VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2014. gada 26. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kuru veido dzeltens loks ekrāna apakšējā daļā – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑331/12
Sartorius Lab Instruments GmbH & Co. KG, Getingene [Göttingen] (Vācija), kuru pārstāv K. Welkerling, advokāts, un kurai atļauts aizstāt Sartorius Weighing Technology GmbH,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Schneider, pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 3. maija lēmumu lietā R 1783/2011‑1 par pieteikumu reģistrēt apzīmējumu, kuru veido dzeltens loks ekrāna apakšējā daļā, kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. Kolinss [A. Collins] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 27. jūlijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 24. oktobrī,
ņemot vērā 2014. gada 6. janvāra rīkojumu, ar kuru atļauts aizstāt lietas dalībnieci,
ņemot vērā, ka mēneša laikā pēc paziņojuma par rakstveida procesa pabeigšanu lietas dalībnieki nav iesnieguši pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2011. gada 7. februārī Sartorius Weighing Technology GmbH, kuru tika atļauts aizstāt ar prasītāju Sartorius Lab Instruments GmbH & Co. KG, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme, kuru Sartorius Weighing Technology identificēja kā “citu preču zīmi” un kuru veido dzeltens loks ekrāna apakšējā daļā, ir atveidota šādi:
3 Reģistrācijas pieteikumā norādītais apzīmējums ir raksturots šādi:
“Pozīcijas preču zīmi veido dzeltens loks, kas ir pārtraukts tā augšējā daļā, kas izvietots uz elektroniska ekrāna apakšmalas un kas stiepjas visā tā platumā. Punktoti iezīmētās malas vienīgi ļauj saskatīt, ka līkne ir izvietota uz elektroniska ekrāna un nav preču zīmes priekšmets.”
4 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 7. un 9.–11. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 7. klase: “ķīmiskās rūpniecības iekārtas; pārtikas rūpniecības un dzērienu rūpniecības iekārtas; maisītāji; mikseri; vibratori izmantošanai rūpniecībā; elektriskās metināšanas iekārtas; centrifūgas; centrifūgas kameras; visas iepriekš minētās preces, kas aprīkotas ar elektroniskajiem ekrāniem”;
– 9. klase: “zinātniski instrumenti un ierīces, tostarp laboratorijas ierīces; svēršanas ierīces un instrumenti un to sastāvdaļas; elektroniskie pārbaudes aparāti gaisa filtriem un šķidrumiem; mērīšanas un pārbaudes ierīces un to sastāvdaļas, optiskās mērīšanas, signalizācijas un kontroles (pārbaudes) ierīces un instrumenti, it īpaši mikroskopi, gāzu analīzes iekārtas, spektrometri, tostarp fluorescences spektri un nefelometrijas ierīces; zondes zinātniskajām vajadzībām, it īpaši sensori, ierīces gaisā esošo mikroorganismu savākšanai un filtrēšanai un to sastāvdaļas; fiziskās un ķīmiskās analīzes iekārtas, kombinētās iekārtas un to sastāvdaļas; termostati; datu apstrādes iekārtas, it īpaši datu ievadīšanas, saglabāšanas, reproducēšanas un/vai pieprasīšanas, tostarp vielas konversijas iekārtas; fermentatori un bioreaktori; temperatūras kontroles iekārtas biofarmaceitisko materiālu vienreizlietojamās tvertnēs temperatūras līdzsvarošanai visā tilpumā; plastmasas sakausēšanas un atdalīšanas iekārtas, iekārtas sterilai plastmasas trauku, piemēram, plastmasas cauruļvadu, cauruļu, maisiņu un konteineru, sakausēšanai elektriskās sakausēšanas ierīces, kas paredzētas it īpaši elastīgai plastmasai; šūnu kultūru audzēšanas ierīces (kas nav paredzētas medicīniskai lietošanai); laboratorijas iekārtas tādu bioloģisko materiālu kā mikroorganismi, šūnas un audi audzēšanai, inkubācijai, pārkrāsošanai un analīzei; maisīšanas iekārtas laboratorijas vajadzībām; laboratoriju maisīšanas iekārtu platformas, it īpaši ar fizisko datu mērīšanas instrumentiem un/vai datu saskarnēm, kas nodrošina datu apmaiņu ar ārējām ierīcēm; laboratorijas centrifūgas; laboratorijas centrifūgu kameras; biofarmaceitisko balstvielu maisītāji, it īpaši ar vibrācijām, rotēšanu vai viļņveida kustībām; elektriskie metālu detektori; visas iepriekš minētās preces, kuras aprīkotas ar elektronisku ekrānu”;
– 10. klase: “medicīnas instrumenti un ierīces; visas iepriekš minētās preces, kuras aprīkotas ar elektronisku ekrānu”;
– 11. klase: “ierīces un iekārtas ūdens attīrīšanai un farmaceitisko, medicīnisko un laboratoriju šķīdumu attīrīšanai, iekārtas joda atdalīšanai no ūdens un ūdens attīrīšanai, kā arī šo ierīču sastāvdaļas; ierīces pirogēno vielu atdalīšanai no šķīdumiem un kaitīgo vielu atdalīšanai no šķidrumiem; filtrējošās iekārtas vides tehnoloģijām, pārtikas ražošanai un dzērienu ražošanai; visas iepriekš minētās preces, kuras aprīkotas ar elektronisku ekrānu”.
5 Ar 2011. gada 28. jūlija lēmumu pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām iepriekš 4. punktā minētajām precēm, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei viņa skatījumā neesot atšķirtspējas.
6 2011. gada 26. augustā Sartorius Weighing Technology saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
7 Ar 2012. gada 3. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja apelācijas sūdzību, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē neesot atšķirtspējas. Būtībā tā uzskatīja, ka reģistrācijas pieteikuma priekšmets esot dzeltens loks, kas ir pārtraukts augšējā daļā un kas izvietots uz elektroniskā ekrāna apakšējās malas. Tā norādīja, ka visas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces esot aprīkotas ar elektronisko ekrānu un ka konkrētā sabiedrības daļa, proti, profesionāļi speciālajās rūpniecības un tehnikas nozarēs, uztverot apzīmējumu kā vienkāršu ekrāna dizaina elementu. Tā uzskatīja, ka raksturotā forma nepaužot nekādu informāciju attiecībā uz preces ražotāju. Tādējādi tā secināja, ka minētajam apzīmējumam neesot prasītās minimālās atšķirtspējas, lai tas varētu tikt uzskatīts par Kopienas preču zīmi.
Lietas dalībnieku prasījumi
8 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt šajā tiesvedībā, kā arī apelācijas procesā ITSB radušos tiesāšanās izdevumus.
9 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
10 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
11 Prasītāja uzskata, ka pretēji tam, ko norāda Apelāciju padome, konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto apzīmējumu neuztveršot vienīgi kā dekoratīvu elementu, bet kā oriģinālu apzīmējumu, kuram ir minimāla atšķirtspēja, kas ir pietiekama, lai tas varētu veikt preču zīmes funkciju.
12 ITSB apstrīd prasītājas argumentāciju.
13 Prasītāja reģistrācijai pieteikto apzīmējumu kvalificē par “pozīcijas preču zīmi”. Šajā ziņā ir jānorāda, ka ne Regulā Nr. 207/2009, ne Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), nav norādes uz “pozīcijas preču zīmēm” kā īpašu preču zīmju kategoriju. Tomēr, tā kā Regulas Nr. 207/2009 4. pantā nav sniegts izsmeļošs apzīmējumu, kas var tikt uzskatīti par Kopienas preču zīmēm, saraksts, šim apstāklim nav nozīmes saistībā ar “pozīcijas preču zīmju” reģistrējamību.
14 Turklāt šķiet, ka “pozīcijas preču zīmes” ir līdzīgas grafisko un trīsdimensiju preču zīmju kategorijām, jo ar tām ir paredzēts izvietot grafiskus vai trīsdimensiju elementus uz preču virsmām. Prasītāja turklāt neuzstāj, ka minētais apzīmējums jākvalificē kā grafisks, trīsdimensiju vai citāds apzīmējums.
15 Tomēr “pozīcijas preču zīmes” kvalificēšanai par grafisku vai trīsdimensiju preču zīmi vai par īpašu preču zīmju kategoriju nav nozīmes saistībā ar tās atšķirtspējas novērtējumu (Vispārējās tiesas 2010. gada 15. jūnija spriedums lietā T‑547/08 X Technology Swiss/ITSB (Zeķes purngala oranža nokrāsa), Krājums, II‑2409. lpp., 19.–21. punkts).
16 Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
17 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes atšķirtspēja šī panta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj reģistrācijai pieteikto preci identificēt kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑473/01 P un C‑474/01 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑5173. lpp., 32. punkts, un 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk, Krājums, I‑10031. lpp., 42. punkts).
18 Šī atšķirtspēja ir jāizvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā ar kuriem ir lūgta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa šīs preces vai pakalpojumus uztver (iepriekš 17. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 33. punkts, un 2006. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5719. lpp., 25. punkts).
19 Tomēr pietiek ar minimālu atšķirtspēju, lai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais absolūtais atteikuma pamats nebūtu piemērojams (Vispārējās tiesas 2001. gada 19. septembra spriedums lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Apaļa sarkanbalta tablete), Recueil, II‑2597. lpp., 44. punkts, un 2009. gada 29. septembra spriedums lietā T‑139/08 The Smiley Company/ITSB (Puses no “smiley” smaida atveidojums), Krājums, II‑3535. lpp., 16. punkts).
20 Konkrētās sabiedrības daļas uztveri var ietekmēt reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma raksturs. Tādējādi, tā kā vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču komerciālo izcelsmi, pamatojoties uz apzīmējumiem, kas jaucas ar šo pašu preču izskatu, šādiem apzīmējumiem ir atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tikai tad, ja tie būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražām (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 7. oktobra spriedumu lietā C‑136/02 P Mag Instrument/ITSB, Krājums, I‑9165. lpp., 30. un 31. punkts; 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C‑173/04 P Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 28. un 31. punkts, un 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑144/06 P Henkel/ITSB, Krājums, I‑8109. lpp., 36. un 37. punkts).
21 Elements, kurš ir noteicošais saistībā ar jautājumu par šā sprieduma 20. punktā minētās judikatūras piemērojamību, ir nevis attiecīgā apzīmējuma kvalificēšana par grafisku, trīsdimensiju vai citu apzīmējumu, bet apstāklis, ka apzīmējums jaucas ar apzīmētās preces izskatu. Tādējādi šis kritērijs tika piemērots ne tikai attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm (iepriekš 17. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, iepriekš 20. punktā minētais spriedums lietā Mag Instrument/ITSB un iepriekš 20. punktā minētais spriedums lietā Deutsche SiSi‑Werke/ITSB), bet arī grafiskajām preču zīmēm, kuras veido apzīmētās preces divdimensiju attēls (iepriekš 18. punktā minētais spriedums lietā Storck/ITSB un iepriekš 20. punktā minētais spriedums lietā Henkel/ITSB), vai uz apzīmējumu, ko veido uz preces virsmas izveidots raksts (Tiesas 2004. gada 28. jūnija rīkojums lietā C‑445/02 P Glaverbel/ITSB, Krājums, I‑6267. lpp.). Tāpat judikatūrā tiek uzskatīts, ka raksturīga atšķirtspēja krāsām un to abstraktiem sastatījumiem var būt tikai izņēmuma gadījumos, ņemot vērā, ka tie jaucas ar apzīmēto preču izskatu un ka tos parasti neizmanto kā komerciālās izcelsmes identifikācijas līdzekļus (skat. pēc analoģijas Tiesas 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 65. un 66. punkts, un 2004. gada 24. jūnija spriedumu lietā C‑49/02 Heidelberger Bauchemie, Krājums, I‑6129. lpp., 39. punkts).
22 Šajos apstākļos ir jāpārbauda, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme jaucas ar apzīmētās preces izskatu vai – gluži otrādi – tā būtiski atšķiras no normas vai ieražām attiecīgajā nozarē.
23 Atbilstoši prasītājas tostarp apelācijas sūdzības 3.2.1. un 3.2.2. punktā sniegtajai informācijai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes mērķis ir aizsargāt īpašu apzīmējumu, kas izvietots uz preces virsmas, kura apzīmēta ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, konkrētā vietā – norādīto mērīšanas instrumentu apakšējā malā elektronisko ekrānu apakšējā daļā. Tādējādi, pat ja ir skaidrs, ka šī sprieduma 2. punktā atveidotajā zīmējumā iezīmētās ekrāna malas nav reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, kuru veido dzeltens loks, daļa, tā nav nošķirama no preču, kuras aptvertas ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, daļas formas. Kā pamatoti norāda ITSB, dzeltenais loks, kas aptverts ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, piemērojas katras ar šo preču zīmi apzīmētās preces formai, izceļot tās kontūras. Tādējādi ir jāuzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme jaucas ar apzīmēto preču izskatu un ka līdz ar to ir piemērojama šā sprieduma 20. punktā minētā judikatūra (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 14. septembra spriedumu lietā T‑152/07 Lange Uhren/ITSB (Ģeometriskas figūras uz rokas pulksteņa ciparnīcas), Krājums II‑144. lpp., 79.–83. punkts). Prasītāja tādējādi nevar pārmest Apelāciju padomei, ka tā apstrīdētajā lēmumā balstījusies uz šo pašu judikatūru.
24 Šajā ziņā prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētās preces ir specifiskas tehniskas preces un tās ieskatā šīs preces ir paredzētas profesionāļiem.
25 Savukārt tā apstrīd Apelāciju tiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru šī konkrētā sabiedrības daļa pievērš “vidēju līdz augstu uzmanību” ar reģistrācijas pieteikto preču zīmi apzīmētajām precēm. Saistībā ar sava pamata pirmo daļu prasītāja apgalvo, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir ļoti augsts. Tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā šajā ziņā nav ņēmusi vērā pārbaudītāja secinājumus, kurus lietas dalībnieki nav apstrīdējuši.
26 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktam pēc apelācijas sūdzības izvērtēšanas pēc būtības Apelāciju padomei ir jālemj par apelācijas sūdzību un, to darot, tā var izmantot jebkuras pilnvaras, kas ir tai instancei, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu. No šīs tiesību normas izriet, ka saistībā ar iesniegto apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu noraidīt reģistrācijas pieteikumu Apelāciju padome var veikt jaunu un pilnu reģistrācijas pieteikuma izvērtēšanu pēc būtības gan attiecībā uz tiesību jautājumiem, gan faktiem, t.i., šajā lietā pati pieņemt lēmumu par reģistrācijas pieteikumu, to noraidot vai atzīstot par pamatotu, tādējādi apstiprinot vai atceļot tajā apstrīdēto lēmumu (šajā ziņā skat. Tiesas 2007. gada 13. marta spriedumu lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 56. un 57. punkts).
27 Apelāciju padome līdz ar to varēja veikt pārbaudītāja pienākumus un lemt par apelācijas sūdzību, kā tā darīja apstrīdētā lēmuma 12.–14. punktā, par konkrētās sabiedrības daļas un tās uzmanības līmeņa attiecībā uz konkrētajām precēm noteikšanu. Tāpat tas ir attiecībā uz tās veikto reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu.
28 Apstrīdētā lēmuma 14. punktā Apelāciju padome nosprieda, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums galvenokārt attiecas uz iekārtām rūpnieciskai izmantošanai, kas ietilpst 7. klasē, uz iekārtām, it īpaši zinātnes vajadzībām, kas ietilpst 9. klasē, uz medicīnas iekārtām un instrumentiem, kas ietilpst 10. klasē, kā arī ierīcēm un iekārtām ūdens attīrīšanai un šķīdumu attīrīšanai farmācijas, medicīnas un laboratoriju jomā un filtrējošām iekārtām vides tehnoloģijām, pārtikas ražošanai un dzērienu ražošanai, kas ietilpst 11. klasē. Tā vēlāk norādīja, ka šīs preces ir īpašās tehniskās preces, kas ir paredzētas profesionāļiem, kuri tām pievērš vidēju līdz augstu uzmanību.
29 Tādējādi Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētā lēmuma 15. punktā konstatējot, ka attiecībā uz preču zīmēm, kuras, tāpat kā strīdus apzīmējums, nav neatkarīgas no preču, kuras tās apzīmē, izskata, tikai tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares normām vai ieražām, netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to Apelāciju padome piemēroja šī sprieduma 20. un 21. pantā minēto judikatūru attiecībā uz specifiska, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētā sektora patērētājiem, nevis, kā to apgalvo prasītāja, vispārīgi attiecībā uz vidusmēra patērētājiem.
30 Prasītāja turklāt neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, kas iekļauts apstrīdētā lēmuma 17. punktā, saskaņā ar kuru visas preces, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir aprīkotas ar elektronisko ekrānu. Tādējādi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā ir pamatoti balstījusies uz faktiem, kuri izriet no “vispārējas praktiskas pieredzes ar tehnisko ierīču elektroniskajiem ekrāniem, kuru var zināt visi un kura tostarp ir zināma it īpaši šo preču lietotājiem”. Tādējādi ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Apelāciju padome nav ņēmusi vērā ne konkrētās sabiedrības daļas “gaidas vai priekšzināšanas”, ne “ieražas”.
31 Pretēji tam, ko norāda prasītāja, Apelāciju padomei tādējādi bija tiesības ņemt vērā faktus, kurus varētu zināt visi vai kurus var uzzināt no vispārēji pieejamiem avotiem (Vispārējās tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑185/02 Ruiz‑Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II‑1739. lpp., 28. un 29. punkts, un 2012. gada 13. jūnija spriedums lietā T‑542/10 XXXLutz Marken/ITSB – Meyer Manufacturing (“CIRCON”), 38. punkts).
32 Prasītāja tā arī nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas ļautu apšaubīt vērtējumu, saskaņā ar kuru profesionāļi, kuri veido konkrēto sabiedrības daļu, apstrīdētajām precēm pievērš vidēju līdz augstu uzmanību. Proti, tā vienīgi norāda, pirmkārt, uz saviem ITSB instancēs iesniegtajos procesuālajos rakstos ietvertajiem argumentiem un, otrkārt, uz prasības pieteikuma pielikumiem Nr. A.6 līdz A.14. Minētajos pielikumos ir ietvertas brošūras saistībā ar precēm, attiecībā uz kurām tiek apgalvots, ka tās esot salīdzināmas ar konkrētajām precēm, bet prasītāja nenorāda, kādēļ šīs brošūras pierāda, ka “konkrēto sabiedrības daļu tātad veido ieinteresētie speciālisti, kas ir daudz labāk informēti nekā vidusmēra [patērētāji], kuri pamanīs vismazākās īpatnības saistībā ar attiecīgo preču izskata īpatnībām”. Tādējādi vienīgā prasītājas izvirzītā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
33 Pilnības labad ir jānorāda, ka šajās brošūrās, tostarp prasītājas brošūrā, kas ietverta pielikumā Nr. A.14, galvenokārt tabulas veidā ir norādīta konkrēto preču tehniskā specifikācija, kas nozīmētu, ka patērētāji – pieņemot, kā apgalvo prasītāja, ka viņu uzmanības līmenis ir ļoti augsts, – drīzāk balstās uz šīm tehniskajām detaļām nekā minēto preču fizisko izskatu to pirkšanas brīdī.
34 Saistībā ar sava pamata otro daļu prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu saistībā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vērtējumu.
35 Ir jāatgādina, ka, ja prasītāja pretēji ITSB vērtējumam apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, pašai prasītājai ir jāiesniedz konkrēta un pamatota informācija, lai parādītu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt raksturīgā atšķirtspēja (Tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedums lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 50. punkts).
36 No reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma apraksta, kas ietverts šī sprieduma 3. punktā, izriet, ka to veido dzeltens loks, kas pārtraukts augšējā daļā un kas izvietots konkrētā vietā uz elektroniskā ekrāna. Apelāciju padome tādējādi ir pamatoti uzskatījusi, ko prasītāja nav apstrīdējusi, ka šis apzīmējums nav neatkarīgs no preču, kuras tas apzīmē, izskata.
37 Apelāciju padome uzskatīja, ka tas, ka loks novietots uz elektroniskā ekrāna apmales ārējās malas, no konkrēto preču patērētāja viedokļa veido vienīgi vienkāršu ekrāna dizainu. Patērētājs neuztverot šo īpaši vienkāršo dizaina elementu kā norādi uz preču izcelsmi. Apelāciju padome norādīja, ka, lai gan patērētājs vispārīgi nepievēršot nekādu uzmanību vai pievēršot nelielu uzmanību ekrānu vizuālajam izskatam, nekas nenorādot, ka rūpniecībai paredzētajām precēm vispārīgi nav neviena vizuāla elementa.
38 Šis Apelāciju padomes vērtējums ir jāapstiprina. Ir jānorāda, ka, pat ja ierīces, kuras aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, parasti ir tumšas nokrāsas, tās tomēr nav pilnībā bez estētiskām īpatnībām. Proti, no prasības pieteikuma pielikumiem Nr. A.6 līdz A.14 izriet, ka nav neierasti apkārt šo ierīču ekrānam, uz blakus ekrānam esošajiem taustiņiem vai arī uz pašas ekrāna apmales košā krāsā iekļaut krāsainu elementu. It īpaši viens no ražotājiem, kura brošūra ietverta pielikumā Nr. A.12, pāri ekrānam piestiprina četras koši dzeltenas viļņveida līnijas. Atšķirībā no prasītājas, citi ražotāji, kuru brošūras ir pievienotas apelācijas sūdzībai, vienā līmenī ar ekrānu uz savām precēm ir iekļāvuši savu vārdu. Tādējādi patērētājs tiek pieradināts uz ierīcēm, kas apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, saskatīt krāsainus motīvus. Patērētājs tās tātad uztvers kā dizaina elementu, nevis kā norādi uz šo preču komerciālo izcelsmi, vēl jo vairāk tādēļ, ka vispārīgi to ražotāji tur norāda savu vārdu, lai norādītu uz preču izcelsmi.
39 Reģistrācijai pieteikto apzīmējumu veido vienkāršs motīvs. Lai gan tam ir koša krāsa, tas neietver nevienu raksturīgu elementu, kas varētu pievērst konkrētās sabiedrības daļas uzmanību, pat ja to vajadzētu uzskatīt par tādu, kurai ir paaugstināta uzmanība. Tādējādi no šī sprieduma 38. punkta, pretēji tam, ko norāda prasītāja, izriet, ka konkrētajā sektorā apkārt ierīces ekrānam nav neparasti iekļaut tādu krāsainu “vizuālu norādi”. Turklāt prasītāja nenorāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes priekšmets ir precīza dzeltenās krāsas nianse. Tādējādi ir jāuzskata, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav nekāda unikāla, oriģināla vai neparasta rakstura.
40 Reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma izvietojuma tehniskās vai funkcionālās ietekmes neesamība, kuru izvirza prasītāja, neliek apšaubīt šo vērtējumu. Lai reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam piemistu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā prasītā minimālā atšķirtspēja, tam vienīgi ir a priori pašam par sevi jāspēj ļaut konkrētajai sabiedrības daļai identificēt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču vai pakalpojumu izcelsmi un bez iespējamas sajaukšanas atšķirt tos no citu uzņēmumu izcelsmes precēm vai pakalpojumiem (Vispārējās tiesas 2007. gada 13. jūnija spriedums lietā T‑441/05 IVG Immobilien/ITSB (I), Krājums, II‑1937. lpp., 55. punkts). Tā tas nav šajā lietā. Reģistrācijai pieteiktais apzīmējums neietver nevienu raksturīgu elementu, ne pamanāmu vai prātā paliekošu niansi, kas varētu tam piešķirt minimālu atšķirtspēju un kas ļautu patērētājam to uztvert citādi nekā parastu preču, kas ietilpst 7. un 9.–11. klasē, displeja dizaina elementu.
41 Tādējādi tikai apstāklis, ka citas preču zīmes, kaut gan arī tās ir vienkāršas, ir tikušas uzskatītas par tādām, kuras spēj norādīt apzīmēto preču izcelsmi, un attiecīgi, ka tām piemīt atšķirtspēja, nav izšķirošs, lai izlemtu, vai reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei arī ir minimālā atšķirtspēja, kas nepieciešama, lai to varētu reģistrēt (šajā ziņā skat. iepriekš 19. punktā minēto spriedumu lietā Puses no “smiley” smaida attēlojums, 34. punkts). Preču zīme var iegūt atšķirtspēju ar tās lietojumu laikā, bet prasītāja šajā lietā neizvirza nevienu argumentu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punktu.
42 Līdz ar to ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka, tā kā nav ievērojamu atšķirību no konkrētajā nozarē pieņemtajām normām vai ieražām, konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi uztvers kā dizaina elementu un ka līdz ar to tai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādēļ šā pamata otrā daļa ir jānoraida
43 Tā kā abas vienīgā pamata daļas ir noraidītas, šis vienīgais pamats un tātad arī prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež
1) prasību noraidīt;
2) Sartorius Lab Instruments GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 26. februārī.
[Paraksti]