Prasība, kas celta 2014. gada 11. aprīlī – Mammoet Salvage/Komisija

(lieta T-234/14)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mammoet Salvage BV (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvji – P. Kuypers un A. Schadd, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

primāri, konstatēt Eiropas Savienības un/vai Eiropas Komisijas bezdarbību;

pakārtoti, piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Komisijai samaksāt prasītājai pienākošās summas;

turpmāk pakārtoti, piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājai kaitējumu;

visos minētajos gadījumos atbilstīgi Vispārējās tiesas Reglamenta 77. pantam atlikt lēmuma pieņemšanu vai apturēt tiesvedību līdz brīdim, kad būs pagājuši trīs mēneši, kad prasītāja būs saņēmusi šķīrējtiesas spriedumu;

piespriest Eiropas Savienībai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un ārpustiesas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2010. gadā prasītāja uzvarēja publiskajā iepirkumā attiecībā uz 74 vraku izcelšanu kādā Mauritānijas ostā Eiropas Attīstības fonda ietvaros. Līgumu, kas bija noslēgts starp Mauritāniju un prasītāju, attiecībā uz finansējumu Eiropas Komisijas vārdā indosēja Eiropas Savienības Mauritānijā vēstnieks un delegācijas vadītājs. Ar indosējumu atbildētāja nekļuva par šī līguma pusi, bet tā pārņēma pienākumu samaksāt par veiktajiem darbiem.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda trīs pamatus:

1.    Pirmais pamats ir par atbildētājas atturēšanos veikt kādu darbību.

Starp prasītāju un Mauritāniju noslēgtajā līgumā ir kāds punkts, saskaņā ar kuru Savienības maksāšanas pienākums beidzas, vēlākais, 18 mēnešus pēc uzdevumu īstenošanas laikposma. 2013. gada 4. decembrī prasītāja lūdza Mauritānijai un Eiropas Savienības delegācijai pagarināt šo termiņu. Atbildētāja uz šo aicinājumu rīkoties nereaģēja.2.    Otrais norādītais ir par Eiropas Komisijas līguma finansējuma indosējumu.Prasītāja uzskata, ka darbi ir pabeigti un lūdz Vispārējai tiesai piespriest atbildētājai samaksāt nesamaksātos rēķinus, proti, atlikušās summas, kuras pienākas prasītajai par veiktajiem darbiem.3.    Trešais pamats ir par Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību.Gadījumā, ja Vispārējā tiesa konstatētu, ka Eiropas Savienībai noteiktais samaksas termiņš ir beidzies, prasītāja aicina Vispārējo tiesu piespriest atbildētājai atlīdzināt kaitējumu nesamaksāto rēķinu apmērā.Turklāt prasītāja lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka atbildētāja ir rīkojusies prettiesiski attiecībā pret prasītāju saistībā ar ekspertu iecelšanu, kas ir radījis ārpuslīgumisku kaitējumu.