Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 21. aprīļa rīkojumu lietā F-78/07 Boudova u.c./Komisija 2008. gada 8. jūlijā iesnieguši Stanislava Boudova un citi

(lieta T-271/08 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Stanislava Boudova, Hovalde (Luksemburga), Adovica, Luksemburga (Luksemburga), Kuba, Konca (Vācija), Puciriuss, Luksemburga (Luksemburga), Strzelecka, Arlona (Beļģija), Szyprowska, Berburga (Luksemburga), Tibai, Luksemburga (Luksemburga), Vaituleviciene, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvis - Marc-Albert Lucas, avocat)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2008. gada 21. aprīļa rīkojumu lietā F-78/07;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēji lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 21. aprīļa rīkojumu, kas pieņemts lietā F-78/07 Boudova u.c./Komisija un ar kuru Civildienesta tiesa kā acīmredzami nepieņemamu ir noraidījusi prasību, kurā prasītāji bija lūguši atcelt lēmumu, ar kuru tika noraidīts viņu lūgums pārskatīt viņu klasifikāciju pakāpē, kas tika noteikta ar lēmumiem par pieņemšanu darbā.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji, pirmkārt, apgalvo, ka Civildienesta tiesa pārsūdzētā rīkojuma 38. punktā neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo viņi esot pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu pastāvīgus amatus, kas ir ietverti amatu sarakstā, un nevis lai aizstātu ierēdņus vai pagaidu darbiniekus, kas uz laiku nevar veikt savus pienākumus, tādēļ viņi patiesībā ir tikuši pieņemti darbā - vai viņus vajadzēja pieņemt darbā - kā pagaidu darbiniekus, vai arī viņi vismaz atrodas līdzīgā situācijā kā pagaidu darbinieki.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji attiecībā uz pārsūdzētā rīkojuma 39.-41. punktu apgalvo, ka, tā kā nav izslēgts, ka Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. februāra lēmumā ietvertā apņemšanās saviem darbiniekiem, kas kā pagaidu darbinieki pieņemti darbā pirms 2004. gada 1. maija, no jauna noteikt pakāpi pēc tam, kad tie ir izturējuši pirms 2004. gada 1. maija publicētu iekšēju vai vispārēju konkursu un pēc tam iecelti par ierēdņiem tajā pašā kategorijā, bet zemākā pakāpē nekā viņi būtu iecelti pirms 2004. gada 1. maija, - izrietot no Civildienesta noteikumos paredzēta pienākuma, Civildienesta tiesa ir pārkāpusi pārsūdzētā rīkojuma 37. punktā minēto judikatūru.

Turpinājumā apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka no Civildienesta noteikumiem izrietoša pienākuma esamība vai neesamība neesot jautājums par faktiem, kas bija jāpierāda apelācijas sūdzības iesniedzējiem, bet gan tiesību jautājums, ko Civildienesta tiesai vajadzēja izskatīt, un ka ierēdņu, kuru faktiskais un tiesiskais stāvoklis ir vienāds vai līdzīgs, klasifikācijas atšķirības, kas izriet no vēlākas nostājas, ko pieņēmusi cita iestāde, nevis apelācijas sūdzības iesniedzēju iestāde, esot jauns un būtisks fakts, kas attaisno šo apelācijas sūdzības iesniedzēju klasifikācijas pakāpē pārskatīšanu.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Civildienesta tiesa esot pārkāpusi attaisnojamas kļūdas jēdzienu, jo piezīme par Informations administratives Nr. 59-2005, ko Komisija publicējusi 2005. gada 20. jūlijā, pēc būtības esot tāda, kas apelācijas sūdzības iesniedzējus maldina par iespēju Civildienesta noteikumos paredzētā termiņā iesniegt sūdzību par klasifikācijas lēmumu.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Civildienesta tiesas argumentācijā esot pārkāpti Reglamenta noteikumi par prasības nepieņemamību.

____________