Prasība, kas celta 2014. gada 7. oktobrī – Arcofin u.c./Komisija
(lieta T-711/14)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Arcofin SCRL (Schaerbeek, Beļģija), Arcopar SCRL (Schaerbeek) un Arcoplus (Schaerbeek) (pārstāvji – R. B. Martens, A. Verlinden, un C. Maczkovics, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
galvenokārt, pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;
pakārtoti, pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to atbalsta pasākums ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Beļģijai noteikts atgūt atbalstu un neveikt nekādus garantijas maksājumus prasītāju biedriem, kuri ir fiziskas personas;
pakārtoti tam, atcelt apstrīdētā lēmuma 2., 3. un 4. pantu, ciktāl šajos pantos Beļģijai ir noteikts atgūt atbalstu un neveikt nekādus garantijas maksājumus prasītāju biedriem, kuri ir fiziskas personas;
katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2014. gada 3. jūlija Lēmumu 2014/686/ES par valsts atbalstu SA.33927 (2012/C) (ex 2011/NN), ko īstenojusi Beļģija – Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas [izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1021, galīgā redakcija] (OV L 284, 53. lpp.).
Savas prasības pamatojumam prasītāji izvirza piecus pamatus.
Pirmais pamats attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta, 108. panta un 296. panta otrās daļas, Regulas (EK) Nr. 659/1999 1 , 14. panta, principa par tiesību aktu pamatošanu, un procesuālo noteikumu, kas reglamentē pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, pārkāpumu, ciktāl Komisija kļūdaini un bez pamatojuma esot konstatējusi, ka prasītāji bija vienīgie patiesie atbalsta saņēmēji.
Otrais pamats attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta un 296. panta otrās daļas, kā arī principa par tiesību aktu pamatošanu pārkāpumu un kļūdu faktu vērtējumā, ciktāl Komisija kļūdaini un bez pamatojuma esot konstatējusi, ka garantiju shēma varētu izkropļot konkurenci ar citiem kooperatīviem un ieguldījumu produktu piegādātājiem, kā arī ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti, attiecas uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 108. panta 2. punkta pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl Komisija esot kļūdaini nolēmusi, ka garantiju shēma nebija saderīga ar iekšējo tirgu.Prasītāji apgalvo, ka, ja tas būtu valsts atbalsts, tas būtu jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu kā atbalsts, kas ir paredzēts nopietnu traucējumu novēršanai Beļģijas tautsaimniecībā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē.Ceturtais pamats, kas izvirzīts pakārtoti trešajam pamatam, attiecas uz LESD 108. panta 2. punkta, Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkta, un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ciktāl tiesiskajai paļāvībai, kas prasītājiem varēja rasties attiecībā uz pasākuma likumību, esot pretrunā tas, ka Komisija pieprasa atbalsta atgūšanu.Piektais pamats, k
as izvirzīts pakārtoti ceturtajam pamatam, attiecas uz LESD 107. un 108. panta, kā arī Regulas (EK) Nr. 659/1999 pārkāpumu, pilnvaru pārsniegšanu, vai, vismaz samērīguma principa pārkāpumu, ciktāl ar lēmumu, ar kuru Komisija pieprasīja dalībvalstij pieņemt ī
pašu pasākumu, lai atceltu atbalstu, proti, šajā lietā neveikt nevienu maksājumu prasītāju biedriem, kuri ir fiziskas personas, esot acīmredzami pārsniegtas Komisijas pilnvaras, vai vismaz tas esot acīmredzami nesamērīgs.
________________________1 Padomes 199