nolemjot paplašināt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas piemērošanas jomu un iekļaujot tajā citus transportlīdzekļus, Savienības likumdevējs noteikti ir iekļāvis atkritumus, kas konkrēti var rasties katrā no šiem transportlīdzekļiem. Tādējādi tas, kā to ir uzsvērusi iesniedzējtiesa, ka avārijas gaisa pārvadājumu nozarē, jo tās notiek reti, šajā regulā nav paredzētas, nevar ietekmēt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas izriet no šīs tiesību normas formulējuma.
57. Otrkārt, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta sistēmiskā interpretācija apstiprina interpretāciju, kas izriet no šīs tiesību normas formulējuma.
58. Pirmām kārtām es tāpat kā Conti uzskatu, ka no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto izslēgšanas gadījumu salīdzinājuma izriet, ka, runājot par otro izslēgšanas gadījumu, Savienības likumdevējs nav vēlējies ieviest ierobežojumu saistībā ar veidu, kādā atkritumi ir radušies.
59. Otrām kārtām es piekrītu Komisijas analīzei, ka, tā kā Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta mērķis ir novērst pārklāšanos starp tiesību aktiem par atkritumu sūtījumiem un Direktīvu 2000/59/EK (19), šī izslēgšanas daļa neietekmē iesniedzējtiesas lūgto interpretāciju.
60. Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas joma ir definēta, ņemot vērā Marpol konvenciju. Direktīvā 2000/59, kas ir piemērojama atkritumiem, kuri ir radušies kuģu parastās darbības rezultātā (20) un kuri ir paredzēti šajā konvencijā, dalībvalstīm ir paredzēts pienākums iegādāties un izmantot ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ekspluatācijas atkritumiem. Tādējādi Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta formulējums nodrošina, ka atkritumus, kas ir radušies kuģa parastas izmantošanas laikā Marpol konvencijas izpratnē, reglamentē tikai Direktīva 2000/59.
61. Treškārt, Regulas Nr. 1013/2006 mērķu ņemšana vērā, it īpaši vides aizsardzības mērķa ņemšana vērā (21), neļauj ietekmēt šīs regulas 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kāda izriet no tā formulējuma.
62. Šajā ziņā Komisijas norādītie elementi, manuprāt, ir ļoti pārliecinoši.
63. Tādējādi tāpat kā Komisija es uzskatu, ka, ņemot vērā avārijas pēkšņo un neparedzamo raksturu, praktiski būtu ļoti grūti, ja ne neiespējami, ka kuģa kapteinim pirms piestāšanas kādā ostā ir informācija, kas ir vajadzīga Regulā Nr. 1013/2006 (22) paredzētajai paziņošanai.
64. Turklāt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas mērķis nozīmē, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tā, lai ierobežotu laiku, kādu atkritumi, kas ir radušies avārijas rezultātā, paliek uz kuģa.
65. Nav nesaprātīgi paredzēt, ka šīs regulas piemērošana tādiem atkritumiem kā pamatlietā aplūkotie kavē tādu kuģu iebraukšanu tuvākajā ostā, kas pārvadā šādus atkritumus, un faktiski palielina risku, ka tie paliek jūrā. Šāds apstāklis, kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, esot pretrunā Regulā Nr. 1013/2006 izvirzītajam vides aizsardzības mērķim.
66. Savukārt Lejassaksijas uzsvērtais risks, manuprāt, ir hipotētisks.
67. Atsaucoties uz šīs regulas mērķi un uz principu, ka izņēmumi ir interpretējami šauri, Lejassaksija apgalvoja, ka, ja dalībvalsts nezina par šiem atkritumiem, tā nevar novērtēt riskus, ko tie rada konkrēti videi. Tādējādi esot jānovērš tas, ka kuģa kapteinis viens pats lemj, ko darīt ar atkritumiem, jo tas radītu risku, ka kuģi, kuros ir atkritumi, turpina kuģot, lai šos atkritumus apglabātu citur lētāk vai nelikumīgi.
68. Šajā ziņā man ir jānorāda, pirmkārt, ka Regulā Nr. 1013/2006 paredzētā paziņošanas procedūra nekādā ziņā nepasargā no riskiem, ka kuģi, uz kuriem atrodas atkritumi, turpinās savu braucienu, lai tos apglabātu lētāk vai nelikumīgi. Tādējādi šīs procedūras piemērošanas sekas nevar būt tas, ka kuģa kapteinis tiks atturēts atkritumus apglabāt nelikumīgi vai censties tos apglabāt lētāk nekā Savienībā. Tieši pretēji, nav izslēgts, ka minētās procedūras izmaksas varētu mudināt uz šādu rīcību.
69. Otrkārt, ņemot vērā pienākumus atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kas attiecas gan uz valstīm, gan uz privātpersonām jūrlietu jomā, kas dažreiz ir pārņemti Savienības tiesību aktos (23), riskus, kurus rada Regulas Nr. 1013/2006 (24) nepiemērošana, manuprāt, nedrīkst pārspīlēt.
70. Vispirms, runājot par apzinātu atkritumu izgāšanu, Londonas 1972. gada 29. decembra konvencijas par to, lai novērstu jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus, kurā grozījumi izdarīti ar Londonas 1996. gada protokolu, mērķis ir ieviest efektīvu kontroli pār dažādiem jūras piesārņojuma avotiem, kā arī pār pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu jūras piesārņojumu, kurš rodas, izgāžot atkritumus, ko saprot kā apzinātu izgāšanu. Atbilstoši šai konvencijai izgāšana principā ir aizliegta, bet izņēmuma kārtā tā var tikt atļauta. Minētās konvencijas noteikumi ir jāievēro it īpaši karoga valstij, kam katrā ziņā ir pienākums noteikt sodus par konvencijas noteikumu pārkāpumu (25). Savienības tiesībās ar Direktīvu 2005/35/EK (26) dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka piesārņojošu vielu izgāšana no kuģiem kādā no tajā paredzētām zonām, tostarp atklātā jūrā, tiek uzskatīta par pārkāpumu, ja izgāšana ir veikta ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības dēļ, tādējādi nodrošinot, ka šāda izgāšana nepaliek nesodīta (27).
71. Pienākumi, kas starptautiskajās tiesībās, it īpaši Montegobejas konvencijas 94. pantā, ir paredzēti karoga valstij, ļauj arī ierobežot Lejassaksijas minēto risku (28). Papildus to pasākumu veikšanai, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu drošību jūrā, veicot kuģu kontroles un uzraudzības pasākumus, šajā tiesību normā karoga valstij ir noteikts pienākums uzsākt izmeklēšanu par visiem negadījumiem jūrā vai satiksmes negadījumiem atklātā jūrā, kuros ir iesaistīts kuģis, kas kuģo ar tās karogu, un kuri ir radījuši lielus zaudējumus jūras videi. Savienības tiesībās karoga valsts pienākumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un it īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ietvaros ir padarīti efektīvāki ar Direktīvu 2009/21/EK (29), kuras mērķis saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu ir panākt, ka dalībvalstis efektīvi un saskanīgi pilda pienākumus, kas tām ir uzlikti kā karoga valstīm, kā arī pastiprināt drošību un novērst piesārņojumu, kuru rada kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.
72. Visbeidzot citi noteikumi, piemēram, Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss vai Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss (30), arī ļauj samazināt piesārņojuma riskus, paredzot noteikumus jūras sabiedrībām vai kuģu kapteiņiem.
73. Visu šo iemeslu dēļ es ierosinu Tiesai uz Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa) prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kas ir radušās avārijas rezultātā, ir “atkritumi, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem” Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
74. Pakārtoti nākamajā sadaļā es pievērsīšos šīs tiesību normas interpretācijai, runājot par pamatlietā aplūkoto atkritumu pārvadāšanas otro daļu.
B. Pakārtoti
75. Runājot, pirmkārt, par savāktā izlietotā ūdens sūtījumu uz Dāniju un, otrkārt, par Vācijā neizkrauto atkritumu sūtījumu uz Rumāniju, es atgādinu, ka šo problemātikas daļu, ko rada pamatlietas fakti, iesniedzējtiesa ir izslēgusi no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērošanas jomas.
76. Protams, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā, kas izveidota ar LESD 267. pantu, Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izspriest izskatāmo strīdu, no lēmuma uzdot prejudiciālu jautājumu pamatojuma izsecinot Savienības tiesību elementus, kuri ir jāinterpretē, ņemot vērā strīda priekšmetu, un attiecīgā gadījumā jāpārformulē prejudiciālie jautājumi (31).
77. Tomēr, ņemot vērā pamatlietas priekšmetu, ir pamats uzdot jautājumu, vai šajā gadījumā patiešām iesniedzējtiesai ir noderīgi, ka Tiesa interpretē Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai noskaidrotu, vai šī tiesību norma ir piemērojama attiecīgo atkritumu sūtījumiem pēc tam, kad kuģis ir pametis Vācijas ostu. Šķiet, no šī strīda izklāsta izriet, ka Conti cenšas Vācijas tiesās panākt, ka tiek atlīdzināti dažādi kaitējumi, tostarp kaitējums, kas izriet no Vācijas iestāžu noteiktās paziņošanas procedūras. Savukārt, runājot par pārvadājumu no Vācijas uz Rumāniju, tas, vai ir piemērojama paziņošanas procedūra, attiecas tikai uz Rumānijas iestādēm.
78. Ja Tiesa uzskatītu, ka tai tomēr ir jāinterpretē Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts saistībā ar atkritumu sūtījumu no Vācijas ostas uz Dāniju un Rumāniju, lai noskaidrotu šīs tiesību normas piemērojamību turpmākajiem sūtījumiem, es norādu, ka šīs tiesību normas formulējums ir ļoti skaidrs.
79. Tādējādi Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā izslēgšana ir piemērojama “līdz brīdim, kad šādi atkritumi tiek izkrauti reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā”. Ņemot vērā jēdziena “izkraut” nozīmi (32), šī tiesību norma noteikti nozīmē, ka atkritumi ir pametuši kuģi un ir izvietoti uz sauszemes reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā (33).
80. Līdz ar to Komisijas piedāvātajai interpretācijai, saskaņā ar kuru jēdziens “izkrauti” ir interpretējams kā tāds, kas nozīmē “līdz pirmajai mītnes ostai” tāpēc, ka Regula Nr. 1013/2006 ir jāinterpretē saskaņā ar Bāzeles konvenciju, nevar piekrist.
81. Protams, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības noslēgto starptautisko līgumu pārākums pār atvasinātu tiesību aktiem liek pēdējos minētos interpretēt saskaņā ar šiem līgumiem (34), tomēr šāda saskanīga interpretācija ir prasīta tikai “iespēju robežās”.
82. Šajā gadījumā, manuprāt, nav iespējams Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu interpretēt tā, lai šīs tiesību normas formulējumu saskaņotu ar Bāzeles konvenciju.
83. No šīs konvencijas 1. panta un 2. panta 3) punkta izriet, ka tā ir piemērojama tad, ja atkritumi tiek pārvesti no rajona, kas atrodas vienas līgumslēdzējas valsts nacionālajā jurisdikcijā, uz rajonu, kurš ietilpst citas līgumslēdzējas valsts nacionālajā jurisdikcijā, kā šajā gadījumā tas ir ar sūtījumu no Vācijas uz Dāniju (35) un Rumāniju.
84. Savukārt no Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācijas saskaņā ar tā formulējumu izriet, ka tas nav piemērojams tādu atkritumu sūtījumiem, kas ir palikuši uz kuģa MSC Flaminia, jo tie tika izkrauti tikai pēc to nonākšanas Rumānijā (36).
85. Līdz ar to, ja Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts tiktu interpretēts saskaņā ar Bāzeles konvenciju, tas radikāli mainītu šīs tiesību normas nozīmi, būtu pretrunā Savienības likumdevēja izvēlētajam formulējumam (37) un turklāt radītu reālu tiesiskās drošības problēmu (38).
86. Turklāt, rakstveida apsvērumos norādot, ka “iebraukšanas ostā pielīdzināšana šādai “izkraušanai”, šķiet, nav atbilstoša, ņemot vērā šo nepārprotamo formulējumu”, man šķiet, ka Komisija atzīst, ka šāda atbilstīga interpretācija nav paredzama.
87. Visu šo iemeslu dēļ varētu rasties jautājums par Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta atbilstību Bāzeles konvencijas noteikumiem.
88. Tomēr es neaicinu Tiesu pēc savas ierosmes pārbaudīt Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta spēkā esamību, ņemot vērā Bāzeles konvenciju.
89. Pirmkārt, es konstatēju, ka tad, ja jautājums par Savienības tiesību normas spēkā esamību acīmredzami vai nojaušami izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, dalībvalstis un ieinteresētās personas var nolemt iesniegt apsvērumus ne tikai, lai puses apspriestu šo jautājumu (39), bet arī lai Savienības akta autors piedalītos procedūrā un varētu iesniegt apsvērumus šajā ziņā (40). Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas tikai uz Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās izslēgšanas interpretāciju, un jautājums par šīs tiesību normas spēkā esamību ne acīmredzami, ne netieši neizriet no iesniedzējtiesas lēmuma, jo, pirmkārt, puses to nav apspriedušas (41) un, otrkārt, ne Parlaments, ne Padome, kas tomēr ir šīs regulas autori, nav piedalījušies tiesvedībā Tiesā.
90. Otrkārt, minētās tiesību normas spēkā esamībai ir nozīme tikai, ņemot vērā atkritumu sūtījumu no Vācijas uz Rumāniju. Kā es to uzsvēru šo secinājumu 77. punktā, Conti cenšas panākt, ka tiek atlīdzināts kaitējums, kas izriet no Vācijas iestāžu noteiktās paziņošanas procedūras izmaksām. Tādējādi papildus tam, ka Conti nebija nekādas intereses, lai Tiesa konstatētu Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta spēkā neesamību un paziņošanas procedūras vajadzību attiecībā uz atkritumiem, kas nosūtīti uz Rumāniju, šāds konstatējums nekādā ziņā nav noderīgs pamatlietā (42).
91. Šādos apstākļos pēc savas ierosmes lemt par šīs tiesību normas spēkā esamību man šķiet nesaderīgi ar lomu, kas Tiesai ir piešķirta LESD 267. pantā.
92. Turklāt es uzskatu, ka, ņemot vērā Bāzeles konvencijas noteikumu raksturu, struktūru un to, ka privātpersonām principā nav autonomu tiesību un brīvību saskaņā ar Bāzeles konvenciju, šie noteikumi nevar būt par pamatu tam, lai pārbaudītu Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta (43) spēkā esamību.
93. Tādējādi, tā kā atkritumi uz kuģa MSC Flaminia, kas tika nosūtīti no Vācijas uz Rumāniju, netika izkrauti, Regulas Nr. 1013/2006 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā izslēgšana joprojām ir piemērojama, līdz ar to šī regula nav piemērojama šim sūtījumam.
IV. Secinājumi
94. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz Landgericht München I (Minhenes I apgabaltiesa, Vācija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka atliekas metāllūžņu un ar dubļiem un kravas atliekām sajaukta izlietota ūdens formā, kuras ir radušās avārijas rezultātā, ir “atkritumi, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem” šīs tiesību normas izpratnē.