Lieta C‑560/20
CR u.c.
pret
Landeshauptmann von Wien
(Verwaltungsgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (virspalāta) 2024. gada 30. janvāra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Imigrācijas politika – Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos – Direktīva 2003/86/EK – 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts – Nepilngadīga bēgļa bez pavadības ģimenes atkalapvienošanās ar pirmās pakāpes radiniekiem taisnā augšupējā līnijā – 2. panta f) punkts – Jēdziens “nepilngadīgais bez pavadības” – Apgādnieks, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir nepilngadīgs, bet ģimenes atkalapvienošanās procedūras laikā ir sasniedzis pilngadību – Atbilstošais datums, lai novērtētu nepilngadīgā statusu – Pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas termiņš – Apgādnieka pilngadīgā māsa, kurai smagas slimības dēļ nepieciešama pastāvīga vecāku palīdzība – Nepilngadīga bēgļa bez pavadības tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos lietderīgā iedarbība – 7. panta 1. punkts – 12. panta 1. punkta pirmā un trešā daļa – Iespēja ģimenes atkalapvienošanos pakļaut papildu nosacījumiem
1. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos – Direktīva 2003/86 – Bēgļu ģimenes atkalapvienošanās – Pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ar nepilngadīgu bēgli bez pavadības – Pieteikuma iesniegšanas brīdī nepilngadīgs apgādnieks, kas procedūras laikā sasniedzis pilngadību – Pienākums pieteikumu iesniegt trīs mēnešu laikā pēc bēgļa statusa piešķiršanas nepilngadīgajam apgādniekam – Neesamība
(Padomes Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 12. panta 1. punkta trešā daļa)
(skat. 37. un 39.–43. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos – Direktīva 2003/86 – Bēgļu ģimenes atkalapvienošanās – Pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ar nepilngadīgu bēgli bez pavadības – Pienākums nodrošināt šo tiesību lietderīgo iedarbību – Pienākums izsniegt uzturēšanās atļauju nepilngadīgā bēgļa bez pavadības pilngadīgajai māsai, kurai smagas slimības dēļ ir nepieciešama pastāvīga vecāku palīdzība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants un 24. panta 2. un 3. punkts; Padomes Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 54.–58. un 61. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)
3. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos – Direktīva 2003/86 – Bēgļu ģimenes atkalapvienošanās – Pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ar nepilngadīgu bēgli bez pavadības – Nosacījumi – Pienākums, lai nepilngadīgajam vai viņa vecākiem būtu pajumte, apdrošināšana slimības gadījumiem un pietiekami ienākumi – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants un 24. panta 2. un 3. punkts; Padomes Direktīvas 2003/86 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 7. panta 1. punkts, 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 12. panta 1. punkts)
(skat. 72.–80. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)
Rezumējums
Saņēmusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa virspalātas sastāvā precizē nosacījumus saskaņā ar Direktīvu 2003/86 (1), lai nepilngadīga bēgļa bez pavadības vecāki un pilngadīgā māsa varētu pretendēt uz ģimenes atkalapvienošanos ar viņu, ja šis bēglis ģimenes atkalapvienošanās procedūras laikā ir kļuvis pilngadīgs.
RI, kurš ieradās Austrijā 2015. gadā kā nepilngadīgais bez pavadības, 2017. gada janvārī tika piešķirts bēgļa statuss. Trīs mēnešus un vienu dienu pēc šī lēmuma paziņošanas, kad RI vēl bija nepilngadīgs, viņa vecāki CR un GF, kā arī viņa pilngadīgā māsa TY, kura sirgst ar cerebrālo trieku, Austrijas Republikas vēstniecībā Sīrijā pirmo reizi iesniedza pieteikumus par ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā ar RI. Šie pieteikumi ar galīgu lēmumu tika noraidīti, jo RI ģimenes atkalapvienošanās procedūras laikā bija sasniedzis pilngadību.
2018. gada jūlijā CR, GF un TY Landeshauptmann von Wien (Vīnes federālās zemes valdības vadītājs, Austrija) no jauna iesniedza pieteikumus par ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā ar RI. Tie atkal tika noraidīti, jo nebija iesniegti trīs mēnešu laikā pēc bēgļa statusa piešķiršanas RI.
Verwaltungsgericht Wien (Vīnes Administratīvā tiesa, Austrija), kurā vērsušies CR, GF un TY, nolēma uzdot Tiesai jautājumus par Direktīvas 2003/86 interpretāciju. Iesniedzējtiesai konkrēti nav skaidrs, vai pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos ar nepilngadīgu bēgli bez pavadības iesniegšanai var paredzēt noteiktu termiņu, ja bēglis ģimenes atkalapvienošanās procedūras laikā sasniedz pilngadību. Tai ir šaubas arī par to, kāds tvērums ir dalībvalstu tiesībām pieprasīt, lai bēglim būtu pajumte, apdrošināšana slimības gadījumiem un pietiekami ienākumi sev un tā ģimenes locekļiem, kā paredzēts Direktīvā 2003/86 (2) un Austrijas transponējošajos tiesību aktos. Turklāt šī tiesa norāda, ka Austrijas tiesībās nav paredzētas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos apgādnieka māsai. Tomēr, tā kā TY ir pilnīgi un pastāvīgi atkarīga no vecāku palīdzības, viņi nevarētu Austrijā pievienoties savam dēlam, neņemot līdzi TY.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, attiecībā uz spriedumā A un S (3) noteikto prasību, ka nepilngadīga bēgļa bez pavadības pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ar vecākiem (4) saskaņā ar Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc bēgļa statusa piešķiršanas nepilngadīgajam, Tiesa uzsver, ka šī termiņa mērķis ir novērst risku, ka uz tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos varētu atsaukties bez jebkāda ierobežojuma laikā situācijā, kad bēglis ir sasniedzis pilngadību jau patvēruma procedūras laikā un tātad vēl pirms pieteikuma par ģimenes atkalapvienošanos iesniegšanas.
Tomēr šāds risks nepastāv, ja bēglis ģimenes atkalapvienošanās procedūras laikā sasniedz pilngadību. Turklāt, ievērojot Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta mērķi – veicināt nepilngadīgu bēgļu bez pavadības atkalapvienošanos ar vecākiem un garantēt tiem paaugstinātu aizsardzību –, pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos saskaņā ar šo tiesību normu nevar uzskatīt par novēlotu, ja tas iesniegts, kad attiecīgais bēglis vēl ir bijis nepilngadīgs. Tādējādi termiņš šāda pieteikuma iesniegšanai nevar sākties, pirms bēglis sasniedz pilngadību. Tāpēc, kamēr bēglis ir nepilngadīgs, viņa vecāki var iesniegt pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā ar to un viņiem nav pienākuma ievērot noteiktu termiņu.
Otrkārt, Tiesa norāda – no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka TY slimības dēļ ir pilnīgi un pastāvīgi atkarīga no praktiskās palīdzības, ko viņai sniedz vecāki, kuri tātad nevar viņu atstāt Sīrijā vienu. Šādos apstākļos, ja TY netiktu ļauts kopā ar vecākiem izmantot ģimenes atkalapvienošanos ar RI, RI faktiski tiktu liegtas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar vecākiem. Šāds rezultāts nebūtu saderīgs ar šo tiesību beznosacījuma raksturu un apdraudētu to lietderīgo iedarbību un nebūtu ievērots ne Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta mērķis, ne prasības attiecībā uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kuras izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. panta, ne arī no Hartas 24. panta 2. un 3. punkta (5) izrietošās prasības attiecībā uz bērna tiesībām, kas jāgarantē minētajai direktīvai.
No tā izriet, ka, ņemot vērā pamatlietas izņēmuma situāciju, RI tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos ar vecākiem lietderīgā iedarbība un minēto Hartas normu ievērošana ir saistītas ar prasību, lai ieceļošanas un uzturēšanās atļauja Austrijā tiktu piešķirta arī RI pilngadīgajai māsai, kurai smagas slimības dēļ ir nepieciešama pastāvīga vecāku palīdzība.
Visbeidzot – attiecībā uz Direktīvu 2003/86 un iepriekš minētajām pamattiesībām Tiesa secina, ka dalībvalsts kā priekšnoteikumu nepilngadīga bēgļa bez pavadības iespējai izmantot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar saviem vecākiem saskaņā ar Direktīvas 2003/86 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu nevar pieprasīt, lai viņam vai viņa vecākiem būtu pajumte, apdrošināšana slimības gadījumiem, kā arī pietiekami ienākumi šīs direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē, turklāt neatkarīgi no tā, vai pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos ir iesniegts trīs mēnešu laikā pēc bēgļa statusa piešķiršanas (6).
Nepilngadīgam bēglim bez pavadības ir praktiski neiespējami izpildīt šos nosacījumus. Tāpat ārkārtīgi grūti izpildīt šos nosacījumus – vēl pirms pievienošanās savam bērnam – ir šāda nepilngadīgā vecākiem. Ja nepilngadīgu bēgļu bez pavadības ģimenes atkalapvienošanās iespēja ar vecākiem tiktu padarīta atkarīga no šo nosacījumu izpildes, šiem nepilngadīgajiem patiesībā tiktu liegtas tiesības uz šādu atkalapvienošanos.
Turklāt, ciktāl RI tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos ar vecākiem lietderīgā iedarbība ietver prasību, lai, ņemot vērā TY situāciju, arī viņai tiktu piešķirta ieceļošanas un uzturēšanās atļauja, attiecīgā dalībvalsts arī nevar pieprasīt, lai RI vai viņa vecāki izpildītu šīs direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus attiecībā uz šī nepilngadīgā bēgļa smagi slimo māsu.