Language of document :

Prasība, kas celta 2012. gada 6. februārī - Western Digital un Western Digital Ireland/Komisija

(lieta T-60/12)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Western Digital Corp. (Dover, Delaware, Savienotās valstis) un Western Digital Ireland, Ltd (Grand Cayman, Cayman Islands) (pārstāvji - F. González Díaz, lawyer, R. Patel, Solicitor, un P. Stuart, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

noteikt atbildētājai pienākumu iesniegt aptaujas anketas, ko tā bija nosūtījusi trešajām personām tās īstenotās izmeklēšanas pirmajā un otrajā stadijā sakarā ar Seagate piedāvāto Samsung Electronics Co. Ltd. uzņēmējdarbības saistībā ar cietā diska diskdziņiem pārņemšanu;

noteikt atbildētājai pienākumu piešķirt piekļuvi tās pirms-paziņošanas un pēc-paziņošanas par Seagate/Samsung darījumu datnei, tostarp it īpaši piekļuvi jebkādas sarakstes un ziņojumu ierakstu starp Seagate, Samsung un Komisiju līdz paziņošanas datumam versijām, kas nav konfidenciālas, un jebkādai iekšējai saziņai Komisijas ietvaros - gan lietā Seagate/Samsung, gan lietā Western Digital Ireland/Viviti Technologies - saistībā ar prioritātes piešķiršanu diviem darījumiem;

atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 23. novembra Lēmuma lietā COMP/M.6203 - Western Ditital Ierland/Viviti Technologies par procedūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004  2. un 3. pantu un tiktāl, cikāl vajadzīgs - šī lēmuma 1. pantu, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā tāpēc, ka tika pieņemts un/vai piemērots tā sauktais "prioritātes noteikums", ciktāl:

Komisija nebija kompetenta pieņemt prioritātes noteikumu, pamatojoties uz paziņošanas datumu;

prioritātes princips ir prettiesisks un ir pretrunā vispārējiem taisnīguma un labas pārvaldības principiem;

Komisija neievēroja prasītāju tiesisko paļāvību par to, ka darījums tiks izvērtēts kā koncentrācija no "5 uz 4";

Komisija ar nesamērīgiem pirms-paziņošanas informācijas pieprasījumiem, pārkāpjot labas pārvaldības, taisnīguma un nediskriminācijas principus, faktiski atņēma prasītājām iespēju pirmajām paziņot par darījumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā tāpēc, ka prasītājām tika liegta iespēja izmantot to tiesības uz aizstāvību, ciktāl:

prasītājām netika dota iespēja astpēkot argumentus, apgalvojumus un pieņēmumus, kas bija ietverti apstrīdētajā lēmumā, bet nebija ietverti paziņojumā par iebildumiem;

prasītājām netika dota iespēja izanalizēt Komisijas rīcībā esošos atbilstošos datus un informāciju.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētāja ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un atsaukusies uz pierādījumiem, kas nav balstīti uz pareiziem faktiem, nav ticami, ar kuriem nevar pamatot no tiem izrietošos secinājumus un kuros ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts ES tiesību pamatprincips, jo ar to tiek noteikti nesamērīgi korektīvi pasākumi.

____________

1 - Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.).