Lieta C‑665/20 PPU
X
(Rechtbank Amsterdam lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 29. aprīļa spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums 2002/584/TI – Eiropas apcietināšanas orderis – Fakultatīvas neizpildes pamati – 4. panta 5. punkts – Pieprasītā persona, attiecībā uz kuru trešā valstī par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums – Jau izciests vai vairs neizpildāms sods saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesību aktiem – Īstenošana – Izpildes tiesu iestādes rīcības brīvība – Jēdziens “tās pašas darbības” – Soda samazināšana, kuru iestāde, kas nav tiesa, ir piešķīrusi par labu vispārējam iecietības pasākumam
1. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvi neizpildes pamati – Pieprasītā persona, attiecībā uz kuru trešā valstī par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums – Izpildes tiesu iestādes rīcības brīvība – Piemērojamība
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4. panta 5. punkts)
(skat. 43., 44., 47., 49.–53., 55., 59., 60., 67. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmumi, kuru mērķis ir valsts tiesību aktu tuvināšana – Dalībvalstu īstenota izpilde – Pamatlēmumu tiesiskās sekas – Pienākums atstāt nepiemērotu pretrunā pamatlēmumam esošu valsts tiesību normu – Neesamība – Valsts tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums – Piemērojamība – Nepieciešamība nodrošināt pamatlēmuma pilnīgu efektivitāti
(Padomes Pamatlēmums 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299)
(skat. 62.–64. punktu)
3. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvi neizpildes pamati – Pieprasītā persona, attiecībā uz kuru trešā valstī par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums – Eiropas apcietināšanas ordera obligātas neizpildes pamati – Pieprasītā persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts par tām pašām darbībām ir pieņēmusi galīgu spriedumu – Jēdziens “tās pašas darbības” – Vienveidīga interpretācija
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 3. panta 2. punkts un 4. panta 5. punkts)
(skat. 70, 72, 75.–78., 83. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
4. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvi neizpildes pamati – Pieprasītā persona, attiecībā uz kuru trešā valstī par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums – Jau izciests vai vairs neizpildāms sods saskaņā ar notiesājošās valsts tiesību aktiem – Jēdziens – Daļēji izpildīta notiesāšana minētajā valstī pirms soda samazināšanas – Iekļaušana – Soda samazināšana, kuru iestāde, kas nav tiesu iestāde, ir piešķīrusi par labu vispārējam apžēlošanas pasākumam – Ietekmes neesamība
(Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299, 4. panta 5. punkts)
(skat. 86.–88., 92., 94., 98.–104. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
Rezumējums
Tiesa izskaidro principa ne bis in idem, kas piemērojams, izpildot Eiropas apcietināšanas orderi, piemērojamību attiecībā uz darbībām, par kurām jau iepriekš ir ticis pasludināts notiesājošs spriedums trešā valstī
2019. gada septembrī Vācijas tiesu iestādes attiecībā uz X izdeva Eiropas apcietināšanas orderi (turpmāk tekstā – “EAO”), lai veiktu kriminālvajāšanu par darbībām, kas 2012. gadā tika pastrādātas pret viņa dzīvesbiedri un tās meitu. 2020. gada martā X tika aizturēts Nīderlandē. Viņš iebilda pret viņa nodošanu šīm iestādēm, norādot, ka par tām pašām darbībām attiecībā uz viņu Irānā jau ir veikta kriminālvajāšana un pieņemts galīgs spriedums. Konkrētāk, daļā no šīm darbībām viņš tika attaisnots un par otru daļu notiesāts ar brīvības atņemšanu, kuru viņš bija izcietis gandrīz pilnībā, pirms tika apžēlots. Apžēlošana viņam tika piešķirta vispārējā apžēlošanas pasākuma rezultātā, kuru izsludināja iestāde, kas nav tiesu iestāde, proti, Irānas augstākais garīgais līderis saistībā ar islāma revolūcijas 40. gadadienu. Tādējādi X uzskata, ka, ņemot vērā viņa iepriekšējo notiesāšanu Irānā, ne bis in idem princips, kas ir noteikts Pamatlēmuma par EAO (1) 4. panta 5. punktā un transponēts Nīderlandes tiesībās, nepieļauj, ka attiecībā uz viņu tiek veikta EAO izpilde.
Saskaņā ar šo pantu izpildes tiesu iestāde var atteikt Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, ja attiecībā uz pieprasīto personu par tām pašām darbībām ir pieņemts galīgs spriedums trešā valstī, taču ar nosacījumu, ka gadījumā, ja ir piespriests sods, tad tas ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas dalībvalsts tiesībām. Šis tā sauktais “fakultatīvās neizpildīšanas” pamats ir līdzīgs pamatlēmuma 3. panta 2. punktā paredzētajam tā sauktajam “obligātas neizpildīšanas” pamatam, tikai šī pēdējā minētā tiesību norma attiecas nevis uz “trešās valsts”, bet “dalībvalsts” pasludinātu spriedumu.
Šajā kontekstā Rechtbank Amsterdam (Amsterdamas tiesa, Nīderlande) nolēma lūgt Tiesu interpretēt pamatlēmuma 4. panta 5. punktu. Šī tiesa, kurai ir jālemj par X nodošanu, vaicā par rīcības brīvību, kāda tai ir šādā gadījumā attiecībā uz minētajā pantā ietverto jēdzienu “tās pašas darbības”, jo Irānas tiesas nav pieņēmušas skaidru nolēmumu par noteiktām darbībām, kuras X, kā viņam tiek pārmests, ir veicis Vācijā, kā arī par piemērojamību nosacījumam, ka gadījumā, ja ir piespriests sods, tad tas “ir izciests vai to pašlaik izcieš, vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesībām”.
Spriedumā, kas pasludināts steidzamības tiesvedībā, Tiesa vispirms nosprieda, ka izpildes tiesu iestādei ir jābūt rīcības brīvībai, lai noteiktu, vai attiecīgā pamata dēļ ir jāatsaka EAO izpilde. Turklāt jēdziens “pār tām pašām darbībām” (2) ir jāinterpretē vienveidīgi. Visbeidzot, nosacījums par soda izpildi tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā, ir izpildīts.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa atgādina, ka pamatlēmumā ir norādīti, pirmām kārtām, EAO obligātās neizpildes pamati (3) un, otrkārt, fakultatīvās neizpildes pamati (4), kurus dalībvalstis var brīvi transponēt iekšējās tiesībās. Tomēr šo pēdējo minēto pamatu transponēšanas gadījumā dalībvalstis nevar paredzēt, ka tiesu iestādēm ir pienākums atteikties automātiski izpildīt attiecīgo EAO. Tām ir jābūt rīcības brīvībai, kas ļauj veikt pārbaudi katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus. Šīs iespējas liegšana nozīmētu, ka vienkāršās EAO izpildes atteikuma tiesības kļūtu par reālu pienākumu, lai gan šāds atteikums ir izņēmums un EAO izpilde ir princips.
Turklāt Tiesa uzsver atšķirību no pamatlēmuma 3. panta 2. punktā paredzētā obligātā neizpildes pamata, kura piemērošana savukārt neatstāj izpildes tiesu iestādei nekādu rīcības brīvību. Savstarpējas uzticēšanās un atzīšanas principi, kas prevalē starp dalībvalstīm un liek tām uzskatīt, ka katra no tām ievēro Savienības tiesības, it īpaši pamattiesības, nav automātiski pārnesami uz trešo valstu tiesu pasludinātiem spriedumiem. Tādējādi, runājot par augstu uzticības pakāpi krimināltiesību sistēmai, kāda pastāv starp dalībvalstīm, to nevar attiecināt uz trešām valstīm. Šī iemesla dēļ izpildes tiesu iestādei ir jāatzīst rīcības brīvība.
Otrkārt, Tiesa nosprieda, ka pamatlēmuma 3. panta 2. punktā un 4. panta 5. punktā ietvertais jēdziens “tās pašas darbības” ir jāinterpretē vienveidīgi. Saskaņotības un tiesiskās drošības labad šiem abiem identiski formulētajiem jēdzieniem ir jāpiešķir vienāda piemērošanas joma. Tiesa piebilst, ka apstāklis, ka 3. panta 2. punkts attiecas uz Savienībā pasludinātiem spriedumiem, savukārt 4. panta 5. punkts attiecas uz trešā valstī pasludinātiem spriedumiem, pats par sevi nevar pamatot, ka šim jēdzienam tiek piešķirta atšķirīga piemērošanas joma.
Treškārt, Tiesa uzskata, ka pamatlēmuma 4. panta 5. punktā paredzētais nosacījums par soda izpildi tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā, ir izpildīts. Šajā ziņā Tiesa uzsver, ka šajā pantā vispārīgi ir minētas “notiesāšanas valsts tiesības”, sīkāk neprecizējot iemeslu, kādēļ sods nav izpildāms. Līdz ar to principā ir jāatzīst visi apžēlošanas pasākumi, kuri paredzēti notiesāšanas valsts tiesību aktos un kuru rezultātā piespriestais sods vairs nevar tikt izpildīts. Darbību smagumam, apžēlošanas iestādei vai apsvērumiem, uz kuriem tā balstījās, šajā ziņā nav nozīmes, ja vien, piemēram, apžēlošana nav balstīta uz objektīviem krimināltiesību politikas apsvērumiem.
Tomēr Tiesa piebilst, ka izpildes tiesu iestādei, īstenojot rīcības brīvību pamatlēmuma 4. panta 5. punktā paredzētā fakultatīvās neizpildes pamata piemērošanā, ir jāveic interešu līdzsvarošana. Runa ir par notiesāto personu nesodāmības novēršanu un noziedzības apkarošanu, no vienas puses, un šo personu tiesiskās drošības nodrošināšanu, ievērojot valsts iestāžu galīgos nolēmumus, no otras puses. Ne bis in idem princips, kas ir ietverts gan pamatlēmuma 4. panta 5. punktā, gan tā 3. panta 2. punktā, aptver abus šos aspektus.