VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2015. gada 24. novembrī

Lieta T‑670/13 P

Eiropas Komisija

pret

Luigi D’Agostino

Apelācija – Pretapelācija – Civildienests – Līgumdarbinieks – Lēmums nepagarināt darba līgumu – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Civildienesta noteikumu 12.a panta 2. punkta pārkāpums – Pienākums norādīt pamatojumu – Lietas materiālu sagrozīšana

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas ir iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 23. oktobra spriedumu D’Agostino/Komisija (F‑93/12, Krājums‑CDL, EU:F:2013:155) un kurā ir lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums      Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 23. oktobra spriedumu D’Agostino/Komisija (F‑93/12) atcelt, ciktāl Civildienesta tiesa ir nepareizi piemērojusi pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses. Galveno apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Spriedumu D’Agostino/Komisija atcelt, ciktāl Civildienesta tiesa nav lēmusi par otrā pamata pirmo daļu un to ir sagrozījusi. Pretapelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Lietu nodot atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Attiecīgā darbinieka interešu un dienesta interešu ņemšana vērā – Pārbaude tiesā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. un 3.a pants)

2.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Nepagarināšanas iemesli – Pierādīšanas pienākums

3.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana attaisnojoša iemesla dēļ, kas nekādā veidā nav saistīts ar jebkādu vardarbību – Civildienesta noteikumu 12.a panta 2. punkta pārkāpums – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 2. punkts)

1.      Argumentācija, ko Civildienesta tiesa ir paudusi attiecībā uz darbiniekiem, kuri ir pieņemti darbā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantu, proti, pagaidu darbiniekiem, un attiecībā uz pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses apmēru, a fortiori ir attiecināma uz tiem darbiniekiem, kas ir pieņemti darbā saskaņā ar minētās kārtības 3.a pantu, proti, līgumdarbiniekiem.

Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka iespēja pagarināt pagaidu darbinieka līgumu ir vienkārša iespēja, kas ir atstāta kompetentās iestādes novērtējumam, jo iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu dienestu organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un to rīcībā esošā personāla norīkošanā šo uzdevumu izpildei, ar nosacījumu, ka šī norīkošana notiek dienesta interesēs. Turklāt kompetentajai iestādei, pieņemot lēmumu saistībā ar darbinieka situāciju, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu ietekmēt tās lēmumu, proti, ne tikai dienesta intereses, bet tostarp arī attiecīgā darbinieka intereses. Tas izriet no administrācijas pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses, kas atspoguļo abpusējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kurš ar Civildienesta noteikumiem un – pēc analoģijas – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir izveidots attiecībās starp valsts iestādi un tās darbiniekiem. Katrā ziņā, ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda iestādēm šajā saistībā ir uzticēta, tiesas pārbaude aprobežojas ar pārbaudi par to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai arī nav nepareizi izmantotas pilnvaras.

Šajā ziņā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība neparedz administrācijai pienākumu iepriekš pārbaudīt iespēju pagaidu darbinieku pārcelt citā amatā ne uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšanas gadījumā, ne gadījumā, kad netiek pagarināts uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums.

Tādējādi, ja administrācijai nav pienākuma iepriekš pārbaudīt iespēju citā amatā pārcelt pagaidu darbiniekus, kuri ir pieņemti darbā, lai ieņemtu amatu, kas ir iekļauts amatu sarakstā, tas nevar būt citādi attiecībā uz līgumdarbiniekiem, kuri nav iecelti amatā, kas ir paredzēts minētajā sarakstā. Savukārt pat šai darbinieku kategorijai, lai gan viņi neieņem amatu, kas ir iekļauts šajā sarakstā, administrācijai, kad tā lemj par darbinieka situāciju, ir pienākums ņemt vērā visus apstākļus, kuri var ietekmēt tās lēmumu, proti, ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā darbinieka intereses.

(skat. 32.–34. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1994. gada 29. jūnijs, Klinke/Tiesa, C‑298/93 P, Krājums, EU:C:1994:273, 38. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi, 1996. gada 18. aprīlis, Kyrpitsis/ESK, T‑13/95, Krājums‑CDL, EU:T:1996:50, 52. punkts; 2008. gada 15. oktobris, Potamianos/Komisija, T‑160/04, Krājums‑CDL, EU:T:2008:438, 30. punkts; 2009. gada 8. septembris, ETF/Landgren, T‑404/06 P, Krājums, EU:T:2009:313, 162. punkts un tajā minētā judikatūra; 2013. gada 4. decembris, ETF/Schuerings, T‑107/11 P, Krājums‑CDL, EU:T:2013:624, 98. punkts; 2013. gada 4. decembris, ETF/Michel, T‑108/11 P, Krājums‑CDL, EU:T:2013:625, 99. punkts, un 2014. gada 21. maijs, Komisija/Macchia, T‑368/12 P, Krājums‑CDL, EU:T:2014:266, 57. punkts.

2.      Lietas dalībniekam, kas norāda, ka lēmums nepagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ir pamatots ar iemesliem, kuri nav tie, ko administrācija ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, ir jāpierāda, ka tas tā ir.

(skat. 66. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: rīkojums, 2014. gada 13. janvāris, Lebedef/Komisija, T‑116/13 P un T‑117/13 P, Krājums‑CDL, EU:T:2014:21, 41. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 12.a panta 2. punkts, saskaņā ar kuru pret ierēdni, kas ir bijis psiholoģiskas vai seksuālas vardarbības upuris, iestādē nedrīkst rasties aizspriedums un pret ierēdni, kurš ir iesniedzis pierādījumus par psiholoģisku vai seksuālu vardarbību, iestādē nedrīkst rasties aizspriedums, ciktāl viņš ir rīkojies godīgi, neliedz administrācijai attaisnojoša iemesla dēļ, kas nav saistīts ar vardarbības faktu, izbeigt līgumattiecības.

(skat. 59. un 60. punktu)