Lieta T‑433/13

Petropars Iran Co. u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Kļūda vērtējumā – Iebilde par prettiesiskumu – Tiesības veikt saimniecisku darbību – Tiesības uz īpašumu – Sabiedrības veselības, drošības un vides aizsardzība – Piesardzības princips – Samērīgums – Tiesības uz aizstāvību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 5. maija spriedums

1.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Lēmums, kas pieņemts ieinteresētajai personai zināmā kontekstā, kas tai ļauj saprast attiecībā uz to veiktā pasākuma vērienu – Īsa pamatojuma pieļaujamība

(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu –Finansiālu atbalstu Irānas valdībai sniedzošai struktūrai piederošu vai tās kontrolē esošu struktūru līdzekļu iesaldēšana – Minimālās prasības – Minēto struktūru kā meitasuzņēmumu norādīšana – Mātesuzņēmumu identificēt ļaujošs konteksts

(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

3.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana – Paplašināšanas neesamība – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

4.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pārbaudes apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

5.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums šo pasākumu attiecināt uz šādai struktūrai piederošām vai tās kontrolē esošām struktūrām – Piederošas vai kontrolē esošas struktūras statuss – Padomes veikts katra atsevišķā gadījuma izvērtējums – Kritēriji

(Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmums 2013/270/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunkts un Padomes Regula Nr. 522/2013)

6.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Finansiālu atbalstu Irānas valdībai sniedzošai struktūrai piederošu vai tās kontrolē esošu struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesību uz īpašumu un tiesību brīvi veikt saimniecisko darbību ierobežošana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

7.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Finansiālu atbalstu Irānas valdībai sniedzošai struktūrai piederošu vai tās kontrolē esošu struktūru līdzekļu iesaldēšana – Vides, darba ņēmēju un pilsoņu veselības un drošības aizsardzības principa pārkāpums – Neesamība – Piesardzības principa pārkāpums – Neesamība

(Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums darīt zināmu ieinteresētajai personai tai nelabvēlīga akta pamatojumu vienlaikus ar šā akta pieņemšanu vai arī cik vien ātri iespējams pēc tam – Ierobežojumi – Savienības un dalībvalstu drošība vai to starptautisko attiecību uzturēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem, kas pakārtotas nosacījumam par atbilstoša lūguma izteikšanu Padomei

(LESD 296. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

9.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot apsūdzošus elementus – Apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

10.    Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Divu ierobežojošus pasākumus ietverošu aktu daļēja atcelšana – Nopietna tiesiskās noteiktības apdraudējuma risks – Atcelto tiesību aktu seku saglabāšana līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai līdz tās noraidīšanai

(LESD 264. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 60. panta otrā daļa; Padomes Lēmumi 2010/413/KĀDP un 2013/270/KĀDP un Padomes Regulas Nr. 267/2012 un Nr. 522/2013)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32.–36. punktu)

2.      Tādu pret Irānu vērstu ierobežojošu pasākumu kā atbalstu Irānas valdībai sniedzošu struktūru un ar tām saistīto struktūru naudas līdzekļu iesaldēšana – kas Padomei jāveic saskaņā ar Lēmuma 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Regulas Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu – kontekstā pamatojums pasākumiem, ar kuriem noteiktas struktūras tiek iekļautas ar kodolenerģiju vai ballistiskajām raķetēm saistītās darbībās iesaistīto struktūru un Irānas valdību atbalstošo struktūru sarakstā, ļauj tām identificēt Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto kritēriju, proti, kritēriju atbalstu Irānas valdībai sniedzošai struktūrai piederošo struktūru iekļaušanai, kas bija juridiskais pamats to iekļaušanai sarakstos, jo, pirmkārt, meitasuzņēmuma termina lietojums šajā pamatojumā katrā ziņā norāda uz mātesuzņēmuma kontroles esamību, kas var izrietēt tostarp no tā, ka šo uzņēmumu ar attiecīgo meitasuzņēmumu saista kapitālistisku attiecību saiknes, un, otrkārt, konteksts, kādā pasākumi tika pieņemti, ļauj identificēt mātesuzņēmumu, kuram tās piederējušas vai kuras kontrolē tās atradušās, un kura iekļaušana tika pamatota ar kritēriju, kas attiecas uz atbalstu Irānas valdībai sniedzošām struktūrām.

(sal. ar 40.–47. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 54.–59. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 60. un 61. punktu)

5.      Ja par Irānas valdību atbalstošu atzītas struktūras līdzekļi tiek iesaldēti, pastāv ievērojams risks, ka tā izdarīs spiedienu uz tās īpašumā vai kontrolē esošajām struktūrām, lai apietu tai piemēroto pasākumu iedarbību. Tādēļ šo struktūru naudas līdzekļu iesaldēšana – kas Padomei jāveic saskaņā ar Lēmuma 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, 20. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Regulas Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu – ir vajadzīga un piemērota, lai nodrošinātu noteikto pasākumu efektivitāti un garantētu, ka šie pasākumi netiks apieti.

Tāpēc, pieņemot lēmumu saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām, Padomei ir jāizvērtē lietas apstākļi, lai noskaidrotu, kuras struktūras ir uzskatāmas par piederošām vai kontrolē esošām. Turpretim tas, kāda ir attiecīgās struktūras darbības iedaba, un tas, vai, iespējams, nav saiknes starp šo darbību un atbalsta sniegšanu Irānas valdībai, nav šajā kontekstā atbilstīgi kritēriji, jo attiecībā uz piederošu vai kontrolē esošu struktūru vērstais līdzekļu iesaldēšanas pasākums nav pamatots ar apstākli, ka šī struktūra pati tieši sniedz atbalstu minētajai valdībai.

Gadījumā, ja kādas struktūras kapitāls pilnībā pieder Irānas valdību atbalstošai struktūrai, Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētais iekļaušanas kritērijs ir izpildīts.

Gadījumā, ja kādas struktūras kapitāls netieši pieder Irānas valdību atbalstošai struktūrai, Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētais iekļaušanas kritērijs ir izpildīts pat neatkarīgi no tā, vai un cik starpuzņēmumu ir šīs mātesstruktūras un tai piederošās struktūras starpā, ja vien katra no piederības ķēdē šādi esošajām struktūrām pilnībā pieder savam tiešajam attiecīgajam mātesuzņēmumam. Proti, šajos apstākļos mātesstruktūrai joprojām vienīgajai ir ekskluzīva kontrole pār visiem saviem meitasuzņēmumiem, un tātad tā spēj ar starpuzņēmumu starpniecību izdarīt spiedienu uz sev netieši piederošo struktūru, lai apietu attiecībā uz sevi vērsto pasākumu iedarbību, un tāpēc ierobežojošu pasākumu vēršana pret šo netieši piederošo struktūru ir attaisnota.

Gadījumā, ja gandrīz viss struktūras kapitāls pieder Irānas valdību atbalstošai struktūrai, Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētais iekļaušanas kritērijs ir izpildīts, jo mātesuzņēmums spēj īstenot izšķirošu ietekmi uz sava meitasuzņēmuma rīcību, ja tam pieder ne tikai viss, bet arī gandrīz viss šā meitasuzņēmuma kapitāls. Tomēr kādas struktūras kapitāla piederība Irānas valdību atbalstošai struktūrai 48 % vai 49 % apmērā nav pietiekama, lai pati par sevi ļautu attaisnot ierobežojošu pasākumu vēršanu pret šīm struktūrām.

(sal. ar 62.–64., 68., 69., 72., 73. un 81. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 92.–95. punktu)

7.      Tādu pret Irānu vērstu ierobežojošu pasākumu kā atbalstu Irānas valdībai sniedzošu struktūru un ar tām saistīto struktūru naudas līdzekļu iesaldēšana kontekstā apgalvojums, ka minētie ierobežojošie pasākumi rada risku videi, kā arī Irānas darba ņēmēju un pilsoņu veselībai un drošībai, šajā lietā nav pamatots, jo no prasītāju argumentācijas izriet, ka šis risks izriet no ierobežojumiem, ko Savienība noteikusi attiecībā uz Irānas struktūru apgādi ar būtiskajām precēm vai tehnoloģijām, kā arī tehniskajiem pakalpojumiem saistībā ar šīm gāzes nozarei Irānā paredzētajām precēm. Šie ierobežojumi attiecas uz ikvienu Irānas struktūru un tātad var skart iepriekš minētās struktūras neatkarīgi no to iekļaušanas ar kodolenerģiju vai ballistiskajām raķetēm saistītās darbībās iesaistīto struktūru un Irānas valdību atbalstošo struktūru sarakstā.

No iepriekš izklāstītā vienlīdz izriet, ka Padomei nav pārmetams, ka tā, pieņemdama iepriekš minētos ierobežojošos pasākumus, nav apsvērusi, vai piemērojams piesardzības princips.

(sal. ar 98.–101. un 103. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 112.–114. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 119.–122. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 128.–134. punktu)