Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī - Arques Industries/Komisija

(lieta T-395/09)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arques Industries AG, Starnberg (Vācija) (pārstāvji - C. Grave, B. Meyring un A. Scheidtmann, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmuma C(2009) 5791, galīgā redakcija, (lieta COMP/39.396 - [Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai]) 1.-4. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

pakārtoti, samazināt minētā lēmuma 2. panta f) apakšpunktā prasītājai uzliktā naudas soda apmēru;

pakārtoti, atcelt Lēmuma 1. un 3. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija Lēmumu C(2009) 5791, galīgā redakcija, lietā COMP/39.396 - Reaģenti uz kalcija karbonāta un magnija bāzes tērauda un gāzes rūpniecībai. Apstrīdētajā lēmumā prasītājai un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Pēc Komisijas domām, prasītājas bija ilgstošas aizliegtās vienošanās dalībnieces kalcija karbonāta un magnija nozarē EEZ, izņemot Spāniju, Portugāli, Īriju un Apvienoto Karalisti, ko esot veidojusi tirgu sadale, vienošanās par kvotām, klientu sadale, cenu noteikšana un apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par cenām, klientiem un pārdoto apjomu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza astoņus pamatus, kas ir iedalāmi trijās daļās.

Pirmajā daļā prasītāja lūdz apstrīdēto lēmumu atzīt par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl tā ir atzīta par solidāri atbildīgu par SKW Stahl-Metallurgie GmbH rīcību, un šajā sakarā pamatojas uz šādiem pamatiem:

EKL 81. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 23. panta 2. punkta kļūdaina piemērošana, jo Komisija atzina prasītāju par solidāri atbildīgu ar SKW Stahl-Metallurgie GmbH;

EKL 253. panta pārkāpums, jo Komisija neesot pamatojusi savus apsvērumus par prasītājas - kā agrākās mātes sabiedrības - atbildību;

EKL 81. panta kļūdaina piemērošana, jo atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka pastāvēja vienots un ilgstošs pārkāpums.

Otrajā daļā prasītāja, pakārtoti, lūdz samazināt tai uzliktā naudas soda apmēru un šajā sakarā izvirza šādus pamatus:

EKL 253. panta pārkāpums, jo apstrīdētais lēmums esot pretrunīgs attiecībā uz naudas soda apmēru;

Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta pārkāpums, jo Komisija esot nepareizi novērtējusi pārkāpuma smagumu un ilgumu;

vispārīgā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums attiecībā uz Komisijas noteikto pārkāpuma smagumu un ilgumu;

Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta pārkāpums, jo atbildētāja neuzskatīja par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka prasītāja acīmredzami neapstrīdēja tās konstatējumus administratīvajā procedūrā.

Trešajā daļā prasītāja, pakārtoti, lūdz atcelt apstrīdētā lēmuma 1. un 3. pantu tiktāl, ciktāl tajā esot kļūdaini piemērots EKL 81. pants un Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. pants un pārkāpts EKL 253. pants.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).