Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 25. februārī PlasticsEurope iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-207/18 PlasticsEurope/ECHA

(Lieta C-119/21 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: PlasticsEurope (pārstāvji: R. Cana, advokāts, E. Mullier, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, ClientEarth

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-207/18;

atcelt apstrīdēto aktu ;

pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt tiesību aktu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā, un personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) piešķirto rīcības brīvību, novērtējot vielas ar mērķi identificēt tās, kas rada īpaši lielas bažas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 1 (turpmāk tekstā – “REACH regula”) 57. panta f) punktu, nevarot interpretēt tādējādi, ka ECHA var pilnīgi brīvi un neapstrīdami pieļaut acīmredzamas kļūdas “zinātnes liecību” atlasē un novērtēšanā saskaņā ar šo 57. panta f) punktu. Tomēr Vispārējā tiesa esot to atzinusi, nospriežot, ka acīmredzamu kļūdu vērtējumā var konstatēt tikai tad, ja ECHA ir pilnībā un kļūdaini ignorējusi uzticamu zinātnisku pētījumu, kas, ja to ņemtu vērā, būtu tik lielā mērā mainījis pierādījumu vispārējo novērtējumu, ka galīgais lēmums zaudētu ticamību. Vispārējā tiesa esot arī atzinusi, ka ECHA varēja paļauties uz neuzticamu zinātnisku pētījumu rezultātiem un ka to zemā ticamība neliedz tos ņemt vērā. Vispārējā tiesa esot gājusi vēl tālāk, ļaujot atsaukties uz neuzticamiem un nepārliecinošiem zinātniskiem pētījumiem, kuru rezultāti apstiprina ECHA hipotēzi par vielas iespējamo bīstamību. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un zinātniskās izcilības principa pārkāpumu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu un nepareizi interpretējusi REACH regulas 57. panta f) punktu, kā arī pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai, nepareizi interpretējot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus attiecībā uz prasību noteikt, ka viela rada tādas bažas, kas ir līdzvērtīgas to vielu iedarbībai, kuras identificētas, pamatojoties uz REACH regulas 57. panta a) - e) punktu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, novērtējot pierādījumus, kas saistīti ar apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem par zinātnisko pētījumu ticamību, un sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus.

Uzskatot, ka ECHA zinātnisko pierādījumu pārbaudes pamatā ir piesardzības princips, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi šo principu un tādējādi pieļāvusi tiesību kļūdu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka starpprodukti nav atbrīvoti no identifikācijas procesa saskaņā ar REACH regulas 57. un 59. pantu, pamatojoties uz to, ka šie noteikumi attiecas tikai uz vielas raksturīgajām īpašībām, nevis uz tās lietošanu (kas ietvertu jautājumu par to, vai viela ir vai nav starpprodukts), un ka šī ECHA pieeja bija samērīga.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 2006, L 396, 1. lpp.).