Prasība, kas celta 2012. gada 21. maijā - Ålands Industrihus/Eiropas Komisija

(lieta T-212/12)

Tiesvedības valoda - zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ålands Industrihus Ab (Mariehamn, Somija) (pārstāvis - L. Laitinen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 13. jūlija Lēmumu 2012/252/ES par valsts atbalstu Nr. C 6/08 (ex NN 69/07), ko Somija piešķīrusi uzņēmumam Ålands Industrihus Ab;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota nepareiza LESD 107. panta 1. punkta piemērošana - valsts atbalsta neesamība.

Prasītāja apgalvo, ka attiecīgā kapitāla iepludināšana un aizdevumu garantijas nebūt nav valsts atbalsts, ciktāl šie darījumi nav izkropļojuši konkurenci tādā mērā, lai tiktu ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, novērtējot faktus, it īpaši konstatējot, ka uzņēmumiem nerezidentiem nepastāv nekādi šķēršļi veikt darbību Ālandu salās un noteikti nav nekādu šķēršļu veikt ieguldījumus vietējā nekustamā īpašuma tirgū.

Ar otro pamatu tiek apgalvota nepareiza LESD 107. panta 1. punkta un privāta ieguldītāja jēdziena piemērošana - valsts atbalsta neesamība.

Prasītāja apgalvo, ka visa kapitāla iepludināšana bija saderīga ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu un tādējādi neizkropļoja vai nedraudēja izkropļot konkurenci tādā mērā, lai tiktu ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Komisija ir pieļāvusi kļūdu, novērtējot pasākuma saderīgumu ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, ciktāl tā tostarp kļūdaini un patvaļīgi novērtējusi iecerētās rentabilitātes apjomu, pamatojot to tikai ar viena gada peļņu. Prasītāja uzskata, ka reālā iecerētā rentabilitāte ir gada peļņas un paredzamā vērtības pieauguma kombinācija.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav pietiekami ņemtas vērā esošās atbalsta programmas attiecībā uz piešķirtajām garantijām.

Komisija nav ņēmusi vērā faktu, ka vismaz divas no piešķirtajām garantijām ietilpst esošā atbalsta shēmā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota kļūda faktu novērtējumā un pamatojuma neesamība.

Ja attiecīgie pasākumi tomēr būtu jāuzskata par valsts atbalstu, atgūstamās summas ir noteiktas nepienācīgi. Pirmkārt, pamatojums, lai prasītu visa ieguldītā kapitāla atgūšanu, ir ļoti vājš, ar trūkumiem un ārkārtīgi lakonisks. Otrkārt, garantiju atbalsta daļa ir noteikta patvaļīgi, nesaprātīgi un nereāli, kā arī ar nepietiekamu pamatojumu. Prasītāja apgalvo, ka sakarā ar nepietiekamo pamatojumu un tā patvaļīgumu tai ir gandrīz neiespējami atbildēt uz Komisijas apgalvojumiem.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota tiesiskā regulējuma nepareiza piemērošana atsauces likmes jomā.

Lai konstatētu to, ka garantijas ir valsts atbalsts, Komisija paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu ² ir piemērojusi ar atpakaļejošu spēku. Šādas nelikumīgas piemērošanas ar atpakaļejošu spēku rezultātā garantiju valsts atbalsta daļas, par kuras atgūšanu ir dots rīkojums, summa ir lielāka nekā tā, kas izrietētu no pareizā teksta piemērošanas, kas, kā uzskata prasītāja, ir paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu , kas bija spēkā laikā, kad tika piešķirtas garantijas.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai ir tiesiskā paļāvība attiecībā uz atbalstu.

Pamatojoties uz trijos pirmajos pamatos attīstītajiem faktoriem, prasītājai bija tiesiskā paļāvība, ka pasākumi, par kuriem bija lēmusi provinces valdība, nav valsts atbalsts. Turklāt prasītāja šo jautājumu uzdeva provinces valdībai, kura apliecināja, ka pasākumi ietilpst paziņotā atbalsta shēmā.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums apdraud tiesisko noteiktību un neņem vērā LESD 345. pantā garantēto īpašumtiesību sistēmu.

Komisija ir pilnībā radījusi bezizeju attiecībā uz Marihamnas pilsētas īstenotajiem vienlaicīgajiem ieguldījumiem, tādēļ situācijā, kad ir noteikts atbalstu atgūt, prasītāja nevar ievērot akcionāru tiesiskās vienlīdzības principu, kas ir noteikts Somijas likumā par akciju sabiedrībām. Šāda kļūda no Komisijas puses arī deformē galīgo ekonomisko rezultātu attiecīgajām pusēm, tādējādi neievērojot LESD 345. pantu, saskaņā ar kuru līgumi nekādi neietekmē dalībvalstu īpašumtiesību sistēmu.

____________

¹ - OV 2008, C 14, 6. lpp.

² - OV 1997, C 273, 3. lpp.