PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(piektā palāta paplašinātā sastāvā)
2006. gada 24. oktobrī (*)
Dempings – Taivānas izcelsmes ierakstāmie kompaktdiski – Dempinga starpības noteikšana – Asimetriskās aprēķina metodes izvēle – Eksporta cenu shēmas atšķirība atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem – Tā sauktā “reducēšanas līdz nullei” tehnika
Lieta T‑274/02
Ritek Corp., Sjiņdžu [Hsin‑Chu], Taivāna,
Prodisc Technology Inc., Taibejas rajons [Taipei Hsien], Taivāna,
ko sākotnēji pārstāvēja K. Adamantopuls [K. Adamantopoulos], V. Akritidis [V. Akritidis] un D. de Notariss [D. De Notaris], advokāti, pēc tam Adamantopuls un Dž. Brentons [J. Branton], solicitor,
prasītājas,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv S. Markuarts [S. Marquardt], pārstāvis, un G. Berišs [G. Berrisch], advokāts,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv T. Šarfs [T. Scharf] un S. Mīnija [S. Meany], pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību atcelt Padomes 2002. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 1050/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu [nodevu] un galīgi iekasē pagaidu maksājumu [nodevu], kurš uzlikts par Taivānas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku importu (OV L 160, 2. lpp.).
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], F. Deuss [F. Dehousse], D. Švābi [D. Šváby] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 2. maijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 1. panta 1. un 2. punkts Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), tās 2000. gada 9. oktobra redakcijā, kas izriet no Padomes Regulas (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 2. lpp., turpmāk tekstā – “pamatregula”), paredz:
“1. Antidempinga nodevu var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus.
2. Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Kopienu par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu.”
2 Pamatregulas 2. panta 10. punkts paredz:
“Eksporta cenu un normālo vērtību salīdzina taisnīgi. Šo salīdzināšanu veic, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus un izvēloties laika ziņā pēc iespējas tuvākus pārdošanas apjomus, kā arī pienācīgu uzmanību pievēršot citām atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. [..]”
3 Pamatregulas 2. panta 11. punkts paredz, ka, “ņemot vērā attiecīgos taisnīgas salīdzināšanas noteikumus, izmeklēšanas laikposmā parasti nosaka dempinga starpību, pamatojoties uz vidējās, svērtās normālās vērtības un visu uz Kopienu orientēto eksporta darījumu vidējo, svērto cenu salīdzinājumu” (turpmāk tekstā – “pirmā simetriskā metode”). Alternatīvi šī norma paredz “atsevišķu normālo vērtību un atsevišķu eksporta uz Kopienu cenu salīdzinājumu uz atsevišķu darījumu bāzes” (turpmāk tekstā – “otrā simetriskā metode”). Šajā normā tomēr tiek piebilsts, ka “normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz vidējo, svērto lielumu, var salīdzināt ar visu atsevišķo eksporta uz Kopienu darījumu cenām tad, ja ir eksporta cenas, kas ievērojami atšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laikposmiem, un ja šās daļas pirmajā teikumā norādītās metodes pilnībā neatspoguļo veiktā dempinga apmērus” (turpmāk tekstā – “asimetriskā metode”).
4 Pamatregulas 2. panta 12. punkts paredz:
“Dempinga starpība ir summa, par kādu normālā vērtība pārsniedz eksporta cenu. Ja dempinga starpība ir mainīga, var noteikt vidējo, svērto dempinga starpību.”
5 Pamatregulas 2. panta 11. punkts transponē Kopienu tiesībās Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu 2.4.2. pantu (OV L 336, 103. lpp., turpmāk tekstā – “1994. gada antidempinga kodekss”), kas ietverts Marakešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu 1.A pielikumā (OV L 336, 3. lpp.).
6 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. panta redakcija ir šāda:
“Atbilstoši 4. paragrāfa nosacījumiem, kuri reglamentē objektīvu salīdzinājumu, izmeklēšanas fāzē dempinga maržas [starpības] esamība parasti tiek noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās vērtības salīdzinājumu ar visu salīdzināmo eksporta darījumu vidējo svērto cenu, vai salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas no darījuma uz darījumu. Normālo vērtību, kuru nosaka, balstoties uz vidējo svērto vērtību, var salīdzināt ar atsevišķu eksporta darījumu cenām, ja institūcijas atrod eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras starp dažādiem pircējiem, reģioniem un laikposmiem, un ja tiek sniegts izskaidrojums par to, kādēļ šādas atšķirības nevar attiecīgi ņemt vērā, pielietojot vidējā svērtā pret vidējo svērto vai darījuma pret darījumu salīdzinājumu.”
Prāvas rašanās fakti
7 Ritek Corp. un Prodisc Technology Inc. ir Taivānā dibinātas ierakstāmu kompaktdisku (turpmāk tekstā – “CD‑R”) ražotājas un eksportētājas.
8 Pēc Committee of CD‑R Manufacturers (CD‑R, CECMA ražotāju komiteja) 2001. gada 16. februārī to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no kopējās CD‑R Kopienas produkcijas, iesniegtās sūdzības saņemšanas, Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. pantu uzsāka antidempinga procesu par Taivānas izcelsmes CD‑R importu.
9 Paziņojums par šī procesa uzsākšanu bija publicēts 2001. gada 31. marta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (OV C 102, 2. lpp.).
10 Izmeklēšana attiecībā uz dempinga praksi un no tās izrietošajiem zaudējumiem notika periodā starp 2000. gada 1. janvāri un 31. decembri (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas periods”). Lietderīgo tendenču pārbaude, lai aprēķinātu zaudējumus, attiecas uz periodu no 1997. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām.
11 Ņemot vērā lielo ražotāju–eksportētāju skaitu, Komisija paredzēja atbilstoši pamatregulas 17. pantam veikt pārbaudi izlases veidā. Visbeidzot tā savu izlasi ierobežoja ar pieciem ražotājiem–eksportētājiem, kuru skaitā ietilpst arī prasītājas.
12 2001. gada 17. decembrī Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 2479/2001, ar kuru ievieš pagaidu antidempinga nodevas par Taivānas izcelsmes CD‑R importu (OV L 334, 8. lpp., turpmāk tekstā – “pagaidu regula”).
13 2001. gada 18. decembrī Komisija nosūtīja prasītājām divus dokumentus ar nosaukumu “specific disclosure document” (īpašas informācijas dokuments), informējot par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika piemērotas pagaidu antidempinga nodevas.
14 Ar 2002. gada 28. janvāra vēstuli prasītājas, kā arī divi citi ražotāji–eksportētāji, uz kuriem attiecās antidempinga process, Komisijai nosūtīja savus komentārus par pagaidu regulu un par 2001. gada 18. decembrī nosūtītajiem informācijas dokumentiem.
15 2002. gada 26. februārī Komisijā notika sanāksme starp prasītājām un Komisiju.
16 Ar 2002. gada 11. marta vēstulēm Komisija prasītājām nosūtīja dokumentu ar nosaukumu “general disclosure document” (vispārējas informācijas dokuments), kā arī dokumentus ar nosaukumu “specific disclosure document” (īpašas informācijas dokuments) (turpmāk tekstā kopā – “gala informācijas dokuments”) par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas pamato priekšlikumu piemērot galīgās antidempinga nodevas. Komisija aicināja prasītājas iesniegt tai savus komentārus par gala informācijas dokumentu līdz 2002. gada 21. martam.
17 Ar 2002. gada 21. marta vēstuli prasītājas, kā arī divi citi ražotāji–eksportētāji, uz kuriem attiecās antidempinga process, Komisijai nosūtīja savus komentārus par gala informācijas dokumentu.
18 2002. gada 3. jūnijā Komisija pieņēma savu regulas priekšlikumu piemērot galīgo antidempinga nodevu un galīgi iekasēt pagaidu nodevu par Taivānas izcelsmes CD‑R importu [COM(2002) 282 galīgā redakcija, turpmāk tekstā – “galīgās regulas priekšlikums”]. Šī priekšlikuma, ko Komisija publicēja savā interneta lapā, kopsavilkums tika paziņots Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (OV C 227 E, 362. lpp.).
19 2002. gada 13. jūnijā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1050/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu [nodevu] un galīgi iekasē pagaidu maksājumu [nodevu], kurš uzlikts par Taivānas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku [CD‑R] importu (OV L 160, 2. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
20 Apstrīdētajā regulā Padome uzskatīja, ka abi asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumi ir izpildīti (apstrīdētās regulas 29.–31. apsvērums). Tātad tā izmantoja šo metodi, lai aprēķinātu dempinga starpību, un šajā sakarā piemēroja konstatētajām negatīvajām dempinga starpībām reducēšanas līdz nullei mehānismu. Ņemot vērā katru prasītāju, aprobežojoties ar vienotas dempinga starpības 17,7 % apmērā esamību (šīs pašas regulas 34. un 35. apsvērums), kā arī ar šo dempingu radītajiem zaudējumiem, piemērojot mazākā maksājuma noteikumu, Padome katrai prasītājai piemēroja galīgo antidempinga nodevu ar vienādu procentu līmeni (apstrīdētās regulas 89. apsvērums un 1. pants).
Process un lietas dalībnieku prasījumi
21 Ar 2002. gada 6. septembrī Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu prasītājas cēla šo prasību.
22 Ar 2002. gada 6. decembrī Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegto dokumentu Komisija lūdza iespēju iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam. Ar Pirmās instances tiesas ceturtās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētāja 2003. gada 23. janvāra rīkojumu šo iestāšanos lietā atļāva. Ar 2003. gada 31. janvāra vēstuli, kas iesniegta 2003. gada 3. februārī, Komisija informēja Pirmās instances tiesu, ka tā atsakās iesniegt rakstu par iestāšanos lietā, bet, ka tā piedalīsies tiesas sēdē.
23 No 2004. gada 13. septembra tika grozīts Pirmās instances tiesas palātu sastāvs, tiesnesis referents tika iecelts par tās piektās palātas paplašināta sastāvā priekšēdētāju, kurai līdz ar to ir jāizskata šī lieta.
24 Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto regulu;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
25 Padomes, kuru atbalsta Komisija, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
26 Prasītājas savas prasības atcelt tiesību aktu atbalstam izvirza divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz pamatregulas 2. panta 10. un 11. punkta pārkāpumu sakarā ar acīmredzami kļūdainu mērķa dempinga konstatējumu un acīmredzami nepamatotu asimetriskās metodes piemērošanu. Otrais pamats ir par pamatregulas 2. panta pārkāpumu, piemērojot reducēšanu līdz nullei.
Iepriekšēji apsvērumi par Padomes iebildumiem par atcelšanas pamatu pieņemamību
27 Padome apšauba gan pirmā, gan otrā atcelšanas pamata pieņemamību. Faktiski ar šiem pamatiem prasītājas apstrīd tikai Komisijas pagaidu secinājumus un gala informācijas dokumentu. Tomēr, pat ja ir pareizi, ka Komisijai ir galvenā nozīme antidempinga izmeklēšanā, tās secinājumi ir svarīgi tikai tad, ja tie ir iekļauti galīgajā regulā. Tātad prasītājām būtu bijis jāapstrīd apstrīdētās regulas noteikumi.
28 Turklāt Padome norāda, pat ja Pirmās instances tiesa atcelšanas pamatus, it īpaši pirmo pamatu, uzskatītu par pieņemamiem, prasības pieteikumā ietvertajiem un ar asimetriskās metodes piemērošanas otro nosacījumu saistītajiem iebildumiem nav priekšmeta, jo tie attiecas tikai uz Komisijas pagaidu regulā izklāstītajiem secinājumiem un neietver nevienu atsauci uz apsvērumiem, kas daudz detalizētāki ir ietverti apstrīdētajā regulā.
29 Prasītājas norāda, ka no prasītāju pieteikuma skaidri izriet, ka tās Pirmās instances tiesu lūdz atcelt Padomes pieņemto regulu.
30 Pirmās instances tiesa uzskata, ka Padomes formāli pret atcelšanas pamatu pieņemamību vērstās šaubas nevis izriet no minēto pamatu pieņemamības jautājuma, bet gan drīzāk no šajos pamatos izklāstītās argumentācijas svarīguma attiecībā pret prasības priekšmetu.
31 Šajā sakarā, lai gan ir taisnība, ka prasītājas savu kritiku vērš vairāk pret Komisiju nekā pret Padomi, un, atsaucoties uz apstrīdēto regulu, dara to reizēm formāli nepamatotā veidā, no tā tomēr izriet, ka prasība ir par Regulas Nr. 1050/2002 atcelšanu un ka prasītājas kā savu argumentu gala adresātu uzskata Padomi. Šajā lietā prasītājas bieži atsaucas uz Komisiju, galu galā apzinoties faktu, kuru Padome vispārēji atzina, ka Komisijai antidempinga procesā ir būtiska nozīme un ka Komisija ir tā, kas Padomei piedāvā galīgās regulas redakciju.
32 Turklāt izrādās, ka Padome apstrīdētajā regulā identiski ir pārņēmusi Komisijas pieņemto galīgās regulas priekšlikumu un, tātad, Padome ir aprobežojusies ar prasītāju rakstos kritizēto Komisijas galīgo apsvērumu pieņemšanu bez grozījumiem.
33 Tā kā attiecībā uz šīs prasības priekšmetu prasītāju atcelšanas pamatos izklāstītās argumentācijas svarīgums nevar tikt atspēkots ar vienkāršu faktu, ka [argumantācija] bieži ietver atsauces uz Komisiju un šīs iestādes izveidoto galīgās regulas priekšlikumu, Padomes šajā sakarā izvirzītie iebildumi ir noraidāmi.
34 Attiecībā uz Padomes iebildumu, kas minēts iepriekš 28. punktā, pret prasītāju apgalvojumiem saistībā ar asimetriskās metodes piemērošanas otro nosacījumu tā faktiski norāda noteiktu prasītāju iebildumu pieņemamības jautājumu, ņemot vērā Pirmās instances tiesas reglamenta 48. panta 2. punktu, kas tiks pārbaudīts pirmā atcelšanas pamata analīzes ietvaros.
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pamatregulas 2. panta 10. un 11. punkta pārkāpumu sakarā ar acīmredzami kļūdainu mērķa dempinga konstatējumu un acīmredzami nepamatotu asimetriskās metodes piemērošanu
Lietas dalībnieku argumenti
35 Šī pamata ietvaros prasītājas norāda, ka asimetriskās metodes, kas attiecas uz eksporta cenu shēmas atšķirības atkarībā no pircēja, reģiona vai laikposma esamību, pirmā piemērošanas nosacījuma prasība ir mērķa dempinga esamība, proti, atbilstoši prasītāju uzskatam, eksportētāja apzināta attieksme pret noteiktiem darījumiem, lai tos slēptu citu darījumu vidū. Šajā sakarā prasītājas atsaucas uz 32. punktu ģenerāladvokāta Džeikobsa [Jacobs] secinājumos lietā, kurā pasludināts Tiesas 2003. gada 9. janvāra spriedums C‑76/00 P Petrotub un Republica/Padome (Recueil, I‑79. lpp., I‑84. lpp., turpmāk tekstā – “spriedums lietā Petrotub”). Lai konstatētu eksporta cenu shēmas atšķirības esamību pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē, nepietiek, ka eksporta cena ir ievērojami svārstījusies atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laikposmiem. Turklāt būtu jākonstatē, ka šīs cenu svārstības pamato eksportētāja nolūks slēpt tā dempinga darbības.
36 Tomēr apstrīdētās regulas 30. apsvērumā Padome ir aprobežojusies ar ievērojamu eksporta cenu atšķirību konstatēšanu starp pirmo un otro izmeklēšanas perioda daļu. Tā neuzskatīja par lietderīgu pārbaudīt šādas atšķirības iemeslu un tātad jautājumu, vai tā ir apzināta.
37 Ja Padome būtu piekritusi ņemt vērā attiecīgās preces cenu attīstību pasaulē, tā būtu izdarījusi secinājumu, ka prasītājas eksporta uz Kopienu cenu samazinājums izmeklēšanas perioda otrās daļas laikā nebija apzināts, bet gan, ka tās tikai sekoja minētajai cenu attīstībai. Tātad, pēc prasītāju domām, nav bijis eksporta cenu shēmas atšķirības pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē.
38 Turklāt Padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka pirmā simetriskā metode neļauj atspoguļot dempinga patieso apmēru. Fakts, ka Komisija nav izvēlējusies pirmo simetrisko metodi, izraisīja dempinga starpības pieaugumu. Pretēji tam, ko apgalvo Komisija pagaidu regulā, tomēr šis pieaugums nenozīmē, ka no tā izriet patiesais dempinga apmērs. Drīzāk reducēšanas līdz nullei piemērošana kopā ar asimetrisko metodi ir tā, kas izraisa dempinga starpības atšķirību, un nevis īpašu apstākļu esamība, kas pamato asimetriskās metodes izmantošanu.
39 Savā replikā prasītājas apstrīd faktu, ka otrā simetriskā metode esot grūti piemērojama lielā darījumu skaita dēļ vai novestu pie patvaļīgiem rezultātiem. Tās piebilst, ka iestādēm būtu bijis svarīgi zināt eksporta cenu shēmas atšķirības esamības iemeslus, kas saistīti ar cenu attīstību pasaulē, un paskaidrot, kādēļ, analizējot šo situāciju, kas radusies šīs atšķirības esamības dēļ, nevar tikt izmantotas simetriskās metodes. Tomēr apstrīdētajā regulā šis paskaidrojums ir nepietiekams, jo tajā nav atbilstoši izvērtētu cenu tendenču pasaulē.
40 Turklāt prasītājas kritizē Padomes iebildumu rakstā izklāstīto nostāju, saskaņā ar kuru divu procentu punktu atšķirība starp dempinga starpību atkarībā no tā, vai tā ir aprēķināta ar pirmo simetrisko metodi vai asimetrisko metodi, ir uzskatāma par būtisku, ja šīs starpības ir 4 % un 6 %, turpretī tā nebūtu būtiska, ja šīs starpības būtu 52 % un 54 %. Šī rezultātu, kuri izriet no šīm metodēm, salīdzināšanas metode nav izsecināma no pamatregulas, un iestādēm tā būtu bijusi iepriekš izsmeļoši jāpaskaidro.
41 Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka, ņemot vērā būtisko ar dempingu veikto darījumu skaitu pirmās izmeklēšanas perioda daļas laikā, nav acīmredzamas atšķirības starp pirmo un otro izmeklēšanas perioda daļu, no kā izriet, ka eksporta cenu shēmas atšķirības esamību pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē nevarēja konstatēt.
42 Padome atbild, ka ar pamatregulas 2. panta 11. punktu tiek prasīta tikai, pirmā asimetriskās metodes piemērošanas nosacījuma ietvaros, eksporta cenu shēmas atšķirības esamība atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem, un ka šis jēdziens ir tīri objektīvs. Turklāt jēdziens nolūks vispārēji antidempinga tiesiskajā regulējumā esot svešs. Pamatregulā nekur neesot prasīts, ka iestādēm ir jāpierāda nolūks, lai konstatētu dempinga vai zaudējuma esamību. Visbeidzot, dempinga aprēķina ietvaros nav svarīgi zināt, kas ir tie faktori, kuri ir ietekmējuši praktizētās cenas eksportētāju iekšējā tirgū un Kopienas tirgū. Tā kā asimetriskās metodes būtība ir atklāt praktizētā dempinga patieso apmēru, būtu neloģiski meklēt eksporta cenu shēmas atšķirības pamatojumu. Tas būtu pretrunā kopējai normas loģikai un pašas asimetriskās metodes mērķim.
43 Tomēr tas nenozīmē, ka cenu samazināšanās pasaules līmenī nemaz netiek ņemta vērā antidempinga izmeklēšanas ietvaros. To var noteikt, pamatojoties uz citiem faktoriem, kā tas esot bijis arī šajā gadījumā, nodarīto zaudējumu un cēloņsakarības analīzes ietvaros.
44 Padome norāda, ka prasītājas savā prasības pieteikumā nekādi neapstrīd secinājumus, kurus Padome ir izdarījusi apstrīdētās regulas 30. apsvērumā, saskaņā ar kuru fakts, ka eksporta cenas ir bijušas ievērojami zemākas visas otrās izmeklēšanas perioda daļas laikā, veido “eksporta cenu shēmu” pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē. Prasītājas šos secinājumus apstrīdot tikai replikā ar pamatojumu, ka noteiktas pirmās izmeklēšanas perioda daļas laikā veiktās eksporta pārdošanas arī esot veiktas par dempinga cenām. Tomēr Padome vērš uzmanību uz to, kā tā bija norādījusi apstrīdētās regulas 28. apsvērumā, ka prasītājas izmeklēšanas laikā ir piekritušas, ka eksporta cena ir bijusi stipri mainīga no viena perioda līdz otram. Tā kā prasības pieteikumā šī piekrišana netika apstrīdēta, tad vismaz šo iemeslu dēļ prasītāju iebildums būtu jānoraida.
45 Turklāt šim apgalvojumam nav pamatojuma, jo prasītājas neprecizē, kuri eksporta darījumi nav notikuši par dempinga cenām, un nepaskaidro, kādēļ šie darījumi atspēko eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no laikposmiem. Visbeidzot, pat ja noteikti pirmās izmeklēšanas perioda daļas laikā veiktie darījumi arī ir notikuši par dempinga cenām, eksporta cenu shēmas atšķirība atkarībā no laikposmiem pastāvot tik un tā. Ar nevienu pamatregulas faktu netiek pamatots apgalvojums, saskaņā ar kuru eksporta cenu shēmas atšķirības esamība, kas atšķiras atkarībā no laikposmiem, pastāvētu tikai tad, ja visi šī laikposma darījumi atbilstu vienai un tai pašai shēmai. Gluži pretēji, ar jēdziena “shēma” izmantošanu tiek norādīts, ka cenām ir jāseko vienai un tai pašai tendencei, tomēr var būt darījumi, kas neiekļaujas šajā shēmā. Padome atgādina, ka tā savus secinājumus ir pamatojusi ar faktu, ka cenas ir bijušas ievērojami zemākas (reizēm vairāk nekā par 50 %) otrās izmeklēšanas perioda daļas laikā. Esot pārbaudīti kopumā vairāk nekā 2305 abu prasītāju veikto eksporta darījumu. Ņemot vērā šo ievērojamo darījumu skaitu, atsevišķie darījumi, kas neatbilst vispārējai tabulai, nevar atspēkot secinājumu, saskaņā ar kuru pastāvot eksporta cenu shēmas atšķirības esamība atkarībā no laikposmiem.
46 Turklāt attiecībā uz otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu – prasītājas to min tikai īsi un atsaucoties vienkārši uz Komisijas pagaidu secinājumiem. Tomēr apstrīdētās regulas 31. apsvērumā izvirzītā argumentācija ir atšķirīga un daudz detalizētāka nekā tā, kas izvirzīta pagaidu regulas 29. apsvērumā.
47 Attiecībā uz prasītāju prasījumu par pirmās simetriskās metodes un asimetriskās metodes iegūto rezultātu salīdzināšanu Padome atbild, ka šajā prasījumā nav ievērotas iestādēm pamatregulas ietvaros atzītās plašās vērtējuma pilnvaras. Turklāt, ja tās īsteno tām atzīto rīcības brīvību, iestādēm nav jāpaskaidro detalizēti un iepriekš kritēriji, kurus tās piemēros katrā situācijā. Turklāt prasītājas nenorāda nevienu tiesību uz aizstāvēšanos pārkāpumu.
48 Visbeidzot, kas attiecas uz prasītāju apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem Padome, neņemot vērā atbilstošu cenu attīstību pasaulē, nav pietiekami paskaidrojusi, kādēļ simetriskās metodes neļaujot ņemt vērā situāciju, kas izriet no eksporta cenu shēmas atšķirības esamības atkarībā no laikposmiem, šī iestāde atbild, ka pamatregulas 2. panta 11. punktā un antidempinga kodeksa 2.4.2. pantā par otrā asimetriskās metodes nosacījuma piemērošanu prasītais īpašais paskaidrojums attiecas uz to, vai simetriskās metodes ļauj atspoguļot dempinga reālo apmēru. Tomēr Padome pretēji situācijai lietā, kurā pasludināts spriedums lietā Petrotub, esot sniegusi šādu paskaidrojumu attiecībā uz simetriskajām metodēm.
Pirmās instances tiesas vērtējums
49 No pamatregulas 2. panta 11. punkta izriet, ka Kopienas iestāžu atsauce uz asimetrisko metodi, lai aprēķinātu dempinga starpību, prasa, lai tiktu izpildīti divi nosacījumi. Pirmkārt, eksporta cenu shēmai ir ievērojami jāatšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laikposmiem. Otrkārt, simetriskās metodes nedrīkst pilnībā atspoguļot veiktā dempinga apmērus.
50 Pirmkārt, kas attiecas uz nosacījumu par eksporta cenu shēmas atšķirības esamību, ir jāpārbauda, vai, kā to būtībā norāda prasītājas, Padome ir konstatējusi šādas shēmas atšķirības esamību, pārkāpjot pamatregulu.
51 Apstrīdētās regulas pamatojums par šo pirmo nosacījumu ir ietverts šīs regulas 30. apsvērumā šādā redakcijā:
“Attiecībā uz pirmo nosacījumu, konstatēja, ka eksporta cenas izmeklēšanas laika posma [perioda] otrajā pusē [daļā] bija ievērojami zemākas, salīdzinot ar šā laika posma [perioda] pirmo pusi [daļu], un attiecīgie ražotāji–eksportētāji šo konstatējumu neapstrīdēja. Viņi tomēr apstrīdēja to, ka cenu atšķirība veidoja shēmu, un apgalvoja, ka tas ir rezultāts pasaules cenu, to skaitā normālo vērtību, kritumam. Uzskatīja, ka eksporta cenu samazināšanās veidoja shēmu divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka samazināšanās bija pārsvarā visā izmeklēšanas laika posma [perioda] otrajā pusē [daļā]; un otrkārt, tās apjoma dēļ, kurš saskaņā ar konstatējumu, bija ievērojams un dažos gadījumos sasniedza 50 %. Attiecībā uz apgalvojumu, ka atšķirības eksporta cenās bija radušās sakarā ar tendencēm pasaules cenās, to skaitā normālajās vērtībās, to uzskatīja par nenozīmīgu, jo ir jāveic atbilstoša analīze par eksporta cenām uz Kopienu. Jāpiebilst arī, ka pamatregulas 2. panta 11. punktā ir prasīts norādīt eksporta cenu shēmu, un nevis paskaidrot, kāpēc tāda shēma pastāv.”
52 Būtiskais prasītāju iebildums, kas saistīts ar to, ka Padome prettiesiski ir konstatējusi eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no laikposmiem, nenosakot prasītāju nolūka slēpt dempinga veikšanu esamību, ir noraidāms.
53 Vispirms Pirmās instances tiesa norāda, ka prasītāju atsauce uz ģenerāladvokāta Džeikobsa secinājumu lietā, kurā pasludināts iepriekš 35. punktā minētais spriedums lietā Petrotub, 32. punktu ir nepamatota. Faktiski šis punkts attiecas tikai uz sabiedrības Petrotub argumentiem. Turklāt savos apsvērumos, kas izklāstīti ģenerāladvokāta secinājumu 58. un turpmākajos punktos, viņš neuzskata, ka ir vajadzīga eksportētāja nolūka slēpt dempingu pierādīšana, lai konstatētu eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē.
54 Līdz ar to Pirmās instances tiesa uzskata, ka asimetriskās metodes funkcija ir atspoguļot veiktā dempinga patieso apmēru gadījumā, ja ir konstatēta eksporta cenu shēmas atšķirība, lai kāds arī būtu tās iemesls, un ar abām citām metodēm to nevar panākt. Jautājums par eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem ir tīri objektīvs jautājums, un līdz ar to ir mazsvarīgi, pastāv vai nepastāv šīs situācijas pamatā esošais krāpnieciskais nolūks. Nolūka pierādīšanas prasība kavētu asimetriskās metodes piemērošanu tādos gadījumos, kuros šī metode būtu vienīgā, lai atspoguļotu veiktā dempinga patieso apmēru, un tādējādi, ieviešot nosacījumu, kas nav paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, tas kavētu šīs normas pareizu darbību.
55 Šie apsvērumi nekādi negroza faktu, ka dempings var būt apzināta darbība, kas var būt slēpšanas mēģinājuma priekšmets, un tātad, ka konstatētā eksporta cenu shēmas atšķirība var izrietēt no eksportētāja mahinācijām. Tomēr, gluži pretēji, nekas nenorāda, ka asimetriskā metode ir paredzēta tikai, lai cīnītos ar apzinātiem dempinga slēpšanas gadījumiem. Kā Padome norāda, ka asimetriskās metodes prasība nav atkarīga no iestāžu nolūka slēpt dempingu konstatējuma, bet vienīgi no konstatējuma, ka simetriskās metodes piemērošana to tehniski “slēptu” vai arī “maskētu” (Tiesas 1987. gada 7. maija spriedums lietā 240/84 NTN Toyo Bearing u.c./Padome, Recueil, 1809. lpp., 23. punkts, un spriedums lietā 258/84 Nippon Seiko/Padome, Recueil, 1923. lpp., 25. punkts) pilno dempinga apmēru, proti, neļautu to aprēķināt pareizi.
56 Turklāt Tiesai ir bijusi iespēja to apstiprināt lietā, kurā eksportētājs iebilst, ka Padome ir piemērojusi asimetrisko metodi, nepierādot tā krāpniecisko nolūku. Tiesa atbildēja, ka “nevar pieņemt argumentu [..], kas atbalsta, ka [asimetriskās] metodes piemērošana [ir] pamatota tikai tad, ja eksportētājs [bija] vainojams dempinga slēpšanas darbībās”, jo “pat ja šī metode [būtu] piemērota attiecībā uz šādām darbībām, tomēr tās piemērošana [neesot] nekādi ierobežota tikai attiecībā uz gadījumiem, kad šādu rīcību [ir] konstatējušas iestādes” (Tiesas 1992. gada 10. marta spriedums lietā 178/87 Minolta Camera/Padome, Recueil, 1577. lpp., 42. punkts; šajā sakarā skat. arī ģenerāladvokāta Mišo [Mischo] secinājumus lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums Minolta Camera/Padome, Recueil, I‑1603. lpp., 53.–55. punkts).
57 No iepriekš minētā izriet, ka eksporta cenu shēmas atšķirības esamība atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem – asimetriskās metodes piemērošanas pirmais nosacījums – nekādi nav ierobežota ar eksportētāja nolūka slēpt dempingu konstatēšanu.
58 Turklāt šo apsvērumu apstiprina fakts, ka jēdziens nolūks vispārēji ir svešs antidempinga tiesiskajā regulējumā. Patiešām, pamatregulā nekur nav prasīts, ka iestādēm, lai pierādītu nolūku, ir jākonstatē dempinga vai zaudējumu esamība.
59 Šajā sakarā un vispārēji ir jāatgādina, ka dempinga konstatēšana, kas ir pirmais posms jautājuma pārbaudē, vai ir piemērojama antidempinga nodeva, balstīta uz tīri objektīvu normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu. Šis salīdzinājums saskaņā ar pamatregulas 2. panta noteikumiem pamatojas uz attiecīgo uzņēmumu grāmatvedības un saimniecisko datu pārbaudi un nekādi neietver iekšējā cenu līmeņa un eksporta cenu līmeņa iemeslu pārbaudi. Kā norāda Padome, iemesli, kuru dēļ eksportētājs ir licis pārdot savā iekšējā tirgū par cenu, kas zemāka par tā ražošanas izmaksām, vai pārdot Kopienā par cenu, kas zemāka par normālo vērtību, nav svarīgi dempinga aprēķināšanā. Tātad eksportētājs nevar atsaukties uz to, kā to būtībā norāda prasītājas, ka ir jāņem vērā iekšējās cenas, kas tiek reāli praktizētas, un nevis aprēķinātā normālā vērtība, jo spiediens, kuru uz cenām izdara konkurenti, ir licis šim eksportētājam pārdot savā iekšējā tirgū zem ražošanas izmaksām. Tas arī nevar apstrīdēt dempinga esamību, motivējot ar to, ka cenu līmenis Kopienā tam ir licis eksportēt zem normālās vērtības (skat. šajā sakarā un pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 1997. gada 18. decembra spriedumu apvienotajās lietās T‑159/94 un T‑160/94 Ajinomoto un The NutraSweet Company/Padome, Recueil, II‑2461. lpp., 126.–129. punkts).
60 Līdz ar to, Padomei savā apstrīdētās regulas 30. apsvērumā pareizi konstatējot, ko prasītājas neapstrīd, ka eksporta cenas ir bijušas ievērojami zemākas otrās izmeklēšanas perioda daļas nekā pirmās izmeklēšanas perioda daļas laikā, tā varēja konstatēt eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no laikposmiem pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē un noraidīt prasītāju iebildumus šajā sakarā, kas būtībā ir pamatoti ar to, ka šo samazināšanos ir izraisījis cenu kritums pasaulē un nevis prasītāju nolūks.
61 Tādu pašu iemeslu dēļ prasītājas kļūdaini atsaucas uz to, ka apstrīdētajā regulā sniegtie paskaidrojumi esot nepietiekami tādēļ, ka Padome nav atbilstoši ņēmusi vērā cenu attīstību pasaulē.
62 Prasītāju argumenti, kas saistīti ar, iespējams, ievērojamo eksporta darījumu skaitu, kuri veikti ar dempingu pirmās izmeklēšanas perioda daļas laikā, un ar CD‑R cenu attīstības ciklisko raksturu, ir jāatstāj bez ievērības. Faktiski pirmais no šiem argumentiem, kas ir izvirzīts tikai replikas stadijā un turpmāk nav pamatots, nekādi neatspēko to Padomes secinājumu apstrīdētās regulas 30. apsvērumā, kas nav apstrīdēts, par eksporta uz Kopienu cenu kritumu starp pirmo un otro izmeklēšanas perioda daļu, secinājumu, uz kuru šī iestāde pamatojās, lai konstatētu eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no laikposmiem. Par otro argumentu, kas izvirzīts tiesas sēdē, – arī tas netika apstiprināts, un katrā ziņā tas ir pretrunā faktam, ka eksporta cenas neesot cikliski mainījušās izmeklēšanas periodā, bet šajā periodā esot vienkārši kritušās.
63 Visbeidzot, Pirmās instances tiesa norāda, ka prasītāju apgalvojums, saskaņā ar kuru tās ir tikai cietušas no cenu mainīguma pasaulē un tātad neesot atbildīgas par savu eksporta uz Kopienu cenu līmeni, katrā ziņā ir pretrunā faktam, kas minēts apstrīdētās regulas 64. apsvērumā un nav nopietni apstrīdēts šajā prasībā, ka jaudas pārpalikumu pasaules līmenī vismaz daļēji ir izraisījušas prasītājas pašas ar savu rīcību, tās ir paplašinājušas lielos apmēros savu ražošanas jaudu, lai gan cenu perspektīva tirgū bija nelabvēlīga.
64 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānoraida prasītāju iebildums, kas attiecas uz apstrīdētajā regulā minētā ar eksporta cenu shēmas atšķirības esamību pamatregulas 2. panta 11. punkta izpratnē saistītā pirmā asimetriskās metodes piemērošanas nosacījuma pārkāpumu.
65 Otrkārt, ir jāpārbauda otrais asimetriskās metodes piemērošanas nosacījums, ka simetriskās metodes nevarot atspoguļot dempinga patieso apmēru.
66 Pirmās instances tiesa atgādina, ka iepriekš 35. punktā minētajā spriedumā lietā Petrotub (58. un 60. punkts) Tiesa, konstatējusi, ka pamatregulas 2. panta 11. punkts nenosaka skaidri iestādēm pienākumu sniegt asimetriskās metodes piemērošanas gadījumā paskaidrojumu par otro šīs metodes piemērošanas nosacījumu, tomēr nosprieda, “ka Padomes regulai, ar ko piemēro galīgās antidempinga nodevas, izmantojot asimetrisko metodi, lai aprēķinātu dempinga starpību, [būtu] saskaņā ar [EKL 253.] pantā prasīto pamatojumu jāietver it īpaši specifisks paskaidrojums, kas paredzēts 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pantā”.
67 Šajā sakarā Padome apstrīdētās regulas 29. un 31. apsvērumā sniedza šādu pamatojumu.
68 Vispirms attiecībā uz otro simetrisko metodi Padome “norādī[ja], ka Kopiena neizmanto[jot] šo metodoloģiju [metodi], jo atsevišķo darījumu atlases procesu, lai izdarītu tādu [no darījuma uz darījumu] salīdzinājumu, uzskata par pārāk nepraktisku un pretrunīgu, vismaz tādos gadījumos kā šis, kad ir veikti tūkstoši eksporta darījumu un darījumu vietējā tirgū”. Padome secināja, ka “[otrā simetriskā metode] nevarēja būt piemērota kā alternatīva salīdzināšanas metode” (apstrīdētās regulas 29. apsvērums).
69 Turpinājumā attiecībā par simetrisko metodi Padome norādīja, ka “šīs [asimetriskās] metodoloģijas [metodes] piemērošanas dēļ iegūtā dempinga starpība bija daudz lielāka nekā tā, ko ieguva, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kur nebija ņemta vērā ietekme, kuru atstāja eksporta cenu būtiskais kritums Kopienā izmeklēšanas perioda otrajā pusē [daļā]”. Tādēļ Padome piebilda, “ja vien nebūtu izmantots salīdzinājums starp vidējo svērto normālo vērtību un visu atsevišķo eksporta darījumu cenām, ievērojami lielākais vai mērķa dempings, kas notika izmeklēšanas laika posma [perioda] [otrajā] pusē [daļā], būtu nepamatoti slēpts, izmantojot salīdzinājumu starp vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu”. Tāpat Padome piebilda, ka “dempinga aprēķinā, izmantojot salīdzinājumu starp vidējo svērto normālo vērtību un visu atsevišķo eksporta darījumu cenām, bija lietderīgi atspoguļot arī faktu, ka eksporta cenas izmeklēšanas laika posma [perioda] otrajā pusē [daļā] bija zemākas par ražošanas izmaksām un tādējādi veidoja ļoti smagu dempinga veidu” (apstrīdētās regulas 31. apsvērums).
70 Atgādinot šos ar otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu saistītos motīvus, Pirmās instances tiesa un Padome norāda, ka šis nosacījums ir tikai īsi un daļēji minēts prasības pieteikuma pirmajā pamatā, un turklāt vienīgi saistībā ar pamatojumu, kas ietverts pagaidu regulā.
71 Tāpat arī prasības pieteikuma 25. punkta ii) apakšpunktā prasītājas apstrīd Komisijas pagaidu regulas stadijā sniegto vērtējumu, saskaņā ar kuru pirmā simetriskā metode neļauj atspoguļot dempinga patieso apmēru. Šajā kontekstā prasītājas nekur nenorāda uz otro simetrisko metodi.
72 Tālāk pirmā atcelšanas pamata izklāstā prasības pieteikuma 29.–33. punktā, kas attiecas uz Padomes veikto galīgo pasākumu apstrīdēšanu, prasītājas neatgriežas pie otrā asimetriskās metodes piemērošanas nosacījuma, lai gan apstrīdētās regulas 29. un 31. apsvērumā minētais pamatojums, kas seko prasītāju pagaidu regulas stadijā izteiktajai kritikai, vienlaicīgi ir jauns (skat. apstrīdētās regulas 29. apsvērumu) un detalizētāks (skat. šīs pašas regulas 31. apsvērumu) nekā pagaidu regulas 29. apsvērumā ietvertais pamatojums. Prasītājas savu prasījumu koncentrē tikai uz pirmo asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu, kas saistīts ar eksporta cenu shēmas atšķirības esamību atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem.
73 Citiem vārdiem sakot un ņemot vērā prasījumus, kas izklāstīti turpmāk tekstā 76. un turpmākajos punktos, pirmais prasītāju to prasības pieteikumā iesniegtais pamats būtībā neapstrīd apstrīdētās regulas pamatojuma tiesiskumu attiecībā uz otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu. Turklāt Pirmās instances tiesa norāda, ka šī apstrīdēšana nav ietverta prasības pieteikuma daļā, kas attiecas uz otro atcelšanas pamatu, kurš saistīts ar reducēšanas līdz nullei tiesiskumu asimetriskās metodes ietvaros. Tiesas sēdē prasītājas būtībā apstiprināja Pirmās instances tiesai šādas apstrīdēšanas neesamību to prasības pieteikumā.
74 Prasītājas tikai replikas stadijā Pirmās instances tiesā pirmo reizi apstrīdēja apstrīdētās regulas pamatojuma tiesiskumu attiecībā uz otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu.
75 Taču šie iebildumi attiecībā uz faktu, ka otrā simetriskā metode esot viegli piemērojama, pat pastāvot tūkstošiem darījumu, nav pamatoti ar jauniem faktiem, kas izvirzīti procesa laikā Pirmās instances tiesā, un nepaplašina iepriekš prasības pieteikumā minēto iebildumu vai ar to cieši saistītu iebildumu. Šie iebildumi, kas tādējādi ir jauni iebildumi, ir noraidāmi kā nepieņemami, piemērojot Reglamenta 48. panta 2. punktu (šajā skarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 21. marta spriedumu lietā T‑231/99 Joynson/Komisija, Recueil, II‑2085. lpp., 156.–158. punkts, un 2002. gada 28. novembra spriedumu lietā T‑40/01 Scan Office Design/Komisija, Recueil, II‑5043. lpp., 96. punkts).
76 Tomēr un kā tas ir minēts iepriekš 73. punktā, Pirmās instances tiesa norāda, ka daži prasījumi attiecībā uz apstrīdētās regulas pamatojuma tiesiskumu saistībā ar otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu ir jāpārbauda pēc būtības.
77 Tātad prasības pieteikuma 25. punkta ii) apakšpunktā izvirzītais iebildums, saskaņā ar kuru būtībā augstākas dempinga starpības iegūšana ar asimetrisko metodi nekā ar pirmo simetrisko metodi, neliek secināt, ka asimetriskā metode labāk atspoguļo dempinga patieso apmēru, nav pilnībā nebūtiska, ņemot vērā apstrīdēto regulu. Lai gan šis iebildums prasības pieteikumā tika izvirzīts tikai attiecībā uz pagaidu regulu un lai gan apstrīdētā regula tās 31. apsvērumā ietver attiecībā uz otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu daudz detalizētāku pamatojumu nekā pagaidu regula, no tās tomēr izriet, ka tās 31. apsvērumā Padome ir turpinājusi atsaukties it īpaši uz atšķirību, kas konstatēta starp ar asimetrisko metodi aprēķināto dempinga starpību un dempinga starpību, kas aprēķināta ar pirmo simetrisko metodi. No tā izriet, ka šis iebildums, kuru prasītājas izvirza pret pagaidu regulas pamatojumu, iestājas arī pret galīgo regulu.
78 Turklāt daži argumenti, kas izvirzīti tikai replikā, arī ir uzskatāmi par pieņemamiem, jo starp tiem un iepriekš minēto iebildumu, kuru ar šiem argumentiem papildina, pastāv cieša saikne.
79 Šie papildu argumenti ir ietverti prasītāju kritikā attiecībā uz dažiem Padomes iebildumu rakstā minētajiem uzskatiem, saskaņā ar kuriem divu procentu punktu atšķirība starp dempinga starpībām atkarībā no tā, vai tās izriet no pirmās simetriskās metodes vai asimetriskās metodes, ir uzskatāma kā ievērojama, ja šīs starpības ir 4 % un 6 %, lai gan tās nebūtu ievērojamas, ja starpības būtu 52 % un 54 %. Atbilstoši prasītāju uzskatiem šī starpību salīdzināšanas metode, kas izriet no pirmās simetriskās metodes un no asimetriskās metodes, neesot izsecināma no pamatregulas un esot bijis iestādēm iepriekš izsmeļoši jāpaskaidro.
80 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, komercdarbības aizsardzības pasākumu jomā Kopienas iestādēm, ņemot vērā pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītību, ir plaša rīcības brīvība (Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. jūlija spriedums lietā T‑118/96 Thai Bicycle Industry/Padome, Recueil, II‑2991. lpp., 32. punkts; 2002. gada 4. jūlija spriedums lietā T‑340/99 Arne Mathisen/Padome, Recueil, II‑2905. lpp., 53. punkts, un 2004. gada 28. oktobra spriedums lietā T‑35/01 Shanghai Teraoka Electronic/Padome,Krājums, II‑3663. lpp., 48. punkts; šajā sakarā skat. arī iepriekš 55. punktā minēto spriedumu lietā NTN Toyo Bearing u.c./Padome, 19. punkts, un Pirmās instances tiesas 1998. gada 29. janvāra spriedumu lietā T‑97/95 Sinochem/Padome, Recueil, II‑85. lpp., 51. punkts).
81 No tā izriet, ka, kontrolējot iestāžu veikto vērtējumu, Kopienu tiesām jāaprobežojas ar procedūras noteikumu ievērošanas pārbaudi, faktu, ar kuru pamatota apstrīdētā izvēle, precizitātes pārbaudi, pārbaudi par to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (Tiesas iepriekš 55. punktā minētais spriedums lietā NTN Toyo Bearing u.c./Padome, 19. punkts, un 1991. gada 22. oktobra spriedums lietā C‑16/90 Nölle, Recueil, I‑5163. lpp., 12. punkts; Pirmās instances tiesas 1995. gada 28. septembra spriedums lietā T‑164/94 Ferchimex/Padome,Recueil, II‑2681. lpp., 67. punkts; iepriekš 80. punktā minētais spriedums lietā Thai Bicycle Industry/Padome, 33. punkts; iepriekš 80. punktā minētais spriedums lietā Arne Mathisen/Padome, 54. punkts, un iepriekš 80. punktā minētais spriedums lietā Shanghai Teraoka Electronic/Padome, 49. punkts).
82 Tomēr iestādēm, piemērojot pamatregulas 2. panta 11. punkta noteikumus un it īpaši otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu attiecībā uz simetrisko metožu nespēju atspoguļot veiktā dempinga patieso apmēru, ir pienākums veikt sarežģītu ekonomisku vērtējumu.
83 Turklāt, ja otrais asimetriskās metodes piemērošanas nosacījums neprasa dempinga starpības aprēķina metodes piemērošanu, ar kuru var iegūt augstāko rezultātu, bet gan tās metodes piemērošanu, kas atspoguļo veiktā dempinga patieso apmēru, asimetriskā metode, ja vien tā ietver turpmāk 97. punktā aprakstīto reducēšanu līdz nullei, ne vienmēr sniedz, ja daži eksporta darījumi ir veikti bez dempinga, augstāku dempinga starpību nekā to, kas izriet no pirmās simetriskās metodes (šajā sakarā skat. iepriekš 35. punktā minētos ģenerāladvokāta Džeikobsa secinājumus lietā, kurā pasludināts spriedums lietā Petrotub, 8.–15. punkts). Tāpat saskaņā ar asimetrisko metodi iegūta augstāka dempinga starpība nekā tā, kura izriet no pirmās simetriskās metodes, atklāj obligāti, ka paralēli darījumiem, kas veikti par dempinga cenu, pastāv darījumi, kas veikti bez dempinga. Pirmās instances tiesa šādos apstākļos uzskata, ka fakts, ka ar asimetrisko metodi tiek iegūta augstāka dempinga starpība nekā ar pirmo simetrisko metodi, nav nebūtisks, lai noteiktu, vai šī pēdējā metode ļauj atspoguļot veiktā dempinga patieso apmēru.
84 Tomēr no apstrīdētās regulas izriet, kā tas ir izskaidrots gala informācijas dokumentā, ka attiecībā uz Ritek ar šīm abām metodēm aprēķinātā dempinga starpību atšķirība ir divkārša (7,16 % ar pirmo simetrisko metodi un 15,28 % ar asimetrisko metodi) un ka attiecībā uz Prodisc Technology, tās atšķiroties gandrīz par sešiem procentu punktiem (21,15 % ar pirmo simetrisko metodi un 26,98 % ar asimetrisko metodi). Turklāt būtībā no apstrīdētās regulas 31. apsvēruma izriet, ka to ievērojamās samazināšanas dēļ eksporta cenas otrajā izmeklēšanas perioda daļā ir bijušas zemākas par attiecīgo preču ražošanas izmaksām un šī fakta dēļ veidoja īpaši smagu dempinga veidu.
85 Šādos apstākļos Pirmās instances tiesa uzskata, ka Padome nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā apstrīdētās regulas 31. apsvērumā, norādot, ka pirmās simetriskās metodes piemērošanas dēļ tiktu nepamatoti slēpts ievērojami lielāks vai mērķa dempings, kas noticis otrajā izmeklēšanas perioda daļā, un dodot priekšroku asimetriskajai metodei, nevis šai metodei.
86 Attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru to dempinga starpību salīdzināšanas metode, kas iegūtas ar pirmo simetrisko metodi un asimetrisko metodi, ko izmantoja iestādes un kas paskaidrota iebildumu rakstā, nebija nedz iepriekš aprakstīta, nedz publicēta, tas ir noraidāms. Faktiski, ja tās izmanto pilnvaras, kuras tām piešķir pamatregula, iestādēm nav detalizēti un iepriekš jāpaskaidro kritēriji, kādus tās plāno piemērot katrā situācijā, pat tādā gadījumā, ja tās ievieš jaunas principa iespējas (skat. iepriekš 80. punktā minēto spriedumu lietā Thai Bicycle Industry/Padome, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).
87 Līdz ar to prasītāju iebildumi attiecībā uz otro asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumu ir noraidāmi, pirmkārt, kā nepieņemami un, otrkārt, kā nepamatoti.
88 No iepriekš minēto apsvērumu kopuma izriet, ka pirmais atcelšanas pamats ir noraidīts.
Par otro pamatu, kas attiecas uz “reducēšanas līdz nullei” piemērošanu, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 2. pantu
Lietas dalībnieku argumenti
89 Savā otrajā atcelšanas pamatā prasītājas būtībā norāda, ka Padome šajā lietā kļūdaini ir izmantojusi reducēšanu līdz nullei.
90 Tās uzskata, ka šo mehānismu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Apelācijas iestāde savā 2001. gada 1. marta ziņojumā (WT/DS141/AB/R) (turpmāk tekstā – ziņojums par “gultas veļu”), kas izdots lietā WTS/DS141 “Eiropas Kopienas – antidempinga nodevas par Indijas izcelsmes kokvilnas gultas veļas importu” (turpmāk tekstā – lieta par “gultas veļu”), atzina par prettiesisku.
91 Pēc prasītāju domām, šī atzīšana par prettiesisku nav piemērojama tikai īpašajā lietas par “gultas veļu” kontekstā (reducēšanas līdz nullei piemērošana starp modeļiem un pirmās simetriskās metodes ietvaros), bet arī šajā lietā (reducēšanas līdz nullei piemērošana katras atsevišķas salīdzināšanas līmenī un asimetriskās metodes ietvaros). Faktiski, pēc prasītāju domām, nedz ar 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pantu, nedz pamatregulas 2. panta 11. punktu netiek ļauts pamatot reducēšanas līdz nullei piemērošanu, neatkarīgi no tā, vai eksporta cena tiktu uzskatīta par vidējo svērto visu salīdzināmo darījumu cenu, vai tā tiek ņemta vērā atsevišķi par katru darījumu. Pēc prasītāju domām, atsevišķu eksporta darījumu cenu deformēšana pārkāpj “taisnīgas salīdzināšanas principu” asimetriskās metodes ietvaros, turklāt vēl atklātākā veidā nekā lietā “gultas veļa”, kurā dažādu modeļu eksporta cena tika pieņemta kā vidējā svērtā cena.
92 Prasītājas norāda, ka reducēšana līdz nullei nav vienīgā tehnika, kas ļauj izvairīties no mērķa dempinga situācijas. Tās Komisijai, lai ņemtu vērā iespējamo mērķa dempingu, esot piedāvājušas asimetriskajai metodei ar reducēšanu līdz nullei alternatīvus risinājumus. Tāpat tās esot ierosinājušas pirmās simetriskās metodes un otrās simetriskās metodes vai asimetriskās metodes ar vienu no simetriskajām metodēm apvienotu piemērošanu. Tomēr Padome šos argumentus esot ignorējusi.
93 Padome atbild, ka ziņojumam par “gultas veļu” nav nozīmes, jo tas attiecas uz reducēšanas līdz nullei mehānismu starp modeļiem, mehānismu, kuru iestādes agrāk praktizēja pirmās simetriskās metodes ietvaros, un iepriekš nepierādot eksporta cenu shēmas atšķirības esamību. Šis ziņojums attiecas uz atšķirīgu situāciju no šīs lietas, kurā reducēšana līdz nullei tika piemērota katras atsevišķas salīdzināšanas līmenī asimetriskās metodes ietvaros, pastāvot eksporta cenu shēmas atšķirībai.
94 Padome piebilst, ka asimetriskajai metodei pretēji pirmajai simetriskajai metodei ir nozīme tikai tad, ja tiek piemērota reducēšana līdz nullei. Faktiski bez šī mehānisma minētā metode matemātiski novestu pie tāda paša rezultāta kā pirmā simetriskā metode un neļautu izvairīties no tā, ka ar dempingu nesaistītie eksporta darījumi slēptu ar dempingu saistītos.
95 Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Padome norāda, ka šajā lietā tā, veicot atsevišķo salīdzinājumu starp katru eksporta cenu un normālo vērtību, nav reducējusi eksporta cenu līdz normālajai vērtībai, ja šī cena pārsniedza šo vērtību. Gluži pretēji, salīdzinājums ir veikts, ņemot vērā katra atsevišķā eksporta darījuma patieso cenu un vidējo normālo vērtību. Tikai no šī salīdzinājuma starp eksporta cenu un normālo vērtību iegūtā dempinga starpība attiecīgajā gadījumā tika reducēta līdz nullei, lai precīzi izvairītos, ka šī starpība, ja tā bija negatīva un tātad atbilda darījumam, kas veikts bez dempinga, izraisītu to, ka tiktu slēpts pārējos darījumos veiktā dempinga patiesais apmērs. Tātad šeit, pēc Padomes domām, nav nedz kādas patvaļības, nedz prettiesiskuma.
96 Attiecībā uz prasītāju citiem iespējamo metožu priekšlikumiem Padome norāda, ka ir ņēmusi tos vērā, bet noraidījusi lielā attiecīgo darījumu skaita dēļ. Turklāt pamatregula neparedz iespēju apvienot divas dempinga starpības aprēķinu metodes.
Pirmās instances tiesas vērtējums
97 Vispirms ir jāapraksta reducēšanas līdz nullei mehānisms. Reducēšana līdz nullei ir darbība, ar kuru negatīva dempinga starpība – pazīme, ka pārdošana eksportā veikta par augstāku cenu nekā normālā vērtība, – tiek reducēta līdz nullei, lai izvairītos no slēpjošās iedarbības, kāda šīs negatīvās dempinga starpības ņemšanai vērā būtu attiecībā uz pārējos darījumos konstatēto pozitīvo dempingu. Kā to norāda ģenerāladvokāts Džeikobss savos iepriekš 35. punktā minētajos secinājumos lietā, kurā pasludināts spriedums lietā Petrotub (16. punkts), lai gan reducēšana līdz nullei nav minēta 1994. gada antidempinga kodeksā un pamatregulā, tā ir parasti izmantota importētājvalstīs un Muitas savienībā, tai skaitā arī Eiropas Kopienā.
98 Attiecībā uz ziņojumu par “gultas veļu” nav jāizskata jautājums, vai Kopienu tiesām ir saistoši ieteikumi un lēmumi, kas ietverti dažādu PTO ietvaros izveidoto strīdu izšķiršanas organizāciju ziņojumos, jo Pirmās instances tiesa uzskata, ka ir kļūdains prasītāju apgalvojums, saskaņā ar kuru šajā ziņojumā pieņemtais risinājums esot spēkā arī attiecībā uz asimetriskās metodes ietvaros veikto reducēšanu līdz nullei.
99 Savā ziņojumā PTO Apelācijas iestāde būtībā pamatoja savu reducēšanas līdz nullei starp modeļiem pirmajā simetriskajā metodē atzīšanu par prettiesisku ar 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. panta attiecībā uz šo pirmo metodi daļas redakciju. Tāpat ziņojuma par “gultas veļu” 55. punktā Apelācijas iestāde atgādināja, ka “saskaņā ar šo metodi atbildīgajām izmeklēšanas iestādēm ir jāsalīdzina normālā vidējā svērtā vērtība ar visu salīdzināmo eksporta darījumu vidējo svērto cenu”, un Apelācijas iestāde skaidri uzsvēra vārdu “visu”. Tieši šī vārda klātesamības dēļ tā uzskatīja, ka reducēšana līdz nullei, kas, pēc tās domām, neļauj atbilstoši ņemt vērā visu eksporta darījumu cenas, nav piemērojama pirmās simetriskās metodes ietvaros.
100 Tomēr Pirmās instances tiesa norāda, ka attiecībā uz asimetrisko metodi 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pants neparedz nekādu normālās vidējās vērtības salīdzināšanu, kas veikta ar visiem atsevišķiem eksporta darījumiem, bet paredz, ka šo normālo vērtību “var salīdzināt ar atsevišķu eksporta darījumu cenām”. Apelācijas iestādes argumentācija, kas izstrādāta, ņemot vērā pirmo simetrisko metodi, tātad nav piemērojama asimetriskajai metodei. Gluži pretēji, šī argumentācija, ko Apelācijas iestāde pamatoja ar uzsvaru uz vārdu “visi”, norāda a contrario, ka asimetriskās metodes ietvaros importētājvalsts iestādes varētu veikt ar normālo vērtību salīdzināmo eksporta darījumu izlasi.
101 To piedāvā arī ģenerāladvokāts Džeikobss savos iepriekš 35. punktā minētajos secinājumos lietā, kurā pasludināts spriedums lietā Petrotub (11. punkts). To pašu apgalvo arī Padome savā iebildumu rakstā, kad tā būtībā norāda, ka, ņemot vērā 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pantu, attiecībā uz asimetrisko metodi ir iespējams ievērot divus veidus, kā Kopienu iestādēm rīkoties šīs metodes ietvaros, proti, vai nu izvēlēties atsevišķus eksporta darījumus, lai salīdzinātu ar vidējo, svērto normālo vērtību, tātad skaidri un vienkārši no šī salīdzinājuma izslēgtu noteiktus darījumus (tos, kas ir veikti bez dempinga), vai arī šīs salīdzināšanas ietvaros ņemtu vērā visus eksporta darījumus, bet ar atsevišķu negatīvu dempingu starpību reducēšanu līdz nullei, lai noteikti izvairītos no tā, ka ar šīm starpībām tiktu slēpts citos darījumos veiktais dempings. Padome norāda, ka iestādes, transponējot 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pantu Kopienu tiesībās, visbeidzot ir izvēlējušās šo otro, attiecībā pret eksportētājiem mazāk stingro veidu. Padome skaidro, ka, lai īstenotu šo lēmumu neveikt atsevišķu eksporta darījumu izslēgšanu, pamatregulas 2. panta 11. punkta otrais teikums paredz attiecībā uz asimetrisko metodi, ka vidējā, svērtā normālā vērtība tiek “salīdzināta ar visu atsevišķo eksporta darījumu cenu”.
102 Pirmās instances tiesa uzskata, ka šis Padomes paskaidrojums ir pareizs. Faktiski 1994. gada antidempinga kodeksa transpozīcijas Kopienu tiesībās laikā Kopienu iestādes reducēšanu līdz nullei izmantoja ne tikai asimetriskajā metodē, bet arī pirmajā simetriskajā metodē. Tātad vārda “visi” ietveršana pamatregulas 2. panta 11. punkta otrajā teikumā, ietveršana – kas vispārēji ar 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. panta otrā teikuma redakciju nekādi nebija prasīts, nevar nozīmēt iestāžu lēmumu vairs neizmantot reducēšanu līdz nullei asimetriskajā metodē. Šī ietveršana varēja nozīmēt, kā to savā rakstā skaidroja un tiesas sēdē apstiprināja Padome, vienīgi Kopienu iestāžu izvēli neizslēgt noteiktus atsevišķus eksporta darījumus no veiktā salīdzinājuma asimetriskās metodes ietvaros.
103 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka nedz 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. panta redakcija, kas interpretēta ziņojuma par “gultas veļu” izpratnē, nedz pamatregulas 2. panta 11. punkta redakcija neaizliedz reducēšanas līdz nullei piemērošanu asimetriskās metodes ietvaros.
104 Turklāt Pirmās instances tiesa secina, ka PTO Apelācijas iestāde centās it īpaši ziņojuma par “gultas veļu” 46., 47. un 66. punktā precizēt, ka tās pārbaude un tās ziņojums attiecas uz jautājumu, vai reducēšanas līdz nullei metode, “kuru Eiropas Kopienas piemēroja attiecīgajā antidempinga izmeklēšanā šajā strīdā”, ir saderīga ar 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pantu. Tas veido papildu norādi, ka PTO Apelācijas iestāde nevēlējās paplašināt sava ziņojuma darbības jomu ārpus pirmās simetriskās metodes.
105 Visbeidzot, par PTO Apelācijas iestādes atsauci ziņojuma par “gultas veļu” 55. punkta beigās uz salīdzinājuma, ar kuru netiek ņemti vērā visi salīdzināmie eksporta darījumi, netaisnīgo raksturu, Pirmās instances tiesa uzskata, ka šī atsauce, par spīti tās acīmredzamam vispārīgumam, nevar, ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, tikt interpretēta kā tāda, ar kuru reducēšana līdz nullei tiek atzīta par prettiesisku visos kontekstos.
106 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, ziņojums par “gultas veļu” attiecas tikai uz reducēšanu līdz nullei starp modeļiem pirmās simetriskās metodes ietvaros un nevar tikt uzskatīts par tādu, kas šo mehānismu ietver arī tad, ja to izmanto asimetriskās metodes ietvaros.
107 Tātad, lai gan, kā to konstatē PTO Apelācijas iestāde, šis mehānisms patiešām varētu būt pretrunā 1994. gada antidempinga kodeksa 2.4.2. pantam un būt netaisnīgs, piemērojot reducēšanu līdz nullei starp modeļiem pirmās simetriskās metodes ietvaros, un, vēl jo vairāk, neesot eksporta cenu shēmas atšķirībai, tas tomēr nav pretrunā nedz šai normai, nedz pamatregulas 2. panta 11. punktam, nedz netaisnīgs šīs pašas regulas 2. panta 10. punkta izpratnē, ja, veicot reducēšanu līdz nullei asimetriskās metodes ietvaros, ir izpildīti šīs metodes abi piemērošanas nosacījumi.
108 No tā izriet, ka prasītājas kļūdaini atsaucas uz ziņojumu par “gultas veļu” un savā rakstā norāda uz reducēšanu līdz nullei starp modeļiem simetriskās metodes ietvaros, lai kritizētu Padomes apstrīdētajā regulā reducēšanas līdz nullei piemērošanu asimetriskās metodes ietvaros.
109 Katrā ziņā, kā to savā rakstā norāda arī Padome, reducēšana līdz nullei matemātiski ir vajadzīga, lai nošķirtu asimetriskās metodes un pirmās simetriskās metodes rezultātus. Faktiski bez šīs reducēšanas asimetriskā metode vienmēr novestu pie tā paša rezultāta kā pirmā simetriskā metode (šajā sakarā skat. ģenerāladvokāta iepriekš 35. punktā minētos secinājumus lietā, kurā pasludināts spriedums lietā Petrotub, 8.–15. punkts).
110 Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, reducēšana līdz nullei asimetriskās metodes ietvaros, kāda tika veikta šajā lietā, nedeformēja atsevišķo eksporta darījumu cenas. Padome salīdzinājumā ar normālo vērtību ņēma vērā katru eksporta darījumu tā patiesajā apmērā. Tikai tajos gadījumos, kuros no šī atsevišķā salīdzinājuma izrietošā dempinga starpība izrādījās negatīva, šī starpība tika reducēta līdz nullei, lai izvairītos, ka ar to tiktu slēpts citos darījumos konstatētais dempings.
111 Visbeidzot, ir jānoraida prasītāju arguments, saskaņā ar kuru reducēšana līdz nullei nav vienīgais veids, kā ņemt vērā mērķa dempinga situācijas, un saskaņā ar kuru tās Komisijai esot piedāvājušas citus iespējamos risinājumus, kas esot ignorēti, proti, apvienotu simetrisko metožu vai asimetriskās metodes ar simetrisko metodi piemērošanu.
112 Pirmkārt, ar šo argumentu prasītājas norāda alternatīvas, kuras tās ir piedāvājušas Komisijai. Prasītājas tikai apgalvo, ka iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot piemērot drīzāk asimetrisko metodi nekā šīs alternatīvas.
113 Otrkārt, iespējamā minēto metožu apvienotā piemērošana neatbilst pamatregulas 2. panta 11. punktam, un katrā ziņā šajā normā ieviestajai sistēmai. Faktiski šis pants paredz dempinga starpības aprēķinam piemērot vienu no trijām iespējamajām metodēm, no kurām divas ir simetriskās metodes, kas ir ierastās metodes, un viena asimetriskā metode, kas ir ārkārtas metode. Nosacījums par atšķirīgas eksporta cenu shēmas esamību atkarībā no laikposmiem, pircējiem un reģioniem ir tikai viens no asimetriskās metodes piemērošanas nosacījumiem. Ar šī nosacījuma noteikšanu tātad nekādi netiek ļauts iestādēm veikt izmeklēšanas perioda sadalīšanu atkarībā no laika periodiem, pircējiem un reģioniem, lai atkarībā no šiem laikposmiem, pircējiem un reģioniem piemērotu vienu ar otru apvienotas aprēķina metodes. Tātad iestādes katrā ziņā dempinga starpības aprēķina metodes nevar piemērot apvienotā veidā.
114 Līdz ar to otrais pamats ir noraidāms kā nepamatots.
115 Tā kā abi atcelšanas pamati ir noraidīti, prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
116 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes prasījumiem.
117 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmajai daļai iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Komisija ir iestājusies lietā Padomes atbalstam, tātad tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Ritek Corp. un Prodisc Technology Inc. sedz pašas savus, kā arī Padomes tiesāšanās izdevumus;
3) Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Vilaras | Martins Ribeiro | Dehousse |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 24. oktobrī.