Apelācijas sūdzība, ko Vienotā noregulējuma valde 2020. gada 4. decembrī iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-420/17 Portigon AG/VNV

(Lieta C-664/20 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: P.A. Messina, J. Kerlin, kā arī H.-G. Kamann, F. Louis, P. Gey, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Portigon AG, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Portigon/Vienotā noregulējuma valde (VNV) (T-420/17, EU:T:2020:438);

noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;    

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkta pārkāpums, pierādījumu sagrozīšana un VNV tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums

Vispirms VNV norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi 85. panta 3. punktu, jo tā nolēma, ka VNV savu 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05) (strīdīgais lēmums) nav pienācīgi identificējusi, jo pierādījumi, ko VNV ir iesniegusi tiesas sēdē neesot pieņemami. Šai sakarā VNV, pirmkārt, apgalvo, ka būtu bijis pamatoti tiesas sēdē iesniegt pierādījumus par pienācīgu strīdīgā lēmuma identificēšanu, jo jautājums par identifikācijas neesamību iepriekš nav ticis aplūkots nedz rakstveida procesā, nedz arī saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai Vispārējās tiesas rīkojumā par pierādījumiem. VNV, otrkārt, norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tās rīcībā esošos pierādījumus, jo tā tos neesot ņēmusi vērā un esot konstatējusi, ka tiem nav nozīmes, kaut arī tie bija pieņemami. Vispārējā tiesa, secinājusi, ka iesniegtie pierādījumi tomēr nepierāda nesaraujamu saikni starp VNV priekšsēdētājas parakstīto pavadzīmi un strīdīgā lēmuma pielikumu, neesot ņēmusi vērā atsauces numuru uz pavadzīmes, ar kuru pavadzīme nesaraujami bija saistīta ar elektroniskajiem lietas materiāliem, kuros savukārt bija ietverts strīdīgais lēmums un tā pielikums. Treškārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo tā problēmu par trūkstošo identifikāciju neapskatīja tiesas sēdē, nedeva VNV iespēju rakstveidā pirms tiesas sēdes reaģēt uz nebūtiskiem Portigon apgalvojumiem, nepieņēma VNV piedāvājumu iesniegt vēl citus pierādījumus un nevienā brīdī VNV nenorādīja uz to, ka pierādījumi nav pietiekami.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: LESD 296. panta pārkāpums

Kā otro pamatu VNV izvirza to, ka Vispārējā tiesa esot pārspīlējusi prasības saskaņā ar LESD 296. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu, jo tā esot konstatējusi, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots tādēļ, ka Portigon nav varējusi pilnīgi pārbaudīt tajā ietverto aprēķinu pareizību. Vispārējai tiesai neesot izdevies šīs prasības saskaņot ar konfidencialitātes pienākumu, kā tas izriet no LESD 339. panta, kuru Vispārējā tiesa savā spriedumā nav pieminējusi, kā arī citiem Savienības tiesību pamatprincipiem. Regulā (ES) 2015/63 ¹ , uz kuru ir balstīts iemaksu aprēķins un kuras spēkā esamību arī neesot apstrīdējusi Portigon, ir panākts samērīgs līdzsvars starp pārskatāmības principu, pienākumu ievērot dienesta noslēpumu un citiem tās mērķiem it īpaši sasniegt nosprausto mērķi par iemaksām Vienotā Noregulējuma fonda finansēšanai un godīgi un samērīgi iekasēt iemaksas no citām attiecīgām institūcijām. VNV strīdīgā lēmuma pamatojumā ir ievērojusi šo tiesisko ietvaru un tādējādi esot ievērojusi pienākumu pienācīgi pamatot strīdīgo lēmumu.

____________

¹ Komisijas Deleģētā regula (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).