Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 30. maijā iesniegusi Sofiyski gradski sad (Bulgārija) – kriminālprocess pret M.S.S. u.c.
(Lieta C-338/23, Bravchev 1 )
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Sofiyski gradski sad
Pamatlietas puses
M.S.S. u.c.
Prejudiciālie jautājumi
Vai ar Savienības tiesību normām un tām atbilstošajām Bulgārijas tiesību normām ir savienojamas:
kriminālprocesā apsūdzētā pilnvarotās aizstāves darbības, kura procesa laikā kā apsūdzētā komercsabiedrības pilnvarota persona veic (civiltiesiskus) darījumus, kuru mērķis ir apzināti radīt priekšnosacījumus, lai noraidītu tiesnesi neobjektivitātes dēļ un radītu “interešu konfliktu” starp krimināllietu tiesnesi un šo apsūdzēto?
Ja Tiesa uz šo jautājumu sniedz noliedzošu atbildi, tad tai tiek uzdots jautājums par to, vai apsūdzēto pārstāvošā advokāte, kura sevi oficiāli apliecināja kā apsūdzētajam piederošās komercsabiedrības pilnvaroto personu, lai piedalītos citās civiltiesiskās ārpustiesas procedūrās, kuras krimināllietas izskatīšanas laikā tika veiktas, lai mērķtiecīgi un apzināti radītu mākslīgus priekšnosacījumus krimināllietu tiesneses noraidīšanai neobjektivitātes dēļ un interešu konfliktam ar apsūdzēto, drīkst turpināt apsūdzētā aizstāvību šajā kriminālprocesā.
Ja vērtējums par to, vai pastāv faktiski noraidīšanas iemesli, ir valsts tiesas kompetencē: Kā ir jāsaprot Direktīvā 2013/48/ES 1 paredzētās tiesības uz advokāta palīdzību kriminālprocesā, un vai tās ir absolūtas tiesības, kas neierobežoti ir saistītas ar viena konkrēta advokāta personu? Kā atrisināt pretrunu, ka, no vienas puses, Eiropas Savienības direktīvā paredzētās tiesības uz advokāta palīdzību, kas ir atspoguļotas valsts tiesību aktos, apsūdzētajam piešķir visas pilnvaras izvēlēties un pilnvarot savu aizstāvi, bet, no otras puses, tieši šī aizstāve veic darbības, ar kurām tā atbalsta apsūdzēto mākslīgu priekšnosacījumu radīšanā, lai neobjektivitātes dēļ noraidītu ziņojošo tiesnesi?
Kā ir jāinterpretē un jāregulē Direktīvas 2012/13/ES 1 7. panta 2. un 3. punktā noteiktās pārējo 13 apsūdzēto tiesības uz informāciju kriminālprocesā un tiesības piekļūt lietas materiāliem attiecībā uz iepriekš minētās aizstāves iesniegto noraidīšanas lūgumu un tam pievienotajiem dokumentiem? Kā šo aizstāves rīcību var saskaņot ar tiesneses kā Savienības pilsones tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību?
Vai tādā gadījumā, ja apsūdzētajam personīgi vai ar savas komercsabiedrības starpniecību, mērķtiecīgi un aktīvi rīkojoties, izdodas radīt mākslīgus priekšnosacījumus interešu konfliktam, tiešām ir jāpieņem, ka ir “interešu konflikts”, arī ja šie priekšnosacījumi ir apslēptas metodes ar mērķi izvairīties no kriminālvajāšanas?
Vai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par iepriekš norādītajiem jautājumiem attiecīgā apsūdzētā aizstāvei dod iemeslu pieprasīt ierosināt un izskatīt disciplinārlietu pret iesniedzējtiesas tiesnesi, ņemot vērā, ka tiesnese uzreiz pēc aizstāves darbību konstatēšanas iesniedza iesniegumu atbildīgajās valsts iestādēs?
____________
1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV 2013, L 294, 1. lpp.).
1 OV 2012, L 142, 1. lpp.